Pateicības pilna sirds

“Es slavēšu Dieva Vārdu ar dziesmu un godināšu Viņu ar pateicību.” (Psalmi 69:31)

Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri bieži un no sirds saka “paldies,” mazāk cieš no stresa un viņu pašsajūta ir labāka kā tiem, kuri ir nepateicīgi.

Kāpēc mums vajadzētu pateikties Dievam? Vai tikai tāpēc, lai uzlabotu savu pašsajūtu? Pirmkārt, ja ticam, ka Viņš ir visa labā avots, ka viss labais, kas mums ir, ir Viņa dots, pateicību zināmā mērā varam uzskatīt par savu pienākumu. Gluži tāpat, kā mums ir pienākums pateikties cilvēkiem, kas mums palīdzējuši.

Tomēr kristieša attiecībās ar Dievu pateicība vairāk ir sirds attieksme, nevis pienākums. Tā ir pastāvīga attieksme, kas nemainās līdzi dzīves kāpumiem un kritumiem, veiksmēm un neveiksmēm. Jo vairāk mēs iepazīstam Dievu, jo vairāk piedzīvojam Viņa klātbūtni, mīlestību un rūpes, jo vairāk saprotam to, ko nozīmē “pateicības pilna sirds.”

Pirms daudziem gadiem bandīti aplaupīja angļu mācītāju, kurš ceļoja uz kaimiņu pilsētu. Tovakar viņš savā dienasgrāmatā ierakstīja: “Šodien mani aplaupīja, tomēr es esmu pateicīgs. Vispirms esmu pateicīgs, ka viņi patiesībā nepaņēma daudz, lai gan tas bija viss, kas man piederēja. Kaut arī tie paņēma manu maku, esmu pateicīgs, ka viņi neatņēma man dzīvību. Visbeidzot, esmu pateicīgs par to, ka es biju tas, kuru aplaupīja, nevis tas, kurš aplaupīja!”

Bībele mums sniedz šo dievišķo ieteikumu: “Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesaloniķiešiem 5:18) “Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi!” (Kolosiešiem 3:15) “Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” (Filipiešiem 4:6)