Kas dzīvi dara vērtīgu?

Šokolādes saldējums, atvaļinājums eksotiskās tropu zemēs, bankas rēķins ar sešzīmju skaitli un ideāla veselība. Protams, tu varētu vēlēties pirmos divus punktus mainīt pret sev patīkamākām lietām – nu, teiksim, zemeņu saldējumu un atvaļinājumu kalnos, nevis sauļošanos kādas dienvidu salas paradīzē.

Nopietni runājot, dzīves jēgai ir jābūt kaut kam lielākam par šokolādes saldējumu, vai ne? Lai cik jauks nebūtu mans (vai tavs) saraksts, šīs nav tās lietas, kas dzīvei sniedz vērtību un jēgu, un kaut kur zemapziņā mēs to saprotam.

Vai tu esi kādreiz kaut ko vēlējies tik ļoti, ka par citu neko neesi spējis domāt? Vai tu esi sacījis: “Ja tikai es TO iegūtu, dzīve patiešām būtu lieliska”?

Tad tu to ieguvi. Un tu atklāji, ka laime izgaisa diezgan ātri. Atkārtojās tās pašas problēmas un neizdošanās, neskatoties uz to, ka tu saņēmi, ko tik ļoti ilgojies saņemt. Dzīve turpinājās, un tā nepavisam nebija tik lieliska.

Tas ir tas, ko Jēzus sacīja: “neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas” (Lūkas 12:15).

No kā tad cilvēks dzīvo? Pēc manām domām, dzīve sastāv no attiecībām, ko mēs veidojam ar citiem cilvēkiem un ar Dievu. Bībele saka: “Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Tas Kungs no tevis prasa, proti - darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!” (Mihas 6:8).

Citiem vārdiem sakot, mēs negūstam laimi, cenšoties būt laimīgi. Laimi mēs atrodam, dzīvojot tādu dzīvi, kas kalpo citiem, mūsu sabiedrībai un mūsu Dievam. Jēzus to pateica šādi: “Kas savu dzīvību manto, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to iemantos” (Mateja 10:39).

Laime rodas kā blakusprodukts tādai dzīvei, kas veltīta nevis sev, bet cilvēkiem un Dievam.

Kas dzīvi dara vērtīgu? Mauriņa nopļaušana astoņdesmitgadīgai kaimiņienei. Stāsta lasīšana saviem bērniem un pēc tam viņu ievīstīšana segās. Pastaiga agrā jūnija rītā, kad saule tikko uzaususi. Piezvanīšana tālam draugam – pavisam bez iemesla, vienkārši tāpat. Laulātā drauga samīļošana lietainā pēcpusdienā. Runāšana ar Dievu un Viņa Vārda lasīšana. Kvernēšana pie grūta, nepatīkama pienākuma, kamēr tas ir izdarīts. Sadraudzēšanās ar jaunpienācēju darbā.

Protams, ja viss pārējais neizdodas, neliela šokolādes saldējuma deva reizēm patiešām var nogludināt neveiksmīgu dienu.

(Rasels Holts)