Mūsdienās daudziem cilvēkiem darbā raizes izraisa, galvenokārt, darba drošība – vai tas ir stabils, vai ienākumi ir pienācīgā līmenī, vai darba pienākumi ir izpildāmi, vai darbs ir paredzams. Kurš gan var viņus vainot? Ņemot vērā to neskaidrību, kāda patlaban valda pasaules ekonomikā, ikviens, kuram vienkārši ir darbs, var to uzskatīt par svētību. Tāpēc cenšanās izvairīties darīt vai pateikt ko tādu, kas var kaitēt saglabāt “drošu” pozīciju. Kāpēc vajag šūpot to laivu?
Tomēr lielākā daļa cilvēku, kas ir spējuši atstāt neizdzēšamas pēdas savās darbības sfērās, ir izrādījuši neparastu drosmi, peldot pret straumi, izaicinot pastāvošo, riskējot iet nezināmajā bez nekādas garantijas uz panākumiem.
Kā pirmie prātā nāk Bils Geitss un Stīvs Džobss – personas, kas spēja iedomāties, kā izmantot un pielietot datorus veidos, kas viņu laika biedriem pat prātā nenāca. Mums ir arī tāds klasisks piemērs kā izgudrotājs Tomass Edisons, par kuru saka, ka viņu nebaidīja pat daudzie šķēršļi, kas viņam bija jāpārvar, cenšoties izgudrot spuldzīti, jo viņam bija pārliecība, ka katra kļūme reprezentēja vienu soli pretī panākumiem.
No kurienes gan nāk šāda drosme? Dažreiz to raisa nepieciešamība. Viens no maniem draugiem, Gerijs, strādāja slikti apmaksātu darbu, kurā saņēma darbu par stundām. Viņš ar to nespēja nodrošināt savai ģimenei to, ko vēlētos. Tā vietā, lai samierināties ar apstākļiem vai vainotu kādu citu savā sliktajā stāvoklī, Gerijs izveidoja daudzpusīgu sevis attīstīšanas plānu, apgūstot zināšanas un prasmes, ko viņam vajadzēja, lai kļūtu par veiksmīgu pārdošanas daļas vadītāju. Tagad viņš pamudina citus spert līdzīgus drosmīgus soļus. Viņa dzīve ir kļuvusi par dzīvu piemēru senajai Bībeles mācībai: “Strādnieks nopūlas paša labā, jo viņa mute viņu spiež strādāt” (Salamana Pamācības 16:26).
Drosme – gatavība atstāt to, kas ir pazīstams, uzticams un nodrošināts, - var nākt arī no citiem avotiem:
Drosme pastāvēt uz savu. Ja jūs esat ļoti stingri kaut kam ticat vai esat pārliecināti par kādas mācības patiesumu, tad jūsu drosme liek jums neiziet uz kompromisu. Iespējams, jūs uzskatāt, ka ir nepieciešamas izmaiņas stratēģijā, kaut gan tam ir pretinieki. Vai varbūt jūs domājat, ka izmaiņas nav vajadzīgas, lai gan uz to tiek izdarīts spiediens. Sekojiet šim piemēram: “…un no Isašara dēliem tādi, kuriem gudrība zināt, kas Israēlam katrā laikā darāms” (Pirmā Laiku grāmata 12:32).
Drosme turpināt, neskatoties uz bīstamību. Attīstība vai lielu izmaiņu veikšana var būt saistīta ar lielu risku. Taču, ja jūs jūtat, ka Dievs jūs vada attīstības virzienā, tad ir nepieciešams rīkoties stingri, ar pārliecību. “Vai Es neesmu tev pavēlējis: esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi " (Jozuas 1:9).
Drosme būt neatlaidīgam. Ir viegli padoties, kad neizdodas sasniegt īstermiņa mērķus vai nepiepildās cerības. Tādos gadījumos ir svarīgi to ignorēt un saglabāt savu uzmanību pievērstu ilgtermiņa mērķim. “Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim” (Galatiešiem 6:9).
Drosme rīkoties pēc pārliecības. Biznesa un profesionālā vide var būt amorāla – cilvēki brīžiem var darīt visu, lai tikai noslēgtu darījumu. Ir nepieciešama drosme, lai saglabātu augstus standartus savā uzvedībā un darbībās. “…topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki Tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs Tā Kunga lietās nav veltīgs” (1. Korintiešiem 15:58).
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 / www.cbmc.lv.
