26.3.12

Kalna virsotne

Vai jūs kādreiz esat pieredzējuši sajūtu, ka esat kalna virsotnē? Šajā gadījumā nav domāta kalnā kāpšana tās tiešajā nozīmē, lai gan, kā esmu dzirdējis, efekts var būt ļoti līdzīgs. Es domāju ļoti īpašu mirkli, iespējams, pie kāda patiešām iespaidīga dabas objekta. Vai varbūt kādā pasākumā, kā konference vai uzstāšanās, kad dzirdējāt spēcīgus, motivējošus runātājus un vadītāju, kas iedvesmoja jūs darīt lietas citādāk – vai nu labāk, vai ar lielāku dedzību.
Gadiem ejot, es vairākas reizes esmu pieredzējis sajūtu, ka esmu “kalna virsotnē”. Viens tāds gadījums bija, kad apskatīju tādu neiedomājami varenu dabas brīnumu kā Lielais Kanjons. Tomēr visbiežāk esmu sasniedzis savas “kalnu virsotnes” konferenču un citu profesionālu un garīgu pasākumu laikā. Tur es esmu saticis brīnišķīgus cilvēkus un dzirdējis lieliskus vēstījumus, kas mani motivējuši kļūt par labāku cilvēku, vīru, tēvu, uzņēmēju, autoru, redaktoru, padomdevēju un draugu.
Dažreiz manas sajūtas ietvēra to, ko es saucu par “garīgu pacilājumu” - eiforijas, sajūsmas un entuziasma sajūtas -, kas mani pārliecināja, ka es nekad nebūšu tāds pats. “Kad es atgriezīšos mājās (vai darbā), būs savādāk,” es domāju.
Ir tikai viena problēma – mēs nevaram palikt kalna virsotnē. Mums ir jāatgriežas ielejā, tur, kur ir termiņi, pasūtījumi, finansiāli stresi, nesaprātīgi kolēģi, vadītāji un klienti.
Dažreiz, kad esam jau atgriezušies “ielejā”, ikdienas dzīves spiediens ietekmē mūs tik spēcīgi, ka liek mums ātri domāt: “Es pirms dažām dienām jutos tik sajūsmināts, iedvesmots. Kāpēc tā?”
Tad ko mums darīt, kad kalna virsotnes sajūta mūs pamet un mēs atgriežamies savā ikdienas nomāktībā? Kā mums saglabāt savu apņēmību veikt nepieciešamās izmaiņas pat tad, kad mirkļa sajūtas spožums izgaist? Es ieteiktu mums paturēt prātā, ka mēs šajā visā neesam vieni:
Dievs ir vienmēr klātesošs. Ja jūs jutāties pārliecināti, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, ir ļoti liela iespēja, ka caur runātājiem un vēstījumiem tieši Dievs runāja ar jums. Atcerieties – jūs, iespējams, sastapāties ar Viņu kalna virsotnē, bet Viņš vienmēr jūs satiks arī ielejā. Psalmā 139:7-10 mūs pārliecina: “Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga? Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.  Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā,  tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu.
Jūsu vīrs/sieva vēlas palīdzēt. Arī tad ja jūsu vīram vai sievai nepiemīt tādi talanti vai zināšanas kā jums, Dievam ir veids, kā viņus izmantot – vai nu kā rezonatorus, vai kā avotus vērtīgām atsauksmēm no malas, vai lai viņi sniegtu nepieciešamo iedvesmu un atbalstu. “Namu un mantu manto no vecākiem, bet sapratīgu sievu no Tā Kunga” (Salamana pamācības 19:14),
Uzticami draugi un partneri var sniegt atbalstu. Viena no manām aizraušanām ir padomu došana – tikties ar citiem cilvēkiem un palīdzēt tiem risināt personiska un profesionāla rakstura jautājumus, izmantojot Bībeles principus kā ceļa rādītājus. Mums var būt paši labākie nolūki, tomēr dažreiz ārēji faktori - vai mūsu iekšējās vājības – var mums traucēt tos sasniegt. Uzticams padomdevējs vai draugs var mums palīdzēt izpildīt saistības vai piedāvāt padomu, kā veikt nepieciešamās pārmaiņas. Viņi var sniegt tik vajadzīgo atbildību un atbalstu. “Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru” (Salamana pamācības 27:17).
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

19.3.12

Nabadzīgs – ar naudu bankā!

Vairākus gadus atpakaļ manai ģimenei bija tik knapi ar naudu, ka mēs nevarējām atļauties pat nopirkt Ziemassvētku eglīti, kur nu vēl dāvanas, ko likt zem tās. Mūsu bērni bija bēdīgi. Mana sieva Liza bija bēdīga. Es biju bēdīgs.

Vēlāk, jau pēc Jaunā gada, es atklāju pārsteidzošu faktu – patiesībā mums bankā bija nauda, bet mēs to nezinājām. Es nebiju atzīmējis savu iepriekšējā mēneša algu čeku grāmatiņas reģistrā. Tāpēc mēs domājām, ka esam nabadzīgi un tā arī dzīvojām, kaut gan mums bija nauda bankā!

Vai ar jums ir kādreiz noticis kaut kas tāds? Vai jums ir tā gadījies, ka jūs atklājat, ka kaut ko neizmantojat vai to nedarāt tik pilnīgi, kā varētu? Tai pat nevajag būt naudai. Tās varētu būt dāvanas, kādas īpašas jums piemītošās spējas, ko reti izmantojat. Tās varētu būt spējas, kurām jūs esat ļāvuši iet mazumā. Tās varētu būt attiecības, kuras, iespējams, spētu palīdzēt sarežģītu problēmu risināšanā vai pieņemot svarīgu lēmumu, bet jūs tomēr nespējat tās pilnvērtīgi izmantot.

Esmu nonācis pie secinājumus, ka šī var būt patiesība arī garīgā ziņā. Bieži vien, kad mēs mēģinām veikt sarežģītas pārmaiņas savā dzīvē, mainīt savu uzvedību vai domāšanas veidu, mēs pieejamo garīgo resursu vietā izvēlamies paļauties uz savu spēku un labajiem nolūkiem. Un tādējādi mēs bieži ciešam neveiksmi.

Doktors Henrijs Blekabijs, augsti godāts autors un runātājs, stāsta par mūsu rīcībā esošiem garīgiem resursiem, ko mums vajadzētu iemācīties izmantot. Viņš citē Bībeli, konkrētāk, apustuli Pēteri, vienu no Jēzus Kristus sekotājiem, lai pierādītu savu domu: "Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku" ( Pētera 2. vēstule 1:3). Tad viņš izklāsta šādus novērojumus:

"Jums kā kristiešiem ir viss, kas jums nepieciešams, lai nodzīvotu svētu un bagātīgu mūžu,” apgalvo Blekabijs. “Jūsu inteliģence, jūsu izglītība vai jūsu ģimenes izcelsme – tie nav faktori, kas nosaka jūsu dzīves svētību. Viss, kas jums nepieciešams, lai nodzīvotu uzvarošu, priekpilnu un bagātīgu mūžu ir atrodams Svētajā Garā, kas mīt jūsos. Pēc Pētera sacītā var saprast, ka katram kristietim caur viņa ticību ir pieejamas šīs kvalitātes: labsirdība, Dieva zināšanas, paškontrole, neatlaidība, dievbijība, brālīga laipnība un mīlestība.

"Tas būtu bezjēdzīgi mantot veiksmi, un nesaprast, ka tā ir jūsu. Tāpat kā nebūtu jēgas iemantot visu nepieciešamo, lai kļūtu kā Kristus, ja jūs uz to nepretendējat. Ja mums turpinās trūkt paškontroles brīžos, kad Dievs ir padarījis to pieejamu, mēs tādējādi apzagsim gan sevi, gan apkārtējos. Ja Dievs vēlas iedvest mūsos brālīgu laipnību, bet mēs to nekad neparādām, cilvēki tā rezultātā nevajadzīgi cietīs. Visu to, ko Dievs ir padarījis mums pieejamu, mēs varam iegūt caur ticību. Mums jātic, ka Dievs vēlas, lai šīs kvalitātes būtu mūsos mūža laikā. Savās Runās, Jēzus pret cilvēkiem attiecās pēc to ticības. Neviltotu ticību Viņš atalgoja, nodrošinot pestīšanu un dziedināšanu. Ja Viņš satika neticīgo, Viņš to neatalgoja..

"Pārskatiet tās kvalitātes, ko Pēteris teica, ka Dievs grib iedvest jūsos. Ja jums kāda no tām trūkst, lūdziet Dievam tās ieaudzināt jūsu raksturā, lai jūs kļūtu līdzīgāki Kristum. " 

Es domāju, ka šis ir labs padoms, vienalga vai mēs esam uzņēmuma valdē, vai ofisā, veidojot prezentāciju pārdošanai, vai sastādot ikgadējo budžetu, vai risinot ar ģimeni un mājām saistītas problēmas.

Autors: Kens Korkovs

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

12.3.12

Spožas idejas

Kādu laiku atpakaļ daudzos uzņēmumos bija izplatītas ieteikumu kastītes, lai gūtu saistošas atsauksmes, sūdzības un idejas gan no klientiem, gan darbiniekiem. Tomēr mūsdienu komunikācijas tehnoloģijas tradicionālo kastīšu ideju ir padarījušas par novecojušu. Prominentais biznesa žurnāls „The Wall Street Journal” apgalvo, ka to ir nomainījušas tiešaistes ieteikumu iesūtīšanas sistēmas.

Šīs jaunās sistēmas palīdz ne tikai apkopot idejas, bet arī sniedz iespēju darbiniekiem  komentēt un balsot par citiem priekšlikumiem, kā arī justies, ka darba devēji ir gatavi ieklausīties tajā, kas viņiem sakāms. Bieži ir tā, ka darbinieki piedāvā svaigu perspektīvu, spožas idejas, kas iepriekš pat nav tikušas apspriestas augstākajos vadības līmeņos.  

Piemēram, „PricewaterhouseCoopers”, starptautisks profesionālo pakalpojumu uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Londonā, Anglijā, izveidoja ideju-pārvaldības tīmekļa vietni, kas ģenerēja 3 300 jaunu ideju. Lai gan līdz šim ir ieviestas mazāk nekā 200 no tām, tās ir palīdzējušas kompānijai ietaupīt tūkstošiem dolāru.

Fakts ir tāds, ka darbinieki bieži vien uzņēmuma preces un norises pārzina labāk nekā no malas piesaistītie konsultanti, taču tāpat daudzas organizācijas nekad nav iedomājušās prasīt idejas no sava personāla. Agrāk ieviest praksē jauninājumus  un apzināt darbinieku, kuri tieši strādāja ar iekārtām un sistēmām, priekšlikumus un ieskatus uzņēmumiem palīdzēja „kvalitātes ķēdes” un citas stratēģijas. Kurš gan labāk spēj piedāvāt priekšlikumus, kas uzlabotu vispārējo situāciju, nekā tas, kurš veic šo darbu ikdienā?

Bībelē, Vecajā Derībā mēs atrodam vairākus apstiprinājumus tam, cik svarīgs un vērtīgs ir gudrs padoms un tā meklējumi. Salamana pamācības 12:15 māca: "Neprašam šķiet viņa ceļš taisns viņa paša acīs, bet gudrība mīt tanī, kas uzklausa padomu." Ja mēs esam gatavi saņemt un pilnībā izvērtējam arī zemāk stāvošo padomus, mēs tādējādi parādām savu gudrību.

Cits pants to apstiprina vēl lielākā mērā: “Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet, kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi” (Salamana pamācības 11:14). Šis princips ir svarīgs gan uzņēmumam, gan valstij. Lai būtu pārliecība, ka mēs nepalaižam garām šo ieteikumu, Salamana pamācībās 15:22 tas ir pateikts nedaudz citādāk: “Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās.

Daudzās organizācijās no malas pieaicināta konsultanta padomus vērtē augstāk nekā savu darbinieku. Es nevēlos mazināt potenciālo padomdevēju ieguldījumu, jo tas, ka viņi ir no ārpuses, dod viņiem iespēju novērtēt lietas no „svaiga”, objektīva skatu punkta.

Tomēr tai pašā laikā es ieteiktu jums izvairīties no sava personāla vīzijas nenovērtēšanas. Ja jūs vienkārši ļautu viņiem vaļu paust savas „spožās idejas”, jūs, iespējams, atklātu, ka daudzas tiešām spētu palīdzēt ietaupīt daudz naudas, un ļoti iespējams, ka ierosināt nopietnas pārmaiņas attīstībai, uzlabot produktivitāti un palielināt peļņu.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

5.3.12

Kas raksturo īstu uzvarētāju?

Katrā dzīves jomā, vienalga, vai sportā, vai darbā, vai atpūtas aktivitātēs, mums patīk tā sajūta, kad esam uzvarētāji.

Noslēgts svarīgs darījums, dabūts pelnīts paaugstinājums vai saņemts ievērojams algas pielikums – viss minētais  mums kā biznesa un profesionālās vides pārstāvjiem var nest prieka un piepildījuma sajūtu. Arī kā skatītāji mēs jūtamies  uzvarētāji, kad mūsu mīļākā sporta komanda triumfē lielākajā derbijā. Daudzi no mums pat mājās, spēlējot parastas spēles ar ģimeni vai draugiem, nopūlas, lai būtu uzvarētāji.

Bet vai tā ir vārda “uzvarētājs” patiesā būtība? Vai varbūt uzvarēšana ir kas vairāk nekā dominēt pār sāncensi vai gūt vairāk punktu nekā pretiniekam? Šeit ir daži domu graudi par to, kas tad īsti ir patiess uzvarētājs:

 

Uzvarētājs… respektē tos, kas ir pārāki par viņu, un mēģina kaut ko iemācīties no viņiem;

zaudētājs… apvainojas uz tiem, kas pārāki, un noniecina viņu panākumus.

 

Uzvarētājs… izskaidro;

zaudētājs… izvairās, meklē attaisnojumus.

 

Uzvarētājs… saka: “Mums ir jāatrod veids, kā to izdarīt.”;

zaudētājs… saka: “To nevar izdarīt.”

 

Uzvarētājs…  neizvairās no problēmas, meklē risinājumu;

zaudētājs… izvairās no problēmas, meklējot apkārtceļus, lai varētu no tās izvairīties pilnībā.

 

Uzvarētājs…  saka: “Ir jābūt kādam labākam veidam, kā to izdarīt”;

zaudētājs… saka “Šādi vienmēr ir ticis darīts.”

 

Uzvarētājs… atzīst savu vainu, atvainojoties un veicot uzlabojumus savā darbībā;

zaudētājs… pasaka: “Atvainojiet,” bet nākošreiz atkārto to pašu kļūdu.

 

Uzvarētājs… zina, par ko ir vērts cīnīties un kur piekāpties;

zaudētājs… piekāpjas tur, kur nevajadzētu, un cīnās par to, ko nav vērts.

 

Uzvarētājs… strādā vairāk nekā zaudētājs, un viņam ir arī vairāk laika;

zaudētājs… vienmēr ir “pārāk aizņemts”, lai izdarītu to, kas nepieciešams.

 

Uzvarētājs… nebaidās zaudēt;

zaudētājs… slepus baidās no uzvarēšanas.

 

Uzvarētājs… rada un ciena saistības;

zaudētājs… dod solījumus, bet pēc tam tos ignorē.

 

Arī Bībele piedāvā dažas domas par uzvarēšanu uz zaudēšanu. Apustulis Pāvils rakstīja par to, cik svarīgi ir būt gatavam, lai izcīnītu uzvaru: “Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat.” (1. Korintiešiem 9:24) Citā nodaļā Jēzus brīdināja par risku zaudēt, lai gan tu “uzvari”: “Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?” (Marka 8:36).

Balstoties uz lasīto, kas tu esi – uzvarētājs vai zaudētājs?

Autors: Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.