“Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.” (Lūkas 6:45.)
Policists pienāca pie apturētās mašīnas un sacīja šoferim: “Tā kā jūs esat piesprādzējis drošības jostu, jums tiek piešķirta Ceļu drošības departamenta prēmija 5000 dolāru apmērā.” Tad policists vēl draudzīgi apvaicājās: “Kā jūs domājat šo naudu izlietot?”
“Nu, es laikam varēšu nolikt eksāmenu un iegūt vadītāja tiesības!” šoferis priecīgi atbildēja.
“Neklausieties viņā, policista kungs!” blakus sēdošais pasažieris iejaucās, pamājot uz vadītāja pusi. “Viņš vienmēr tēlo gudro, kad ir piedzēries.”
Tad pamodās aizmugures sēdeklī snaudošais vīrs, ieraudzīja policistu un izsaucās: “Es jau teicu, ka ar zagtu mašīnu mēs tālu netiksim!”
Tu varbūt teiksi – ak, cik muļķīgi; viņiem vienkārši vajadzēja turēt muti, un viss būtu bijis labi. Tomēr patiesība ir tāda, ka agrāk vai vēlāk cilvēka mute izpauž viņa sirds noslēpumus. Kādu brīdi cilvēks gan var vienu vai otru lietu no citiem noslēpt, bet tad pavisam negaidīti pienāk brīdis, kad patiesība nāk gaismā.
Un uz otru pusi – ja tu savā sirdī glabāsi Dieva vārdus un domas, arī tas nenovēršami kļūs redzams apkārtējiem.
