19. gadsimta 80. gados Džordžs Īstmens ieviesa procesu, ar kura palīdzību fotogrāfisko emulsiju varēja pielietot uz lokanas filmiņas. Drīz vien, lai izmantotu šīs jaunas filmiņas priekšrocības, viņš radīja vienkāršu fotoaparātu, kuru nosauca par “The Kodak”. Šī mazā kamera mainīja pasauli, dodot iespēju uzņemt attēlus ikvienam, un šis process ļāva rasties foto attīstīšanas industrijai, kas plauka un zēla vairākas desmitgades.
Gandrīz precīzi 100 gadus vēlāk viņa vārdā nosauktais uzņēmums “The Eastman Kodak Company” ieviesa digitālo fotogrāfiju. Taču šoreiz tādu vizionāru kā Džordžs Īstmens nebija. Tā vietā, lai redzētu iespaidīgu jaunu tehnoloģiju un iedomātos tās spēju stiprināt foto industriju, “Kodak” digitālos attēlus redzēja tikai kā draudu viņu pamatbiznesam – foto filmiņu ražošanai. Acīmredzot viņiem trūka vīzijas.
Šodien mēs zinām šī stāsta turpinājumu. Ne tikai digitālie fotoaparāti, bet arī modernie viedtālruņi ar iebūvētām augstas kvalitātes kamerām praktiski ir pēcteči pirmajam “Kodak” fotoaparātam. Lai arī tie ir vienkārši un viegli lietojami, digitālās fotogrāfijas radītājam neizdevās to kapitalizēt.
Dažkārt, aprakstot cilvēkus vai uzņēmumus, kas nerada vai neattīsta jaunas idejas, lietojam frāzi “gulēt uz saviem lauriem”. Taču problēmas sakne ir daudz dziļāka par to. Tam vajadzētu būt saistītam ar to, ka cilvēki ir tā pārņemti ar savu pagātni, ka nespēj vai negrib lūkoties nākotnē.
Daži no runātajiem Photoshop pasaules sanāksmē, kuru es apmeklēju, atzīmēja to, ka mūsu pagātnes sasniegumi var traucēt mums sasniegt lielas lietas arī nākotnē. Piemēram, manā nozarē lieliski fotogrāfi nespēj vien apbrīnot savas pirms 20 gadiem uzņemtās fotogrāfijas un turpina uzņemt tādas pašas vēl un vēl. Tas pats notiek arī mūzikā, vēl vienā nozarē, kurai es veltu daudz laika, – daudzi mūziķi klausās vien savas vecās dziesmas un nespēj iedomāties kaut kā cita spēlēšanu.
Citiem vārdiem sakot, mēs varam iestrēgt vecajā kārtībā un nespēt pienācīgi novērtēt to cerību un iespēju, ko nākotnei nes jauni un citādi veidi, kā kaut ko izdarīt. Es esmu ievērojis vienu pamatpatiesību jebkāda veida uzņēmumiem – jo lielāka kompānija, jo lielāka varbūtība, ka vadībai trūks iztēle un radošums, lai spētu saredzēt un novērtēt kaut ko tādu, ko viņi nav vēl darījuši.
Tas pats var izrādīties, ka ir patiesība, arī garīgā ziņā. Komforta un apmierinātības dēļ mēs bieži vien nevēlamies izmēģināt ko jaunu un kaut ko mainīt savos reliģiskajos paradumos, rituālos un tradīcijās. Mūsu skats arī var tikt vīzijas trūkuma aptumšots. Taču Bībelē Dievs ir par visu “jauno”, kā tas atklājas turpmākajos fragmentos:
Jauni cilvēki. Dievs zina to, kas mums rada grūtības, mūsu ierobežotību un mūsu vājības. Viņš vēlas mūs padarīt jaunus – cilvēkus, kas ir pilnībā „aprīkoti”, lai kalpotu Viņam un citiem. “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns!” (2. Korintiešiem 5:17)
Jaunas lietas. Dievs, saprotot mūsu problēmas – mūsu kļūdas un to, ka mēs neesam perfekti, – piedāvā jaunu, savādāku nākotni. "Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis! Redziet, Es veikšu ko jaunu…” (Jesajas 43:18-19)
Jauni motīvi. Zinot to, ka mēs bieži vien nedzīvojam tā, kā mēs to vēlētos, Dievs piedāvā mums iespējas dzīvot priekš Viņa. „Un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.” (Efeziešiem 4:24)
Autors: Džims Matiss
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 / www.cbmc.lv.
