Divi biznesmeņi sarunājās par šā brīža ekonomiskās situācijas svārstīgumu. Džeks sacīja:” Es zaudēšu darbu un māju, jo tā ir ieķīlāta, bet es par to neuztraucos” Viņa draugs Bobs jautāja: „Kā tu vari par to neuztraukties?” Džeks atbildēja: „Es noalgoju uztraukšanās profesionāli. Viņš uztraucas manā vietā. Tādējādi man nav ne par ko jāuztraucas!”
“Cik tu maksā par šādu pakalpojumu?” jautāja Bobs. „50 000 gadā," Džeks atbildēja. To dzirdot, Bobs noelsās: „Kur tu dabūsi tādu naudu?” Džeks atbildēja: „Es nezinu. Par to viņam ir jāuztraucas!”
UZTRAUKŠANĀS IR KAS TĀDS, KO IEMĀCĀS. Nav tā, ka kāds ir dzimis, lai uztrauktos. Tā ir iemācīta reakcija uz dzīves situācijām. Jūs esat iemācījušies uztraukties divu iemeslu dēļ.
1. Jūs iemācījāties uztraukties pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi. Pēc aizvadīto gadu kļūdām, neveiksmēm un nepiepildītām cerībām, jūs atklājāt, ka lietas ne vienmēr norit tā, kā jūs to bijāt iecerējis. Balstoties uz šo pieredzi jūs iemācījāties uztraukties.
2. Jūs iemācījāties uztraukties, pamatojoties uz piemēriem. Jums apkārt ir ļoti daudzi, no kā aizgūt paradumus. Pētījumi atklāj, ka bērni parasti pārņem vecāku raizēšanos. Noraizējušies, baiļpilni vecāki izaudzina noraizējušos un baiļpilnus bērnus.
Labā ziņa ir tā, ka, ja uztraukšanās ir iemācīta atbildes reakcija uz dzīves situācijām, tad to var arī „atmācīt”! Izejas punkts tam, lai to izdarītu, ir aptvert vienu pamata, universālo patiesību: uztraukšanās ir bezjēdzīga. Jūs nevarat no raizēšanās iegūt nekādu labumu. Tas ir kā vērot, bet neko nedarīt.
Uztraukšanās nekad neko neizmaina. Tā nevar mainīt pagātni. Tā nevar mainīt nākotni. Tā var tik likt jums šodien likties nožēlojamam. Raizēšanās nekad neatrisina problēmu, neapmaksā rēķinu, nav zāles pret slimību. Tā jūs paralizē, nomāc jūsu spēju veikt atbilstošus, koriģējošus soļus, jūs nevarat strādāt
pie risinājuma.
Raizēšanās ir kā auto dzinēja darbināšana tukšgaitā – tā nekur jūs neaizved, tā tikai iznieko degvielu. Salamana Pamācībās 12:25 teikts: " Rūpes sirdī cilvēku sāpina..."
Papildus tam, raizēšanās pārspīlē problēmu. Tā iedarbojas uz jūsu iztēli. Vai esat ievērojuši, ka uztraukumā par kādu problēmu, tā šķiet lielāka un grūtāk atrisināma? Katru reizi to pārcilājot prātā, jūs pievienojat jaunas detaļas un to intensificējiet – pasliktinot situāciju, un jūtaties arvien sliktāk.
Kāds ir risinājums? Tā vietā, lai raizētos, runājiet ar Dievu par to, kas jūs uztrauc. Viņš ir tas – iespējams Vienīgais, kurš var ko mainīt: " Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. " (Filipiešiem 4:6-7).
(Riks Vorrens)