Dabā tā notiek – viegli, it kā pats no sevis – drūmais un pelēkais baltā mirdzumā pārtop. Sniegs, balta zeme...Kailie, pelēkie zari un asās skujas kā neviļus paslēpti klusā dailē... Vai skumju vietā arī prieks tā atlido? Vai labais tā spēj nomainīt ļauno? Pēkšņi – bez pūlēm, bez brīdinājuma. Un vēl jautājums – uz cik ilgu laiku?
Labāk nejautāt, neskaitīt brīnuma mirkļus, bet priecāties, slavēt Dievu par notikušo un notiekošo. Tas noturību veicinās nevis ārdīs. Labāk ticības acīm redzēt labās pārmaiņas, kuras vēl tikai nāk... Drosmi! Dievs ir Darītājs. Mēs tikai liecinieki.
“Vai var šķīsts celties no nešķīsta?” – mūžsenais jautājums.
Jēzus Kristus žēlastībā – jā! Tici!
Teiksi, ka dzīvē biežāk redzams apgrieztais process ? Diemžēl arī tas jānovēro.
Un KĀ tas notiek?
KĀ dzīvē un attiecībās ienāk tumsa, saltums, sastingums un vienaldzība ? Skumjas, bezcerība? Visbiežāk –nemanāmi, pamazām, pa vienam solītim... Pareizā virzienā ejot, vari nogriezties pa vienu nepareizu ieliņu un aiziet tālu prom no sava ceļa mērķa. Uzmanies! Sargi mazos solīšus! Ja kļūdījies, neturpini! Jautā ceļu, atgriezies pareizajā! Un pieskati sīkos pagriezienus, it kā nenozīmīgās izvēles.
Izprieca vai kalpošana? Gribas vai vajag? Malā palikšana vai aktivitāte? Paša vēlme vai Dieva nodoms? Kas vieglāk? Kas svarīgāk? Nepadodies!
Dievs dod gribu un veiksmi, bet izvēles svira Tavās rokās!
Spēka Dieva krājumos nekad nav trūcis. Viņš tavās dvēseles vajadzībās neatteiks nekad. Tik lūdz, klauvē un meklē no visas sirds pēc labām pārmaiņām sevī un citos. Dievs tās dos.
Varbūt pamazām, kā sēkla aug, bet varbūt tūlīt un pēkšņi – kā sniegi snieg...
(Māra Zariņa)
