Runāt runāšanas pēc

„Un Tas Kungs sarunājās ar Mozu vaigu vaigā tā, kā kāds sarunājas ar savu draugu.” (2. Mozus 33:11)

Padomājiet dažas minūtes par kādu sev tuvu draugu, kura sabiedrībā jūs jūtaties labi un ar kuru jūs labprāt regulāri tiekaties. Kad pēdējo reizi ar viņu sarunājāties vismaz desmit minūtes, neprasot, lai viņš jums ko dotu vai izdarītu? Par ko jūs tad runājāt?

Droši vien lielākajai daļai cilvēku nemaz nav grūti ilgāku laiku sarunāties ar savu labāko draugu, neko no viņa nelūdzot. Bet kā tas ir ar Dievu? Cik sen tas bija, kad sarunājāties ar Viņu desmit minūtes, neprasot, lai Viņš jums ko dotu vai ko izdarītu?

Ja kristīgās dzīves galvenais mērķis ir attiecību veidošana ar Dievu, tad lūgšanas galvenais mērķis ir sakaru uzturēšana. Tomēr tik daudz kristiešu lūgšanu uzskata vienīgi par līdzekli savu mērķu sasniegšanai un galvenokārt atbilžu saņemšanai. Patiesībā daži pat sāk šaubīties, vai ir kristieši, ja nav saņēmuši gaidītās atbildes.

Mums ir saprotami, ka cilvēcīgās attiecībās galvenais sarunu mērķis nav kādu lietu iegūšana no otra, bet gan runāšana runāšanas pēc – runāšana tāpēc, ka mums patīk otras personas sabiedrība.

Kaut arī mums tuvi cilvēki parasti labprāt mūsu labā daudz ko izdarīs, un mēs ticam, ka viņi vienmēr arī piedos, ja veidotos situācija, kad būtu jālūdz piedošana, tomēr mūsu ciešās un pastāvīgās attiecības nebalstās uz šīm priekšrocībām. Bet cik bieži savos mēģinājumos sarunāties ar Dievu mēs aprobežojamies tikai ar lūgumiem pēc palīdzības un zaudējam to svētību, ko sniedz vienkārša saruna. Saruna, kuras pamatā ir prieks runāties ar to, kurš mūs mīl un saprot, kuram interesē viss, ko vēlamies Viņam pateikt.

Ja jūsu attiecību ar Dievu pamatā galvenokārt ir bijis „dod man” vai „piedod man”, tad šodien pamēģiniet veltīt desmit minūtes sarunai ar Viņu, neko neprasot. Iespējams, jūs atklāsit jaunu lūgšanas dimensiju, ko līdz šim nepazināt.

(Autors: Moriss Vendens)

Vakardienas manna šodienai neder

„Viņi to salasīja ik rītu, ikviens, cik varēja apēst, bet, kad saule iesila, tas izkusa.” (2. Mozus 16:21)

Izraēla ļaudis paklausīja Mozus norādījumiem un ievāca mannu, maizi no Debesīm, atbilstoši savām personīgajām vajadzībām. „Un Mozus tiem sacīja: „Lai neviens neko no tā neatlicina līdz rītam.”” (19. p.) Ko varam no tā mācīties, kas mums palīdzētu veidot jēgpilnu garīgo dzīvi?

Atļaujiet man izteikt pieņēmumu, ka viens no iemesliem, kāpēc kristīga dzīve cilvēkiem sagādā grūtības, ir, ka viņi šodien cenšas paļauties uz kaut ko, kas notika vakar. Tomēr tas nedarbojas. Kristīgā dzīve turpina savu gaitu pēc trolejbusa principa, nevis pēc bateriju principa! Mēs nevaram uzkrāt reliģiju.

Daži izraēlieši, kuri neievēroja Mozus norādījumus un atstāja mannu līdz nākamajam rītam, piedzīvoja, ka tajā „saradās tārpi, un tas smirdēja”.

Vai ir iespējama arī šāda kristīgā pieredze? Vakar piedzīvotais šodien vairs neder. Šajā vietā daudzi cilvēki nomaldās. Viņi ir dzirdējuši, cik svarīgi ir ikdienas personīgie svētbrīži un tuvas attiecības ar Dievu. Viņi „cenšas” to darīt vienu, divas dienas, tad nedēļu izlaiž un pēc tam mēģina vēl kādu dienu. Tad izlaiž un sāk atkal, izlaiž un sāk atkal. Beidzot viņi saka: „Tas nedarbojas!” Protams, ka tas nedarbojas!

Tik daudz reliģijas pietiks, lai justos nožēlojami, bet būs par maz jēgpilnu attiecību veidošanai ar Kungu. Pastāvīgums ir ārkārtīgi svarīgs mūsu ikdienas saziņā un sadraudzībā ar Dievu. Jēzus teica: „Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ikdienas ņem uz sevi savu krustu!” (Lūkas 9:23)

Tā Izraēla ļaudis salasīja mannu „ik rītu, ikviens, cik varēja apēst, bet, kad saule iesila, tas izkusa”. Vai esat kādreiz savu ticības dzīvi balstījuši vienīgi uz vakara lūgšanu īsi pirms iekrītat gultā? Daudzi ir atklājuši, ka, mainot lūgšanas un Bībeles pētīšanas laiku no darīt to vakarā kā pēdējo uz darīt to kā pirmo no rīta, ir notikušas lielas pārmaiņas. Izmainījies arī viņu lūgšanu saturs no vienkārša teikuma „Dievs, piedod man visus šīs dienas grēkus un kļūdas” uz patiesu sadraudzību un domu apmaiņu ar Debesīm.

Katras dienas sākumā veltiet laiku, lai vienatnē meklētu Jēzu Viņa Vārdā un lūgšanās.

(Autors: Moriss Vendens)

Tam vajadzīgs laiks

„Bet kas paļaujas uz to Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi pārvietojas un nenogurst.” (Jesajas 40:31)

Izmantojiet laiku! Jēzus izteiktā analoģija saka, ka gan fiziskā, gan garīgā dzīvība tiek uzturēta līdzīgi. No tā mēs mācāmies galvenos principus, kā uzturēt jēgpilnas attiecības ar Viņu. Cik resni vai tievi gan mēs būtu, ja fiziskās barības uzņemšanai veltītu tikpat daudz laika, cik pavadām vienatnē ar Dievu?

„Būti labi, ja mēs katru dienu kādu stundu pavadītu, pārdomājot Kristus dzīvi.” („Laikmetu ilgas”, 83. lpp.) Tas nenozīmē, ka jums jāuzstāda taimeris, lai būtu droši, ka katru dienu sarunās ar Dievu pavadāt tieši 60 minūtes. Tomēr tas prasa vairāk nekā dienai paredzētā teksta izlasīšanu, kamēr roka jau satvērusi durvju rokturi. Tam nepieciešams ilgāks laiks, vismaz tik daudz, cik veltāt savām ikdienas maltītēm.

Jūs varbūt teiksit: „Man nav laika.” Atļaujiet atgādināt, ka mēs atrodam laiku tam, ko uzskatām par svarīgu. Iemesls, kāpēc daudzi katru dienu neizlieto laiku attiecībām ar Kristu ir tas, ka tam nepiešķir pārāk lielu nozīmi. Ja viņiem tas būtu svarīgi, tad arī atrastu pietiekami daudz laika.

Ja man nešķiet svarīgi izlietot laiku Kristus iepazīšanai, tad cēlonis tam varētu būt uzskats, ka es varu tikt izglābts citādāk nevis caur iepazīšanos ar Viņu. Un, ja kāds nepaļaujas uz Jēzu, tad droši vien viņš paļaujas pats uz sevi. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki neizmanto laiku, lai skatītos uz Jēzu un meklētu sadraudzību ar Viņu, ir, ka viņi joprojām darbojas saskaņā ar pārliecību, ka glābšana jānotur ar pašu spēkiem.

Tiesa, regulāra laika veltīšana Kristum var kļūt arī par vienkāršu „darbu”. Bībeles lasīšana un lūgšanas ik dienas vēl negarantē garīgās dzīves veselību, tāpat kā ēšana un elpošana ik dienas vēl nenodrošina fizisko veselību. Tomēr ir skaidrs, ka bez tā jūs nevarat būt vesels!

Jāņa 17:3 teikts: „Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” Dieva pazīšana ir mūžīga dzīvība un mūsu personīgo svētbrīžu mērķis.

(Autors: Moriss Vendens)

Pazīt Viņu nozīmē uzticēties Viņam

„Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu paļaujas bēdu laikā, tiem Viņš ir stipra pils, un Viņš pazīst tos, kas pie Viņa meklē patvērumu.” (Nahuma 1:7)

Daudzu cilvēku kristīgā dzīve ir neveiksmju pilna, jo viņi cenšas rīkoties pareizi, tā cerot kļūt par kristiešiem. Tā nekas neiznāks! Jāņa 6. nodaļā rakstīts, ka jūdi nāca pie Jēzus un Viņam jautāja: „Ko lai darām, lai mums būtu daļa pie Dieva darbiem?” Un Jēzus viņiem atbildēja: „Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticat tam, ko Viņš ir sūtījis!” (28.-29. p.)

Rodas jautājums, ko nozīmē ticēt? Ja Dieva darbs ir tas, ka mēs ticam, tad kā mums to darīt? Kā lai iegūstam ticību? Kā lai mēs uzticamies? Vai uzticēšanās ir panākama ar lielām pūlēm?

Attiecībās ar citiem cilvēkiem, lai varētu kādam uzticēties, nepieciešamas divas lietas. Pirmkārt, šim cilvēkam jābūt uzticamam. Otrkārt, viņš mums ir jāiepazīst. Parasti mēs nevienam neuzticamies pirms neesam iepazinušies.

Tad, ja viņš ir uzticams, mēs arī labprāt uzticamies. Dievs ir pilnīgi uzticams. Ja jūs Viņu pazīstat, jūs Viņam uzticēsities, turklāt labprātīgi un dabīgi. Bet, ja Viņu nepazīstat, tad Viņam neuzticaties.

Kad vien redzat cilvēku, kurš ar savu dzīvi liecina, ka neuzticas Dievam, viņš apstiprina patiesību, ka nepazīst Dievu.

Tūkstošiem cilvēku pasaulē visā notiekošajā vaino Dievu. To dara pat apdrošināšanas sabiedrības. Viņi dabas katastrofas sauc par „Dieva darbiem”! Vienīgais neuzticēšanās Dievam iemesls ir Viņa nepazīšana.

Bet kā lai iemācās uzticēties Dievam? Jūs iemācīsities Viņam uzticēties, iepazīstoties ar Viņu. Un Dievs aicina jūs būt kaut kam vairāk nekā tikai labam cilvēkam. Viņš aicina jūs iepazīties ar Viņu un izjust Viņa klātbūtni un spēku savā dzīvē. Tā ir kristietība.

Šodien vairākums draudžu locekļu paļaujas uz saviem darbiem un nemeklē iespēju personīgi iepazīties un sadraudzēties ar Dievu. Saskaņā ar pēdējām aptaujām tikai viens no pieciem ik dienas velta laiku, lai labāk iepazītu Dievu. Tas ir kā censties ražot ābolus bez ābeles. Bez nepārtrauktas savienības ar Dievu nav īstas uzticēšanās, nav augļu, nav patiesas kristietības.

(Autors: Moriss Vendens)

Vienīgais veids, kā iegūt ābolus

„No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus.” (Mateja 7:16, 17)

Reiz tika rīkots gadatirgus ar izstādi. Labākajiem vērtēšanai nodotajiem āboliem bija paredzētas īpašas balvas. Pa visu apgabalu izsūtīja apkārtrakstu, lai ikviens zinātu par gaidāmo sacensību.

Daļa cilvēku šajā apgabalā nemaz neinteresējās par āboliem. Viņi izmeta paziņojumu un aizmirsa par to. Bet pārējie sāka domāt, kā izaudzēt godalgas cienīgu ābolu.

Tompkina kungs bija kokgriezējs. Viņš izvēlējās savu ābolu izgriezt no priedes koka. Tas iznāca pareizas formas un, kad viņš to nokrāsoja un nopulēja, izskatījās gandrīz kā īsts ābols.

Džounsa kundze aizsteidzās uz pilsētu pēc dzijas. Viņa ābolu uzadīja. Kad šis darbs bija galā, tas gluži neizskatījās pēc ābola, bet droši varēja teikt, ka tas bija domāts ābols.

Citi savus ābolus pagatavoja no plastmasas, citi iztamborēja, citi izšuva.

Daži izmantoja mālu, keramiku vai stiklu.

Tikai nedaudzi savus ābolus izvēlējās no ābeles. Tie bija īsti augļi.

Gadatirgus dienā izstādē izstādītie āboli visi izskatījās tīri glīti. Bet, kad tiesneši tos mēģināja pārgriezt, lai redzētu, kādi tie ir iekšpusē, visi mākslīgie āboli tika diskvalificēti.

Ja vēlaties iegūt ābolu, tad vislabākais, ko varat darīt, ir vai nu atrast ābeli, vai arī to iedēstīt. Tāpat, ja vēlaties iegūt kristīgas dzīves augļus, tad vislabākais, ko varat darīt, ir būt kristietim. Ābele dod ābolus tāpēc, ka tā ir ābele, bet, nekad, lai kļūtu par ābeli. Un kristietis rīkojas pareizi tāpēc, ka ir kristietis, un nevis tādēļ, lai par tādu kļūtu. Vērtība ir tam, kas ir iekšienē.

Grāmatas „Padomi par diētu un uzturu” 35. lpp. teikts: „Nodoms sākt ar ārieni un tad pāriet pie iekšienes vienmēr ir cietis neveiksmi un arī cietīs neveiksmi. Dieva plāns ir sākt ar visu grūtību galveno avotu – sirdi, un tad no sirds raisīsies taisnības principi.”

(Autors: Moriss Vendens)

Miers sniedz atvieglojumu un uzvaru

„Mieru Es jums atstāju, savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas.” (Jāņa 14:27)

Grāmatā „Ceļš pie Kristus” 49. lpp. ir šādi vārdi: „Tiklīdz Svētais Gars ir atdzīvinājis tavu sirdsapziņu, tu ieraugi kaut ko no grēka ļaunuma, no grēka varas, tā nozieguma un posta, tu sāc uzlūkot grēku ar riebumu. Tu sajūti, ka tas tevi ir atšķīris no Dieva, ka tu kā vergs esi pakļauts ļaunā varai.” (Ievērojiet, te ir runa par cilvēku, kurš atrodas ļaunuma gūstā un to apzinās.) „Jo vairāk tu centies atbrīvoties, jo vairāk apzinies savu bezpalīdzību.” (Vai te ir runa par kādu pagānu un dumpinieku vai par cilvēku, kurš cenšas dzīvot pareizu dzīvi?) „Tavi motīvi nav šķīsti, tava sirds ir netīra. Tu redzi, ka tava dzīve ir savtības un grēka pilna. Tu ilgojies pēc piedošanas, pēc skaidrības, pēc atbrīvošanas. Ko gan tu vari darīt, lai iegūtu saskaņu ar Dievu un raksturā kļūtu Viņam līdzīgs?”

Ja es pareizi saprotu, tad šajā rindkopā aprakstīta samudžinājusies dzīve, tāda cilvēka dzīve, kurš cietis sakāvi, kļūdījies un zaudējis cerību. Ko lai jūs darāt?

Nākamajā rindkopā ir sniegta atbilde. Vai zināt, ko es sākumā cerēju tur atrast? Ka viss, kas jums ir vajadzīgs, ir stiprāka piepūle. Ka jums jāapņemas stingrāk. Ka jums jābūt dedzīgākiem, vairāk jānododas Dievam, vairāk jāsvētās. Varbūt jums vajag nopietnāk pētīt Bībeli un vairāk lūgt, vai arī vairāk kalpot citu labā? Bet tā vietā tur sacīts, ka jums vajadzīgs MIERS!

Izklausās pēc kādas kļūdas! Es domāju, ka ikviens to labi saprot, ka nevar būt nekāds miers, ja dzīve ir tā sajaukta. Lai jūs iegūtu mieru, vispirms ir jāsaved kartībā dzīve. Bet te tā nav teikts. Te nav sacīts, ka uzvara sniedz mieru, bet gan miers sniedz uzvaru. Vai jūs varat to aptvert? Tas ir viens no vislielākajiem atklājumiem tēmā par taisnošanu ticībā.

„Tev vajadzīgs Debesu miers, piedošana, dvēseles miers un mīlestība. To nevar nopirkt par naudu, to nevar sasniegt ar prātu, to nevar iegūt ar gudrību; tev nav nekādu cerību to nodrošināt ar savu piepūli. Bet Dievs to piedāvā kā dāvanu, “bez maksas, par velti”. (Jesajas 55:1) Tā jau pieder tev, ja tu tikai vēlies izstiept savu roku, lai to satvertu.”

Speciālisti zina, ka bērns var atbrīvoties no kļūdām un neveiksmēm tikai tad, ja viņš zina, ka viņu mīl un pieņem jau tad, kad viņš tās vēl pieļauj. Atstumšana ir tā, kas cilvēkam liek palikt grēkos un kļūdās. Tieši apziņa, ka tiekat pieņemti un mīlēti, ļauj jums augt un izmaina visu dzīvi. Miers ir tas, kas sniedz atvieglojumu un uzvaru.

(Autors: Moriss Vendens)

Nenoteiktības riski un solījumi

Daudzi biznesa vadītāji uzskata, ka galvenais iemesls ,kādēļ globālā ekonomika joprojām nevar atgūties un parādīt atjaunoto spēku, ir lielā nenoteiktība. Uz visiem slogu uzliek paaugstinātie nodokļi. Daudzi ekonomiskie indikatori joprojām svārstās. Un politiskais lauks lielā pasaules daļā piepildīts ar nezināmo. Rezultātā biznesa līderi kavējas doties uz priekšu, uzsākt jaunus projektus, pieņemt jaunus darbiniekus vai arī iesaistīties nozīmīgās aktivitātēs, kuras varētu apdraudēt korporāciju pamatus.

No vienas puses šāda piesardzīga pieeja šķiet droša. Vai būtu prātīgi bez apdoma mesties uz priekšu, ja ekonomiskā situācija neliekas labvēlīga? Bībelē Vecajā Derībā Salamana pamācībās izteikts atbalsts šādai piesardzīgai darbībai. Piemēram, teikts: “Gudrais redz nelaimi, paslēpjas un izvairās, bet nesapratīgie dodas tai tieši cauri un smagi cieš” (Salamana pamācības 27:12). Citiem vārdiem sakot, kļūme nepamanīt bīstamu situāciju un attiecīgi tai rīkoties var novest pie postošām sekām.

Tomēr gaidīt līdz apstākļi kļūs perfekti, iespējams, arī nav gudrākais ceļš. Varbūt tad jau būs par vēlu. Teiciens vēsta: „Kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ.” Dažkārt labākais laiks uzsākt ko jaunu ir tad, kad citi iestiguši bezdarbībā. Kamēr citi sastinguši bailēs no gaidāmā, dažas no lielākajām veiksmēm biznesā pieder drosmīgiem un tālredzīgiem cilvēkiem, kuri spējuši īstenot labi pārdomātās idejas.

Tad kur ir starpība? Kā saprast vai labāk piesardzīgi gaidīt vai, neskatoties uz nenoteiktību, doties uz priekšu?

Tai pašā laikā, kamēr neviens nevar garantēt izdošanos pat vislabvēlīgākajos ekonomiskajos apstākļos, Bībele piedāvā dažas palīdzošas vadlīnijas, kuras vērts pārdomāt. Un atkal Salamana pamācības dod pārliecinošu ieskatu:

Apkopo visu nepieciešamo informāciju. Viens no lielākajiem neveiksmju cēloņiem ir nevēlēšanās veikt pietiekamu izpēti un sagatavošanos pirms darbības uzsākšanas. “Sapratīga sirds iemanto gudrību, un gudra auss meklē atzīšanu.” (Salamana pamācības 18:15)

Meklē padomu pie uzticamiem kolēģiem. Viens no veidiem, kā iegūt informāciju, ir konsultēšanās ar draugiem un paziņām, kuriem ir pieredze jomā, kurā vēlaties darboties. Viņi var atklāt tādas šķautnes, kādas jūs neesat pamanījuši. “Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet, kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi.” (Salamana pamācības 11:14) “Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās.” (Salamana pamācības 15:22)

Ej uz priekšu, motivēts ar vēlmi godināt un iepriecināt Dievu. Pārāk bieži plānu dzenulis ir savas vēlmes un lepnums. No šīm potenciālajām lamatām var izvairīties, ja cilvēks cieši nolēmis sekot Dieva atklātajam virzienam. Bībeles Jaunajā Derībā Romiešiem  8:5 māca: "Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki pēc Gara lietām."

Apdomīga plānošana un draudu apzināšana biznesā ir obligāta, tomēr, kad jūs patiesi jūtat, ka Dieva Gars jūs mudina iet uz priekšu, gudrākais ir klausīt Dieva Garam.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 /  www.cbmc.lv.

Radošuma vērtība

Viena no galvenajām atšķirībām starp cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm ir mūsu kreativitāte jeb radošums.  Bībelē teikts, ka Dievs mūs radīja līdzīgus Sev – jau no paša sākuma Viņš mūs ir iecerējis tikpat radošus kā Sevi.

Nesen es ar savu draugu, mākslinieku, gleznotāju, runāju par mākslu, kuru rada viens, pretstatā mākslai, kuru rada komanda. Kā gleznotājs mans draugs pamatā strādā viens, līdzīgi kā es to daru savā fotogrāfa darbā. Ja projektā ir iesaistīti arī citi cilvēki, tad parasti tie ir fotogrāfiski subjekti. Viņi ir procesa būtiska sastāvdaļa, bet radošums nāk no manis - manām acīm, galvas un sirds. Fotokamera ir rīks, līdzīgi kā ota vai skulptora cirtnis ir rīki, lai radītu mākslas darbu.

Savu citu, mūziķa profesiju es uzlūkoju kā „komandas sportu”. Dažiem mūziķiem patīk strādāt vieniem kā komponistiem vai solo izpildītājiem, bet man mūzika vislabāk izdodas, esot komandā. Komanda var būt maza kā duets, piemēram, Džons Lenons un Pols Makartnijs, vai arī liela kā simfoniskais orķestris.

Līdzīgi principi piemērojami biznesa pasaulei. Uzņēmuma vadītājam brīžiem jāstrādā vienam, pieņemot lēmumus, ko tikai viņš vai viņa var pieņemt. Tirdzniecības darbinieki, lai tiktos ar iespējamiem klientiem cerībā pārliecināt viņus pirkt savus produktus vai pakalpojumus,  visbiežāk ceļo vieni. Šādos brīžos viņi izmanto savu individuālo kreativitāti, lai noteiktu, kas labāk kalpos mērķa sasniegšanai.

Tomēr, lielākoties, biznesā labākā pieeja ir komandas darbs. Piemēram, izstrādājot stratēģiju, izstrādājot plānus inovācijām vai arī izvērtējot nodaļas vai uzņēmuma vispārējos sasniegumus un darbību, skats no dažādām perspektīvām dod labāku rezultātu.

Lai kāds arī būtu komandas lielums, „brīnums” notiek, kad jūs saprotat, ka viss kopā ir vairāk nekā tikai atsevišķo sastāvdaļu summa. Citiem vārdiem sakot – jūs kopā sasniedzat vairāk, nekā varētu izdarīt pa vienam. Mēs bieži to varam novērot sportā. Kad komandas locekļi kopā darbojas labi – rezultāti ir daudz lielāki, nekā jūs esat tos gaidījuši no katra atsevišķa spēlētāja.

Muzikālā grupa, kuras loceklis es esmu, Sky Blue, tika izveidota pirms vairākiem gadiem, jo mēs gribējām veidot mākslu mūzikas formā. Kad mēs muzicējam, auditorija var novērot, kā četri mākslinieki klausās viens otru, atbildot uz to, ko citi spēlējuši vai dziedājuši, un pievienojoties muzikālai sarunai veidā, kas, cerams, ir ausij tīkams. Mēs neesam džeza grupa, bet pamatos tā ir džeza mūzikas būtība.

Lielākoties mēs dodamies prom smaidot, jo esam radījuši kaut ko iepriekš nedzirdētu un to, ko, iespējams, nevarēs dzirdēt arī jebkad vēlāk tieši tādā pat izpildījumā.

Bībelē bieži runāts par komandas darba vērtīgumu. Vecajā Derībā Salamans mācītājs 4:9-12 teikts: “Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc, ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm; ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ! … Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut.”

Salamana pamācībās 27:17 teikts: “Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru.” Mums katram ir unikālas spējas un talanti, bet lai spētu sasniegt maksimālo rezultātu, mēs esam nepieciešami viens otram.

Autors: Džims Matis

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 /  www.cbmc.lv.