Brīdi apsvēris, es atbildēju: “Sacīkšu auto – kaut ko līdzīgu NASCAR vai 1. formulai.”
"Sacīkšu auto?" viņa pārsteigta jautāja, "Kāpēc sacīkšu auto?"
"Hm, tāpēc, ka lielākoties mēs pārvietojamies ļoti ātri un līdzeni," es paskaidroju, "bet pa laikam mēs tiekam kāda vai kaut kā patraucēti, kas mūs uz mirkli izsit no līdzsvara, varbūt pat nodarot kādu nelielu bojājumu, kam nepieciešams remonts, un tad mēs atkal atgriežamies trasē.”
Līdzīgi tam, daudzi no mums arī darbā lielākoties kustas ļoti ātri, vienīgi pa laikam, kaut kas mums uztriecas un izsit mūs no kursa. Saņemot šo triecienu, izaicinājums ir atbilstoši reaģēt. Viens variants ir turpināt nekontrolēti griezties vai vēl sliktāk, pilnīgi atstāt braucienu. Vai arī mēs varam atcerēties mērķi – sasniegt finiša līniju – un atgūt koncentrēšanos, cik ātri vien iespējams.
Vēstule Ebrejiem 12:1-3, Bībeles Jaunajā Derībā, mums dod labu mācību, ko vērts atcerēties, kad saņemam spēcīgus sitienus: "Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami. "
Tajā laikā, ko Viņš pavadīja uz zemes, neskatoties uz izteiktu nelabvēlību, Jēzus nekad nezaudēja Savas misijas fokusu. Līdzīgi arī mums ir jāsaglabā koncentrēšanās misijas piepildīšanai. Ja apstākļi dzīvē mūs izmet no trases, mums jāveic koriģējošas darbības un jādara, kā rakstīts Vēstulē Ebrejiem: „dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē.”
Ja jūs nesen esat piedzīvojuši neveiksmi vai negaidītu uzbrukumu, daži vienkārši soļi:
Pirmkārt, nezaudējiet drosmi.
Otrkārt, atcerieties savu gala mērķi.
Treškārt, atjaunojiet koncentrāciju.
Noslēgumā, tieciet atpakaļ trasē un pacietīgi turpiniet to!
(Autors: Riks Bokss)
