Biznesa un profesionālajā pasaulē mēs bieži dzirdam vārdu savienojumu “padziļināta izpēte” (due diligence), lai raksturotu pasākumu kopumu pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas. Piemēram, kompānijas veic padziļinātu izpēti, meklējot jaunu vadītāju, lai tādējādi atrastu labāko kandidātu. Uzņēmumi veic padziļinātu izpēti pirms jaunu preču vai pakalpojumu ieviešanas, lai izvērtētu patērētāja interesi, konkurenci, produkta nišu un tirgu kopumā.
Kad meklē svarīgu personāla sastāvdaļu, padziļināta izpēte tiek veikta, lai nodrošinātu to, ka tiek izvēlēta īstā persona gan prasmju, gan pieredzes, gan vērtību, gan motivācijas, gan kompetences ziņā tā, lai saskaņa ar pārējo komandu būtu visaugstākā.
Ja mēs kā personas domājam par nozīmīgām profesionālajām pārmaiņām, tad mums vajag veikt savu padziļināto izpēti – saprast iespējas darba tirgū, potenciālo darba devēju, organizāciju kvalitāti, to, vai darba piedāvājums mums dod arī izaugsmes iespējas, un, iespējams, pašu svarīgāko – kas ir tas, ko mēs tiešām gribam panākt, mainot darbu. Vai mēs gribam darīt to pašu, ko iepriekš, tikai citā vietā? Vai varbūt ir laiks pilnīgi jaunam karjeras ritumam?
Risku izvērtēšana ir liela daļa no padziļinātās pārbaudes, un mūsdienās pieejamais informācijas daudzums ir lielāks nekā jebkad iepriekš. Pateicoties tehnoloģijām, it īpaši internetam un sociālajiem medijiem, nepieciešamo datu iegūšana ir minūšu, nevis dienu vai nedēļu jautājums. Mēs varam izmantot tādus resursus, kādi agrāk būtu varējuši vien sapņos rādīties. Taču mēs bieži aizmirstam vai atstājam novārtā vienu citu svarīgu avotu – Dieva gudrību.
Dažkārt, neskatoties uz mūsu milzīgo ieguldījumu un “padziļināto izpēti”, īstā izvēle ir un paliek neskaidra. Tādās reizēs būtu ieteicams darīt, kā to rekomendē Bībeles Jaunā Derība: “Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.” (Jēkaba 1:5)
Brīžos, kad ir jāpieņem sarežģīts lēmums un esmu apjucis, es esmu lūdzis Dievam gudrību un nepieciešamo ieskatu, lai nemaldītos savā lēmumā. Gadiem ejot, esmu saticis vairākus vadītājus ar šādu pārliecību – “Dievs ir mana uzņēmuma īpašnieks” -, tāpēc viņiem ir pašsaprotami meklēt Dieva gudrību lēmumu pieņemšanā ik dienas.
Taču ir svarīgs priekšnosacījums, lai meklētu Dieva gudrību. Tas atspoguļojas šajā pantā: “Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos.” (Jēkaba 1:6-7)
Par to padomājot, līdztekus daudzajiem lēmumiem, ar ko saskaramies katru dienu, ir viens lēmums, kas pārspēj tos visus: vai mēs atklāti meklēsim atbildes Dievā ne tikai privātajā dzīvē, bet arī biznesā, vai nē. Pirms tūkstošiem gadu izraēļu vadonis Jozua deklarēja: “Bet es un mans nams - mēs kalposim Tam Kungam.” (Jozuas 24:15) Vai jums ir tāda pati pārliecība?
Ja nē, tad atkal ir nepieciešama padziļināta izpēte. Tāds lēmums noteikti nevar tikt pieņemts viegli. Mēs darītu labi, ja sekotu senās Berojas pilsētas garīgo meklētāju paraugam. Jaunajā Derībā mums apgalvo: “Tie bija labvēlīgāki par Tesalonīkes jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot.” (Apustuļu darbi 17:11) Manā pieredzē šāda meklēšana vienmēr ir attaisnojusies un stiprinājusi manu ticību Dievam.
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 / www.cbmc.lv.
