Rūpējoties par citiem

Viena no lietām, kuru esmu centies izprast ir - kā tas var būt, ka dažiem cilvēkiem izdodas viss ko tie dara, kamēr citi šķiet cīnās un klūp gandrīz visā.

Viens no skaidrojumiem atrodams Bībeles Jaunajā Derībā. Vēstulē Filipiešiem apustulis Pāvils raksta: “neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām”(Filipiešiem 2:4) . Jeb citā versijā teikts: „Neliec sevi, bet citus pirmajā vietā. Neesi kā apsēsts ar labuma gūšanu sev. Nedomā par sevi pārāk daudz, bet sniedz palīdzīgu roku citiem.”


Tas nav tikai labs biblisks padoms, bet, manuprāt, arī viens no labākajiem ieteikumiem biznesā. Biznesa konsultants Zigs Ziglers (Zig Ziglar) bieži teica: „Jūs varat dzīvē sasniegt visu ko vien vēlaties, ja būsiet pietiekami daudzreiz palīdzējis citiem cilvēkiem sasniegt to, ko vēlas viņi.”


Kafejnīcā, kuru es vadīju, mums bija dažas problēmas ar cilvēkiem, kuri vai nu kavēja, vai arī agrāk pameta darbu. Mēs centāmies pieskaņoties cilvēku vajadzībām, bet lielākā problēma bija tā, ka, ja kāds cilvēks kavē vai aiziet ātrāk, vai saslimst, tad arī kādam citam ir jāmaina savi plāni. Ja kāds atnāk uz darbu vēlāk, tas nozīmē, ka kādam ir bijis jāstrādā ilgāk kā plānots. Kāda vēlmes uzskatīt savus plānus par svarīgākiem spiež citus kavēt tikšanos, mainīt vakariņu ieceres vai nokavēt svarīgu sanāksmi.

Diemžēl ļoti bieži mēs lietas neuztveram šādā veidā. Mums liekas, ka mūsu lēmumi attiecas tikai uz mums un citus neietekmē. Bet bieži vien tiem ir tieša ietekme uz citiem. Solījuma turēšana dažkārt var būt ļoti apgrūtinoša, bet tā izpilde var būt par pamatu kāda iespējai sasniegt iecerēto mērķi.


Spēja (vai nespēja) citu intereses stādīt augstāk par savējām ilgākā laika posmā transformējas vienā lietā – zaudējumā vai uzvarā. Savtīguma rezultāts vienmēr ir zaudējums. Domāšana par citiem summējas uzvarā priekš visiem tajā iesaistītajiem.


Mums savā biznesā Homer’s Coffee House bija tā veiksme palīdzēt jauniem cilvēkiem mācīties un pielietot šos principus. Tas ir prieks spēt palīdzēt veidot šo jauno cilvēku darba ieradumus, palielinot iespēju, ka viņi būs uzvarētāji, jo viņi ir apguvuši lielo kalpošanas, smaga darba un citu interešu ievērošanas mākslu pat tad, kad tam nepieciešama zināma sevis ziedošana.

Mēs bieži dzirdam ieteikumus kā – esi Nr.1, un īpašība būt centrētiem sevī, liekas - kaut nedaudz - piemīt mums visiem. Citu stādīšana augstāk par sevi prasa pazemību, apzinātu vēlmi pakļaut sevi citu labumam. Bet vienalga mājās, darbā vai sabiedrībā šāda pazemība vienmēr ir atraktīva īpašība – iespējams tāpēc, ka ir ļoti reti sastopama.

Ja patiešām vēlaties būt atšķirīgi un piesaistīt uzmanību, tad stādiet citus augstāk par sevi. Iespējams, ka tas pat kļūs jums par ieradumu.

(Džims Matiss)