9.3.08

Pretinde konfliktiem

Vai esat redzējuši intervijas ar skaistuma konkursu dalībniecēm, kur parasti katrai finālistei jautā: „Ja jūs ievēlēs par Mis.... , kāds būs jūsu darbības mērķis nākamā gada laikā?”? Neapšaubāmi vismaz viena, nepamirkšķinot acis, teiks: „Es vēlētos cīnīties par mieru pasaulē!” Ļoti vērtīgs mērķis, bet atbilde izklausās tik naiva un novienkāršota, ka rodas vēlme pasmieties.

Cilvēce un konflikti līdzās pastāvējuši jau no laika gala. Vai varat iedomāties kādu vēstures periodu, kad nebūtu noticis kāds karš vai uzskatu sadursme, vairāk vai mazāk savstarpējo cīņu? Liekas, ka vieglāk būtu lidot bez lidmašīnas, nekā jebkad uz zemes sasniegt globālu mieru.

Un, kā mēs visi zinām, profesionālā pasaule nav izņēmums. Patiesībā liekas, ka darba vidē izraisās vairāk konfliktu nekā jebkur citur. Kompānijas uz dzīvību un nāvi cīnās, lai noturētu lielākos klientus. Darba devēji meklē paņēmienus, kā palielināt strādājošo darba ražīgumu, vienlaicīgi nodrošinot minimālu atalgojumu. Līdzstrādnieki agresīvi konkurē, lai par katru cenu dabūtu paaugstinājumu. Konkurenti meklē iespēju izrauties, atklājot citu slepenos plānus.

Tad kā mēs varam atrast mieru? Noteikti nepietiek vienīgi ar labiem nodomiem vai ilgpilnu prātošanu. Pat Bībele, kur Jēzus saviem sekotājiem sola mieru, kas pārspēj visu, ko vien var iedomāties, godīgi atklāj, ka pārsvarā tomēr būs konflikti. Ir konstatēts, ka Bībelē tikai četrās nodaļās nav konfliktu – pirmajās divās nodaļās 1. Mozus grāmatā (atspoguļota radīšana) un pēdējās divās nodaļās Atklāsmes grāmatā (kas apraksta Jauno zemi).

Tomēr haosa un konfliktu starpā, ko ietver Bībeles stāsts, Dievs izdara pārsteidzošu apgalvojumu, ka patiess miers ir iespējams. Bībele sola, ka mieru mēs varam piedzīvot ne tikai attiecībās ar Dievu, bet arī savā starpā. Lūk, dažas vietas, kurās Bībele vēsta par konfliktiem un mieru:

Konfliktu avots. Visa pamatā, Bībele saka, ir mūsu vēlēšanās, lai viss notiek pa mūsu prātam. Konflikti rodas tāpēc, ka mēs gribam to, ko gribam, kad gribam un vienalga, kā mēs to iegūstam. “No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos? Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc, ka jūs nelūdzat Dievu.” (Jēkaba 4:1-2).

Konflikta pazīmes. Izraisoties konfliktam, mēs parasti vainojam otru pusi. Mēs kritizējam citus un aizstāvam sevi.

Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots. Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi? Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs, - un redzi, baļķis tavā paša acī? Liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” (Mateja 7:1-5).

Konflikta atrisinājums. Nereti mēs cenšamies „uzturēt mieru”, ignorējot konfliktu, vai arī panākt kaut kādu ārēju atrisinājumu, bet naidīgās sajūtas paliek. Labāk ir panākt nevis formālu atrisinājumu, bet gan patiesu izlīgumu – attiecību atveseļošanu un atjaunošanu.

Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” (Mateja 5:23-24).

(Autors: Roberts Dž. Tamasi)