„Un Viņš tiem daudz mācīja līdzībās un Savā mācībā uz tiem sacīja:
"Klausieties: raugi, sējējs izgāja sēt.
Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.
Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes.
Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes.
Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus.
Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi."” (Marka 4:2-8)
Vienā no Jēzus slavenākajām līdzībām Viņš stāsta par sējēju, kas devās sēt. Dažas sēklas nokrita uz ceļa – tās apēda putni. Citas sēklas iekrita starp akmeņiem, kur apakšā bija liesa zeme. Asni ātri izdīga, tomēr karstajā saulē izkalta. Vēl citas sēklas iekrita nezālēs, kas izaugot nosmacēja jaunos asnus. Tomēr dažas sēklas krita labā augsnē, kas sekmēja bagātīgu ražu.
Jau sen šo līdzību izprotu kā mācību par Evaņģēlija sludināšanu dažādiem klausītājiem. Lai gan tās nosaukums parasti ir līdzība par sējēju, patiesībā tā ir līdzība par dažādām augsnēm. Nav šaubu, ka tradicionālā izpratne par līdzību norāda uz patiesību, tomēr neuzsver svarīgākos aspektus, tostarp vissvarīgāko.
Seno zemkopības metožu izpēte palīdz izprast Jēzus vārdu nozīmi. Pretstatā mūsdienu paņēmieniem, kad augsne vispirms tiek apstrādāta, tikai tad tajā iesējot sēklu, senatnē cilvēki izsēja sēklas neapstrādātā augsnē un tad tās ieraka. Tieši tādēļ līdzībā aprakstītās sēklas nonāk tik dažādās augsnēs.
Sēklas uz ceļa, akmeņiem vai starp nezālēm un krūmiem tika iesētas nejauši, nevis ar nolūku. Lielākā daļa sēklu tika iesētas tām paredzētajā vietā – labā augsnē. Ja koncentrējamies uz trim iepriekš minētajām neauglīgajām augsnēm, varam pieņemt, ka sējēja darbs lielākoties (75%) bija lieka laika izšķiešana; tomēr tā gan nebija.
Tieši pretēji – sējēja darba rezultāts bija bagātīga raža. Šī raža pārsniedza visu sagaidāmo. „Palestīnas zemkopības metožu pētījumi pierāda, ka veiksmīgos gados bija desmitkārtīga raža, bet vidēji tā bija septiņkārtīga. Tas nozīmē, ka visi trīs šajā Rakstu vietā norādītie skaitļi (30 reizes, 60 reizes, 100 reizes) uzsver, ka sējēja darba rezultātā radās nevis parastā raža, bet gan brīnumaini bagātīga.” (L. V. Hurtado, Mark, p. 58.)
Raugoties no cilvēciskā viedokļa, šajā Rakstu vietā norādītais ražas apjoms bija neiespējams, nesasniedzams. Tomēr Evaņģēlijā uzvērtas nevis cilvēciskās spējas, bet gan Dieva Valstība, Dieva darbs.
Žēlastības bagātības ir neiedomājamas.
(Autors: Viljams Džonsons)
