4.9.12

Kāds ir tavs mērķis?

“Izskatās diezgan labi,” mans vidusskolas sporta skolotājs man teica. “Ja vien nebūtu tā, ka tu tik ilgi paliec uz vietas.” Tāds bija viņa sarkastiskais paņēmiens, kā pateikt, ka ar manu skriešanas stilu ir tāpat kā ar vecu vīru šūpuļkrēslā – aktivitātes kustībā it kā ir daudz, bet progresa tikpat kā nav. Daudziem no mums tieši tāpat ir ar dzīvi. Mēs pastāvīgi esam aizņemti, taču ko mēs esam sasnieguši? Ja esam sasnieguši maz, tad kāpēc mēs turpinām darīt to pašu, ko iepriekš?

Mani fascinē dzīve cilvēkam, kuru uzskata par visgudrāko cilvēku kāds jebkad dzīvojis, - ķēniņam Salamanam, Dāvida dēlam un izraēļu trešajam ķēniņam. Salamans valdīja 10. gadsimtā pirms mūsu ēras, laikā, ko sauc par izraēļu zelta laikmetu. Viņam bija apbrīnojami sasniegumi un plaša atpazīstamība, tomēr viņa secinājums jau tuvu dzīves beigām bija tāds, ka “viss ir niecība (bezjēdzīgs)” (Salamans mācītājs 1:2,14).

Zinot visu to, ko Salamans sava mūža laikā ir sasniedzis, es nevaru nepajautāt: “Kā gan kāds, kurš sava dzīves rituma sākumā izdarījis tik daudz ļoti laba, var sava mūža beigās nonākt pie secinājuma, ka viss, ko viņš ir sasniedzis ir bezjēdzīgs?”

Daudzi no mums ar iedvesmu sāk darīt kaut ko, kas, mūsuprāt, piešķir mūsu dzīvēm jēgu, taču laika gaitā mēs piedzīvojam vilšanos.  Es to esmu novērojis vairākos, kas izvēlas veidot karjeru militārajā sektorā. Viņi ir iedvesmas pilni, domā, ka var palīdzēt sasniegt svarīgas lietas, bet kara realitāte var novest pie vilšanās. Tās rezultātā zūd arī sākotnējie labie motīvi, un tas var novest arī pie pēctraumatiskā stresa sindroma (angl. PTSD). Šādu pat vilšanos bieži vien piedzīvo arī politiķi un cilvēki, kas strādā citur.

Ikviens grib, lai dzīve ir kaut kā vērta; mēs visi gribam dzīvot jēgpilnu dzīvi. Es bieži esmu domājis par filozofa Blēza Paskāla vārdiem par “Dieva formas vakuumu”, kas eksistē katra cilvēka sirdī; vakuums, ko aizpildīt var tikai Kungs. Autors Džons Maksvels “Maksvela vadības Bībelē” min citu vakuumu – mūža lieluma vakuumu, ko aizpildīt tikai var mūža misija.

Salamana secinājums, ka “viss ir niecība un tukša vēja ķeršana” (Salamans mācītājs 1:3) attiecas uz darbiem, kas padarīti “zem saules” (Salamans mācītājs 4:7). Ja nevar atrast jēgpilnu mērķi dzīvei “zem saules”, tad jālūkojas kur citur; mums jālūkojas uz debesīm. Ja mums ir paredzēts atrast patiesu jēgu un mērķi, tad mums jālūkojas uz pašu Dievu.

Mans sens draugs un padomdevējs Džo Kogshols mani vairākus gadus mudināja uzrakstīt “dzīves mērķa formulējumu”. “Veiksmīgām kompānijām ir mērķa vai misijas formulējumi,” viņš man teica, “Kāpēc tev tāda nav?” Līdz beidzot es paklausīju viņa pamudinājumam un kopš tā brīža esmu sapratis, ka mērķa izteikšana vārdos ir kļuvusi man par tādu kā kompasu, kas ļauj man atraidīt labo, lai spētu iegūt to vislabāko.

Bībeles papildinātajā versijā apustulis Pāvils raksta: "(Manas dzīves jēga ir) lai atzītu Viņu (Jēzu Kristu) un Viņa augšāmcelšanās spēku un Viņa ciešanu sadraudzību (brīnumus Viņa personā)…” (Filipiešiem 3:10). Šis šķiet diezgan saprātīgs mērķis mūžam.

Kāds ir jūsu mērķis? Ko jūs vēlaties darīt? Ja jums nav dzīves mērķa formulējuma, kāpēc gan to neuzrakstīt?

Autors: Frics Klamps

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.