Vairumam no mums katra gada sākums nes satraukumu un cerības par to, kas notiks nākamajos 12 mēnešos. Bieži vien man prieku sagādā mēģināt uzminēt tās jaukās lietas, ko nākotne paredzējusi man un manai ģimenei. Turpretī diezgan reti es pavadu ilgu laiku, kavējoties atmiņās par aizgājušo gadu, īpaši pārdomājot Dieva uzticamību, ko dažādos veidos esmu piedzīvojis.
Parasti mans domāšanas veids ir: „Kas bijis, bijis. Ejam tālāk.” Nelaimīgā kārtā šāds nekorekts un vienpusējs skatījums noved pie tā, ka es nesaņemu to iedrošinājumu un pārliecību, kuru saņemu, ja ilgstošāk pārdomāju to, ko Dievs ir darījis manā labā aizvadītajā gadā.
Dievs zina, ka Viņa cilvēkiem nepieciešams atgādinājums par Viņa laipnību un uzticamību. Mozus 2. grāmatā 12. nodaļā ir aprakstīts, kā Viņš pēc 430 gadiem trimdā Ēģiptē sagatavoja savus cilvēkus izglābšanai. Viņš tos brīdināja, ka Viņš iznīcinās katru ēģiptiešu pirmdzimto, bet saudzēs Izraēla pirmdzimtos, ja vien viņi ziedos jēru un apziedīs ar tā asinīm durvju aplodas.
Caur šo nebijušo darbību Dievs deva iespēju Izraēlam jaunam sākumam. Rezultātā viņi saņēma Jauno gadu, kas sākas ar ebreju mēnesi – Abību. Jau tūkstošiem gadu izglābtie izraēļi atzīmē Lieldienas kā piemiņu tam, ko Dievs izdarīja viņu labā. Šā gadskārtējā rituāla nozīmīgums ir tajā, ka tas stiprina un atgādina, kā Dievs viņus izglāba un pasargāja.
Mozus 2. grāmatā 12:26-27 Dievs saka: “Un notiks, kad jūsu bērni jums prasīs: kas jums tā par kalpošanu, tad atbildiet: tas ir Pashā upuris Tam Kungam, kas Israēla bērnu namiem aizgāja garām Ēģiptē, kad Viņš sita ēģiptiešus, bet saudzēja mūsu namus. Tad tauta noliecās Dieva priekšā un pielūdza.”
Līdzīgi kā Izraēļiem – un mūsdienu jūdiem – mums ir nepieciešams brīdis, kad apstāties nebeidzamajā skrējienā uz nākotni un apdomāt, ko Dievs darījis mūsu dzīvēs nesenā pagātnē.
Esmu pārliecināts, ka, ja jūs pietiekami ilgi pārdomāsiet brīnumainās lietas, kuras Dievs darījis jūsu labā, tas noteikti iedvesmos jūs un palīdzēs virzīties uz priekšu ar lielāku paļāvību.
Sākoties jaunajam 2008. gadam, mēs atkal veidojam jaunus plānus un nosakām mērķus. Un nebūtu gudri to nedarīt. Tomēr, lūdzu, nenovērtējiet par zemu nepieciešamību atcerēties Dieva labdarības iepriekšējā gadā. Jūs būsit pārsteigti, cik daudz Viņš paveicis.
Cenšoties nākamajā gadā godprātīgi strādāt, lai mēs visi gūstam papildus pārliecību faktā, ka Dievs bija godprātīgs pret mums pagātnē un būs tāds arī nākotnē!
(Autors: Riks Bokss)
