No visām fobijām, ar kurām saskaramies, visbiedējošākā daudziem no mums, liekas, ir bailes kļūt vecam. Pirms dažiem mēnešiem es sasniedzu 91 gada vecumu! Citiem tas šķiet „vecs”, tomēr es to uzskatu tikai par pēdējo posmu lielajā piedzīvojumā – manā dzīvē.
Padomājiet par sekojošo: basketbolā visaizraujošākā ir ceturtā ceturtdaļa – kāpēc gan tas nevarētu būt patiesi arī dzīvē?
Man stāstīja, ka dzīvē esot trīs fāzes – jaunība, pusmūžs un „O! Tu izskaties labi!” Bet daudziem neizdodas nonākt trešajā fāzē, vai arī to izdarīt jēgpilnā, produktīvā veidā. Piemēram, vienam no maniem draugiem likās, ka viņa dzīve beidzas, sasniedzot 50 gadu vecumu. Pēc šodienas standartiem viņš bija salīdzinoši jauns.
Cits draugs savu produktīvo dzīvi beidza 65 gadu vecumā, uzgriežot muguru uzslavas cienīgajai dzīvei un reputācijai, kuru izveidoja vairāk kā 6 desmitgažu laikā. Viņš bija savā pilnbriedā. Neskatoties uz mantojumu, kura vērtība aizvien pieauga, viņš izstājās. „Tik vecs, tik piekusis,” viņš teica.
Novecošanu nevajadzētu uzskatīt par fizisku trūkumu, personisku ierobežojumu. „Būt 70 gadus jaunam,” rakstīja labi ieredzētais jurists Olivers Vendels Holms, „dažkārt ir daudz jaukāk un cerīgāk nekā būt četrdesmit gadus vecam.”
Protams, novecošana ir viens no neskaitāmajiem apstākļiem, kuru var uztvert vai nu kā ierobežojumu, vai arī kā iespēju. Lūk, vairāki cilvēki, kuri pārvarēja ierobežojumus un dzīvē guva lielus panākumus, cilvēki, kuri atteicās balstīties uz fiziskā ierobežojuma „kruķiem”:
· Rakstnieks Roberts Luiss Stīvensons lielāko dzīves daļu bija invalīds.
· Dzejniekam Lordam Baironam bija kropla pēda.
· Romiešu valstsvīrs Jūlijs Cēzars slimoja ar epilepsiju.
· Komponists Ludvigs van Bēthovens bija kurls.
· Franču politiskais un militārais līderis Napoleons Bonaparts bija ļoti īsa auguma.
· Komponistam Volfgangam Amadejam Mocartam bija dilonis (mūsdienās tuberkuloze).
· ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts bija bērnu triekas upuris.
· Rakstnieks, politiskais darbinieks un lektors Helēns Kellers no bērnības bija akls un kurls.
Bībelē, Jaunajā Derībā apustulis Pāvils to apkopoja 2. vēstulē Korintiešiem 12:7-9, raksturojot pareizo attieksmi pret ierobežojumiem un vājumu: "Lai es nepaaugstinātos īpašo atklāsmju dēļ, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani, ka netopu iedomīgs. Tādēļ es To Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos. Un Viņš ir sacījis: "Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās." Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani."
Būs gudri, ja mēs visi dzīvosim ar attieksmi – Nekad savus ierobežojumus neizmantot kā attaisnojumu neveiksmei.
Autors: Roberts D. Fosters
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 / www.cbmc.lv.
