31.1.08

Aicinājums

Iespaidīga aina filmā "Amazing Grace" stāsta par tikpat iespaidīgu jautājumu, kuru daudzi cilvēki gadsimtiem ilgi ir pilnībā pārpratuši. Filmā Viljams Vilberforss, 19. gadsimta britu abolicionists, cīnās ar jautājumu, ko darīt ar jaunatrasto ticību – viņš mēģina saprast, kā to padarīt par nozīmīgu ikdienas sastāvdaļu.

Lauzot galvu par kritisko jautājumu – ticība vai praktiskums-, Vilberforsa kungs uzņem vairākus ciemiņus, kuriem zināma viņa dilemma. Visi še cilvēki ir abolicionisti, dedzīgi cīnītāji pret verdzību, un zina Vilberforsa kunga politisko aizrautību un kvalifikāciju, it īpaši viņa personīgajā opozīcijā pret verdzību.

"Mēs saprotam, ka jums ir grūtības izlemt, darīt Dieva darbu vai darboties kā politiķim,” viens no vīriem atklāti sacīja. Bet viena sieviete šo jautājumu risināja ar ķirurģisku precizitāti: „Mēs pazemīgi jūs lūdzam darīt abus darbus.” Rezultātā viņš bija noderīgs verdzības izbeigšanā savā zemē.

Daudzi Jēzus Kristus sekotāji darbojas ticībā, ka Dieva acīs vienīgais vērtīgais darbs ir „pilna laika kalpošana”. Būtībā tas nozīmē pamest savu profesionālo darbību, lai veidotu karjeru darbos, kuri tieši saistīti ar baznīcu, misijas aģentūrām vai citām ar baznīcu saistītām struktūrām. Diemžēl nereti tā ir traģēdija, kura noved pie talantu, kvalifikācijas un pieredzes zaudēšanas.

Dievs mūs katru ir radījis ar unikāliem talantiem un devis iespēju tos pilnveidot. Kad mēs kļūdaini secinām, ka vienīgi misionāriem vai mācītājiem ir īpašs Dieva aicinājums, mēs nepiepildām Viņa labos nodomus mūsu dzīvēs. Rezultātā mēs, iespējams, pametam darbu, kurā Dievs bija paredzējis īpašā veidā piepildīt Savus mērķus, vai arī, nomokoties ar domām, ka mūsu darbs nav tik nozīmīgs Dieva lielajā plānā, savus saņemtos talantus izmantojam ļoti nepilnvērtīgi.

Savā pirmajā vēstulē senās Korintas draudzei apustulis Pāvils rakstīja: "Tik katrs lai dzīvo tā, kā Tas Kungs tam piešķīris viņa daļu un kā Dievs kuru ir aicinājis. To es tā noteicu visās draudzēs.” (1 Korintiešiem 7:17).

Iedomājaties pasauli, kurā katrs, kurš apliecinājis savu uzticību un ziedošanos Jēzum Kristum – Bībelē saukts par kristieti – kalpotu vienīgi kā misionārs vai garīdznieks. Kurš sasniegtu cilvēkus viņu darba vietās? Kurš sagādātu pārtiku, mājokļus, apģērbu un citu ikdienā nepieciešamo, lai varētu īstenot Dieva plānu? Kurš nodarbotos ar uzņēmējdarbību vai vadītu valsts pārvaldi? Atturēšanās būt neatņemamai, veicinošai daļai no tā saucamās „sekulārās” pasaules (Bībelē šāds dalījums nav atrodams) var būt katastrofāla. Vēl ļaunāk, šāda darbība nav paredzēta Dieva plānā.

Ja jūs nevarat izlemt, vai pamest pašreizējo darbu, lai kļūtu par kalpotāju, atcerieties, ka mēs visi esam aicināti kalpot cits citam, vienalga, kur mēs strādājam. Apdomājiet Vilberforsa draugu padomu: „Jūs varat darīt abus!”

(Autors: Riks Bokss)