Vai Jums ir nācies kādreiz kaut ko pazaudēt ? Domāju, ka lielākais vairums atbildētu uz šo jautājumu apstiprinoši. Diemžēl. Mēs dzīvojam pasaulē, kur nākas gan pazaudēt, gan zaudēt ļoti daudz. Dažkārt pat vēl īsti nesatvertais jau zūd. Atrast vai atgūt zaudēto, protams, ir grūtāk nekā pazaudēt, ja tas vispār iespējams.
Tāpēc noderīgi būtu padomāt par dažām pazušanas likumsakarībām jau savlaicīgi pirms kā gani savas avis saucam un māju mēžam, grasi meklējot. Mazi bērni zaudē savas rotaļlietas bērnības neapdomībā, izklaidīgi pusaudži vai pārslogoti pieaugušie – jau daudz nopietnāku un dažādāku iemeslu dēļ. Mēs varam pazaudēt ne tikai taustāmas lietas un vērtības, zaudēt cilvēkus, kas mums tuvi bijuši, bet arī daudz ko vēl vērtīgāku. Vai Jēzus tuvums nav visdārgākais? Cik sāpīgi, cik smagi kādā brīdī atskārst šo tukšumu un skumjas dvēselē !
Kā pirmais padoms tiem, kas negrib zaudēt, droši vien būtu: “ESI MODRĪGS!“
Savu mazdēliņu uz sākumskoliņu vadot, kā saukli centos iemācīt: “DOMĀ LĪDZ, MĪĻAIS !“ Šis padoms pašai tik bieži noder, atmiņas asumam ar gadiem zūdot, kad ikdienišķas lietas mēdz turpat tuvumā „viltīgi noslēpties“. Domā līdz, ko dari, kur noliec, tad vieglāk viss atradīsies. Sāc meklēt tur, kur pēdējo reizi šī lieta tev bija. Atgriezies atpakaļ pēdu pa pēdai, kur pēdējo reizi šī lieta tev bija kopā ar zaudēto personu vai pozitīvo attieksmi.
ESI MODRĪGS! ESI NOMODĀ! Pirms vairākiem gadiem man gadījās nepatīkams , bet pamācošs piedzīvojums lielpilsētā, kur jauno mācību gadu gaidot, cerēju izdevīgi iepirkties. Ar tukšu somu un mazliet pilnāku naudas maciņu devos atlaides sološā veikala virzienā, kad mani laipni (tagad teiktu- viltīgi pieglaimīgi) uzrunāja jauns cilvēks, piedāvājot humānu dāvinājumu, kas bija iesaiņots nelielā paciņā. Pārliecinājis mani paņemt sniegto sainīti, viņš lūdza ziedojumu ceļa izdevumiem. Nenojautusi ļaunprātību, izvilku maciņu, atvēru to… Daži glaimīgi vārdi vēl no „dāsnā“ pretimnācēja puses, tad zibenīga kustība un nākošajā mirklī es jau stāvēju viena un aplaupīta uz tukšās ielas ar nevajadzīgu dāvanu rokās, ar atskārsmi par laikā neatpazītu ļaundari un savu bezpalīdzīgo stāvokli tagad – svešā pilsētā.
Palīdzību, protams, meklēju un atradu pie ticības brāļiem un māsām, bet, analizējot šo notikumu garīgo dimensiju līmenī, te viegli atpazīt sātana viltīgo tēlu. Viņš svešās ielās un neierastās situācijās tēlo labdari, mēdz uzrunāt laipni. Viņam ir interesanti piedāvājumi, kam cenas gandrīz neesot, bet maksāt var nākties ļoti daudz, iegūstot nožēlojamas skrandas, bet zaudējot mūžīgas vērtības. Padoms:“ Neielaisties šādās sarunās ! Ieturēt distanci!“
Vēl paliek zaudējumu iemesls, ko sauc par neuzmanību un nevērību. Ak, vai !
Cik cieta Jāzeps un Marija, kad templī nepamanīja Jēzus bērna prombūtni! Atrodoties garīgā pacēlumā , svētku saviļņojumā un aizrautīgās sarunās ar sen nesastaptiem draugiem, radiem, viņi pazaudēja dārgāko. Rezultāts – baiļpilni meklējumi trīs dienu garumā. Vai arī man un tev nav nācies meklēt Kunga tuvumu pēc sāpīgās atskārsmes, ka nav vairs ne miera, ne prieka, ne garīgā piepildījuma un drošības sajūtas? Kā vēloties pasargāt savu vērtību krātuvīti starp iespējamiem zagļiem, tagad turu roku uz tās gandrīz nepārtraukti, tā arī Jēzus tuvums jāuzmana, bez mitēšanās lūdzot, sarunājoties ar Viņu. Ne jau tāpēc, ka Jēzus un Viņa eņģeļi vēlētos mūs pamest. “Šīs svētās būtnes nevar palikt tur, kur cilvēki neilgojas pēc Pestītāja klātbūtnes un Viņa prombūtne paliek nepamanīta.“ („Laikmetu Ilgas“ 57.lpp.)
Cik vienkārši un ikdienišķi- „Ar tukšu pļāpāšanu, aprunāšanām un lūgšanu brīžu neievērošanu mēs vienā dienā varam pazaudēt Pestītāja klātbūtni, un tas var prasīt daudz dienu sāpju pilnu meklēšanu, lai Viņu atkal atrastu un atgūtu pazaudēto mieru.“(Turpat)
Noslēgumā pārdomām un novēlējumiem dažas pērles no Dieva Vārda.
„Turi, kas tev ir, ka neviens neatņem tavu vainagu!“(Atkl.3:11A)
„Sargieties, ka nezaudējat, maldu līdzi aizrauti, savu stipro pamatu.“ (2.Pēt.3:17B)
Lai arī zaudējumu briesmas atklāti un slepeni var nākt no tālienes un tuvienes, arī no karstākās cīņas frontes – cīņas ar paša „ES“, tomēr Ap.d.17:24 mūs uzmundrina :“Nezaudējiet drosmi!“ Kungs ir mūsu stiprais Sargs un Viņa apsolījums skan :“Es Tevi neatstāšu, un Es tevi nepametīšu.“ (Joz.1:5 II d.)
(Autore: Māra Zariņa)
