„Sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos.” (Lūkas 22:31, 32)
Mēs ar brāli spēlējāmies netālu no vecmāmiņas malkas šķūņa. Mēs abi uzvedāmies klusu un mierīgi, līdz manam brālim iedzēla dzeltena lapsene.
Viņa reakcija man šķita pavisam muļķīga, līdz dzeltena lapsene iedzēla arī man. Un nu, kas iesākumā šķita muļķīgs, tagad pārvērtās par pirmo duetu, ko mēs nodziedājām kopā ar brāli.
Mūsu reakcija krīzes apstākļos neliecina par pārmaiņām. Tā tikai atklāj, kādi mēs iekšēji visu laiku esam bijuši. Parasti krīze pasteidzina cilvēku tajā virzienā, kurā viņš jau iet. Ja jūs kāpjat kalnā un pakrītat, tad parasti jūs atradīsities soli vai divus augstāk no vietas, kur jūs pakrītat. Bet, ja kāpjat no kalna lejā un pakrītat, tad parasti jūs atradīsities dažus soļus zemāk no vietas, kur jūs pakritāt. Pakrišanas krīze vienkārši pavirza tālāk pa to ceļu, pa kuru jūs jau gājāt.
Dievs vēlas, lai mēs skaidri saprastu, ja dodamies nepareizā ceļā. Kad pienāk krīze, kas ne tikai atklāj, kādā virzienā mēs ejam, bet pat paātrina gaitu šajā virzienā, tad Dieva žēlastība var mūs apturēt, un mēs varam sākt meklēt Dieva spēku, lai izmainītu virzienu. Tomēr jebkura izmaiņa varēs notikt tikai pēc krīzes.
Tāpēc grēku nožēla uz nāves gultas notiek reti, un vēl retāk tā ir patiesa.
Nav lielākas krīzes par nāvi, kad sastopas laicīgais ar mūžīgo. Ja krīze tikai atklāj, kāds jūs esat, bet jūs nepārveido, un ja laiks vēlākām pārmaiņām vairs netiek dots, tad kā jūs varat domāt par atgriešanos uz nāves gultas kā savu pēdējo iespējo?
„Drosme, izturība, ticība un pilnīga uzticēšanās Dieva glābjošajam spēkam nerodas vienā mirklī. Šīs debesu žēlastības dāvanas tiek iegūtas gadiem ilgos piedzīvojumos.” („Kristīgie piedzīvojumi un mācības”, 188. lpp.) Lai cilvēcīgo pārvērstu dievišķīgajā, ir vajadzīgs laiks. Šeit parādās jauns Dieva mīlestības atainojums, ka Viņš atļauj pūst maziem vējiem, lai mēs ieraudzītu sevi un varētu sagatavoties nākotnes vētrām, meklējot sadraudzību ar Viņu, kuras pamatā nav bailes, bet gan mīlestība.
(Autors: Moriss Vendens)
