10 000 stundu likums

Nesen kalpoju kā pieteicējs Kaufmana Izpildītājmākslas centrā, Kanzasā, Misūri, ASV. Īpašais viesis bija solists Džošua Bells, viens no labākajiem, iespējams, pat labākais vijolnieks pasaulē. Daudzi izteikušies, ka vērot viņa uzstāšanos koncertā gadās tikai reizi dzīvē, bet man ir paveicies to redzēt divreiz.   

Tas ir līdzīgi kā 100 gadu plūdi, kuri, šķiet, atkārtojas ik pēc dažiem gadiem. Bet tas noteikti nemazina Džošua prasmes un mūziķa dāvanu. Patiesībā analoģija ar laika apstākļiem nav dīvaina, jo viņa virtuozitāte iespaido to, ko auditorija izjūt, kā plūdu viļņi.

Klausoties Džošua izpildījumu es atcerējos tā saucamo 10 000 stundu likumu. Tā būtība ir tajā, ka nepieciešamas 10 000  vingrināšanās vai praktizēšanas stundas, lai kļūtu par izvēlētā aroda meistaru. Protams, iespējamo meistarības līmeni ietekmē arī prakses kvalitāte un apdāvinātība.

Bet skaitlis liekas pareizs. Vairums ārstu pavada vismaz 10 000 stundu, studējot medicīnu, un arī kvalificēti santehniķi un mehāniķi vismaz šādu laiku veltījuši savai karjerai. Students, kurš ieguvis biznesa vadības grādu, var būt ļoti labi izglītots, tomēr viņam tāpat nepieciešamas daudzas jo daudzas darba stundas, lai patiesi izceltos biznesā vai profesionālajā karjerā. 

Ko nozīmē 10 000 stundu likums? Strādājot 40 stundas nedēļā 5 gadus aptuveni sanāk 10 000 stundas. Ja ģitāras spēlē vingrinās 1 stundu dienā, tad nepieciešami vairāk kā 27 gadi, lai sasniegtu 10 000 stundas. 

Mana pieredze ar dažādu profesiju cilvēkiem, šķiet, šo teoriju apstiprina. Daudzi no tiem, kas savā arodā sasnieguši vairāk nekā citi, ieguldījuši tik un vēl vairāk stundu tā izkopšanā. Nedrīkst par augstu pārvērtēt talantu jeb apdāvinātību, ja jūs to neattīstāt, jūs neprogresējat. Turpretim mācībām un vingrinājumiem jeb prasmju pilnveidošanai veltītais laiks bieži vien netiek pienācīgi novērtēts, jo grūts darbs un apņemšanās var prasīt ilgu laiku.

Esmu dzirdējis, ka dziedātājam vai muzikantam dziesma jāizpilda 100 reizes līdz viņš to patiešām zina. Manā profesijā, fotografēšanā, esmu uzņēmis vairāk kā miljonu fotogrāfiju un veltījis tām vairāk kā 70 000 stundas. Ticu, ka tas ir devis rezultātu. Ir iespējams uzņemt miljonu zemas kvalitātes fotouzņēmumu vai arī nodziedāt dziesmu 100 reizes “šķībi”. Bet, runājot vispārīgi, pieredzei un praksei nav aizvietotāja. Bībelē, Salamana Pamācībās par to ir daudz kas minēts. Lūk, daži piemēri:

Sagatavojieties ilgam ceļojumam. Mēs dzīvojam laikā, kad tiek gaidīti, pat pieprasīti tūlītēji rezultāti. Bet dažām lietām nav “īsceļa”, tostarp arī profesionālajai izaugsmei. “Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam, bet, kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis.” (Salamana Pamācības 12:11)

Vērtējiet augstu darbu, ko darāt. Ja vēlaties, lai jūs atpazīst, tāpēc, ka veicat darbu augstā kvalitātē, jums jāvēlas to darīt lielā apjomā, veltot tam daudz laika. “Kas laisks savā darbā, ir brālis tam, kas pats izšķiež savu mantu.” (Salamana Pamācības 18:9) “Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet, kur rīkojas tikai ar vārdiem, tur valda trūkums.” (Salamana Pamācības 14:23)

Autors: Džims Matiss

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Dreifējot biznesā bez ētikas stūres

Rakstam respektablajā biznesa periodiskajā izdevumā “Wall Street Journal” bija virsraksts: “Vai „A” ētikā ir jebkāda vērtība?” Rakstā bija diskutēts par vadošo biznesa skolu mēģinājumu pretoties pieaugošajam krāpniecības vilnim biznesa un profesionālajā pasaulē. Saskaņā ar žurnālā rakstīto, ir apspriežami vairāki ētikas prakses realizēšanas veidi. 

Raksts primāri koncentrējās uz to, “kā” mācīt ētiku, debatējot par tādiem jautājumiem kā vai ētikas mācībai būtu nepieciešams atsevišķs kurss, vai arī to vajadzētu pa drusciņai integrēt katrā kursā. Citiem vārdiem sakot, kāda būtu efektīvākā metodoloģija? Raksts man šķita ļoti interesants, bet, kas mani pārsteidza, bija tas, ka vissvarīgākais netika pat pieminēts.  Tur trūka diskusija par to, kādas morālās vērtības vajadzētu mācīt. Jeb, citiem vārdiem sakot, kāds avots būtu pamatā ētikas standartiem un praksei?

Pirms vairākiem gadiem, nelaiķis Čārlzs Kolsons (Charles Colson), kurš pārvarot ētikas plaisas politikā kļuva par Jēzus Kristus sekotāju un pārliecinātu proponentu biblisko principu piemērošanai ikkatrā dzīves jomā, atsaucās uz šo dilemma, mēģinot mācīt ētiku. Viņš atgādināja par kāda ziedotāja piedāvājumu vadošas ASV universitātes biznesa skolai 2 milj. dolāru apmērā ētikas katedras izveidei. Tomēr universitāte šo piedāvājumu noraidīja, jo, neticot absolūtai morālei, viņi nevarot mācīt ētiku. Rezultātā augsti vērtētā biznesa skola atteicās no dāsnā dāvinājuma, tā vietā izvēloties nemācīt ētiku.

Ja pat vadošās mācību institūcijas, tostarp biznesa skolas, nevar vienoties par to, kas ir labi un kas slikti, tad vai ir pārsteidzoši, ka biznesa un profesionālo jomu vadītāji nereti rīkojas kā kuģi bez stūres?

Mana pieredze, abēji, gan kā uzņēmējam, gan kā konsultantam biznesā un vadībā, rāda, ka tai nevajadzētu būt problēmai. Daudzi no cilvēkiem, ar kuriem esmu sadarbojies, uzskata Bībeli par krātuvi gudrībai un vadlīnijām biznesa pārvaldīšanai augsti ētiskā veidā. Mēs ticam, ka Dievs ir uzstādījis absolūtās vērtības dzīvei un darbam un, kad tās tiek ņemtas vērā, labums tiek visiem.  

Tā tas ir bijis tūkstošiem gadu. Kad Mozus tika nozīmēts par vadītāju, viņš iepazīstināja ar pirmo ētikas kodeksu. Mozus Piektajā grāmatā mēs lasām: “Un Mozus sasauca visu Israēlu un tiem sacīja: „Klausies, Israēl, tos likumus un tiesas, ko es jums šodien esmu runājis, ka jūs tos mācāties un turat, lai tos darītu.””

Šie likumi un rīkojumi nav doti ierobežošanai, bet drīzāk, lai iedrošinātu godīgai, uz citu labumu vērstai darbībai, kas ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses. Realitātē tomēr pat Dieva izredzētie cilvēki – Israēls - šiem Viņa standartiem pastāvīgi nesekoja. Tādēļ Soģu grāmatā 21:25 varam lasīt: “… un ikviens darīja, kas šķita taisns paša acīs.” Vai tas neizklausās pēc mūsdienu darbavietās notiekošā?

Mēs nevaram cerēt pilnībā izskaust alkatību un korupciju. Vienmēr būs kāds, kurš meklēs iespēju gūt pašlabumu uz citu rēķina. Bet tas nemazina pamatīgas ētikas apmācības svarīgumu cilvēkiem, kuri plāno iesaistīties un jau darbojas biznesa un profesionālajās jomās. Es iesaku to balstīt uz Dieva likumu mācīšanu, kā tie ir doti Bībelē.

Autors Riks Boks

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

“Rokoties” laukā no nedienām

Jau gadiem esmu ieintriģēts spēkā, kāds piemīt stāstu stāstīšanai. Es ticu, ka ikvienam no mums ir kāds stāsts, kuru ir vērts pastāstīt. Es tūlīt jums nodemonstrēšu, ka pat ēzelim ir savs stāsts, īss, “netīrs” stāsts.  

Šis stāsts ir par kāda fermera ēzeli, kurš paklupa un iekrita vecā, izžuvušā akā. Fermeris izmēģināja visādus veidus, kā dabūt savu mīļoto ēzeli, kuru viņš uzskatīja gandrīz jau par ģimenes locekli, ārā no akas!

Visbeidzot, neatrodot pozitīvu risinājumu, kā dabūt ēzelīti ārā no dziļās akas, fermeris nolēma aku aizpildīt ar gružiem. Zemnieks jutās dziļi sarūgtināts, saprotot, ka tas nozīmē aprakt mīļo ēzeli. Bet viņš mierināja sevi ar domu, ka tā vismaz citi tiks pasargāti no neveiklā ēzelīša likteņa.

Katra liekšķeres iztukšošana akā noklāja ar gružiem ēzelīša muguru. Bezbailīgi ēzelis tos nokratīja un ar kājām piemīdīja. Pārsteidzošā kārtā pēc vairākām stundām un simtiem liekšķeru ar gružiem ēzelis bija pacēlies virs akas malas. Grīļojoties viņš pārlēca pāri akas malai un aizrikšoja.  Tas, kas sākotnēji likās, ka ir ēzelīša nāve, izrādījās viņa glābiņš.

Kurš no mums pakļauts stresa spiedienam vai saskaroties ar krīzi, var pacelties un uzvarēt kā ēzelītis? Mēs visi piedzīvojam “lamatas” un “gružu” fiziskās, emocionālās un garīgās nastas savas dzīves laikā. Iespējams, jūs to piedzīvojat patlaban. Jautājums ir: “Kā to izturēt un pārvarēt?” Dažkārt cilvēki saka, ka dara visu iespējamo zem šāda spiediena. Kad es to dzirdu, man gribas vaicāt:” Ko jūs tur darāt – zem spiediena?”

Šis stāsts par ēzeli man atgādina pilnīgi savādāku gadījumu, bet ar līdzīgu iznākumu, no Bībeles. Tas ir notikums ar pravieti Eliju, par kuru vēstīts Ķēniņu grāmatas 18. un 19. nodaļā. Tas būs patērētā laika vērts, ja izlasīsiet šīs nodaļas pilnībā, bet turpinājumā īss apkopojums.

Pēc izšķirošās uzvaras Karmela kalnā pār viltus praviešiem, patiesā Israēla Dieva pravietis Elija krita depresijā. Kā dažkārt gadās pēc spilgtiem emocionāliem pārdzīvojumiem, Elijas emocionālais pacēlums strauji kritās. Iespējams, tie bija stresa hormoni, kuri norima, kad krīze bija garām, bet pravietis netika galā ar nākamo problēmu.

Daži lasītāji pārmet, ka Elijam pietrūka ticība. Patiesība ir tā, ka pravietis nebija neievainojams. Viņš bija cilvēks ar cilvēkam raksturīgām vājībām: “cilvēks, līdzīgs mums” (Jēkaba 5:17). Pēc dalības viltus praviešu pārdabiskajā sagrāvē, Elijas emocijas gluži kā  amerikāņu kalniņos pa spirāli devās lejup. Saņemot no karalienes Izebeles draudus savai dzīvībai, Elija padevās bailēm un bēga.

Ja jūs lasīsiet stāsta turpinājumu, jūs redzēsiet, kā Dievs vadīja dievišķo glābšanu.  Tā vietā, lai Eliju sodītu, Dievs viņu pabaroja un, ļāva atpūsties pirms sūtīja atpakaļ garīgajā cīņā.

Kā ir ar jums? Vai jūtaties likstas nospiesti? Vai arī, iespējams, esat piedzīvojuši lielu uzvaru darbā vai mājās, bet jūtaties dīvaini iztukšoti? Jūsu enerģija un motivācija pazudusi, liekot justies kā izgrieztai lupatai? Ja jā, atcerieties stāstu par ēzelīti un pravieti Eliju. Lūdziet, lai Dievs jūs atjauno – un tad esiet gatavi atgriezties kaujā.

Autors: Eds Tompsons

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Visbriesmīgākais darbavietas ierocis

Bēdīgi, bet pēdējos gados darba vietās ir notikuši ļoti daudzi vardarbības gadījumi. Eksperti nespēj atklāt to cēloņus. Bet ir arī pilnīgi savādāka vardarbīgas izturēšanās forma, kurai netiek veltīta liela uzmanība, bet kura ikdienā nodara lielu postu.

Es runāju par postījumiem un bēdīgiem ievainojumiem, kurus rada nepareiza “ieroča”, kurš piemīt mums visiem, mēles pielietošana.

Vairums no mums bijuši aculiecinieki situācijai, kad priekšnieks rāj padoto – saniknoti un nepieņemamā veidā. Kolēģus, kuru diskusija pa spirāli aizvirzās līdz griezīgiem, nievājošiem savstarpējiem apvainojumiem. Klientu, kurš uzbrūk veikala klerkam par kaut ko, kas viņaprāt ir bijis nepareizi, lai gan veikala darbinieks cenšas darīt visu, lai situāciju labotu. 

Pateicoties tehnoloģijām, “aso” mēļu apdraudējums izplatījies arī virtuālajā telpā. Steigā cilvēki raksta emocionālus e-pastus un īsziņas, vai arī atstāj balss ziņas, lai izteiktu savu niknumu. Mēs esam tendēti izteikt savas domas dažādos sociālajos tīklos.

Šī problēma, protams, nebūt nav jauna. Ilgi pirms kāds bija dzirdējis par internetu, īsziņām vai tvītošanu, ASV prezidents H. Trumens apzinājās briesmas, kādu var izraisīt komunikācija pirms laiks nav emocijas remdinājis. Viņš iedibināja personīgu paradumu, ka katrai vēstulei, kura tapusi dusmās, pirms nosūtīšanas 24 stundas jānostāv uz rakstāmgalda. Tikai pēc šī “atdzesēšanas” perioda, ja domas nav mainījušās, viņš ķērās pie nosūtīšanas. Ir sacīts, ka dzīves beigās Trumenam šādu vēstuļu bija uzkrājies tik daudz, lai varētu piepildīt lielu atvilktni.

Bet arī prezidents Trumens reaģēja uz problēmu, kura bija zināma jau tūkstošiem gadu. Bībelē par to runāts vairākās vietās, piemēram, Jēkaba vēstulē: “Un arī mēle ir kā uguns, netaisnības pasaule, mēle ir likta starp mūsu locekļiem, tā apgāna visu miesu un aizdedzina dzīves ritumu, jo pati ir elles aizdedzināta. Jo katras sugas zvēru un putnu, rāpuļu un jūras dzīvnieku dabu savalda un ir savaldījusi cilvēka daba; bet mēli neviens cilvēks nevar savaldīt: nemitīgs ļaunums, pilns nāvējošas indes. Ar viņu mēs slavējam To Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus.” (Jēkaba 3:5-9)

Man jāatzīst, ka arī es esmu bijis vainīgs. Daudzus gadus, kad dusmas uzkarsa, es tās citiem darīju zināmas tās izsakot vārdos. Tas, iespējams, mazināja manu frustrāciju, bet nodarīja ļaunu maniem klausītājiem. Tad es apguvu dažas gudrības kā savaldīt šo bīstamo ieroci, kuru mēs saucam par mēli:

Pirms runāt padomā. Bieži mums mūsu domas šķiet pamatotas, bet to izteikšana skaļi var nodarīt vairāk ļauna kā laba: “Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet, kas savu muti savalda, ir gudrs.” (Salamana Pamācības 10:19)

Meklē kā celt, nevis ārdīt. Dusmās mēs varam lietot vārdus, lai uzbruktu citiem, bet ir daudz produktīvāk vārdus lietot, lai citus celtu un iedrošinātu. “No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.” (Efeziešiem 4:29)

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.