26.4.10

DZĪVES MĀCĪBAS SVARU ZĀLĒ

Pirms daudziem gadiem es aptvēru, ka jaunība vairs nav manā pusē, un nolēmu pievienoties fitnesa klubam un sākt cilāt svarus, lai iegūtu labāku fizisko kondīciju. Man tika nozīmēts individuālais treneris, kurš izdarīja individuālos mērījumus un sastādīja izpildāmo vingrinājumu programmu. Tāpat kā citi kluba biedri, šo shēmu es glabāju vingrošanas zāles skapja atvilktnē.

Es trenējos uzcītīgi un regulāri, pierakstot sasniegto progresu, kurš man šķita diezgan būtisks. Pēc vairākiem mēnešiem, kādu dienu ierodoties uz kārtējo nodarbību, es samulsu – mapju skapis bija pazudis. Fitnesa kluba menedžeri paskaidroja, ka viņi to izmetuši ārā, jo nav bijuši pārliecināti, cik cilvēki tajā vispār kaut ko glabā. Turklāt viens no viņiem paziņoja, ka jebkurā gadījumā shēmu glabāšana neietilpst viņu pienākumos.

Mani saniknoja šī personāla bezrūpīgā attieksme. Ja es būtu informēts par viņu nodomiem iznīcināt pierakstus, es vienkārši šo mapīti glabātu pie sevis.

Īsu laiku pēc šī incidenta vadība izvietoja zīmes auto stāvvietā, kuras vēstīja, ka vietas ieejas tuvumā rezervētas kluba īpašniekam un vadībai. Regulāri bija vērojama aina, ka stāvvietā trūka vietas apmeklētājiem, un tie bija spiesti novietot auto apkārtējās ielās, kamēr piecas „īpašās” vietas bija tukšas, rezervētas gadījumam, ja nu pēkšņi īpašnieks iedomātos apmeklēt šo klubu.

Šīs nesaistītās darbības varbūt nešķiet īpaši būtiskas, tomēr raidīja nepārprotamu vēsti. Bija acīmredzams, ka fitnesa kluba vadībai visai maz rūp apmeklētāju vajadzības. Kā jūs jau varat nojaust, es nekavējoties pārtraucu dalību šajā klubā un pārcēlos uz citu. Tagad, pēc 30 gadiem, es joprojām regulāri trenējos, cenšoties uzturēt savu veselību un fizisko formu vislabākajā kondīcijā, neskatoties uz tuvojošos vecumu. Esmu cieši pārliecināts, ka patiesībā esmu labākā formā nekā tad, kad man bija 30. Protams, es nekad to precīzi nezināšu, jo mans pirmais fitnesa klubs izlēma iznīcināt manus pierakstus, atstājot mani bez izejas datiem.

Kā uzņēmējs es šo negatīvo pieredzi esmu pārvērtis pozitīvā. Apzinos savu klientu svarīgumu un jāsaka, ka bez šīs apziņas mana kompānija jau sen būtu pārstājusi eksistēt. Es pieņemu apzinātus lēmumus, lai, cik vien iespējams, apmierinātu viņu vajadzības un intereses. Es varētu piekopt attieksmi: „Tas ir mans bizness un ko es gribu, to es daru,” bet mana pieredze saka, ka tā es ilgi klientus nenoturēšu.

Bībelē Jaunajā Derībā mēs varam atrast principus, kurus piemērot tādām situācijām kā šī: “Ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi, neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām” (Filipiešiem 2:3-4).

Šī rakstu vieta var kalpot kā labs atgādinājums – ja jūs neņemat vērā citu intereses, tad, lai ko arī jūs būtu ieplānojis darīt, vislabākais ir nedarīt neko.

Autors: Džims Matiss

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 /  www.cbmc.lv.

(Jim Mathis is the owner of a photography studio in Overland Park, Kansas, specializing in executive, commercial and theatrical portraits. He formerly was a coffee shop manager and executive director of CBMC in Kansas City, Kansas and Kansas City, Missouri.)

 

20.4.10

DZĪVES UZDEVUMA NOTEIKŠANA

Daudzi cilvēki izvirza mērķus, bet tikai daži uzstāda noteiktu uzdevumu savai dzīvei. Mērķi attiecas uz atsevišķām dzīves jomām: karjeru, finansēm, ģimeni, aiziešanu pensijā un citām svarīgām jomām. Bet dzīves uzdevums nosaka visas dzīves virzību. Tas nosaka kopainu, vispārējos principus, kuriem sekojat visu dzīvi. Ir vismaz četri lieli ieguvumi, ja pārdomājat un rakstiski fiksējat Dzīves Uzdevumu:

Tas samazinu frustrāciju, vienkāršojot lēmumu pieņemšanu. Katru dienu jums ir jāizdara daudzas izvēles, turklāt nereti tās ir ļoti komplicētas. Dzīves Uzdevums kalpo kā standarts, lai novērtētu, kura alternatīva ir jums labākā.

Tas paaugstina motivāciju. Pareizi uzstādīts Dzīves Uzdevums jūs iedvesmo no rīta mosties un izturēt, tad, kad gribas padoties. ”Kur nav atklāsmes, tur tauta iet bojā…” (Salamana pamācības 29:18 (tulk. no angļu val.)).

Tas palīdz koncentrēties. Panākumi, lielākoties, ir fokusēšanās uz vienu lietu rezultāts. Pazīstams TV ziņu diktors rādīja zīmi uz sava rakstāmgalda, kura viņam atgādināja: „Vai tas, ko es daru pašreiz, veicina kvalitatīvu ziņu atspoguļojumu?” Dzīves Uzdevums palīdz sakoncentrēt jūsu laiku, enerģiju un citus resursus.

Tas veicina sadarbību. Tas ir pamanāms fakts, ka, ja jūs esat noteikti izlēmis, kurp doties savā dzīvē, daudzi cilvēki vēlas jums pievienoties. Cilvēki seko tiem, kuri skaidri apzinās, kas viņi ir un ko vēlas sasniegt.

Atrodiet šonedēļ laiku un klusu vietu, lai sāktu domāt par savas Dzīves Uzdevumu. Lūk, daži soļi sākumam:

Identificē savus talantus un dāvanas. Pajautā: „Kas man padodas vislabāk? Ko man patiešām patīk darīt, jo man tas izdodas?” Kad Dievs tevi veidoja, Viņš tavā DNS ielika specifiskas spējas un rakstura īpašības, ģenētisko struktūru un predispozīciju. Šī kombinācija ir unikāla, tāpat kā tu. Dievs vēlas, lai tu darbojies saskaņā ar savām dāvanām!

Pārskati savu pieredzi. Uzdod jautājumu: „Ko es esmu iemācījies?” Mūsu lielākās mācības nāk caur ievainojumiem un sāpēm. Tās ir jāiestrādā Dzīves Uzdevumā.

Nolem, kas ir patiesi svarīgs. Steidzams ne vienmēr ir svarīgs. Viens no psiholoģijas pionieriem Viljams Džeimss reiz esot teicis: "Vislabākais dzīves izlietojums ir tās investēšana tajā, kas to pārdzīvos.” Tad pajautājiet sev: „Kas pastāvēs visilgāk?”

Bībelē dots šis ļoti dziļais padoms: “Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība! Vairi projām no sevis negantību teicēju mutes, un arī lai paļātāju mutes ir tālu projām no tevis! Lai tavas acis raugās taisni uz priekšu, un lai tavu acu plakstiņi raudzītos taisni tavā priekšā. Apsver savu kāju soļus, tad tu droši virzīsies uz priekšu” (Salamana pamācības 4: 23, 25, 26).

Autors: Riks Vorens

www.cbmc.lv

18.4.10

Nopirkt labvēlību

 

Bet Ēsavs teica: "Man pašam ir diezgan, mans brāli, paturi, kas tev pieder."” (1.Mozus 33:9)

Atgriežoties pēc 20 gadu prombūtnes, Jēkabs joprojām baidījās no sava dvīņubrāļa Ēsava. Izdzirdējis, ka Ēsavs nāk viņu sagaidīt ar 400 vīriem, Jēkabs pa priekšu nosūtīja lielu ganāmpulku: 200 kazu un 20 āžu; 200 aitu un 20 aunu; 30 kamieļu; 40 govju un 10 vēršu, kā arī 30 ēzeļu. Viņš lika savam kalpam pateikt Ēsavam, ka visi šie dzīvnieki ir dāvana no Jēkaba, kurš arī nāk tiem pa pēdām (1.Mozus 32:13-18).

Diezgan iespaidīga dāvana! Ja Ēsavam bija kādas šaubas par brāļa attieksmi, šī bija skaidra atbilde. Jēkabs baidījās un vēlējās darīt visu, lai Ēsavu iepriecinātu. Viņš centās nopirkt Ēsava labvēlību.

Jēkaba dzīvē šāda attieksme pret citiem nebija nekas neparasts. Būdams viltīgs un manipulēdams ar visu un visiem, viņš uzskatīja, ka spēj izkļūt no jebkuras situācijas. Šāda rīcība ir sastopama arī mūsdienās. Mūsos visos – dažos vairāk, dažos mazāk – ir zināmas Jēkaba rakstura iezīmes. Daudzi uzskata, ka par naudu var nopirkt visu, ka visam ir sava cena. Bet Dievs meklē cilvēkus, „kas neļaujas pirkties un pārdoties, [..] kas savas dvēseles dziļumos ir uzticami un godīgi, [..] kas nebaidās grēku saukt tā īstajā vārdā, [..] kuru sirdsapziņa ir tik uzticīga pienākumam kā magnēta adata polam, [..] kas nostājas par taisnību, kaut arī debesis grūtu.” (E. Vaita, „Audzināšana”, 57. lpp.)

Jēkabs centās nopirkt pat Dieva labvēlību. Pamodies pēc brīnišķīgā sapņa par kāpnēm uz Debesīm, viņš izteica zvērestu. Ja Dievs viņu sargās un atkal atvedīs drošībā mājās, viņš Dievam atdos desmito daļu no visa, ko Kungs viņam devis (1.Mozus 28:20-22).

Pirms nosodām Jēkabu, ielūkosimies savās sirdīs. Cik bieži katrs no mums ir centies ar Dievu manipulēt? Vai, atdodot desmito daļu (kas tāpat ir Viņa) un ziedojot, mēs sagaidām, ka Viņš mūs atalgos, jo mēs (mūsuprāt) esam izdarījuši Viņam pakalpojumu?

Dieva labvēlība nav nopērkama. Tā ir par velti – nenovērtējama. Mēs to dēvējam par žēlastību.

Pat Ēsavs Jēkabam palīdzēja to saprast. Lielie ganāmpulki bija viņam vienaldzīgi. Tie nebija vajadzīgi, lai viņš savu brāli pieņemtu un viņam piedotu.

 

(Autors: Viljams Džonsons)

Jauns vārds

Bet tas viņam sacīja: "Tavs vārds turpmāk nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu ar Dievu un ar cilvēkiem esi cīnījies un esi uzvarējis."” (1.Mozus 32:29)

Vai esat pamanījuši, kā Bībelē, Vecajā Derībā, saukti ebreji? Viņu slavenais ciltstēvs bija Ābrahāms, kuram piemita liela ticība (un arī daudz cilvēcisku vājību). Būtu loģiski, ja šī tauta tiktu saukta par „Ābrahāma bērniem,” tomēr tie visur dēvēti par „Izraēla bērniem”.

Izraēls? Tas ir viens no Jēkaba vārdiem, bet šis cilvēks taču bija viens no lielākajiem krāpniekiem Vecajā Derībā! Viņš piekrāpa savu veco, aklo tēvu; viņš piekrāpa savu brāli Ēsavu; viņš piekrāpa savu tēvoci Lābanu. Kādēļ Dievs neizvēlējās saviem ļaudīm Ābrahāma, bet gan šī nekrietnā īpatņa vārdu?

Atbilde ir – žēlastība. Jēkaba labā Dievs paveica to, ko Viņš gadsimtu gaitā ir darījis visu cilvēku labā un ko Viņš dara joprojām: Viņš tiem dod otro, trešo un pat ceturto iespēju. Un Dievs turpina viņus mīlēt, aicina atgriezties, paceļ viņus, kad tie paklupuši, turpina viņus mācīt, līdz tie kļūst gudrāki un atzīst Viņu par savas dzīves Kungu. Tad viņi izmainās, kļūstot par jauniem cilvēkiem. Jēkabs tā kļuva par Izraēlu.

Dievs ilgu laiku bija ar Jēkabu strādājis. Iespējams, Jēkabs jau bija kļuvis gudrāks. Tomēr pienāca izšķirošā nakts. Viņš atgriezās Kānaānā kā bagāts vīrs ar divām sievām, 11 dēliem un meitu, kā arī milzīgiem ganāmpulkiem. Bet tad viņš saņēma biedējošu ziņu: Ēsavs nāca viņam pretī ar 400 bruņotiem vīriem! Jēkabs aizsūtīja sievietes, bērnus un lopus uz drošu patvērumu un pats plānoja pavadīt nakti lūgšanās.

Pēkšņi viņam uzbruka. Viņu satvēra kāds vīrs. Jēkabs cīnījās, lai izdzīvotu, bet drīz viņš atklāja, ka tas, ar kuru viņš mērojās spēkiem, nebija parasts cilvēks. Un tā tiešām bija! Tas bija Dieva Dēls, kurš joprojām ierodas arī pie mums, kurš cenšas mūs ievest jaunā dzīvē, kuru Viņš piedāvā.

Jēkabs šo jauno dzīvi atrada un ieguva arī jaunu vārdu – Izraēls, kas tulkojumā nozīmē: „Viņš cīnās ar Dievu.”

(Autors: Viljams Džonsons)

12.4.10

IZSAKIET PRETENZIJAS LAIPNI

Sieviete, kuru es saukšu par Salliju, kādu dienu vērsās pie manis ar aicinājumu tikties ar komisiju, kurā es kalpoju, lai izteiktu savas rūpes par to, kā kāds darbinieks izturas pret viņu interesējošu projektu. Pirms sapulces iepazinies ar Sallijas pretenziju, nodomāju, ka konfrontācija būs ļoti emocionāla. Izrādījās, ka biju kļūdījies.

Sūdzības, ar kurām Sallija atnāca uz mūsu komisiju, tika izteiktas ar ļoti lielu laipnību un apdomu. Tā vietā lai apsūdzētu vainīgo darbinieku, Sallija, ļoti rūpīgi izvēloties vārdus, savu sūdzību izsacīja ļoti racionālā un diplomātiskā veidā. Viņa mērķtiecīgi norādīja uz jautājuma daudzpusību un svarīgumu, nevis uzbruka iesaistītajai personai.

Ik pa laikam es apbrīnoju, kā Sallija ieturēja pauzi, lai saglabātu koncentrēšanos uz faktiem, nevis ļautos kārdinājumam izteikt komentārus, kuri visticamāk būtu negatīvi vai pat naidīgi. Sallijas acīmredzamā vēlme būt laipnai, nevis atriebīgai, mūsu domās cēla viņas vērtību. Tas arī vairoja mūsu vēlmi darīt visu iespējamo, lai atrisinātu problēmu Sallijai visizdevīgākajā veidā.

Šādas situācijas biznesā nav retums. Dažkārt sūdzību par kāda cilvēka darbu cēlonis ir patmīlība, bet nereti mums vienkārši ir dažādi uzskati, kā lietas vajadzētu darīt. Ir ļoti kārdinoši reaģēt emocionāli, izrādot neapmierinātību vai dusmas. Tomēr vairumā gadījumu šādi „uzliesmojumi” ir neproduktīvi, liekot cilvēkiem ieņemt aizsardzības pozīcijas un izvirzot pirmajā vietā emocijas, nevis faktus.

Mums vajadzētu ņemt vērā, kas par šādām situācijām teikts Bībelē. Piemēram, Salamana pamācības 21:23 māca: "Kas piesarga savu muti un savu mēli, tas pasarga no bailēm savu dvēseli." Lūk, vēl daži principi, kurus vērts apdomāt:

Lietojiet vārdus ekonomiski. Jo vairāk jūs runājat, jo lielāka iespējamība pateikt kaut ko, ko vēlāk nožēlot. Tādēļ esat uzmanīgi ar to, ko un kā sakiet. “Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet, kas savu muti savalda, ir gudrs” (Salamana pamācības 10:19).

Lietojiet vārdus lai dziedētu, nevis ievainotu. Tas, ko mēs pasakām, var griezt kā ass skalpelis, bet ne ar mērķi radīt brūci, bet gan veikt korekcijas un, ja nepieciešams, dziedēt attiecības. “Kas paradis neapdomīgi runāt, nereti iedur kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles” (Salamana pamācības 12:18).

Lietojiet vārdus ar izdomu. Lai panāktu iecerēto, ir labāk, ja domas izsaka veidā, kas pieņemams auditorijai. “Jūsu runa lai aizvien ir tīkama, ar sāli sālīta, lai jūs zinātu, kā ikvienam atbildēt” (Kolosiešiem 4:6).

Nākamreiz, kad nepieciešams sūdzēties vai kritizēt, pārdomājiet, kā pielietot laipnību un taktu, neatkarīgi no tā, cik svarīga ir problēma. Rezultāti būs vairāk nekā patīkami.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

(Copyright 2010, Integrity Resource Center, Inc.) Adapted with permission from "Integrity Moments with Rick Boxx," a commentary on issues of integrity in the workplace from a Christian perspective. For more information about receiving Integrity Moments in their e-mail box, write to: rboxx@IntegrityMoments.com and type "subscribe" in the subject line or visit his website, www.IntegrityResource.org.

 

11.4.10

Biezpiens pa pastu

Indīgas mušas sasmacē un saraudzē ziežu maisītāja eļļu; tā arī mazliet neprātības samaitā gudrības vērtību.” (Salamans Mācītājs 10:1)

Kad strādājām Spaisera memoriālajā koledžā Indijā, augstskolas pilsētiņā ieradās kāds misionāru pāris, lai rūpētos par koledžas saimniecību. Viņi nebija jauni, no pensijas vecuma tos šķīra vien pāris gadu. Šie cilvēki spēra patiesi drosmīgu soli, pametot savu valsti, lai pirmo reizi mūžā kalpotu ārvalstīs un mēģinātu pielāgoties krasi atšķirīgajam klimatam un kultūrai. Tomēr viņi to paveica un sniedza vērtīgu ieguldījumu kalpošanā.

Viena no lietām, kas, dzīvojot Indijā, viņiem pietrūka visvairāk, bija biezpiens. Tas bija saimniecības menedžera iecienītākais ēdiens, un viņš nepārtraukti pēc tā ilgojās! Indijā biezpiena nav...

Kādu dienu, dodoties uz pastu pēc sūtījumiem, sajutu ļoti nepatīkamu smaku. Tās cēlonis bija kāda nelāga izskata paka, ap kuru lidinājās mušas un kura bija adresēta saimniecības menedžerim. Jūs pareizi uzminējāt – biezpiens! Cilvēki viņa dzimtajā zemē uzzināja par viņa ilgām pēc biezpiena un nolēma viņu pārsteigt. Vairāk labas gribas nekā veselā saprāta vadīti, viņi veikalā iegādājās pašu lielāko biezpiena iepakojumu un nosūtīja to uz Indiju. Dīvaini, bet viņi neiedomājās, ka biezpienu pa pastu parasti nesūta pat vienas valsts robežās, nemaz nerunājot par svelmaino Indiju.

Biezpiens patiešām ir garšīgs – kad tas ir svaigs. Un tas ir svaigs, ja to tur aukstumā. Tomēr es zinu, cik pretīgs tas var kļūt, ja to pārāk ilgi atstāj ledusskapī vai arī, ja tur nav pietiekami zema temperatūra.

Arī kristieši savā ziņā ir kā biezpiens. Turoties tuvu Jēzum un dzīvojot Viņa žēlastībā, apkārtējiem mēs būsim patīkami. Bet, ļaujoties no Viņa atdalīties, mēs piesmirdināsim visu apkaimi.

Gadsimtu gaitā kristietība ieguva neslavu, jo daudzi, kas sevi dēvēja par Jēzus sekotājiem, patiesībā dzīvoja pretrunā ar Viņa dzīvi un mācībām. Smirdoņa sākās no pašas augšas – kamēr zemnieki un citi „parastie” cilvēki grima nabadzībā un tumsonībā, pāvesti, prelāti un priesteri kopā ar savām mīļākajām dzīvoja neticamā greznībā.

Bet, pirms kādu nosodām, palūkosimies uz sevi. Katrs lai izpēta savu sirdi, un šodien dzīvosim tērpti Jēzus žēlastībā!

(Autors: Viljams Džonsons)

Draudzes vecākais un ola

Jo, kur ir laba griba, tā ir apsveicama ar to, cik tā spēj, vairāk nevar sagaidīt” (2. Korintiešiem 8:12)

Pirms vairākiem gadiem Spaisera memoriālās koledžas (Indija) direktors Justuss Devada Dienvidindijā apmeklēja vairākas draudzes, kuru dibināšanā viņš kādreiz bija piedalījies. Vienā no draudzēm cilvēki bija sapulcējušies uz dievkalpojumu, bet draudzes vecākais nezināmu iemeslu dēļ kavējās.

„Viņš ir ļoti uzticams,” apgalvoja mācītājs, „viņš nekad nemēdz kavēt dievkalpojumus tāpat vien.” Tādēļ sanākušie gaidīja un gaidīja, neuzsākot dievkalpojumu, bet draudzes vecākais nerādījās un nerādījās. Beidzot draudze tomēr nolēma sākt dievkalpojumu bez viņa.

Dievkalpojuma laikā Devada ieraudzīja ienākam gados vecāku cilvēku ļoti pieticīgā apģērbā. „Atvainojos, ka nokavēju,” viņš sacīja mācītājam. „Es tik ļoti vēlējos paspēt laikā, bet man nebija naudas ziedojumam. Vienīgais, ko es varēju iedomāties, bija mana vista, tādēļ gaidīju, kamēr tā izdēs olu. Es mēģināju vistu pasteidzināt, bet šodien tā bija ļoti kūtra.”

Tad draudzes vecākais attina vīstoklīti, kuru līdz šim bija saudzīgi turējis rokās, un pasniedza savu ziedojumu – rūpīgi iesaiņotu olu.

Pārdomājot par visu, kas man pieder, mani patiesi aizkustina šī jaukā cilvēka iejūtība un ziedošanās. Debesu valstība sastāv no tādiem cilvēkiem, kuri ir gatavi dot Devējam nevis ļaužu atzinības vai kāda cita aprēķina, bet patiesas pateicības un nesavtības mudināti.

(Viljams Džonsons)

6.4.10

PANĀKUMI IR „KOMANDAS SPORTA VEIDS”

Kas jums nāk prātā, domājot par “panākumiem”? Kā jūs tos definētu? Dažiem cilvēkiem sasniegums ir labi atalgots darbs vai tāds darbs, kurš sniedz lielāku varu. Citiem tā ir iespēja iegūt kāroto paaugstinājumu vai sasniegt lielāku atpazīstamību uzņēmumā vai sabiedrībā. Tajā pašā laikā vēl citiem panākumi saistās ar spēju sasniegt kārotos mērķus.

Katrā no šiem scenārijiem sasniegums noteikts individuālā līmenī. Bet amerikāņu futbola trenera Džima Tressela grāmatā “Uzvarētāju Rokasgrāmata”, viņš iesaka pārskatīt šo izpratni. Viņš panākumus definē kā iekšēju apmierinājumu un prāta stāvokli, kurš rodas no apziņas, ka esmu izdarījis visu labāko iespējamo, grupas labā. Tressels vēlas teikt, ka panākumi ir “komandas sporta veids”.

Šāda veida domāšanā ir liela gudrība: piemēram, ja esat pārdošanā, pat , ja jūs esat vislabākais, panākumi nebūs ilgstoši, ja produkts vai serviss ir vājas kvalitātes. Veiksmīgai biznesa konferencei nepieciešami daudzi un dažādi cilvēki: gan reģistrators, gan plānotājs, gan naktsmāju nodrošinātāji tāpat kā tādu it kā vienkāršu lietu kā ēdienreižu nodrošinātāji. Visaugstākā ranga vadītājam, vienalga cik labam, nepieciešama kompānijas mērķus sasniegt varoša komanda. Vistalantīgākajam ķirurgam, lai veiktu veiksmīgu operāciju, vajag gan māsiņas, gan citus komandas locekļus.

Pirms vairākiem gadiem, kad strādāju par žurnāla redaktoru, vislieliskākā pieredze man saistās ar darbu komandā, lai izdotu katru numuru. Es veicu lielāko darba daļu, rakstot un rediģējot, bet no dizainera, līdzredaktora, izpilddirektora, ilustratora un citiem komandas locekļiem, kuri sanāca kopā uz „prāta vētru”, bija atkarīgs saturs, dizains, virsraksti, fotogrāfijas utt. Es nepārstāju brīnīties, redzēdams, kā kopējais rezultāts katru reizi bija lieliskāks par tā atsevišķām sastāvdaļām.

Šo domu par panākumiem kā komandas darbu varam sastapt daudzās Bībeles vietās:

Panākumi caur dažādām perspektīvām. Pat labas idejas iespējams uzlabot, un dažādi viedokļi var sabalansēt darbus gan plānošanas, gan to izpildes laikā. “Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās” (Salamana pamācības 15:22).

Panākumi, izceļot labākās īpašības vienam otrā. Zinātniski pētījumi parāda, ka, strādājot kopā, mēs varam stimulēt citus domāt radošāk, pilnīgāk piepildīt savas spējas un tādējādi sasniegt vairāk. “Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru” (Salamana pamācības 27:17).

Panākumi kombinējot spēcīgās puses. Zinātniskie pētījumi parāda, ka, strādājot kolektīvi, mēs varam sasniegt vairāk nekā vienatnē. Mēs varam kompensēt viena vājās puses ar otra stiprajām. “Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc, ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm; ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ! Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats? Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut.” (Salamans mācītājs 4:9-12).

Panākumi caur savstarpēju atbalstu un iedrošinājumu. Darbs vienatnē var atņemt drosmi. Kopējs darbs ne tikai sadala slodzi, bet arī veido biedriskumu un emocionālu iedrošinājumu. “Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, … cits citu paskubinādami …” (Ebrejiem 10:24-25).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 /  www.cbmc.lv.