Kad jūs pēdējo reizi darbā izdarījāt ko muļķīgu? Katram no mums ir gadījies izrīkoties muļķīgi kādu reizi vai varbūt vairākas. Taču ļaujiet man pajautāt savādāk – vai jūs esat kādreiz strādājuši ar tādu cilvēku, kas nevis reizi pa reizei pieļauj kādu kļūdu vai pieņem nesaprātīgu lēmumu, bet gan tādu, ko tiešām uzskatāt par muļķi?
Interesanti, ka vairākas tautas ir uzskatījušas par vajadzīgu formāli sveikt muļķus un muļķību. 1. aprīlis ASV un daudzās citās valstīts ir zināms kā “Smieklu diena”. Citur to dēvē arī par “Visu muļķu dienu”. Dažiem tas kalpo par iemeslu izstrādāt kādu nekaitīgu joku, praktiski izjokot citu vai censties kādu apmānīt, cenšoties ieskaidrot aplamu informāciju.
Pastāv vairākas teorijas par Joku dienas(kā to pazīst Latvijā) izcelsmi. Viena no tām saistās ar Džefa Čosera 1392. gadā sarakstīto literatūras klasiku “Kenterberijas stāsti”. Taču citas vēsta, ka liecības par ko tamlīdzīgu Eiropā un Tuvajos Austrumos meklējamas jau kopš 6. gadsimta. Bet viens ir skaidrs – joki un arī muļķi ir pastāvējuši jau no laika gala.
Ir tāda paruna, ka “muļķis un nauda kopā neturas”. Cits teiciens vēsta: “Muļķi ieskrien tur, kur eņģeļi baidās pat soli spert. Lielākajai daļai no mums ir gadījies izveidot sliktas attiecības, veikt šaubīgus ieguldījumus vai pieņemt nepareizus lēmumus. Rezultātā mēs tikai varam domāt: “Par ko es tobrīd domāju?” Taču ir atšķirība, vai tu izdari muļķību reizēm, vai arī tas kļūst par ieradumu, vienalga, profesionālajā vide vai personīgajā dzīvē.
Tas nav pārsteigums, ka mūžīgajā rakstu kolekcijā, ko zinām kā Bībeli, daudz klāstīts par muļķošanos un muļķiem. Daudz ko no tā iespējams sasaistīt arī ar 21. gadsimta darba vietu. Šeit ir daži piemēri no Salamana pamācībām:
Muļķības dārgā cena. Mēs varam strādāt gadiem ilgi, lai spētu uzbūvēt kaut ko patiesi vērtīgu – uzņēmumu, karjeru, laulību vai ģimeni – taču tas viss var tik iznīcināts ar vienu mirkli bezatbildības. "Zinīga sieva uzceļ savu namu, bet trakulīga neprāte to ar savu rīcību sagrauj." (Salamana Pamācības 14:1)
Neprātīgais ieradums būt par muļķi. Gudrs cilvēks nepieņem sasteigtus lēmumus, bet gan izvērtē iespējas un to potenciālās sekas. Muļķis rīkojas impulsa vadīts, neraizējoties par negatīvo. "Sapratīga vīra gudrība ir tā, ka viņš neko savā ceļā neatstāj neievērotu, bet nejēgu ģeķība ir pašapmāns." (Salamana Pamācības 14:8)
Nejēgu tuvredzība. Gudrība mudina cilvēkus fokusēties uz vērtīgiem mērķiem, taču muļķus ir viegli novirzīt no ceļa tā, ka viņi aizmirst to, uz ko tiecās. "Vientiesīgam neprašam neprātība sagādā prieku, bet sapratīgs cilvēks paliek uz īstenā ceļa." (Salamana Pamācības 15:21)
Muļķa neapdomīgā un pārgalvīgā runāšana. Gudrība palīdz cilvēkam saprast, ko var teikt un ko nevar. Muļķi runā ātri, nedomājot par to, kādas sekas viņu teiktas var radīt. "Vientiesīga neprašas lūpas pavedina uz bāršanos, un viņa mute cīnās, lai beidzot viņš pats saņemtu sitienus. Vientiesīga neprašas mute ir viņam pašam par postu, un viņa lūpas tur viņa paša dvēseli slazdu valgā." (Salamana Pamācības 18:6-7)
Nejēgas bezatbildīgā pārvaldīšana. Gudrs cilvēks cenšas izlietot resursus prātīgi un saudzīgi, taču muļķis rīkojas izšķērdīgi un ļoti reti domā par nākotnes vajadzībām. “Īsteni gudra cilvēka namā ir mīlīgas iekārojamas lietas un eļļa, bet nepraša to visu izšķiež.” (Salamana Pamācības 21:20)
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 / www.cbmc.lv.
