18.5.10

Dieva vadība

Ik reizes, kad mākonis pacēlās no mājokļa, tad arī Israēla bērni devās ceļā visos savos pārgājienos. Bet, ja mākonis nepacēlās, tad arī Israēla bērni nedevās ceļā līdz tam brīdim, kad tas pacēlās.” (2.Mozus 40:36,37)

Detalizētāks izkāsts atrodams 4. Mozus grāmatā. Katru reizi, dienu vai nakti, mākonim paceļoties, izraēlieši nojauca teltis un turpināja ceļojumu. Ja mākonis palika virs svētnīcas, arī izraēlieši palika nometnes vietā – divas dienas, mēnesi vai pat gadu (4.Mozus 9:15-23).

Šajā senās Dieva tautas pieredzē saskatāmi divi Viņa vadības aspekti: dievišķais un cilvēciskais. Dievs savu gribu darīja zināmu dramatiskā veidā – ar zīmēm, ko ļaudis varēja redzēt. Un cilvēki vēroja un paklausīja; tie sekoja Dieva vadībai un devās ceļā pēc Viņa norādes – neatkarīgi no tā, cik ilgi šīs zīmes bija jāgaida.

Visā Bībelē redzams, kā Dievs vada savus ļaudis, gan kā tautu, gan katru individuāli. Viņš to dara, jo mīlestībā rūpējas par tiem. Viņš ir Labais Gans, un tie ir Viņa ļaudis (Jāņa 10:1-18). Es ticu, ka arī šodien Dievs tā rīkojas. Viņš vēlas vadīt mūs kā kristiešus, un Viņu priecē šāda iespēja. Viņš vēlas vadīt mūs kā draudzi, un Viņu priecē arī šāda iespēja.

Bet mums nav mākoņa virs svētnīcas. Mums nav arī urīma un tumīma. Kā lai mēs uzzinām Viņa gribu? Dievs mums ir devis Svēto Garu, savu klātbūtni. Ja mēs patiesi vēlamies izzināt dievišķo gribu, apņemamies darīt tikai to, kas ir patīkam Dieva acīs, un esam gatavi paklausīt, Viņš atklāj savu plānu tikpat skaidri, kā mākonis Izraēla tautai norādīja pareizo ceļu.

„Kad tie, kas noteikti apņemas nedarīt neko tādu, kas varētu Dievam nepatikt, būs nolikuši savus nodomus Viņa priekšā, tie zinās, pa kuru ceļu griezties. Tie saņems ne vien gudrību, bet arī spēku. Tiem tiks piešķirts spēks kalpošanai un paklausībai, kā Kristus to apsolījis.” (E. Vaita, „Laikmetu ilgas”, 552. lpp.)

„Tie zinās.” Kā? Dievam ir tūkstoš veidu, kā sevi atklāt: Svētajos Rakstos, ar kāda drauga, spēcīga iespaida, nozīmīga notikuma starpniecību un tā tālāk. Iespējams, ka mums būs jānogaida, bet mēs zināsim. Dieva ļaudis vienmēr ir zinājuši.

(Autors: Viljams Džonsons)