Ir pietiekami sarežģīti izmantot savu ticību pragmatiskajā, galvenokārt uz biznesu orientētajā profesionālajā vidē. Taču vēl sarežģītāk tas ir ekonomisku grūtību laikā. Šo patiesību man atsauca atmiņā nesenā hipotekāro aizdevumu krāpniecības lieta.
Šādu aizņēmēju biznesi strauji auga, viņiem pērkot mājas par cenām, kas bija zem tirgus vērtības, pēc tam tās atjaunojot un padarot interesantākas potenciālajiem pircējiem. Šo biznesu īpašnieki veidoja maksimāli lielas parādsaistības, aizņemoties lielu daudzumu naudas, lai spētu nopirkt tik daudz lēto māju, cik banka atļauj.
Tomēr, laikam ejot, tika pieļautas kļūdas. Aizņēmējs pieņēma sliktus lēmumus attiecībā uz dažiem īpašumiem, rezultātā palēninājās citu rekonstrukcijas darbi. Un uzņēmums pirka mājas daudz ātrāk nekā spēja tās pārdot. Tāpēc daudzi īpašumi tā arī palika nepārdoti un piesaistīja lielu daļu no aizņēmējam pieejamajiem naudas resursiem.
Vēl pēc kāda laiciņa aizņēmējiem bija jāpieņem nopietns lēmums: “Ko mēs darīsim – atzīsim savas problēmas un akceptēsim to sekas vai arī melosim aizdevējiem un izmantosim viņu naudu citos projektos?” Diemžēl bailes pārmāca viņu sirdsapziņu un ticību, tādējādi novedot kompāniju uz krāpniecības ceļa un beigu beigās – kriminālas apsūdzības.
Šajā gadījumā ticība visās tās izpausmēs tika pārkāpta divos veidos. Pirmkārt, aizņēmējs rīkojās nepamatoti agresīvi šajā nestabilajā nekustamā īpašuma tirgus situācijā, pat ņemot vērā to, ka nopirktajiem īpašumiem bija pazemināta vērtība. Visticamāk aizņēmējs nevērsās nopietni pie Dieva pēc padoma tad, kad pieaugošais risks kļuva acīm redzams.
Otrkārt, aizņēmējam trūka ticības uzticēties Dievam par to, kāds būtu bijis rezultāts, ja uzņēmums būtu bijis pilnīgi atklāts pret banku attiecībā pret savām pieaugošajām kredītsaistībām. Tā vietā īpašnieki izvēlējās melot un pieņēma, ka spēs izkļūt no saviem parādiem, tērējot vairāk. (Vai šis neliekas kaut kur dzirdēts?)
Viņi būtu varējuši izvairīties no krāpniecības un tās kriminālajām sekās, ja būtu ņēmuši vērā Psalmos 23:4 minēto solījumu, kurā teikts, ka Dievam var ticēt: "Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina."
Šo pantu un arī visu psalmu sarakstīja kāds gans, kurš tika saskāries ar grūtu uzdevumu izvadīt savas aitas cauri tumšām un draudīgām ejām, kur lopiņi varētu saskarties ar dažnedažādiem plēsoņām. Darbošanās nekustamo īpašumu biznesā krietni atšķiras no aitu ganīšanas, taču mācība paliek tā pati: Jēzus sekotājiem vajag ticēt savam Kungam briesmu un neskaidrību laikā.
Citā fragmentā, Filipiešiem 4:6-7, dots līdzīgs solījums: “Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”
Māju renovēšanas uzņēmuma īpašnieki neticēja vai nedarbojās saskaņā ar šo solījumu. Ja jūs saskaraties ar līdzīgu dilemmu, tad man ir šāds ieteikums: Izvēlieties ticību, nevis bailes.
Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 / www.cbmc.lv.
