Kāds uzņēmējs iedeva čeku grāmatiņu savam labam draugam Čipam. Viņš kontā bija ielicis 5000 dolārus, lai Čips varētu palīdzēt cilvēkiem ar nopietnām vajadzībām. Šis uzņēmējs ticēja, ka viņa dāsnums būs daudz efektīvāks, ja Čips, ļoti respektabls mācītājs un radio skolotājs, noteiks, kuriem cilvēkiem vajadzētu saņemt finansiālu palīdzību.
Daļa no šīs norunas bija noteikt konkrētu laiku, kad abi regulāri satiktos. Šajās reizēs Čips pārstāstītu to, kā šī nauda tikusi izmantota, un tad šis palīdzības fonds tiktu papildināts.
Neilgi pēc šo neparasto partnerattiecību sākuma Čipam radās pārsteidzoša personīgā atklāsme. Viņš atklāja, ka tiek galā ar uzņēmēja čeku grāmatiņu labāk nekā ar savu, tāpēc, ka viņš zināja, ka ir atbildīgs par to, kā šī nauda tiek tērēta.
Ļaujiet man jums pavaicāt: Ja jūsu čeku grāmatiņa, un citi materiālie resursi, piederētu kādam citam un jūs zinātu, ka ik pa laikam jums būtu formāli jāatskaitās par to, kā šie resursi izlietoti, vai jūs domājat, ka tas ietekmētu jūsu lēmumu pieņemšanas procesu?
Tikai viens īpašnieks. Realitātē, nekas no tā, kas mums „pieder”, nav patiesi mūsu. Pirms vairākiem gadiem nomira ļoti bagāts biznesa vadītājs. Piemiņas dievkalpojumā kāds vērsās pie mirušā uzņēmēja grāmatveža. „Cik daudz viņš aiz sevis atstāja?” tika jautāts grāmatvedim. Bez vilcināšanās grāmatvedis atbildēja: „Visu.” Kā karalis Salamans gudri novēroja, “Kailam, kāds viņš nācis no mātes klēpja, tādam viņam atkal jāaiziet, un viņš nevar pat arī ne to vismazāko līdzi paņemt no savu pūliņu ieguvuma, lai to paturētu savā īpašumā” (Salamans mācītājs 5:14).
Bet ir pat vēl svarīgāks „īpašumtiesību” jautājums, kas mums būtu jāpārdomā. Saskaņā ar Bībeli, Dievs ir visu lietu īpašnieks: “Jo Tev, ak, Kungs, pieder augstība un vara, godība, slava un varenība; it viss, kas ir debesīs un virs zemes, tas pieder Tev! Tava ir, ak, Kungs, valstība, un Tu pacelies pāri kā galva pār visiem! Un bagātība un gods nāk no Tevis, un Tu esi valdītājs pār visu, un Tavā rokā ir spēks un vara, un Tava roka paaugstina un dara stipru” (1. Laiku 29:11-12).
Iecelti par pārvaldniekiem.
Ja tā ir patiesība, tad kāda ir mūsu loma? Svētajos rakstos ir teikts, ka mums ir jābūt mums uzticēto resursu pārvaldniekiem, vai „namturiem.” Kā apustulis Pāvils rakstīja 1. Korintiešiem 4:2, "No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami." Jēzus teica, ka (līdzīgi Čipa pienākumam pret viņa draugu) arī mūs turēs pie atbildības – un attiecīgi atalgos: “Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!” (Mateja 25:21).
Interesanti, kāda būtu atšķirība, ja mēs katru rītu mostos un pret visām mūsu pārziņā esošajām lietām – mūsu mājām, mūsu mašīnām, mūsu makiem, mūsu uzņēmumiem, mūsu laiku, mūsu talantiem – attiektos nevis kā pret lietām, kas mums pieder, bet gan kā pret lietām, ko mēs to patiesā īpašnieka Dieva interesēs pārvaldām.
Atcerieties: Jūsu čeku grāmatiņa jums nepieder. To jums ir aizdevis Dievs. Vai jūs esat uzticīgi?
Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv
