26.3.12

Kalna virsotne

Vai jūs kādreiz esat pieredzējuši sajūtu, ka esat kalna virsotnē? Šajā gadījumā nav domāta kalnā kāpšana tās tiešajā nozīmē, lai gan, kā esmu dzirdējis, efekts var būt ļoti līdzīgs. Es domāju ļoti īpašu mirkli, iespējams, pie kāda patiešām iespaidīga dabas objekta. Vai varbūt kādā pasākumā, kā konference vai uzstāšanās, kad dzirdējāt spēcīgus, motivējošus runātājus un vadītāju, kas iedvesmoja jūs darīt lietas citādāk – vai nu labāk, vai ar lielāku dedzību.
Gadiem ejot, es vairākas reizes esmu pieredzējis sajūtu, ka esmu “kalna virsotnē”. Viens tāds gadījums bija, kad apskatīju tādu neiedomājami varenu dabas brīnumu kā Lielais Kanjons. Tomēr visbiežāk esmu sasniedzis savas “kalnu virsotnes” konferenču un citu profesionālu un garīgu pasākumu laikā. Tur es esmu saticis brīnišķīgus cilvēkus un dzirdējis lieliskus vēstījumus, kas mani motivējuši kļūt par labāku cilvēku, vīru, tēvu, uzņēmēju, autoru, redaktoru, padomdevēju un draugu.
Dažreiz manas sajūtas ietvēra to, ko es saucu par “garīgu pacilājumu” - eiforijas, sajūsmas un entuziasma sajūtas -, kas mani pārliecināja, ka es nekad nebūšu tāds pats. “Kad es atgriezīšos mājās (vai darbā), būs savādāk,” es domāju.
Ir tikai viena problēma – mēs nevaram palikt kalna virsotnē. Mums ir jāatgriežas ielejā, tur, kur ir termiņi, pasūtījumi, finansiāli stresi, nesaprātīgi kolēģi, vadītāji un klienti.
Dažreiz, kad esam jau atgriezušies “ielejā”, ikdienas dzīves spiediens ietekmē mūs tik spēcīgi, ka liek mums ātri domāt: “Es pirms dažām dienām jutos tik sajūsmināts, iedvesmots. Kāpēc tā?”
Tad ko mums darīt, kad kalna virsotnes sajūta mūs pamet un mēs atgriežamies savā ikdienas nomāktībā? Kā mums saglabāt savu apņēmību veikt nepieciešamās izmaiņas pat tad, kad mirkļa sajūtas spožums izgaist? Es ieteiktu mums paturēt prātā, ka mēs šajā visā neesam vieni:
Dievs ir vienmēr klātesošs. Ja jūs jutāties pārliecināti, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, ir ļoti liela iespēja, ka caur runātājiem un vēstījumiem tieši Dievs runāja ar jums. Atcerieties – jūs, iespējams, sastapāties ar Viņu kalna virsotnē, bet Viņš vienmēr jūs satiks arī ielejā. Psalmā 139:7-10 mūs pārliecina: “Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga? Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.  Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā,  tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu.
Jūsu vīrs/sieva vēlas palīdzēt. Arī tad ja jūsu vīram vai sievai nepiemīt tādi talanti vai zināšanas kā jums, Dievam ir veids, kā viņus izmantot – vai nu kā rezonatorus, vai kā avotus vērtīgām atsauksmēm no malas, vai lai viņi sniegtu nepieciešamo iedvesmu un atbalstu. “Namu un mantu manto no vecākiem, bet sapratīgu sievu no Tā Kunga” (Salamana pamācības 19:14),
Uzticami draugi un partneri var sniegt atbalstu. Viena no manām aizraušanām ir padomu došana – tikties ar citiem cilvēkiem un palīdzēt tiem risināt personiska un profesionāla rakstura jautājumus, izmantojot Bībeles principus kā ceļa rādītājus. Mums var būt paši labākie nolūki, tomēr dažreiz ārēji faktori - vai mūsu iekšējās vājības – var mums traucēt tos sasniegt. Uzticams padomdevējs vai draugs var mums palīdzēt izpildīt saistības vai piedāvāt padomu, kā veikt nepieciešamās pārmaiņas. Viņi var sniegt tik vajadzīgo atbildību un atbalstu. “Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru” (Salamana pamācības 27:17).
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.