Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācija apgalvo, ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi. Tas nozīmē, ka viņiem ir vienlīdzīgas iespējas pieredzēt piepildītu dzīvi un rast labumu no dažādām neatņemamām tiesībām. Tomēr citās jomās acīmredzams ir tas, ka cilvēki nav pilnīgi vienlīdzīgi – materiālos īpašumos, kā arī individuālos talantos un spējās.
Dažiem cilvēkiem ir šķietami no dabas dota spēja vairot bagātību. Citiem ir vairāk iedzimta inteliģence, kamēr citi ir fiziski spēcīgāki un atlētiski. Daži ir apdāvināti līderi, citiem ir īpašas spējas rokdarbos un darbos, kas prasa tehniskas iemaņas. Daži ir lietpratēji pārdošanā un mārketingā; citi ir īpaši efektīvi, komunicējot ar citiem cilvēkiem. Mēs varbūt esam vienlīdzīgi, taču noteikti ne vienādi.
Tomēr ir viena „prece”, kas ir mums visiem, kaut kas, kā visiem ir vienādi daudz – vismaz sākotnēji. Tas ir godprātīgums. Kāds definēja godprātīguma kā to, kas patiesībā jūs esat iekšienē. Cits ir teicis, ka tas ir tas, „kas jūs esat viens pats tumsā, kad neviens neskatās.” Es godprātīgumu uzskatu par personas vēlēšanos izpildīt savas saistības, darīt to, ko viņi ir solījuši darīt un būt tiem, par ko viņi uzdodas, pat neērtās situācijās.
Godprātīgums redzami atšķīrās no citām personīgajām „mantām”. Lielākajā daļā gadījumu mēs varam iemācīties nopelnīt vairāk naudas, ja tas ir nepieciešams. Treniņos mēs parasti varam uzlabot atlētiskās spējas, vai attīstīt specifiskas darba iemaņas. Taču, kad ir zaudēts godprātīgums, ir grūti – reizēm pat neiespējami – to atgūt.
Iespējams, ka tas ir iemesls tam, kāpēc godprātīgums ir tēma, kas bieži parādās Bībelē, it sevišķi Salamana Pamācību grāmatā. Daudzi panti ir veltīti godprātīguma nozīmei, parādot tā iedarbīgumu, un brīdinot par negodprātīgas rīcības sazarošanos. Šeit ir daži piemēri principiem godprātīguma saglabāšanai no Salamana Pamācību grāmatas.
Godprātība kalpo kā aizsegs. Vai nu darbavietā, vai mājās vai arī citur, ja jūs vienmēr stāstāt patiesību, jums nekad nav jāatceras meli, kurus jūs esat stāstījuši, ja jūs vienmēr cenšaties darīt pareizo lietu, jums nekad nav jāmēģina laboties tādēļ, ka apzināti esat darījuši kaut ko, kas nav bijis pareizi “Taisnība pasargā nevainīgo savā ceļā, bet ļaunprātība ved grēkā.” (Salamana Pamācības 13:6).
Godprātīgumam ir dziedinošas spējas. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā diemžēl negodīgums un neētiska rīcība ir ļoti bieži sastopami. Dažās vidēs tie ir kļuvuši par kultūras sastāvdaļu. Šī iemesla dēļ ir pat atsvaidzinoši satikties un asociēties ar cilvēkiem, kuri cenšas saglabāt augstu godprātīguma pakāpi. “Bezdievīgs vēstnesis atnes nelaimi, bet uzticams ziņnesis nāk kā dziedinātājs un apmierinātājs.” (Salamana Pamācības 13:17).
Godprātīgums ir pelnījis cieņu. Mēs visi varam iedomāties piemērus par cilvēkiem, kuri ir nepelnīti sodīti vai pret kuriem ir negodīgi izturējušies, bet parasti ļaudis, kuriem ir augsta morāle un ētiskie standarti, tiek cienīti un pat apbrīnoti. Tiecoties darīt to, kas ir pareizi, mēs iegūsim to cilvēku uzticību un paļāvību, ar kuriem mēs strādājam un ar kuriem mums ir visciešākās attiecības . “Jau nav labi taisno sodīt, ne nu vēl dižciltīgo sist, kas rīkojas taisnīgi.” (Salamana Pamācības 17:26).
Godprātīgums stājas pretī pretestībai. Būt godprātīgam nav viegli. Tie, kuriem nav līdzīga vērtību sistēma, var sagādāt nopietnu pretestību, jo sevišķi, ja godīga rīcība apdraud viņu negodīgo mērķu sasniegšanu. Rīkoties godprātīgi, bieži var nozīmēt atteikšanos no izdevīgiem ceļiem, vai personiska labuma. Bet tās ilgtermiņa atalgojumi ir nesalīdzināmi gan personiski, gan profesionāli. “Asinskārīgie cilvēki nīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējas par viņa glābšanu.” (Salamana Pamācības 29:10).
(Autors: Roberts Dž. Tamasi)
