„Viņš bija svece, kas īsu brīdi deg un spīd, bet jūs gribējāt līksmoties viņa gaismā.” Jāņa 5:35.
Ik pa laikam žēlastība kādu Jēzus sekotāju aizskar ar tik sakoncentrētu spēku, ka viņš vai viņa izstaro gaismu, kas arī citus pievērš Kristum. Šķiet, ka šī gaisma tik spilgta ir tādēļ, ka tā nedeg ilgi.
Viens no šādiem cilvēkiem bija Jānis Kristītājs. Jēzus viņu dēvēja par sveci „kas īsu brīdi deg un spīd”, bet šī svece dega vien dažus gads. Šāds cilvēks varētu būt arī kristietis, par kuru lielākā daļa Rietumu kristiešu nekad nav dzirdējuši — Sadhu Sundārs Sings, kuru dēvēja arī par „divdesmitā gadsimta apustuli” un „asiņaino pēdu apustuli”.
Sundārs Sings piedzima uzticīgā sikhu ģimenē Pendžabā, Indijā. Viņš bija ļoti dedzīgs jaunietis un sākumā radikāli iestājās pret kristietību. Reiz viņš publiski saplēsa un sadedzināja Bībeli. Kādu rītu, piecēlies pulksten 3:00, viņš lūdza, lai, ja Dievs ir, Viņš sevi atklātu un parādītu ceļu uz pestīšanu. Sundārs Sings apņēmās: ja šī lūgšana netiks atbildēta, viņš nogulsies uz sliedēm zem braucoša vilciena.
Viņš lūdza un gaidīja, cerēdams ieraudzīt Budu, Krišnu, vai kādu citu hinduistu dievību. Tā vietā viņa istabā iespīdēja gaisma, kas kļuva arvien spožāka, un drīz viņš ieraudzīja nevis to, ko bija gaidījis, bet gan dzīvo Kristu. Vēlāk viņš atcerējās: „Pat mūžībā nespēšu aizmirst Viņa varenības un mīlestības pilno seju vai tos dažus vārdus, kurus Viņš man pateica: „Kāpēc tu Mani vajā? Redzi, Es tevis un visas pasaules dēļ esmu nomiris pie krusta.””
Sundārs Sings no tā brīža kļuva pavisam cits cilvēks. „Manu sirdi pildīja neaprakstāms prieks un miers, un visa mana dzīve tika pilnībā izmainīta.” Sešpadsmit gadu vecumā viņš tika kristīts. Viņu bija pārņēmusi tik dedzīga vēlme sludināt Jēzus vēsti, ka viņš sāka nēsāt vienkāršo apģērbu, kādu valkāja indiešu svētie vīri.
Ar laiku viņa dzīve un raksti aizkustināja kristiešus visā pasaulē. Viņš uzrunāja ļaudis Londonā, Parīzē, Vācijā, Amerikā un Austrālijā. Bet viņa sirds lielākā nasta bija neizzinātā Tibetas valsts. Viņš uz šo kalnu citadeli devās vairākkārt un no sava pēdējā ceļojuma tā arī neatgriezās. Neviens nezina, kas ar viņu notika. Pazūdot viņam bija vien 39 gadi — svece, kas īsu brīdi deg un spīd.
(Autors: Viljams Džonsons)
