8.12.08

KĀ JŪS „TIEKAT GALĀ”AR LABAJĀM ZIŅĀM?

(Autors: Roberts Dž. Tamasi)

Dzīve dažubrīd šķiet kā viens tests vai pārbaudījums pēc otra. Mazuļiem viens šāds tests ir iemācīties staigāt. Uzsākot mācības, mēs atklājam, ka testi ir primārais veids, lai novērtētu apgūto vielu. Tad mums jānokārto eksāmens, lai iegūtu autovadītāja tiesības. Turpinot studijas, mēs atkal tiekam testēti, kā esam apguvuši nepieciešamās prasmes.

Daudzās profesijās ir nepieciešama sertifikācija, jānokārto speciālas pārbaudes, lai apliecinātu atbilstību un spēju uzņemties atbildību par veicamo darbu. Cilvēkiem pārdošanā katra diena liekas kā tests, cik labi viņi spēj prezentēt produktus un servisu potenciālajiem pircējiem. Pat atpūta var pārvērsties par pārbaudi, kad sacenšamies ar draugiem spēlējot golfu, tenisu vai ko citu. Dzīvē ir arī cita veida testi: veselības problēmas, finanšu grūtības, problēmas attiecībās un pat nelūgtais novecošanas process.

Pirms vairākiem gadiem draugs, kurš labprāt strādāja ar sudrabu, teica, ka, lai atdalītu sārņus, metālu vairākkārt kausē krāsnī. Tikai izturot šo karstuma „testu”, tas tiek atzīts par tīru un derīgu sudrabkalumiem. Dažkārt mēs jūtamies kā sudrabs, kurš tiek kausēts attīrīšanas krāsnī.

Pamatā pārbaudījuma cēloņus saskatām neparedzētos apstākļos vai grūtībās. Bet ir arī cita veida pārbaudījumi. Bībelē par tiem rakstīts Salamana pamācībās 27:21: Kausējamais katls sudrabam, kausējamā krāsns zeltam, bet vīrs tiek pārbaudīts ar saņemto slavu.” (tulkots no angļu valodas) Ne visus pārbaudījumus dzīvē raksturo nepatīkami apstākļi.

Pirmoreiz es to apguvu biznesa konferencē. Viens no labākajiem lektoriem kādu vakaru stāstīja par pārbaudījumiem un grūtībām, ar kurām saskāries savā dzīvē, kā darba zaudējums, veselības problēmas un tuvinieku nāve. Bet es konstatēju, ka es tieku pārbaudīts ar uzslavām. Es biju žurnāla redaktors un laiku pa laikam konferences dalībnieki mani slavēja par to, cik daudz viņiem ir nozīmējuši mani raksti.

Vispirms uzslava nāk kā patīkams pārsteigums un iedrošinājums. Bet man bija izvēle, vai uzslavas uztvert kā pagodinājumu sev un kļūt lepnam par to, vai arī pieņemt kā augstu novērtējumu žurnālam un tā komandai, un tāpat arī Dievam, kurš ņēma aktīvu dalību publikāciju tapšanā. To, ka es tiku pārbaudīts, es apzinājos tikai vēlāk.

Kā ir ar jums? Kā jūs tiekat galā ar uzslavām? Mums visiem patīk saņemt komplimentus un atzinību, bet vai jūs ļaujat, lai tas „jums liek būt par sevi augstākās domās kā vajadzētu” (tulkots no angļu valodas) kā tas ir teikts Romiešiem 12:3? Ir viens drošs ceļš, kā no tā izvairīties – ar nodomu attīstot pazemīgu garu, kā to māca Bībele:

Saglabājiet pazemīgu sirdi. Ir patīkami redzēt cilvēkus, kuri ir pazemīgi, kurus preses uzmanība nepadara lepnus. Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgais iemantos godu.” (Salamana pamācības 29:23).

Saglabājiet adekvātu attieksmi. Ir patīkami saņemt uzslavas, bet ir svarīgi, lai jūs slavē citi, nevis jūs pats. Un, kas pats paaugstināsies, tas tiks pazemots; un, kas pats pazemosies, tas tiks paaugstināts.” (Mateja 23:12).

Raugieties no pareizās puses. Pat vismazāko panākumu pamatā ir iemaņu, centības, komandas darba, Dieva dotu spēju kombinācija. Mēs to nevaram sasniegt saviem spēkiem. Toties Viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ raksti saka: Dievs stājas pretim lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību … Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.(Jēkaba 4:6,10).

(Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv.)

ATRODIET PAMATOJUMU PATEICĪBAI

(Autors: Roberts Dž. Tamasi)

2008.gads ir bijis neparasts un dramatisks gads. Ekonomikā tas raksturojas ar nemieru, uztraukumiem un vilšanos. Lielas, vēl nesen globālajā ekonomikā dominējošas korporācijas ir slēgtas, pārņemtas vai arī izdzīvošanas nolūkā pamatīgi reorganizētas.

ASV ievēlēts jauns prezidents. Ne tikai ASV, bet visā pasaulē ir neziņa, kādas pārmaiņas tas nesīs turpmākajos gados. Līdzīgas izmaiņas citās valstīs rada nenoteiktības sajūtu. Miers visā pasaulē šķiet tik trausls un nereāls.

Ir gūti panākumi virknē tehnoloģiju, komunikāciju, izklaides un daudzās citās jomās. Ne visi šie sasniegumi ir viennozīmīgi pozitīvi. Piemēram, mobilos tālruņus vaino virknē avāriju. Daudziem cilvēkiem joprojām ir „mīlu tos, ienīstu tos” attieksme pret datoriem. Tie ir brīnišķīgi, kad darbojas, bet tos gribas mest ārā pa logu, kad tie uzkaras vai salūzt.

Māte daba ir radījusi spēcīgus iespaidus ar zemestrīcēm, orkāniem un mežu ugunsgrēkiem. Ekstrēmas temperatūras un globālās sasilšanas gaidas dominē kolektīvajā apziņā. Un daudziem no mums, mūsu personīgajās dzīvēs atspoguļojies apkārtējās pasaules haoss. Veselības problēmas, nesaskaņas ar laulāto, nepatikšanas ar bērniem, finansiālas cīņas, darba maiņa un citas problēmas prasa emocionālos un psiholoģiskos resursus. Bailes liek mums palikt nomodā naktī, bet dienas laikā piedzīvotās problēmas liek mums ilgoties pēc nakts.

Ar visām šīm sliktajām ziņām, šajā laikā ASV kopā ar daudziem domubiedriem citās valstīs atzīmē gadskārtējo Nacionālo Pateicības dienu. Mēs varam uzdot jautājumu, vai šeit ir par ko pateikties? Pirmajā mirklī šķiet, ka ne visai daudz. Bet, ja padomājam ilgāk, tad izrādās, ka vairāk, kā spējām iedomāties. Bībelē teikts, ka vismaz tiem, kuri tic Dievam, ir daudzi iemesli pateicībai:

Par to, ka šajā haosā ir saskatāma kārtība. Pat dzīves vētru vidū, Dievam ir suverēns plāns katram Viņa sekotājam. Viņš ir apsolījis piepildīt šos plānus. Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.(Jeremijas 29:11).

Par spējām šo darbu piepildīt. Daļa no Viņa plāna ir katra Viņa sekotāja unikālais veidojums. Viņš mūs ir apveltījis ar unikālām dāvanām, spējām un pieredzi veikt mums paredzēto darbu.” Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.(Efeziešiem 2:10).

Par nodrošinājumu ikdienā. Nekur Rakstos Dievs nav solījis, ka mēs saņemsim visu, ko vēlamies, bet Viņš ir apsolījis, ka saņemsim to, kas mums nepieciešams. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.(Mateja 6:11). Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.(Filpiešiem 4:19).

Par cerību, pat, ja nākotne šķiet drūma. Dievs apsolīja Ābrahāmam, vecam un bez bērniem, ka viņš kļūs par daudzu nāciju tēvu. Ābrahāms varēja zaudēt ticību, bet Dievs uzticībā piepildīja solījumu. Pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām, kā sacīts: tāds būs tavs dzimums. Viņš arī nezaudēja ticību… Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā.(Romiešiem 4:18-20).

(Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv.)

UZVARĒTĀJI UN ZAUDĒTĀJI

(Autors: Serdžio Fortes)

Divdesmit divas fiziski apdāvinātas un labi trenētas sievietes sacentās neseno Pekinas Olimpisko spēļu futbola turnīra finālā. Abas komandas varonīgi cīnījās, lai izcīnītu kāroto, izsapņoto zelta medaļu. Bet neatkarīgi no tā, cik labi viņas spēlēja, pasniegšanai bija sagatavots tikai viens zelta medaļu komplekts. Uzvarēt varēja tikai viena komanda – otrai bija jāzaudē.

Mača regulārais laiks beidzās bez gūtajiem vārtiem, papildus laikā komandas apmainījās sitieniem, cerībā gūt vārtus un noskaidrot uzvarētājas. TV tuvplānā parādīja vienas spēlētājas izmisumu pēc sitiena garām: „Mans Dievs, kas notiek?”

Finālā, protams, uzvarētājkomanda tika noskaidrota. Piekusušās zaudētājas sēdēja vai gulēja zālājā un raudāja. Viņu vilšanās bija acīmredzama. Viņu mājās pie televizoriem radinieki bija absolūti vīlušies. Arī apbalvošanas ceremonijas laikā uz podesta, visa jauko, jauno sieviešu komanda ar saraudātām acīm, necentās slēpt zaudējuma rūgtumu. Neizrādot emocijas, bez smaidiem un prieka viņas pieņēma sudraba medaļas kā kaut ko mazvērtīgu.

Biznesa un profesionālā pasaule maz atšķiras no iepriekš aprakstītās – olimpiskās. Korporatīvā vide nereti tiek sadalīta uzvarētājos un zaudētājos. Tie, kuri paliek otrie, tiek atbrīvoti, nedodot pamatu svinībām. Tie, kuri finišē otrajā vietā, jūtas kā uzvarētāji, kuri zaudējuši. Kā teicis kāds slavens brazīliešu 1 Formulas braucējs: „Otrais ir pirmais, kurš zaudējis.”

Olimpiskajās spēlēs turpina apbalvot otrās un trešās vietas ieguvējus, bet kāda tam nozīme, ja vienīgā medaļa, kurai ir patiesa vērtība, ir zelta? Viens no trešās vietas ieguvējiem atstāja savu bronzas medaļu uz podesta dusmās, ka četri gadi ziedoti, lai izcīnītu zeltu, un nekas mazāks nav pieņemams.

Šādu sacensību dalībnieki zina, ka nedrīkst pieļaut pat vismazāko kļūdu, bet, neskatoties uz to, tās visbiežāk ir iemesls zaudētai iespējai iegūt zelta medaļu. Tomēr mēs pārāk augstu varam vērtēt uzvaru un nenovērtēt kļūmes vērtību. Saņemot Nobela prēmiju fizikā par atklājumiem kvantu teorijā, Maks Planks citēja Gēti: „Kamēr vien cilvēks cīnīsies, lai kaut ko sasniegtu, cilvēks vienmēr pieļaus kļūdas.” Citiem vārdiem sakot, lai efektīvi virzītos uz priekšu, mēs ne tikai izdarīsim kļūdas, bet mums no tām ir arī jāmācās.

Un vēl kas – atzīt sakāvi vai tās dvīņu māsu, kļūdu, tas mūs biedē. Sabiedrība sveic uzvarētājus un tos novērtē. Bet zaudētāju atstāj guļam zālienā, ļaujot tam ciest kā uzvarētam vicečempionam. Un mēs slēpjam savas kļūdas, maskējam neveiksmes. Bankrots, maksātnespēja, negodīgs biznesa partneris – tas viss ir „otrā” vieta. Kaut kas pilnīgi nepieņemams.

Bet plaši pazīstamais fiziķis un ģēnijs Alberts Einšteins ir teicis; „Cilvēks, kurš nekad nav kļūdījies, nekad nav mēģinājis paveikt kaut ko jaunu.” Nerimstošā cīņā par pirmo vietu mēs varam aizmirst otrās vietas vērtību. Jēzus par to mūs brīdināja sakot: Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele. Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?(Mateja 16.26).

Ir jāprot atšķirt būtiskais un mazsvarīgais, un noteikt prioritātes. Apustulis Pāvils to saprata: Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas nesalīdzināmo pārākumu, kura dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem, lai Kristu iegūtu(Filipiešiem 3.8).

Iespējams, ka ne vienmēr varam uzvarēt, bet vienmēr varam izlemt, ko nevēlamies zaudēt.

(Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv)

ATTIEKSME VAR VISU IZMAINĪT

(Autors: Riks Bokss)

Dažkārt apskaidrība nāk brīžos, kad to gaidi vismazāk. Pirms kāda laika es piedzīvoju ļoti nepatīkamus brīžus, apmeklējot nacionālo ātrās apkalpošanas restorānu. Ēdamzāle bija ļoti netīra, tai bija nepieciešama nekavējoša, vispārēja uzkopšana. Restorāna apkalpojošais personāls likās vienaldzīgs un nedraudzīgs, un es pieķēru sevi domājot: „Kas šai vietai kaiš?”

Neapšaubāmi, šā iestādījuma īpašnieki bija maksājuši tādu pašu franšīzi kā līdzīgu uzņēmumu īpašnieki, un personāls bija saņēmis tādu pašu apmācību kā citu franšīzi ieguvušo iestādījumu darbinieki. Tas piedāvāja tādus pašus produktus un arī veicamās procedūras bija līdzīgas kā citos šās ķēdes restorānos. Es sajutos pārliecināts, ka iemesls ir nemākulīgā menedžmentā, bet nebiju drošs, ka tas ir vienīgais iemesls restorāna vājajai darbībai.

Tad es sapratu: „Pamatproblēma ir attieksme.” Kaut kādu iemeslu dēļ restorānu un tā personālu šķita pārņēmusi negatīva attieksme un sakāves gars.

Iedomājaties, ka esat uzaudzis vidē, kur jums vienmēr teikts, ka esat nejēga. Sākot strādāt jūs esat pārliecināts, ka esat stulbs un nekompetents, viss ko jūs vēlaties, ir izdzīvot. Liekas šajā restorānā pārsvarā bija šādi cilvēki – vairāk ar vēlmi izdzīvot, nekā gūt panākumus. Pārliecībā, ka panākumus gūt viņi nespēj, viņu vienīgā vēlme bija ar vismazāko piepūli sasniegt nākamo dienu.

Tas ir apbrīnojami, cik ļoti mūsu attieksme maina mūsu pieeju ikdienā veicamajam un tam, ko iespējam sasniegt. Bībelē teikts: Kādas domas ir cilvēka sirdī, tāds viņš arī ir(Salamana pamācības 23:7) (Tulkots autora citējums). Tas, ko jūs domājat par sevi un apkārtējiem apstākļiem, var būtiski ietekmēt to, ko jūs darāt un kā to novērtē citi.

Vai jūs šobrīd cenšaties izdzīvot, tomēr nākotnē vēlaties sasniegt panākumus? Vai uzkrājat sevī negatīvo, pat destruktīvo no pagātnes? Mēģiniet ar Dieva palīdzību mainīt domas un attieksmi pret sevi un situāciju, kurā esat. Jūs varat sākt ar koncentrēšanos uz patiesību. Vēstulē Filipiešiem 4:8 teikts: “…kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!"

Pirms daudziem gadiem biznesa konsultanti un runātāji motivācijas uzrunās bieži uzsvēra „pozitīvās domāšanas spēku.” Šim „spēkam” bija savas robežas – ir nepieciešams kas vairāk, lai kļūtu par labu sportistu, vislabāko pārdevēju vai respektablu vadītāju. Bet negatīva attieksme bez šaubām jums kavēs sasniegt augstus mērķus.

Bieži dzirdēts stāsts par diviem akmeņkaļiem, kuriem jautāja, ko viņi dara. Pirmais atbildēja: „Es sadalu lielos akmeņus mazos ķieģeļos.” Otrajam bija pilnīgi savādāka atbilde. Viņš teica: „Es esmu daļa no komandas, kura būvē katedrāli.” Runājot par jūsu šodienas darbu, kāds tas ir – vienkārši akmeņu sadalīšana, vai dalība katedrāles būvniecībā?

(Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv.)

SADZĪVOJOT AR IKDIENAS TRAUSLUMU

(Autors: Roberts Dž. Tamasi)

“Dzīve ir tik trausla.” Šādu piezīmi nesen izteica mans draugs, kad runājām par pēkšņu pavērsienu mūsu kopēja drauga dzīvē. Ir brīži, kad liekas, dzīvē viss norit tik labi, ka labāk nav iespējams. Gandrīz tā, ka gribētos šo brīdi iepildīt pudelē un noglabāt uz visiem laikiem. Bet tad lietas mainās, dažkārt dramatiski, negaidot un ļoti būtiski.

Tā var būt gaisu izlaidusi riepa, kas pārtrauc ilgi gaidīto brīvdienu ceļojumu, vai pēkšņi izdevumi brīdī, kad domājāt, ka beidzot izdevies sabalansēt budžetu. Vai arī kas daudz nopietnāks un sarežģītāks: šokējoša veselības diagnoze, nopietns auto negadījums, izmaiņas darbā, postoša vētra, zemestrīce vai tornado, zaudēts darbs, negaidīta ģimenes krīze.

Piemēram, mūsu kopējais draugs, bija saņēmis ziņu, ka viens no viņa ģimenes locekļiem ārvalstu biznesa ceļojuma laikā saslimis ar virulentu slimību. Dažas dienas vēlāk visu mīļotais cilvēks nomira, pat vislabākā medicīniskā aprūpe bija bezspēcīga.

Ja jūs esat dzīvojis pietiekami ilgi, šķiet vajadzētu būt gatavam sagaidīt negaidīto, bet tomēr neparedzēti šķēršļi mūs pārsteidz nesagatavotus. Kā reaģēt? Kļūt ciniskiem, rezignētiem pret realitāti, kuru izsaka Mērfija likums: „Ja kaut kas var saiet greizi, tad tā arī notiks”? Vai arī mēs varam atrast cerību šķietami bezcerīgo apstākļu ielenkumā?

Bībelē ir daudz runāts par cerību, nevis par tādu „ceru, ka” sajūtu, bet drīzāk kā drošu pārliecību un patiesi sagaidāmu. Piemēram, kad mums liekas, ka mūsu pasaule ir līdz pamatiem satricināta, raksti apgalvo: Tāpēc, saņemot nesatricināmu valstību, būsim pateicīgi. Tā mēs Dievam patīkami kalposim, ar bijību un bailēm, jo arī mūsu Dievs ir uguns, kas iznīcina.” (Ebrejiem 12:28-29).

Es joprojām atceros spilgtos TV attēlus ar liesmu aplenktām greznām villām Kalifornijā pēc zemestrīces pirms vairākiem gadiem. Tajās dzīvojošajiem cilvēkiem tikai atlika noraudzīties, kā liesmas noposta viņu mājas un personīgās lietas. Ja viņu vienīgā „cerība” bija tikai materiālie labumi, tad viņi, saprotams, jutās bezcerīgi. Šī realitāte ir patiesa, ja mūsu „cerība” sakņojas mūsu uzņēmumos, karjerā, sasniegumos, ģimenē, veselībā vai spējās. Jebkas no tā var pazust vienā acumirklī. Bet, ja mūsu cerība balstīta uz mūžīgo, nevis īslaicīgo, mūsu iekšējie pamati paliek droši:

Pārliecināti ticībā. Cerība sakņojas ticībā – paļaujoties uz Dievu un Viņa apsolījumiem, katram, kurš nolēmis Viņam kalpot un sekot. Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas, cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” (Ebrejiem 11:1).

Pacietīgi ticībā. Tas, uz ko mēs ceram, var nenotikt tik ātri, kā mēs vēlamies. Tādēļ pacietība ir svarīgs cerības elements. Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.(Romiešiem 8:24-25).

Gaidoši ticībā. Galu galā Kristus sekotāji, vienalga biznesā vai citās dzīves sfērās, lūkojas uz priekšu, uz Viņa apsolīto atgriešanos. Un šobrīd mums uzticībā jāpiepilda mūsu unikālais aicinājums, kuru Viņš ir devis katram no mums gan darbā, gan mājās. “...gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu.” (Titam 2:13).

(Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv)

PAILDZINIET SAVAS DZĪVES LAIKU

(Autors: Dr. Riks Vorens)

Kādēļ liekas, ka laiks velkas, kad gribat, lai tas paiet ātrāk, un šķiet skrienam, kad jums to vajag vairāk? Laiks pilnīgi noteikti nav labs sadarbības partneris! Tomēr laiks ir ļoti labs izlīdzinātājs. Mums visiem tas ir vienādā daudzumā.

Atšķirība starp viduvēju un veiksmīgu cilvēku ir šāda: Veiksmīgie savu laiku pārvalda gudri. Viņi savu laiku nevis pavada vai iznieko, bet iegulda. Viņi izmanto katru brīdi maksimāli izdevīgi. Kā tas ir teikts Jaunajā Derībā: Izturieties gudri …, izmantojiet šo laiku. (Kolosiešiem 4:5).

21. gadsimtā cilvēki ir aptvēruši, ka laiks ir svarīgāks par naudu. Nauda ir atjaunojams resurss – vienmēr ir vietas, kur to var dabūt papildus. Bet pretēji naudai, laiks ir ierobežots resurss. Jums dzīvē ir dots noteikts laika daudzums. Kad tas ir izlietots... tas ir viss! 

JŪSU LAIKS IR JŪSU DZĪVE. Kad jūs kādam dodat naudu, jūs dodat ko tādu, ko jūs varat atjaunot. Bet, kad jūs kādam dodat savu laiku, jūs viņam dodat daļu savas dzīves. Domājot šādā veidā kļūst skaidrs, ka laika menedžments patiesībā ir dzīves menedžments. Bībelē par to teikts:

"Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku…; Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts. (Efeziešiem 5:15-17). Es šo rakstu vietu saprotu šādi:

ANALIZĒJIET SAVU DZĪVES VEIDU! Sekojiet, kur aiziet jūsu laiks. Vai jūs to investējat un nākotnē tas dos augļus, vai arī jūs to izniekojat un zaudējat uz visiem laikiem?

IZMANTOJIET TAGADNI! Izmantojiet efektīvi katru brīdi, gūstot no tā maksimālo labumu. Vilcināšanās ir ļoti dārgs un neproduktīvs ieradums. Tas, ko atliekat uz rītdienu, var arī nepiepildīties nekad, jo var rasties svarīgāki darbi, izspiežot atlikto darbu no veicamo darbu saraksta.

APZINIETIES, KAS IR SVARĪGS! Fokusējieties uz ilglaicīgām prioritātēm. Tas nenozīmē vienkārši izvairīties no nepareizā. Ir daudzas labas lietas, kuras jūs varat darīt. Bet kuras ir vislabākās jums paveicamās, lietas, kuras, iespējams, neviens cits nevar tik labi izdarīt?

Šonedēļ strādājot, pārdomājiet jautājumu:  "Cik daudz no tā, ko es daru šobrīd, būs būtisks pēc 10 (vai 50) gadiem ... vai mūžībā?"

Jums ir pietiekami daudz laika, lai piepildītu Dieva nodomu jūsu dzīvei. Bībelē teikts, ka Viņš ir saskaitījis mūsu dienas, un, ja tā ir patiesība, tad jums ir tieši tik daudz laika, lai piepildītu Viņa plānu jums. Ja jūs nevarat pabeigt visu pilnībā, tad tas nozīmē, ka (1) jūs darāt lietas, kuras Dievs nebija paredzējis priekš jums, vai (2) Jūs darāt to, kas jādara, bet nepareizā veidā.

(Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv)

„ES VARU PRETOTIES VISAM, BET NE KĀRDINĀJUMAM!”

(Autors: Roberts Dž. Tamasi)

“Es tur neko nevarēju mainīt!” “Nelabais man lika to darīt.” “Kārdinājums bija pārāk liels.”

Vai esat dzirdējis – vai pat lietojis – šādus attaisnojumus nepareiziem lēmumiem vai sliktai uzvedībai? Droši vien mēs visi esam. Kāds mans paziņa mēdz teikt: „Es varu pretoties visam, bet ne kārdinājumam.” Pat, ja zinām, kā darīt vai arī nedarīt, mēs bieži rīkojamies pretēji. To raksturo viens vārds, kurš daudziem nepatīk – grēks. Grēku var raksturot kā nepareizu rīcību, zinot, kāda ir pareizā.

Kāpēc tā notiek? Ir daudzi cēloņi, bet viens no tiem ir tas, ka realitātē, ikdienā mēs tiekam bombardēti ar kārdinājumiem. Biznesā mēs tiekam kārdināti izmantot īsākos ceļus, lai sasniegtu mērķus. Mēs varam pārspīlēt pārdodamā produkta iespējas un kvalitāti. Pārspīlēt mūsu firmas spēju sniegt klientam nepieciešamos pakalpojumus. Cilvēki krīt kārdinājumos, tiecoties pēc paaugstinājuma. Izdevumu rēķiniem ir savi unikālie kārdinājumi. Un mēs visi varam atsaukt atmiņā publicētos korporatīvos ētikas pārkāpumu skandālus.

Arī personīgajā dzīvē mēs sastopamies ar daudzskaitlīgiem kārdinājumiem: neadekvāti izrādīts aizkaitinājums, citu verbāla vai fiziska pazemošana, laulības pārkāpšana, esot neuzticīgiem vai domājot amorālas domas, par daudz dzerot vai ēdot, krāpjoties „draudzīgā” kāršu spēlē vai „aizmirstot” dažus sitienus golfā, pārsniedzot braukšanas ātrumu, jo kavējam tikšanos. Šo sarakstu var turpināt.

Kārdinājums pats par sevi nav nepareizs – Bībelē mums teikts, ka pat Jēzus tika “…tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.” (Ebrejiem 4:15). Kārdinājums vienkārši ir prezentācija iespējai grēkot. Grēks ir apzināta pakļaušanās nevis pretošanās šai iespējai. Un kāds ir teicis, ka, ja grēkošana nebūtu tik patīkama, mēs nemaz to neizvēlētos!

Pat viens no pirmajiem Bībeles Jaunās Derības rakstītājiem, apustulis Pāvils atzina savu cīņu ar grēku. Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne. Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.(Romiešiem 7:18-19). Ja pat agrīnās Baznīcas līderiem bija jācīnās starp labo un slikto, tad kāda cerība ir mums? Saskaņā ar Bībeli, cerība ir liela:

Mēs visi grēkojam – tā ir daļa no mūsu garīgā DNS. Atbilstoši Bībelē teiktajam, grēka „gēns” tiek pārmantots no paaudzes uz paaudzi sākot ar Ādamu un Ievu. Tā, ka mēs neesam vieni ar savu cīņu un neveiksmēm saskaroties ar kārdinājumiem. Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23).

Dievs nekad mūs nekārdina rīkoties nepareizi. Mācot kā jālūdz, Jēzus saviem sekotājiem aicināja lūgt, lai Dievs izglābj no grēka: Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.” (Mateja 6:13). Tāpat Bībelē teikts: Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, - jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi.” (Jēkaba 1:13-15).

Mūsu kārdinājumi nav unikāli un mums tiem nav jāpakļaujas. Mēs varam kļūdīties izvēlē, bet tas nav nenovēršami vai neglābjami. Kārdinājumi var šķist spēcīgi, pat nepārvarami, bet Dieva spēkā mēs varam nolemt rīkoties pretēji tiem. “Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1 Korintiešiem 10:13). Kad kārdinājums aicina, mums ir veids kā to pārvarēt!

(Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv.)

LABS VĀRDS IR SVARĪGĀKS PAR NAUDU

(Autors: Riks Bokss)

Pirms daudziem gadiem Amerikā bija vispārējs satraukums saistīts ar bezrecepšu pretsāpju medikamentu Tailenolu. Farmaceitiskais ražotājs Johnson & Johnson uzņēmās pilnu atbildību un uzreiz ķērās pie problēmām, kas bija radušās, šā procesa laikā tērējot milzu finansiālos līdzekļus. Kompānijas vadība bija nospraudusi sev par mērķi darīt to, kas bija pareizi, nerēķinoties ar izdevumiem.

Lai arī tobrīd tas nebija viņu mērķis, viņu ātrā un sirsnīgā reakcija nesa arī pozitīvus labumus. Godīgums, ar kuru viņi rīkojās šajā grūtajā situācijā, viņiem palīdzēja izveidot stipru, pozitīvu reputāciju. Galu galā tas palīdzēja augsti respektētajam biznesa žurnālam Wall Street Journal 2001. gadā izvēlēties viņus kā kompāniju ar vislabāko reputāciju Amerikas Savienotajās Valstīs.

Ir interesanti pretstatīt Johnson & Johnson riepu ražotājkompānijai, kuru šis izdevums ievietoja tā paša saraksta pēdējā vietā. Šai kompānijai, kuru es nenosaukšu, arī bija krīze. Tajā bija iesaistītas riepas ar defektiem, kuras tikai vainotas vairāku nāvi nesošu negadījumu izraisīšanā. Pretēji iepriekš minētajam uzņēmumam, šī uzņēmuma vadītāji izlēma vainu novelt visos iespējamajos virzienos.

Vaina šajos negadījumos tika novelta uz gandrīz visiem, izņemot īstos vainīgos. Pagāja gadi, kamēr tika beigta tiesvedība saistīta ar šīm riepām, un pat finansiālie izlīgumi, kas tika panākti, turpināja likt cietušajiem un to ģimenēm just saprotamu nepatiku pret šo ražotāju.

Kura pieeja, jūsuprāt, bija pareiza? Pieņemt vainu un pēc iespējas tikt galā ar sekām, vai arī atteikties no atbildības, vainojot visus, izņemot patiesos vainīgos?

Bībeles Vecajā Derībā, Salamana pamācībās 22:1 ir teikts, "Laba slava der vairāk nekā liela bagātība, un labvēlīga nostāja no ļaužu puses ir labāka par sudrabu un zeltu. " Kad tiek rēķināta kompānijas vērtība, pirmkārt, vērā tiek ņemti tādi faktori, kā aktīvi, pasīvi, produktivitāte un tirgus vērtība. Kā gan var piešķirt mantisku vērtību kaut kam tik nesataustāmam kā labai reputācijai?

Tomēr patiesībā laba reputācija nav nopērkama par naudu. Tas ir tāpēc, ka to ir ļoti grūti iegūt, bet ļoti viegli pazaudēt. Cilvēks var pavadīt visu karjeru cenšoties iegūt solīdu reputāciju – labu vārdu – par godīgumu, sirsnību, taisnīgumu un nesavtību. Tomēr tas viss var tikt iznīcināts ļoti īsā laikā – ar meliem, neētisku kompromisu, nepārdomātu lēmumu, vai amorālu rīcību.

Tad, kad kompānijas – vai indivīda – labais, respektablais vārds ir „sasmērēts”, nekāds naudas daudzums nevar to atjaunot. Kā mums tiek atgādināts Salamana pamācībās 25:9-10, Kārto savu lietu ar savu tuvāko un neatklāj kāda cita noslēpumus, lai par tevi nerunātu ļaunu tas, kas to dzirdētu, un lai tad tava nelabā slava nekad neizzustu.

(Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv.)

NĀKOTNĒ PA VIENAI DIENAI

(Autors: Roberts Dž. Tamasi)

Ābrahams Linkolns, Amerikas Savienoto Valstu 16. prezidents izcēla cilvēces apsēstību ar nākotni šajā gudrajā novērojumā: „Labākā lieta nākotnē ir tas, ka tā nāk pa vienai dienai.” Realitātē tas, kā mēs pavadām šodienu, būtiski ietekmēs to, ko mēs pieredzēsim nākotnē. Nenovecojošais gudrības avots, Bībele, daudz runā gan par tagadni, gan par nākotni, arī par to, cik svarīgi ir neskatīties pārāk tālu no šīs dienas. Šeit ir daži lieliski citāti, par ko padomāt:

Novērtējiet tagadni. Pārāk bieži mēs cerīgi veramies nākotnē, domājot par saviem sapņiem un plāniem, bet īsti nenovērtējam laiku, kas mums ir dots šobrīd. Šī diena mums būs tikai vienreiz; kad tā būs beigusies, mēs vairs nevarēsim atgūt tās iespējas. Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā!(Psalmi 118:24).

Neuztraucieties par nākotni. Mēs izniekojam daudz emocionālās un prāta enerģijas, uztraucoties par to, kas varētu notikt turpmākajās dienās. Lai arī nākotnes ignorēšana būtu muļķīga, tieši mēs varam ietekmēt tikai to, ar ko mēs saskaramies šodien. Ja mēs cenšamies atrisināt šodienas problēmas, rītdienas problēmas varētu būt daudz mazsvarīgākas, nekā mēs iedomājāmies. Tāpēc nezūdieties nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.” (Mateja 6:34).

Novērtējiet katru dienu, kad tā pienāk. Laiks paiet tik ātri! Šis fakts paliek aizvien redzamāks, mums novecojot. Ja mēs katru dienu uztveram kā unikālu, īpašu dāvanu, mēs sapratīsim, cik svarīgi ir censties no tās dabūt, cik daudz vien ir iespējams. Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem… Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam! (Psalmi 90:10,12).

Izvairieties no darbu atlikšanas. “Es to izdarīšu rīt.” Vai jūs esat kādreiz tā teikuši? Pārāk bieži, kad rītdiena pienāk, citas svarīgas problēmas var likt atcelt uzdevumus, kurus mēs bijām atlikuši. Darbu atlikšana ir slimība, kas var nogalināt laiku – un iznīcināt labas iespējas. Tad nu raugieties nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! (Efeziešiem 5:15, 16).

(Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv.)

Kāds ir tavs panākumu saraksts?

(Autors: Dens Kadriels)

Nesen, izlasot par miljonāru – piedzīvojumu meklētāju, kurš bija pazudis lidojumā ar savu personīgo lidmašīnu, man bija jāpārdomā daudzas un dažādas domas. Lasot viņa biogrāfiju, es aptvēru, ka tā ir ne tikai aizraujoša, bet arī praktiski neiespējama. Īss meklējums internetā sniedz iespaidīgu sarakstu ar viņa sasniegumiem, ieskaitot šādus:

- Pirmais lidojums vienatnē ar karstā gaisa balonu apkārt zemeslodei.

- Apburāšana apkārt zemeslodei rekordīsā laikā (58 dienās).

- Pirmais cilvēks, kurš aplidoja zemeslodi bez piezemēšanās un neveicot degvielas uzpildi.

- Piedalīšanās Aļaskas slavenajās Iditarod suņu pajūgu sacensībās.

- Lamanša jūras šauruma pārpeldēšana.

- Pilnībā veiktas Ironman triatlona sacensības.

- Pateicoties biznesa veiksmei, kļuvis par multimiljonāru.

Es nosūtīju šo sarakstu savam draugam un cīņu biedram Ironman triatlona sacensībās, kurš 1990-tajos bija arī astronauts. Es viņam jautāju; „Kā Tu domā, vai viņš (pazudušais miljonārs) bija patiesi apmierināts vai laimīgs?” Mans draugs atbildēja ar pretjautājumu: „Laimīgs? Apmierināts? Vai tu būtu laimīgs, ja pagājušajās Ironman sacensībās pārspētu 10 stundu laiku? Ja tu būtu to paveicis, vai nelauzītu galvu, kā nākamajās pārspēt 9 stundas?"

Viņam bija taisnība. Vīriešiem piemīt neremdināms gars, kas liek viņiem justies tukšiem un nepiepildītiem, neskatoties uz to, cik trofejas un cik daudz naudas iegūts. Es saprotu šo priekšstatu, tomēr reizēm domāju, ka es esmu izņēmums. Bet, kad esmu godīgs, saprotu, ka neesmu. Mēs visi šķietam ierauti nepārtrauktos meklējumos un centienos sasniegt to, kā mums nav.

Lai sasniegtu patiesu piepildījumu, pasaules panākumu vietā mums jāveido saraksts ar panākumiem, kurus atzītu mūsu Radītājs. Ja mani izsludinātu par pazudušu, es vēlētos, lai manā sarakstā būtu:

- Mīlējis un bijis paklausīgs Dievam ar visu sirdi, dvēseli un prātu.

- Ļoti mīlējis savu sievu.

- Viņa bērni viņu uzskatīja par vislabāko tēti.

- Tāds draugs, pie kura varēja griezties jebkurā laikā, jebkādos apstākļos.

- Bija bagāts, ne naudā, bet ar cilvēkiem, kurus viņš mīlēja un kuri mīlēja viņu.

- Bija atlēts, kurš nemitīgi tiecās pēc dzīves augstākās balvas – mūžīgās dzīves!

Lūk, manuprāt, īsteni bagātīgs mantojums, kuru vērts atstāt internetā! Kādu sarakstu jūs vēlētos sev? Kā teica Jēzus: "Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. " (Mateja 6:21).

(Adaptēts no Dena Kadriela, 44 gadus veca vīra un triju bērnu tēva, slejas. Viņš ir trīskārtējs Ironman triatlona finišētājs un divkārtējs USAT All American laureāts, kā arī lokālā triatlona kluba prezidents. Šis raksts oriģinālā publicēts www.fca.org. Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv)

13.11.08

Es neesmu tāds muļķis!

Skeptiķis: Vai tu tiešām domā, ka tikko sarunājies ar kādu reālu, saprātīgu būtni?

Ticīgais: Bet, protams!

Skeptiķis: Ahā, tātad, tikko tu kaut ko pasaki, tā tava balss brīnumainā veidā aizlido debesīs, un tur otrā galā ir kāds, kas dzird un atsaucas?

Ticīgais: Tieši tā.

Skeptiķis: Jā, tava naivitāte ir aizkustinoša, bet vai tev nebūtu laiks nolaisties uz zemes un atgriezties realitātē?

Ticīgais: Nu, bet kā tu izskaidrosi faktu, ka es dzirdu atbildi?

Skeptiķis: Vai vienmēr?

Ticīgais: Pietiekami bieži. Bet citreiz man pat tiek atsūtīta rakstiska ziņa.

Skeptiķis: Tiešām? Es saprotu, ka ir mierinoši ticēt, ka tur ir kāds, kurš dzird un atbild, bet tā ir tikai pašiedvesma, vēlamā uzdošana par esošo.

Ticīgais: ?!

Skeptiķis: Es jau nesaku, ka tas ir slikti. Tomēr daži no mums ir izauguši no zīdaiņu autiņiem. Bet ja jau tas tev ļauj labāk un drošāk justies, fantazē vesels!

Ticīgais: Tā nav fantāzija.

Skeptiķis: Nu tad sauc to par iztēli. Pasaki, vai tu kādreiz esi arī redzējis vai pieskāries?

Ticīgais: Redzējis vai pieskāries? Tu zini, ka atbilde ir nē. Tomēr ir tik daudz reālu lietu, ko mēs nevaram redzēt un kam nevaram pieskarties. Es uzticos tam, ko ir rakstījuši cilvēki, kas ir redzējuši un pieskārušies, pirms tas viņu acu priekšā pacēlās debesīs.

Skeptiķis: Tas viss ir pasakas. Kur ir pierādījumi? Tev nav nekā, izņemot dažu fantastu un sapņotāju apgalvojumus. Kāpēc tu domā, ka tiem var ticēt? Tava ticība ir balstīta uz ilūzijām.

Ticīgais: Tādā gadījumā, kā tu izskaidrosi grāmatu? Kāpēc, tavuprāt, tajā ir ierakstīti tik daudzu cilvēku vārdi, ja jau, pēc tavām domām, nekāda komunikācija neeksistē?

Skeptiķis: Meli, meli, meli! Veselais saprāts nepieņem tavu neredzamo pasauli. Ja es kaut ko nevaru redzēt, sataustīt un izskaidrot, tad tas vienkārši neeksistē. Katrs domājošs cilvēks tam piekritīs. Tu vienkārši esi ļāvis sev izskalot smadzenes. Es neesmu tāds muļķis, lai ticētu, ka pastāv kaut kādi satelīti un satelītu telefoni! To nu tu man neiestāstīsi.

3.10.08

„TURI, KAS TEV IR…“

Vai Jums ir nācies kādreiz kaut ko pazaudēt ? Domāju, ka lielākais vairums atbildētu uz šo jautājumu apstiprinoši. Diemžēl. Mēs dzīvojam pasaulē, kur nākas gan pazaudēt, gan zaudēt ļoti daudz. Dažkārt pat vēl īsti nesatvertais jau zūd. Atrast vai atgūt zaudēto, protams, ir grūtāk nekā pazaudēt, ja tas vispār iespējams.

Tāpēc noderīgi būtu padomāt par dažām pazušanas likumsakarībām jau savlaicīgi pirms kā gani savas avis saucam un māju mēžam, grasi meklējot. Mazi bērni zaudē savas rotaļlietas bērnības neapdomībā, izklaidīgi pusaudži vai pārslogoti pieaugušie – jau daudz nopietnāku un dažādāku iemeslu dēļ. Mēs varam pazaudēt ne tikai taustāmas lietas un vērtības, zaudēt cilvēkus, kas mums tuvi bijuši, bet arī daudz ko vēl vērtīgāku. Vai Jēzus tuvums nav visdārgākais? Cik sāpīgi, cik smagi kādā brīdī atskārst šo tukšumu un skumjas dvēselē !

Kā pirmais padoms tiem, kas negrib zaudēt, droši vien būtu: “ESI MODRĪGS!“

Savu mazdēliņu uz sākumskoliņu vadot, kā saukli centos iemācīt: “DOMĀ LĪDZ, MĪĻAIS !“ Šis padoms pašai tik bieži noder, atmiņas asumam ar gadiem zūdot, kad ikdienišķas lietas mēdz turpat tuvumā „viltīgi noslēpties“. Domā līdz, ko dari, kur noliec, tad vieglāk viss atradīsies. Sāc meklēt tur, kur pēdējo reizi šī lieta tev bija. Atgriezies atpakaļ pēdu pa pēdai, kur pēdējo reizi šī lieta tev bija kopā ar zaudēto personu vai pozitīvo attieksmi.

ESI MODRĪGS! ESI NOMODĀ! Pirms vairākiem gadiem man gadījās nepatīkams , bet pamācošs piedzīvojums lielpilsētā, kur jauno mācību gadu gaidot, cerēju izdevīgi iepirkties. Ar tukšu somu un mazliet pilnāku naudas maciņu devos atlaides sološā veikala virzienā, kad mani laipni (tagad teiktu- viltīgi pieglaimīgi) uzrunāja jauns cilvēks, piedāvājot humānu dāvinājumu, kas bija iesaiņots nelielā paciņā. Pārliecinājis mani paņemt sniegto sainīti, viņš lūdza ziedojumu ceļa izdevumiem. Nenojautusi ļaunprātību, izvilku maciņu, atvēru to… Daži glaimīgi vārdi vēl no „dāsnā“ pretimnācēja puses, tad zibenīga kustība un nākošajā mirklī es jau stāvēju viena un aplaupīta uz tukšās ielas ar nevajadzīgu dāvanu rokās, ar atskārsmi par laikā neatpazītu ļaundari un savu bezpalīdzīgo stāvokli tagad – svešā pilsētā.

Palīdzību, protams, meklēju un atradu pie ticības brāļiem un māsām, bet, analizējot šo notikumu garīgo dimensiju līmenī, te viegli atpazīt sātana viltīgo tēlu. Viņš svešās ielās un neierastās situācijās tēlo labdari, mēdz uzrunāt laipni. Viņam ir interesanti piedāvājumi, kam cenas gandrīz neesot, bet maksāt var nākties ļoti daudz, iegūstot nožēlojamas skrandas, bet zaudējot mūžīgas vērtības. Padoms:“ Neielaisties šādās sarunās ! Ieturēt distanci!“

Vēl paliek zaudējumu iemesls, ko sauc par neuzmanību un nevērību. Ak, vai !

Cik cieta Jāzeps un Marija, kad templī nepamanīja Jēzus bērna prombūtni! Atrodoties garīgā pacēlumā , svētku saviļņojumā un aizrautīgās sarunās ar sen nesastaptiem draugiem, radiem, viņi pazaudēja dārgāko. Rezultāts – baiļpilni meklējumi trīs dienu garumā. Vai arī man un tev nav nācies meklēt Kunga tuvumu pēc sāpīgās atskārsmes, ka nav vairs ne miera, ne prieka, ne garīgā piepildījuma un drošības sajūtas? Kā vēloties pasargāt savu vērtību krātuvīti starp iespējamiem zagļiem, tagad turu roku uz tās gandrīz nepārtraukti, tā arī Jēzus tuvums jāuzmana, bez mitēšanās lūdzot, sarunājoties ar Viņu. Ne jau tāpēc, ka Jēzus un Viņa eņģeļi vēlētos mūs pamest. “Šīs svētās būtnes nevar palikt tur, kur cilvēki neilgojas pēc Pestītāja klātbūtnes un Viņa prombūtne paliek nepamanīta.“ („Laikmetu Ilgas“ 57.lpp.)

Cik vienkārši un ikdienišķi- „Ar tukšu pļāpāšanu, aprunāšanām un lūgšanu brīžu neievērošanu mēs vienā dienā varam pazaudēt Pestītāja klātbūtni, un tas var prasīt daudz dienu sāpju pilnu meklēšanu, lai Viņu atkal atrastu un atgūtu pazaudēto mieru.“(Turpat)

Noslēgumā pārdomām un novēlējumiem dažas pērles no Dieva Vārda.

„Turi, kas tev ir, ka neviens neatņem tavu vainagu!“(Atkl.3:11A)

„Sargieties, ka nezaudējat, maldu līdzi aizrauti, savu stipro pamatu.“ (2.Pēt.3:17B)

Lai arī zaudējumu briesmas atklāti un slepeni var nākt no tālienes un tuvienes, arī no karstākās cīņas frontes – cīņas ar paša „ES“, tomēr Ap.d.17:24 mūs uzmundrina :“Nezaudējiet drosmi!“ Kungs ir mūsu stiprais Sargs un Viņa apsolījums skan :“Es Tevi neatstāšu, un Es tevi nepametīšu.“ (Joz.1:5 II d.)

(Autore: Māra Zariņa)

8.9.08

Līdzgaitnieku ietekme

Bērnībā man bieži atgādināja par līdzgaitnieku sliktās ietekmes briesmām – iespēju, ka atsevišķi cilvēki, kuri regulāri pieņem nepareizus lēmumus un nepiedienīgi uzvedas, var mani negatīvi ietekmēt. „Tu nedrīksti uzturēties tādās kompānijās,” mani vecāki mani brīdināja. Šķita, ka līdzgaitnieku ietekme ir slikta lieta.

Vairākus gadus vēlāk es sapratu, ka līdzgaitnieku ietekme var būt arī laba lieta. Tas atkarīgs no tā, ar ko tu esi kopā. Tā ir patiesība jebkurā dzīves jomā – darbā, atpūtā un arī garīgajā dzīvē. Piemēram, desmit gadus strādājot avīzē, bija ļoti noderīgi pavadīt laiku kopā ar cilvēkiem, kurus es apbrīnoju kā rakstniekus, redaktorus un fotogrāfus. Es centos atdarināt dažas viņu prasmes. Viņi mani iedrošināja un kalpoja kā atskaites punkts. Ja jūs vēlaties veidot veiksmīgu karjeru, vienalga pārdošanā, vadībā, tiesībās, grāmatvedībā, izglītībā vai medicīnā, ir vēlams būt kopā ar cilvēkiem, kuri guvuši panākumus attiecīgajā nozarē.

Mācoties spēlēt tenisu bija acīmredzams, ka man jāspēlē ar cilvēkiem, kuri to prot labāk nekā es. Es varēju vērot viņu spēles tehniku, un viņu spēle izaicināja mani spēlēt labāk. Lai arī man nekad nav bijuši sasniegumi sportā, sacenšanās ar labākiem spēlētājiem mani motivēja uzlabot sniegumu. Šo principu var attiecināt gan uz golfu, gleznošanu, dārzkopību, marku krāšanu, ceļošanu, mūziku, ēst gatavošanu vai kādu citu hobiju.

Nesen kādā rakstā es izlasīju, ka attīstīts, pozitīvs sociālais tīkls sekmē labu fizisko un emocionālo veselību. Cilvēki, kuri dzīvo izolēti un vientulībā, saskaņā ar šiem pētījumiem, ir par 400 % vairāk pakļauti agras nāves riskam. Pretēji tam, cilvēki, kuriem ir atbalstoši līdzgaitnieki – dzīvesbiedri, kompanjoni, draugi, uzticības personas un kolēģi – ir daudz nodrošinātāki pret dažādām veselības problēmām.

Tā kā mēs visi esam daudzšķautņainas būtnes, līdzgaitnieku pozitīvā ietekme veicina mūsu garīgo izaugsmi. Pagājušo 30 gadu laikā man ir bijusi tā laime baudīt draudzību ar daudziem cilvēkiem, kuri dzīvo ticībā Dievam. Viņi ir parādījuši, ka savā garīgajā ceļojumā ne tikai apgūst informāciju un zināšanas, bet arī mācās, kā šo ticību un vērtības integrēt ikdienas dzīvē, katru minūti, katru dienu.

Tādēļ Bībelē teikts: Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami …” (Ebrejiem 10:24-25).

Lūk, vēl dažas domas no Bībeles par līdzgaitnieku ietekmi:

Izvēlies pareizos līdzgaitniekus. Mūs neapšaubāmi ietekmē apkārtējie, tādēļ mums rūpīgi jāizvēlas kam veltām laiku. Taisnais rāda savam tuvākajam īsto ceļu, bet bezdievīgo ceļš ieved kārdinājumā un maldos viņus pašus.” (Salamana Pamācības 12:26).

Izvēlies, lai draugiem būtu tādas īpašības, kādas tu vēlies. Kādas rakstura īpašības tev ir svarīgas veidojot draudzību? Kā svaiga krāsa atstāj nospiedumus, tā mūsu draugi atstāj pēdas mūsos – labas vai sliktas. Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet, kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Salamana Pamācības 13:20).

Izvēlies īpašības, kādas vēlies, lai citi saskata tevī. Tā kā mēs visi iespaidojamies no saviem apkārtējiem, ja iepriekš nosakām īpašības, kādas vēlamies, mēs varam izvēlēties draugus un tuvus paziņas, kuri palīdzēs tās attīstīt. Kāds ir teicis: “Ir grūti pacelties gaisā kā ērglim, ja pavadi laiku kopā ar tītariem.”Noziedzīgais gan vilina savu tuvāko, bet neizved viņu ne uz kādu labu ceļu. (Salamana Pamācības 16:29).

(Autors: Roberts Dž. Tamasi)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008

Ko darīt ar pārestībām?


Ja strādājat ar cilvēkiem, iespējamība, ka viņi jūs aizskars dažādos veidos, ir ļoti liela. Klienti centīsies jūs ļaunprātīgi izmantot. Konkurenti jūs apmelos. Kolēģi jūs nodos. Bosi jūs nenovērtēs.

Dažkārt cilvēki jūs aizskar tīši, bet dažkārt bez iepriekšēja nodoma. Nav nekādas starpības – abos gadījumos sāp līdzīgi! Kad kāds mūs aizvaino, tipiska atbildes reakcija ir apvainoties. Aizvainošanās mūs nofiksē šajā pāridarījuma stāvoklī. Tā vietā, lai tiktu tam pāri, jūs atceraties un pārdzīvojiet to atkal un atkal. Tā vietā, lai liktu justies labāk, aizvainošanās tikai pastiprina pārinodarījumu. Ar katru reizi, kad to atceraties, ievainojums šķiet kļūstam vēl lielāks un vel nepelnītāks.

Bībele apgalvo, ka aizvainoties nozīmē graut pašam sevi, un tam ir trīs iemesli:

1. Tas ir nepamatoti. Aizvainojuma paturēšana neizmainīs pagātni un neatrisinās problēmu. Tā vienkārši var likt jums veikt muļķīgas darbības. " Tik tiešam, nelgu nokauj sirdēsti, un vientiesīgo nogalina viņa pārmērīgā dedzība. " (Ījaba 5:2).

2. Tas nepalīdz! Aizvainojums vienmēr vairāk ievaino jūs nekā personu, uz kuru esat apvainojies. Jūs jūtaties nožēlojami, kamēr aizvainotāju tas neskar!

3. Tas ir neveselīgi! Ārsti saka, ka aizvainošanās ir neveselīgas emocijas. Tās burtiski var sagraut jūsu organismu.

Ja viss iepriekšteiktais ir patiess, paliek jautājums – kā tikt galā ar ievainojumu?

1. NESLĒP PĀRESTĪBU. Dari to zināmu kādam, kuram tu uzticies. Un izstāsti Dievam, ka tev sāp. Neapspied to, bet izsūdzi! Ja norīsiet savas dusmas, jūsu kuņģis liks par to manīt. Es saku: „Jūtu atklāšana ir atveseļošanās sākums.”

2. ATBRĪVO SAVUS PĀRIDARĪTĀJUS. Ļauj viņiem iet. Piedod viņiem – savam mieram. Tev nekad nebeigs sāpēt, līdz nebūsi piedevis, vienalga, vai viņi to ir lūguši, vai nē. Vienkārši atceries, cik daudz Dievs tev ir piedevis, un uztici Dievam rēķinu kārtošanu.

3. KONCENTRĒJIES UZ CITU. Kamēr tu koncentrējies uz kādu, kuru ienīsti – tu ļauj viņam sevi kontrolēt. Kad tu saki: „Viņš mani padara traku,” tu akceptē to, ka viņš kontrolē tavas jūtas. Nepretojies aizvainojumam, aizvieto to ar citām domām. Atceries šo vienkāršo patiesību – tu nespēj vienlaicīgi domāt vairākas domas, tikai vienu – un TU esi atbildīgs par šo domu!

(Autors: Dr. Riks Vorens)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008

No kurienes nāk vēlēšanās dot?

Pēdējos gados TV pārraižu klāstā „realitātes šovi” ieņēmuši arvien lielāku programmas daļu. Dažādu TV uzvedumu vietā televīzijas vairāk pievēršas īstās dzīves drāmām un sacensībām. Negribu vērtēt šās tendences labās un sliktās puses, bet tas, kas mani ieinteresēja, ir daudzu populāru raidījumu centrālā ideja – dot un palīdzēt mazāk veiksmīgajiem.

Viens no tiem, “Ekstrēmās pārvērtības: Mājas,” katru nedēļu atspoguļo ēkas pārbūves projektu kādai ģimenei ar īpašām vajadzībām. Cits raidījums „Lielais ziedojums”, kuru producē par vienu no pasaules bagātākajām sievietēm uzskatītā izklaides biznesa slavenība Opra Vinfreja. Abi raidījumi skatītājus iepazīstina ar ģimenēm, kurām ir problēmas. Klausoties viņu bēdu stāstos daudzi no mums sirdīs sajūt smeldzi. Kādēļ mēs priecājamies līdz ar viņiem, redzot, kā šos cilvēkus izdodas atbrīvot no grūtās situācijas?

Personīgi es domāju, tas ir tāpēc, ka dziļi sirdī mums katram ir nepieciešamība dot, palīdzēt citiem mēģinājumā izmainīt dzīvi uz labo pusi. Palīdzība var būt materiāla - dodot naudu vai nepieciešamās lietas cilvēkiem tieši vai caur labdarības fondiem. Tā var izpausties arī kā padomu došana, konsultēšana vai iedrošināšana. Tāpat regulāra kopīga laika pavadīšana, kļūstot par mentoru jaunietim vai mazāk pieredzējušam cilvēkam, kā es to ar prieku esmu darījis daudzus gadus.

Bet jautājums paliek: Kāpēc mums ir tik liels prieks dot - tieši vai netieši? Bībele stāsta, ka mēs esam radīti Dieva līdzībā, un tādējādi mums ir dažas ar Viņu kopīgas rakstura iezīmes. Viena no tām ir devība – vēlēšanās sniegt citiem labumu. Piemēram, viena plaši zināma Rakstu vieta apgalvo: Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.(Jāņa 3:16).

Dieva īpašība dot ir plaši atspoguļota arī citās Rakstu vietās. Mateja evaņģēlijā 7:7-11, Jēzus Saviem mācekļiem apgalvo: Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts. Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?

Vēlāk, citā sarunā ar Saviem sekotājiem, Jēzus uzsver, ka viņiem jāatdara ar to pašu: Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.” (Mateja 10:8). Citā gadījumā Viņš akcentē saņēmēja atbildību citu priekšā: Jo no katra, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā jo vairāk atprasīs(Lūkas 12:48).

Ja mēs esam godīgi, mums jāatzīst, ka mēs visi cīnāmies ar savu egoismu, noslieci uz savtīgumu. Bet daļa no mums kā Dieva radības, saskaņā ar Mozus 1. grāmatā 1:26-27 teikto, dziļi sevī ietver šo vēlmi dot, un spēj ieturēt pietiekami ilgu pauzi savā egocentrismā, lai palīdzētu citiem. Ko jūs varat izdarīt šodien, vienalga, darbā, mājās vai draudzē, lai dotu citu labumam?

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008

Cik daudz ir pietiekami?


Nauda tiecas dominēt mūsu dzīvē. Mēs patērējam daudz laika, lai to pelnītu, to tērētu, to uzkrātu, to investētu, to dotu un pat lai domātu par to. Nesens globāls pētījums uzrādīja, ka finansiālas grūtības un konflikti ir pamatā aptuveni 50 % laulību šķiršanas gadījumu.

Par laimi, Bībelē ir doti lieliski norādījumi naudas pārvaldīšanai. Vairums Jēzus stāstīto līdzību saistītas ar materiāliem īpašumiem. Īstenībā Viņš biežāk runāja par naudu nekā paradīzi vai elli. Iespējams, tas ir tādēļ, ka cilvēkiem vairāk interesē nauda!

DIVI IZPLATĪTĀKIE MĪTI PAR NAUDU:

1. MĪTS: “Nauda ir ļaunums.” Nauda nav ne laba, ne slikta. Bībele patiesībā saka: "Visa ļaunuma sakne ir naudas MĪLESTĪBA " (1. Timotejam 6:10)*. Bībele mūs māca, ka lietas JĀLIETO un cilvēki JĀMĪL. Ja mēs rīkojamies pretēji, mēs nonākam nepatikšanās. Ja mēs mīlam lietas, mēs sākam izmantot cilvēkus. Dievs saka, ka cilvēki vienmēr ir svarīgāki par materiālajiem labumiem.

2. MĪTS: “Nauda ir laimes atslēga.” Acīmredzami, ka arī tā nav patiesība. Ja nauda garantē laimi, tad tie, kam tā ir visvairāk, vajadzētu būt vislaimīgākajiem. Tomēr ikdienā mēs redzam un dzirdam, kā vēstis masu medijos šo priekšstatu sagrauj. Jēzus teica: "Cilvēka patieso dzīvi neveido manta, kas viņam pieder, neatkarīgi no tā cik bagāts viņš būtu. " (Lūkas 12:15)*.

Tad cik daudz naudas mēs varam iegūt, nejūtoties vainīgi par to? Dievs saka, ka varat pelnīt, cik vien spējat, kamēr savā kārē pelnīt ievērojat četrus ierobežojumus:

1. Kamēr tas neievaino jūsu veselību. Muļķi sevi nostrādina līdz nāvei. Jūsu veselībai jābūt primārai attiecībā pret bagātību. "Nenopūlē pārlieku sevi, lai tu kļūtu bagāts, atmet tādu savu gudrību! " (Salamana Pamācības 23:4.)

2. Kamēr tas neievaino jūsu ģimeni. Ģimenes izjūk, kad vecāki ir pārāk aizņemti, lai nopelnītu vairāk. Bērniem nevajag vairāk mantas - viņiem vajag vairāk laika kopā ar vecākiem. Jūs varat kļūt tik aizņemts ar pelnīšanu, lai dzīvotu, ka aizmirstat dzīvot! „Mantkārīgs cilvēks sagādā nepatikšanas paša ģimenei.” (Salamana Pamācības 15:27)*.

3. Kamēr tas neievaino citus cilvēkus. Dievs pieprasa, lai mēs naudu nopelnām godīgā ceļā. Viņš saka, ka negodīgi iegūta bagātība beigās liek justies nelaimīgam. "Labāks ir mazumiņš, iegūts ar taisnību, nekā saņemt daudz ienākumu ar netaisnību.” (Salamana Pamācības 16:8).

4. Kamēr jūs tikpat lielu uzmanību pievēršat garīgajai izaugsmei. Finansiālu mērķu esamība ir slavējama, ja vien jums ir arī garīgās attīstības mērķi. Jums nepieciešams līdzsvars. Dzīves mērķis ir daudz lielāks nekā tikai materiālo labumu uzkrāšana. „Es lūdzos, lai tev veicas materiālajās lietās tāpat, kā tev veicas garīgajās.” (3 Jāņa :2)*.

Paturi prātā šo padomu no Bībeles: "Piesavinies īsteno gudrību un pieņemies tajā, jo tā ir labāka par zeltu, un būt apveltītam ar saprātu ir cildenāk nekā apzināties savā īpašumā sudrabu esam." (Salamana Pamācības 16:16).

* - Ar zvaigznīti apzīmētie Bībeles citāti tulkoti no angļu valodas.

Autors: Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC Latvija, Copyright 2008

Vai ir nozīme tam, kurš gūst atzinību?


Vai esat kādreiz uzcītīgi strādājis pie projekta, kas ir realizējies, bet atzinība, kura, jūsuprāt, jums pienācās, tā arī netika saņemta? Vai vēl sliktāk, esat pabeidzis kādu svarīgu darbu, bet kāds cits saņēmis visus vai lielāko daļu nopelnu?

Tā ir dabīga vēlēšanās, gūt atzinību par labi paveiktu darbu, tomēr reizēm mēs nesaņemam gaidīto uzslavu. Šādās reizēs mēs viegli varam kļūt mazdūšīgi un domāt, kādēļ strādāt tik uzcītīgi un rūpīgi, ja to neviens pat neievēro. Šāda attieksme var veicināt sarūgtinājumu un greizsirdību pret tiem, kuri saņēmuši atzinību mūsu vietā, vai pat laupīt cerības. Šādas domas var būtiski pasliktināt mūsu turpmāko sniegumu.

Kāds gudrs vadītājs, ņemot vērā iepriekš teikto, izdarīja šādu secinājumu: “Tas ir pārsteidzoši, ko ir iespējams sasniegt, kad mums ir vienalga, kurš par to gūs atzinību.”

Vienalga, kurš gūs atzinību? “Tas nav nopietni!” jūs, iespējams, domājat, „Kurš gan nevēlas saņemt atzinību par saviem sasniegumiem?” Tā ir taisnība, ka mēs visi vēlamies saņemt sava darba novērtējumu, privāti izteiktu komplimentu, īsu „Labs darbs!” e-vēstulē, vai publisku paziņojumu sapulcē. Tomēr pārāk bieži mūsu darbu var izbojāt sāncensības gars – vēlēšanās pierādīt, ka mēs esam labāki, gudrāki, veiksmīgāki vai augstāk novērtēti nekā citi. Mēs sacenšamies par uzslavu, un, kad „zaudējam”, mūs pārņem vilšanās.

Daži vissvarīgākie darbi, tomēr tiek padarīti ārpus publiskās redzamības. Pirms vairākiem gadiem es pazinu dažus līderus, kuri aktīvi izvairījās no sabiedrības uzmanības. Viņi „aizkadrā” uzcītīgi strādāja, lai organizētu svarīgas sanāksmes, jau iepriekš paredzot detaļas, sagaidot viesus un veicot pēcpasākuma aktivitātes. Bet viņi nekad nedomāja par to, lai saņemtu atzinību par paveikto darbu. Viņiem pietika ar to apmierinājumu, ko sniedza veiksmīga, raita sanāksmes gaita.

Kā viņiem tas izdevās? Kā viņi varēja strādāt publiski neredzami, kamēr citi uzstājās kā līderi, sniedza publiskas runas un saņēma aplausus? Tas bija vienkārši, viņu audience bija Viens.

Viņi sevi uzskatīja par kalpiem, vairāk vēloties kalpot, nekā tikt apkalpotiem. Viņi apzinājās savas spējas un iespējas tās pielietot kā dāvanu no Dieva, un katru dienu pazemīgi veica savu lomu kā pateicību Viņam. Savu redzējumu viņi guva arī no Bībeles:

Kalpojiet, tā vietā, lai tiktu apkalpoti. Aprakstot Savu lomu uz zemes, Jēzus Saviem sekotājiem teica: Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem.” (Marka 10:45). Ja kāds ir bijis tiesīgs pieprasīt apkalpošanu, tad Jēzus noteikti tāds bija. Bet tā vietā Viņš izvēlējās kalpot.

Uzlūkojiet panākumus ar pazemību. Rakstot Kristus sekotājiem Korintā, apustulis Pāvils atbildēja tiem, kuri strīdējās par to, kurš ir galvenais līderis, viņš vai Apolls. Pāvils apgalvoja, ka šis strīds ir bezjēdzīgs: Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai. Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē.(1 Korintiešiem 3:6-7).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija

Meklējot norādījumus no augšas


Pirmo reizi braucot ar auto, kurš aprīkots ar GPS (Globālās Pozicionēšanas Sistēma), es jutos kā bērns saldumu veikalā. Šo auto es izīrēju kādā lielpilsētā biznesa ceļojuma laikā, un pirmo reizi man nebija jāuztraucas, jāmaldās pa apgrūtinošām kartēm vai jāseko rakstītām norādēm. Viss, kas man bija jādara - jāuzstāda galamērķis un GPS kastīte mani nodrošināja ar vizuālo un audio informāciju, kurā virzienā braukt, lai nokļūtu tur, kur man nepieciešams

Kā es saprotu, šī sistēma kaut kādā veidā komunicē ar satelītiem, kuri riņķo daudzus kilometrus virs mūsu galvām un nosaka lietotāja atrašanās vietu un vada, kur vien tas vēlas nokļūt. Es vārda tiešā nozīmē saņēmu norādes no augšas.

Tagad daudzi auto tiek aprīkoti ar GPS iekārtām. Jūs varat tos nopirkt arī elektronikas veikalos. Arī mobilajiem tālruņiem iebūvē līdzīgas iespējas, lai piedāvātu cilvēkiem ar orientēšanās grūtībām. Cik brīnišķīgi – vadība no augšas, tikai par nelielu samaksu.

Īstenībā, tomēr šī nebija pirmā reize, kad saņēmu norādes no augšas. Savādākā veidā es gadiem ilgi saņēmu norādes no augšas, un kas ir vislabākais – pilnīgi par brīvu. Viss, kas bija nepieciešams – īsa, pazemīga lūgšana un vēlēšanās lasīt un sekot tam, ko Dievs māca ar Sava Vārda palīdzību. Es nevaru saskaitīt, cik reizes Dievs man devis norādījumus - karjerā, laulībā, ģimenes dzīvē un daudzos gadījumos, kad cīnījos ar finanšu vai veselības problēmām.

Vecajā Derībā Bībelē, Salamana Pamācību 16. nodaļā doti piemēri tam, kā Dievs norāda virzienu, kad tas ir nepieciešams. Piemēram, Salamana Pamācībās 16:9 vēstīts: Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu.” Atceros 1981. gadu, kad sāku meklēt jaunu darbu. Es trīs gadus biju liela sabiedriskā laikraksta redaktors un jutu, ka pienācis laiks mainīt karjeru. Biju nodomājis doties uz citu laikrakstu, bet vēlējos sasniegt arī personīgos mērķus – kādu dienu sarakstīt grāmatu un rakstīt rakstus žurnālam. Laikraksta vietā Dievs mani nosūtīja uz CBMC, par kuru pirms tam nebiju pat dzirdējis. Te manos darba pienākumos ietilpst rakstīt grāmatas un rediģēt organizācijas žurnālu.

Salamana Pamācībās 16:3, mums teikts: Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies.” Daudzkārt pirms projekta uzsākšanas, vai dažkārt tā vidū es konstatēju, ka esmu nonācis strupceļā. Es apstājos, lai atzītu, ka mans darbs ir realizēt Dieva dotos talantus, pieredzi un prasmes. Es pateicos Viņam par iespējām un lūdzu Viņa gudrību un vadību – un pārsteidzoši – Viņš deva man redzējumu un idejas, ko realizēt.

Bet dievišķajām atklāsmēm no augšas ir viens nosacījums – mums tās ir jāakceptē. Salamana Pamācības 16:20 mums apliecina: “Kas kādu lietu gudri vada, tas atrod laimi, un svētīts ir tas, kas paļaujas uz To Kungu.” Līdzīgi kā bērni, kuri neklausa vecāku padomam, mēs atdalām sevi no Dieva gudrības, ja nesekojam Viņa norādēm. Bet, ja sekojam, tad atklājam, ka mūsu Tēvs zina vislabāk!

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija



Pacietības attīstīšana


Dzīve ir pacietības pārbaudījums! Šonedēļ jūs tiksiet pārbaudīts vismaz četros dažādos veidos:

Pārtraukšanas – Jūs apsēdīsities pie vakariņu galda un kāds klauvēs pie parādes durvīm, vai arī zvanīs telefons. Kad būsiet tualetē, kāds sauks jūs. Vai arī jūs drudžaini strādāsiet, lai termiņā pabeigtu darbu, nekādi pārtraukumi nav iespējami, bet boss jūs aicinās uz sapulci.

Apgrūtinājumi – Jūsu lidojuma reiss tiks atcelts vai aizkavēts; jūsu auto noslāps ceļa malā, vai pat garāžā; vai kāds lūgs palīdzību nepiemērotā brīdī. Kā jūs reaģēsiet?

Kairinājumi – Kaut kādā veidā jūs tiksiet aizkaitināts ar tādiem sīkumiem, kuri ir ārpus mūsu kontroles un padara dzīvi nekomfortablu. Kairinājumi mūsos veicina to labāko vai arī pamodina zvēru. Kā būs ar jums?

Bezdarbība – Jums liks gaidīt ... rindās, birojos, satiksmē, liftos. Ja jums ir daudz darba un maz laika, stāvēšana uz vietas ir izaicinājums jebkura pacietībai. Daudzi man pazīstami cilvēki labāk darīs drīzāk jebko, nevis gaidīs.

Pētījumos pierādījies, ka tie cilvēki, kuri regulāri ir nepacietīgi, biežāk piedzīvo sirdstrieku. Viņu nepārtraukti uzturētais stress var būt pārlieku daudz slēptai sirds slimībai. Iespējams, tāpēc Salamana Pamācības 19:2 mūs brīdina: " …kas ir pārmērīgi ašs ar savām kājām, tas rada sev zaudējumus." Iespējams, ka arī jums ir daži personīgi piemēri, kuri apstiprina šo patiesību.

Ja vēlaties dažus praktiskus padomus, kā iemācīties būt pacietīgam, Bībele ir lieliska vieta, kur meklēt padomus. Pārdomājiet šos:

1. Atrodiet jaunu skatu punktu. Palūkojieties uz situāciju savādāk. Pacietība vienmēr sākas no tā, kā par kaut ko domājat. Un vienmēr ir vairāk nekā viens veids, kā negatīvo pārvērst par pozitīvo. "Cilvēka gudrība dod viņam pacietību" (Salamana Pamācības 19:11 (tulkots no angļu valodas)).

2. Attīstiet humora izjūtu. Iemācieties pasmieties par sevi un apstākļiem, nevis ļaujiet tiem padarīt jūs dusmīgu vai aizvainotu. Atrodiet savā neapmierinātībā jautro pusi. Medicīniskie pētījumi parāda, ka cilvēki ar humora izjūtu dzīvo ilgāk, nekā cilvēki bez tās. "Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība…" (Salamana Pamācības 14:30).

3. Mīliet dziļāk. Kad esat piepildīts ar mīlestību, nekas nevar jūs izprovocēt, bet ja esat dusmu pārpilns, tad par iemeslu var kalpot pat sīkums. Domāt par to, kas ir nepieciešams citiem, nevis to, ko vēlaties jūs, ir mīlestība. "Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna... ." (1.Korintiešiem 13:4).

4. Tuvojieties Dievam. Ja ticat, ka Dievs kontrolē jūsu apstākļus, un nav pārsteigts, kad tie kavē jūsu plānus, jūs varat atslābt un paļauties, ka Viņš jums palīdzēs. Krīze, par kuru jūs baiļojaties, var tikt novērsta. "Bet Viņš Savā godības varenībā jūs bagātīgi apveltīs ar spēku būt izturīgiem un pacietīgiem... " (Kolosiešiem 1:11).

Autors: Dr. Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija