Sacīt, ka mūsdienu pasaulē pārmaiņu temps ir ļoti straujš, ir līdzīgi kā paziņot, ka zirgam ir četras kājas. 1980-tajos gados faksimila aparāti dramatiski paātrināja komunikācijas laiku. Tā vietā, lai svarīgas vēstules būtu jāgaida dienām vai nedēļām, mēs tās varējām nosūtīt un saņemt dienas vai pat dažu minūšu laikā. Turpmāko gadu laikā internets, e-pasts, īsziņas padarīja ātro vēstuļu piegādes un faksus par kaut ko novecojušu. Komunicēšana kļuva acumirklīga. Mēs domājam: „Kādēļ gaidīt, ja nepieciešamo mēs varam iegūt nekavējoties?”
Šie jaunievedumi ir nesuši daudzus ieguvumus. Varbūt tikai ļoti nedaudzi no mums vēlētos atgriezties pagātnē, kad steidzamus dokumentus un korespondenci bija jāgaida ilgi un pacietīgi. Tomēr šis progress mums ir laupījis unikālu dzīves prasmi – mākslu gaidīt.
Liekas, ka visi kaut kur steidzas, pat ja nav pārliecināti, kāpēc. Ikkatrs ir aizņemts, ikkatrs kaut kur traucas, tādēļ – arī mums tā jādara. Bet gaidīšanai ir noteikta vērtība, kuru mēs nevaram sasniegt, cenšoties laiku saspiest.
Piemēram, izsmalcinātu maltīti nevar pagatavot mikroviļņu krāsnī. Majestātiski, spēcīgi koki neizaug vienas nakts laikā. Skaistu gleznu nevar radīt pāris minūtēs ar dažiem krāsas triepieniem. Arī labās īpašības, kuras visaugstāk vērtējam cilvēkos, neveidojas dažos mirkļos. Raksturs – tiekšanās pēc cilvēces augstākajiem un cēlākajiem ideāliem– veidojas visas dzīves laikā. Iespējams, tāpēc vienā no pasaulē vecākajām grāmatām, Bībelē, tik bieži ir runāts par gaidīšanas nepieciešamību un tās vērtību. Apsveriet dažus piemērus:
Pacietīga gaidīšana dod cerību uz panākumiem. Darba pasaulē mēs esam orientēti uz darbību. Mūsu kaujas sauciens, šķiet, ir - „Dari kaut ko – pat tad, ja tas ir nepareizi!” Tomēr dažkārt, it sevišķi krīzes un nenoteiktības laikā, labākais ir nogaidīt, veltīt laiku, lai visu rūpīgi izpētītu un novērtētu. “Esi kluss Tā Kunga priekšā un gaidi uz Viņu…, … kas gaida uz To Kungu, iemantos zemi. …. Gaidi uz To Kungu un nenovērsies no Viņa ceļa, tad Viņš tevi pacels, ka tu atgūsi savu zemi ….” (Psalmi 37:7, 9, 34).
Gaidīšana dod laiku problēmu atrisinājumam. Kad lietas notiek nepareizi, mēs nereti meklējam iespēju paši tās labot. Tomēr bieži nelabvēlīgās situācija ir ārpus mūsu kontroles! Šādos gadījumos ir gudri nogaidīt atbilstošu atrisinājumu. “Tādēļ Tas Kungs gaida, lai jums parādītu žēlastību, tādēļ Viņš pošas, lai jums būtu žēlīgs, jo Tas Kungs ir taisnīgas tiesas Dievs; svētīgs, kas paļaujas uz Viņu!” (Jesajas 30:18).
Gaidīšana palīdz atjaunot mūsu spēkus un iekšējos resursus. Pat sajūtot nogurumu, kad katra enerģijas palieka šķiet zudusi, mēs bieži turpinām forsēt notikumus cerībā uz panākumiem. Dažkārt izdarot nepieciešamo pārtraukumu un atjaunojot iekšējās “baterijas”, mēs spējam darboties daudz produktīvāk un lietderīgāk. “Bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā, ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.” (Jesajas 40:31).
(Autors: Roberts Dž. Tamasi)
