Neseno vasaras olimpisko spēļu laikā praksē varēja daudzkārt novērot šādu principu – labs starts negarantē arī labu nobeigumu. Skrējēji, kas izrāvās vadībā sākumā, reizēm atkrita līdz beigām distances finišā. Peldētāji ar labu startu zaudēja citiem, kuriem bija spēcīgāks nobeigums. Daži vingrotāji izskatījās iespaidīgi savu vingrojumu pirmajā daļā, taču kļūmītes vai paslīdēšana viņiem maksāja dārgi.
Es esmu iepriekš rakstījis par to, cik svarīgs ir labs nobeigums un cik grūti ir tādu panākt. Ikdienas darba pasaulē mēs varam novērot šo pašu fenomenu. Visu apbrīnoti biznesa vadītāji krīt negodā kāda skandāla dēļ. Vai gados jauni darbinieki, kas sāk savas karjeras ļoti daudzsološi kā potenciālie uzņēmuma līderi, taču beigu beigās paliek par viduvējībām. Kā mēs varam panākt to, ka cerības, ko dod labs starts, rezultējas arī labā nobeigumā? Ņem vērā šo: laba nobeiguma pamatā ir vēlme nepabeigt visu.
Ko tas nozīmē? Par dažiem cilvēkiem var teikt, ka viņi “māk kaut ko no visa, taču nav eksperti nekur”. Pamatā tas nozīmē to, ka viņi nekur neizceļas. Labs nobeigums prasa skaidru mērķi kopā ar sapratni par to, ko jūs darāt labi – un ko nē.
Panākumiem bagāts cilvēks, tāds, kas prot finišēt labi, parasti ir tas, kurš maksimizē savas stiprās puses, veltot lielāko daļu sava laika un enerģijas tām detaļām, kurām tas iespējams. Tas varētu nozīmēt nepabeigt lietas, ja mēs tās nevaram izdarīt ļoti labi – vai arī, ja mums nav vērts pašiem tās darīt.
Piemēram, tā kā es esmu tendēts saredzēt vairāk kopējo “bildi” nekā detaļas, man noder kāds cilvēks, kurš pievērš uzmanību galvenajām detaļām, kad vien tas ir iespējams. Kā es pirms dažiem gadiem teicu savam palīgam: “Tavs darbs ir noķert lietas, pirms es ļauju tām izslīdēt caur savām spīlēm.” Es esmu vājš detalizētajos jautājumos, tāpēc, lai es lieki neiztērētu ievērojamu daļu savas mentālās enerģijas, lai mēģinātu neaizmirst visas svarīgās detaļas, es labāk atrodu kādu, kas ir šajā jomā kompetentāks nekā es pats.
Kāds ir teicis: “Lai kaut ko izdarītu, atrodi aizņemtu cilvēku, kas to izdarīs.” Bet tas varētu atņemt iespēju kādam citam. Dievbijīgais britu rakstnieks Osvalds Čemberss ir teicis: “Labs ir vislabākā ienaidnieks.” Atlēti, kas piedalījās olimpiskajās spēlēs, varētu būt spēcīgi arī citos sporta veidos. Tomēr viņi saprata, kurš sporta veids viņiem padodas vislabāk un koncentrējās uz to. Rezultātā viņi izcēlās un kļuva par čempioniem. Tā vietā, lai būtu vienkārši labi vienā sporta veidā, viņi kļuva par lieliskiem meistariem citā.
Piemērojot šo darba videi – ir daudz labu lietu, ko mēs kā biznesa un profesionālās pasaules pārstāvji varētu darīt. Jautājums ir tāds – kas ir priekš mums labākās lietas, ko darīt, ko mums vajadzētu darīt? Dariet tās. Vienkārši labās lietas var veikt kāds cits. Šeit ir tas, kas par to ir rakstīts Bībelē:
Nekad nezaudējiet modrību. Mums vajag būt skaidrai sapratnei par to, uz ko mēs tiecamies, un mēs nedrīkstam nekādiem šķēršļiem, kaut tie šķistu vilinoši, ļaut mums novērst uzmanību. “Un, kad nu laiks bija pienācis, ka Viņam vajadzēja tapt paaugstinātam, tad Viņš grieza savu vaigu, lai ietu uz Jeruzālemi” (Lūkas 9:51).
Nenovērsiet savas acis no finiša līnijas. Kāds ir jūsu mērķis? Kāda ir jūsu misija? Šīs atbildes jums palīdzēs nošķirt “labo” no “vislabākā” jūsu personīgajā un profesionālajā dzīvē. “Es dzenos pretim mērķim, goda balvai - Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū” (Filipiešiem 3:14).
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 / www.cbmc.lv.
