Viens no lielajiem brīnumiem darba vietās ir tā talantu un spēju daudzveidība, ar ko mēs tur saskaramies. Daži cilvēki ir dzimuši vadītāji, savukārt citiem ir vieglāk sekot un atbalstīt tos, kas vada. Daļa ir īpaši talantīgi administrēšanā, norāžu sniegšanā un darba dalīšanā, taču ir tādi, kas ir spējīgi veikt dažnedažādus uzdevumus vienatnē. Dažiem ir dabas dots talants pārdošanā un mārketingā – viņi spētu pārdod ledu polārlāčiem Kanādas ziemeļos. Citi ir talantīgi spīkeri, kamēr daļai vislabāk komunicēt izdodas ar rakstīšanas starpniecību.
Bet ja ir viena tāda “prasme”, kas piemīt mums visiem vienlīdzīgā daudzumā, tad tā ir spēja raizēties. Ja mums pieder uzņēmums vai mums ir augstākās izpildvaras pienākumi, mēs uztraucamies par visādām lietām, sākot no tā, kā paredzēt nākotnes neskaidrības, līdz tam, kā tik galā ar nākamās nedēļas algu izmaksu. Mēs raizējamies par termiņiem, par darba piedāvājumiem, par jauna darba meklēšanu vai par to, vai mēs saņemsim pelnīto (mēs tam ticam) algas palielinājumu.
Ja mūsu uzņēmums paļaujas uz nelielu skaitu “atslēgas” klientiem, tad mēs uztraucamies par to, ka varam tos zaudēt. Mēs uztraucamies par to, kā atrast jaunus klientus. Mēs raizējamies par to, ka konkurenti veiks kādas izmaiņas, kurām būs negatīvs efekts uz mūsu uzņēmumu. Mēs uztraucamies par to, kādi ir laikapstākļi, kāda ir vietējā, nacionālā un pasaules ekonomika, kādas ir degvielas cenas, vai kā izsekot līdzi mūžīgi mainīgajām tehnoloģijām un tirgus aktualitātēm.
Mums ir tik izkopta raizēšanās, ka mēs raizējamies pat tad, ja nav absolūti nekā, par ko raizēties. Mēs uztraucamies, ka drīz būs kaut kas, par ko raizēties. Varbūt tas mums palīdz būt labāk sagatavotiem, kad (un ja) tas notiek.
Viens no iemesliem, kāpēc mēs raizējamies, ir tāds, ka tas palīdz mums justies tā, it kā mēs kaut ko darītu, kad nav nekā cita, ko mēs varētu darīt. Mēs jūtamies labi, ka esam uztraukti par kādu situācija – pat tad, ja ko darīt lietas labā nav mūsu spēkos. Taču kāds no tā labums? Eksperti apgalvo, ka vismaz 90% no lietām, par ko mēs raizējamies, nekad nenotiek, kas nozīmē, ka mēs izniekojam ievērojamu daudzumu mentālās un emocionālās enerģijas veltīgi.
Tā kā esmu to cilvēku starpā, kas raizējas par niekiem, man komfortu sniedz regulāri sev atgādināt to, kas Bībelē ir rakstīts par raizēšanos:
Tā vietā, lai raizētos, lūdziet. Raizes atņem mums daļu no miega, paņem mūsu enerģiju un traucē iekšējam mieram. Kā būtu, ja jūs varētu vienkārši pārnest visas šīs problēmas un kādu citu ar ciešu pārliecību, ka ar tām pienācīgi tiks galā? “Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:6-7)
Ļaujiet raizēties Dievam. Vai jūs esat kādreiz centušies pacelt kaut ko smagu un jutuši atvieglojumi, kad kāds spēcīgāks pieteicās nest šo smagumu? Tieši to mums piedāvā Dievs, kad mēs uzticam savas raizes Viņam. “Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums.” (Pētera 1. vēstule 5:7)
Dievs grib nest upuri. Vai kāds jums kādreiz ir teicis, lai jūs neraizējaties, ka viss tiek kontrolēts? Tieši to mums saka Dievs. Mēs uztraucamies par lietām, ko nespējam kontrolēt, vai pat par lietām, kas, iespējams, nenotiks. Dievs mums saka: “Nomierinies. Es par to parūpēšos. Noņem šo smagumu no sevis.” Jēzus teica: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28)
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 / www.cbmc.lv.
