Līdzgaitnieku ietekme

Bērnībā man bieži atgādināja par līdzgaitnieku sliktās ietekmes briesmām – iespēju, ka atsevišķi cilvēki, kuri regulāri pieņem nepareizus lēmumus un nepiedienīgi uzvedas, var mani negatīvi ietekmēt. „Tu nedrīksti uzturēties tādās kompānijās,” mani vecāki mani brīdināja. Šķita, ka līdzgaitnieku ietekme ir slikta lieta.

Vairākus gadus vēlāk es sapratu, ka līdzgaitnieku ietekme var būt arī laba lieta. Tas atkarīgs no tā, ar ko tu esi kopā. Tā ir patiesība jebkurā dzīves jomā – darbā, atpūtā un arī garīgajā dzīvē. Piemēram, desmit gadus strādājot avīzē, bija ļoti noderīgi pavadīt laiku kopā ar cilvēkiem, kurus es apbrīnoju kā rakstniekus, redaktorus un fotogrāfus. Es centos atdarināt dažas viņu prasmes. Viņi mani iedrošināja un kalpoja kā atskaites punkts. Ja jūs vēlaties veidot veiksmīgu karjeru, vienalga pārdošanā, vadībā, tiesībās, grāmatvedībā, izglītībā vai medicīnā, ir vēlams būt kopā ar cilvēkiem, kuri guvuši panākumus attiecīgajā nozarē.

Mācoties spēlēt tenisu bija acīmredzams, ka man jāspēlē ar cilvēkiem, kuri to prot labāk nekā es. Es varēju vērot viņu spēles tehniku, un viņu spēle izaicināja mani spēlēt labāk. Lai arī man nekad nav bijuši sasniegumi sportā, sacenšanās ar labākiem spēlētājiem mani motivēja uzlabot sniegumu. Šo principu var attiecināt gan uz golfu, gleznošanu, dārzkopību, marku krāšanu, ceļošanu, mūziku, ēst gatavošanu vai kādu citu hobiju.

Nesen kādā rakstā es izlasīju, ka attīstīts, pozitīvs sociālais tīkls sekmē labu fizisko un emocionālo veselību. Cilvēki, kuri dzīvo izolēti un vientulībā, saskaņā ar šiem pētījumiem, ir par 400 % vairāk pakļauti agras nāves riskam. Pretēji tam, cilvēki, kuriem ir atbalstoši līdzgaitnieki – dzīvesbiedri, kompanjoni, draugi, uzticības personas un kolēģi – ir daudz nodrošinātāki pret dažādām veselības problēmām.

Tā kā mēs visi esam daudzšķautņainas būtnes, līdzgaitnieku pozitīvā ietekme veicina mūsu garīgo izaugsmi. Pagājušo 30 gadu laikā man ir bijusi tā laime baudīt draudzību ar daudziem cilvēkiem, kuri dzīvo ticībā Dievam. Viņi ir parādījuši, ka savā garīgajā ceļojumā ne tikai apgūst informāciju un zināšanas, bet arī mācās, kā šo ticību un vērtības integrēt ikdienas dzīvē, katru minūti, katru dienu.

Tādēļ Bībelē teikts: “Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami …” (Ebrejiem 10:24-25).

Lūk, vēl dažas domas no Bībeles par līdzgaitnieku ietekmi:

Izvēlies pareizos līdzgaitniekus. Mūs neapšaubāmi ietekmē apkārtējie, tādēļ mums rūpīgi jāizvēlas kam veltām laiku. “Taisnais rāda savam tuvākajam īsto ceļu, bet bezdievīgo ceļš ieved kārdinājumā un maldos viņus pašus.” (Salamana Pamācības 12:26).

Izvēlies, lai draugiem būtu tādas īpašības, kādas tu vēlies. Kādas rakstura īpašības tev ir svarīgas veidojot draudzību? Kā svaiga krāsa atstāj nospiedumus, tā mūsu draugi atstāj pēdas mūsos – labas vai sliktas. “Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet, kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Salamana Pamācības 13:20).

Izvēlies īpašības, kādas vēlies, lai citi saskata tevī. Tā kā mēs visi iespaidojamies no saviem apkārtējiem, ja iepriekš nosakām īpašības, kādas vēlamies, mēs varam izvēlēties draugus un tuvus paziņas, kuri palīdzēs tās attīstīt. Kāds ir teicis: “Ir grūti pacelties gaisā kā ērglim, ja pavadi laiku kopā ar tītariem.” “Noziedzīgais gan vilina savu tuvāko, bet neizved viņu ne uz kādu labu ceļu.” (Salamana Pamācības 16:29).

(Autors: Roberts Dž. Tamasi)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008

Ko darīt ar pārestībām?

Ja strādājat ar cilvēkiem, iespējamība, ka viņi jūs aizskars dažādos veidos, ir ļoti liela. Klienti centīsies jūs ļaunprātīgi izmantot. Konkurenti jūs apmelos. Kolēģi jūs nodos. Bosi jūs nenovērtēs.

Dažkārt cilvēki jūs aizskar tīši, bet dažkārt bez iepriekšēja nodoma. Nav nekādas starpības – abos gadījumos sāp līdzīgi! Kad kāds mūs aizvaino, tipiska atbildes reakcija ir apvainoties. Aizvainošanās mūs nofiksē šajā pāridarījuma stāvoklī. Tā vietā, lai tiktu tam pāri, jūs atceraties un pārdzīvojiet to atkal un atkal. Tā vietā, lai liktu justies labāk, aizvainošanās tikai pastiprina pārinodarījumu. Ar katru reizi, kad to atceraties, ievainojums šķiet kļūstam vēl lielāks un vel nepelnītāks.

Bībele apgalvo, ka aizvainoties nozīmē graut pašam sevi, un tam ir trīs iemesli:

1. Tas ir nepamatoti. Aizvainojuma paturēšana neizmainīs pagātni un neatrisinās problēmu. Tā vienkārši var likt jums veikt muļķīgas darbības. " Tik tiešam, nelgu nokauj sirdēsti, un vientiesīgo nogalina viņa pārmērīgā dedzība. " (Ījaba 5:2).

2. Tas nepalīdz! Aizvainojums vienmēr vairāk ievaino jūs nekā personu, uz kuru esat apvainojies. Jūs jūtaties nožēlojami, kamēr aizvainotāju tas neskar!

3. Tas ir neveselīgi! Ārsti saka, ka aizvainošanās ir neveselīgas emocijas. Tās burtiski var sagraut jūsu organismu.

Ja viss iepriekšteiktais ir patiess, paliek jautājums – kā tikt galā ar ievainojumu?

1. NESLĒP PĀRESTĪBU. Dari to zināmu kādam, kuram tu uzticies. Un izstāsti Dievam, ka tev sāp. Neapspied to, bet izsūdzi! Ja norīsiet savas dusmas, jūsu kuņģis liks par to manīt. Es saku: „Jūtu atklāšana ir atveseļošanās sākums.”

2. ATBRĪVO SAVUS PĀRIDARĪTĀJUS. Ļauj viņiem iet. Piedod viņiem – savam mieram. Tev nekad nebeigs sāpēt, līdz nebūsi piedevis, vienalga, vai viņi to ir lūguši, vai nē. Vienkārši atceries, cik daudz Dievs tev ir piedevis, un uztici Dievam rēķinu kārtošanu.

3. KONCENTRĒJIES UZ CITU. Kamēr tu koncentrējies uz kādu, kuru ienīsti – tu ļauj viņam sevi kontrolēt. Kad tu saki: „Viņš mani padara traku,” tu akceptē to, ka viņš kontrolē tavas jūtas. Nepretojies aizvainojumam, aizvieto to ar citām domām. Atceries šo vienkāršo patiesību – tu nespēj vienlaicīgi domāt vairākas domas, tikai vienu – un TU esi atbildīgs par šo domu!

(Autors: Dr. Riks Vorens)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008

No kurienes nāk vēlēšanās dot?

Pēdējos gados TV pārraižu klāstā „realitātes šovi” ieņēmuši arvien lielāku programmas daļu. Dažādu TV uzvedumu vietā televīzijas vairāk pievēršas īstās dzīves drāmām un sacensībām. Negribu vērtēt šās tendences labās un sliktās puses, bet tas, kas mani ieinteresēja, ir daudzu populāru raidījumu centrālā ideja – dot un palīdzēt mazāk veiksmīgajiem.

Viens no tiem, “Ekstrēmās pārvērtības: Mājas,” katru nedēļu atspoguļo ēkas pārbūves projektu kādai ģimenei ar īpašām vajadzībām. Cits raidījums „Lielais ziedojums”, kuru producē par vienu no pasaules bagātākajām sievietēm uzskatītā izklaides biznesa slavenība Opra Vinfreja. Abi raidījumi skatītājus iepazīstina ar ģimenēm, kurām ir problēmas. Klausoties viņu bēdu stāstos daudzi no mums sirdīs sajūt smeldzi. Kādēļ mēs priecājamies līdz ar viņiem, redzot, kā šos cilvēkus izdodas atbrīvot no grūtās situācijas?

Personīgi es domāju, tas ir tāpēc, ka dziļi sirdī mums katram ir nepieciešamība dot, palīdzēt citiem mēģinājumā izmainīt dzīvi uz labo pusi. Palīdzība var būt materiāla - dodot naudu vai nepieciešamās lietas cilvēkiem tieši vai caur labdarības fondiem. Tā var izpausties arī kā padomu došana, konsultēšana vai iedrošināšana. Tāpat regulāra kopīga laika pavadīšana, kļūstot par mentoru jaunietim vai mazāk pieredzējušam cilvēkam, kā es to ar prieku esmu darījis daudzus gadus.

Bet jautājums paliek: Kāpēc mums ir tik liels prieks dot - tieši vai netieši? Bībele stāsta, ka mēs esam radīti Dieva līdzībā, un tādējādi mums ir dažas ar Viņu kopīgas rakstura iezīmes. Viena no tām ir devība – vēlēšanās sniegt citiem labumu. Piemēram, viena plaši zināma Rakstu vieta apgalvo: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16).

Dieva īpašība dot ir plaši atspoguļota arī citās Rakstu vietās. Mateja evaņģēlijā 7:7-11, Jēzus Saviem mācekļiem apgalvo: “Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts. Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?”

Vēlāk, citā sarunā ar Saviem sekotājiem, Jēzus uzsver, ka viņiem jāatdara ar to pašu: “Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.” (Mateja 10:8). Citā gadījumā Viņš akcentē saņēmēja atbildību citu priekšā: “Jo no katra, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā jo vairāk atprasīs” (Lūkas 12:48).

Ja mēs esam godīgi, mums jāatzīst, ka mēs visi cīnāmies ar savu egoismu, noslieci uz savtīgumu. Bet daļa no mums kā Dieva radības, saskaņā ar Mozus 1. grāmatā 1:26-27 teikto, dziļi sevī ietver šo vēlmi dot, un spēj ieturēt pietiekami ilgu pauzi savā egocentrismā, lai palīdzētu citiem. Ko jūs varat izdarīt šodien, vienalga, darbā, mājās vai draudzē, lai dotu citu labumam?

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008

Cik daudz ir pietiekami?

Nauda tiecas dominēt mūsu dzīvē. Mēs patērējam daudz laika, lai to pelnītu, to tērētu, to uzkrātu, to investētu, to dotu un pat lai domātu par to. Nesens globāls pētījums uzrādīja, ka finansiālas grūtības un konflikti ir pamatā aptuveni 50 % laulību šķiršanas gadījumu.

Par laimi, Bībelē ir doti lieliski norādījumi naudas pārvaldīšanai. Vairums Jēzus stāstīto līdzību saistītas ar materiāliem īpašumiem. Īstenībā Viņš biežāk runāja par naudu nekā paradīzi vai elli. Iespējams, tas ir tādēļ, ka cilvēkiem vairāk interesē nauda!

DIVI IZPLATĪTĀKIE MĪTI PAR NAUDU:

1. MĪTS: “Nauda ir ļaunums.” Nauda nav ne laba, ne slikta. Bībele patiesībā saka: "Visa ļaunuma sakne ir naudas MĪLESTĪBA " (1. Timotejam 6:10)*. Bībele mūs māca, ka lietas JĀLIETO un cilvēki JĀMĪL. Ja mēs rīkojamies pretēji, mēs nonākam nepatikšanās. Ja mēs mīlam lietas, mēs sākam izmantot cilvēkus. Dievs saka, ka cilvēki vienmēr ir svarīgāki par materiālajiem labumiem.

2. MĪTS: “Nauda ir laimes atslēga.” Acīmredzami, ka arī tā nav patiesība. Ja nauda garantē laimi, tad tie, kam tā ir visvairāk, vajadzētu būt vislaimīgākajiem. Tomēr ikdienā mēs redzam un dzirdam, kā vēstis masu medijos šo priekšstatu sagrauj. Jēzus teica: "Cilvēka patieso dzīvi neveido manta, kas viņam pieder, neatkarīgi no tā cik bagāts viņš būtu. " (Lūkas 12:15)*.

Tad cik daudz naudas mēs varam iegūt, nejūtoties vainīgi par to? Dievs saka, ka varat pelnīt, cik vien spējat, kamēr savā kārē pelnīt ievērojat četrus ierobežojumus:

1. Kamēr tas neievaino jūsu veselību. Muļķi sevi nostrādina līdz nāvei. Jūsu veselībai jābūt primārai attiecībā pret bagātību. "Nenopūlē pārlieku sevi, lai tu kļūtu bagāts, atmet tādu savu gudrību! " (Salamana Pamācības 23:4.)

2. Kamēr tas neievaino jūsu ģimeni. Ģimenes izjūk, kad vecāki ir pārāk aizņemti, lai nopelnītu vairāk. Bērniem nevajag vairāk mantas - viņiem vajag vairāk laika kopā ar vecākiem. Jūs varat kļūt tik aizņemts ar pelnīšanu, lai dzīvotu, ka aizmirstat dzīvot! „Mantkārīgs cilvēks sagādā nepatikšanas paša ģimenei.” (Salamana Pamācības 15:27)*.

3. Kamēr tas neievaino citus cilvēkus. Dievs pieprasa, lai mēs naudu nopelnām godīgā ceļā. Viņš saka, ka negodīgi iegūta bagātība beigās liek justies nelaimīgam. "Labāks ir mazumiņš, iegūts ar taisnību, nekā saņemt daudz ienākumu ar netaisnību.” (Salamana Pamācības 16:8).

4. Kamēr jūs tikpat lielu uzmanību pievēršat garīgajai izaugsmei. Finansiālu mērķu esamība ir slavējama, ja vien jums ir arī garīgās attīstības mērķi. Jums nepieciešams līdzsvars. Dzīves mērķis ir daudz lielāks nekā tikai materiālo labumu uzkrāšana. „Es lūdzos, lai tev veicas materiālajās lietās tāpat, kā tev veicas garīgajās.” (3 Jāņa :2)*.

Paturi prātā šo padomu no Bībeles: "Piesavinies īsteno gudrību un pieņemies tajā, jo tā ir labāka par zeltu, un būt apveltītam ar saprātu ir cildenāk nekā apzināties savā īpašumā sudrabu esam." (Salamana Pamācības 16:16).

* - Ar zvaigznīti apzīmētie Bībeles citāti tulkoti no angļu valodas.

Autors: Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC Latvija, Copyright 2008

Vai ir nozīme tam, kurš gūst atzinību?

Vai esat kādreiz uzcītīgi strādājis pie projekta, kas ir realizējies, bet atzinība, kura, jūsuprāt, jums pienācās, tā arī netika saņemta? Vai vēl sliktāk, esat pabeidzis kādu svarīgu darbu, bet kāds cits saņēmis visus vai lielāko daļu nopelnu?

Tā ir dabīga vēlēšanās, gūt atzinību par labi paveiktu darbu, tomēr reizēm mēs nesaņemam gaidīto uzslavu. Šādās reizēs mēs viegli varam kļūt mazdūšīgi un domāt, kādēļ strādāt tik uzcītīgi un rūpīgi, ja to neviens pat neievēro. Šāda attieksme var veicināt sarūgtinājumu un greizsirdību pret tiem, kuri saņēmuši atzinību mūsu vietā, vai pat laupīt cerības. Šādas domas var būtiski pasliktināt mūsu turpmāko sniegumu.

Kāds gudrs vadītājs, ņemot vērā iepriekš teikto, izdarīja šādu secinājumu: “Tas ir pārsteidzoši, ko ir iespējams sasniegt, kad mums ir vienalga, kurš par to gūs atzinību.”

Vienalga, kurš gūs atzinību? “Tas nav nopietni!” jūs, iespējams, domājat, „Kurš gan nevēlas saņemt atzinību par saviem sasniegumiem?” Tā ir taisnība, ka mēs visi vēlamies saņemt sava darba novērtējumu, privāti izteiktu komplimentu, īsu „Labs darbs!” e-vēstulē, vai publisku paziņojumu sapulcē. Tomēr pārāk bieži mūsu darbu var izbojāt sāncensības gars – vēlēšanās pierādīt, ka mēs esam labāki, gudrāki, veiksmīgāki vai augstāk novērtēti nekā citi. Mēs sacenšamies par uzslavu, un, kad „zaudējam”, mūs pārņem vilšanās.

Daži vissvarīgākie darbi, tomēr tiek padarīti ārpus publiskās redzamības. Pirms vairākiem gadiem es pazinu dažus līderus, kuri aktīvi izvairījās no sabiedrības uzmanības. Viņi „aizkadrā” uzcītīgi strādāja, lai organizētu svarīgas sanāksmes, jau iepriekš paredzot detaļas, sagaidot viesus un veicot pēcpasākuma aktivitātes. Bet viņi nekad nedomāja par to, lai saņemtu atzinību par paveikto darbu. Viņiem pietika ar to apmierinājumu, ko sniedza veiksmīga, raita sanāksmes gaita.

Kā viņiem tas izdevās? Kā viņi varēja strādāt publiski neredzami, kamēr citi uzstājās kā līderi, sniedza publiskas runas un saņēma aplausus? Tas bija vienkārši, viņu audience bija Viens.

Viņi sevi uzskatīja par kalpiem, vairāk vēloties kalpot, nekā tikt apkalpotiem. Viņi apzinājās savas spējas un iespējas tās pielietot kā dāvanu no Dieva, un katru dienu pazemīgi veica savu lomu kā pateicību Viņam. Savu redzējumu viņi guva arī no Bībeles:

Kalpojiet, tā vietā, lai tiktu apkalpoti. Aprakstot Savu lomu uz zemes, Jēzus Saviem sekotājiem teica: “Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem.” (Marka 10:45). Ja kāds ir bijis tiesīgs pieprasīt apkalpošanu, tad Jēzus noteikti tāds bija. Bet tā vietā Viņš izvēlējās kalpot.

Uzlūkojiet panākumus ar pazemību. Rakstot Kristus sekotājiem Korintā, apustulis Pāvils atbildēja tiem, kuri strīdējās par to, kurš ir galvenais līderis, viņš vai Apolls. Pāvils apgalvoja, ka šis strīds ir bezjēdzīgs: “Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai. Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē.” (1 Korintiešiem 3:6-7).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija

Meklējot norādījumus no augšas

Pirmo reizi braucot ar auto, kurš aprīkots ar GPS (Globālās Pozicionēšanas Sistēma), es jutos kā bērns saldumu veikalā. Šo auto es izīrēju kādā lielpilsētā biznesa ceļojuma laikā, un pirmo reizi man nebija jāuztraucas, jāmaldās pa apgrūtinošām kartēm vai jāseko rakstītām norādēm. Viss, kas man bija jādara - jāuzstāda galamērķis un GPS kastīte mani nodrošināja ar vizuālo un audio informāciju, kurā virzienā braukt, lai nokļūtu tur, kur man nepieciešams

Kā es saprotu, šī sistēma kaut kādā veidā komunicē ar satelītiem, kuri riņķo daudzus kilometrus virs mūsu galvām un nosaka lietotāja atrašanās vietu un vada, kur vien tas vēlas nokļūt. Es vārda tiešā nozīmē saņēmu norādes no augšas.

Tagad daudzi auto tiek aprīkoti ar GPS iekārtām. Jūs varat tos nopirkt arī elektronikas veikalos. Arī mobilajiem tālruņiem iebūvē līdzīgas iespējas, lai piedāvātu cilvēkiem ar orientēšanās grūtībām. Cik brīnišķīgi – vadība no augšas, tikai par nelielu samaksu.

Īstenībā, tomēr šī nebija pirmā reize, kad saņēmu norādes no augšas. Savādākā veidā es gadiem ilgi saņēmu norādes no augšas, un kas ir vislabākais – pilnīgi par brīvu. Viss, kas bija nepieciešams – īsa, pazemīga lūgšana un vēlēšanās lasīt un sekot tam, ko Dievs māca ar Sava Vārda palīdzību. Es nevaru saskaitīt, cik reizes Dievs man devis norādījumus - karjerā, laulībā, ģimenes dzīvē un daudzos gadījumos, kad cīnījos ar finanšu vai veselības problēmām.

Vecajā Derībā Bībelē, Salamana Pamācību 16. nodaļā doti piemēri tam, kā Dievs norāda virzienu, kad tas ir nepieciešams. Piemēram, Salamana Pamācībās 16:9 vēstīts: “Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu.” Atceros 1981. gadu, kad sāku meklēt jaunu darbu. Es trīs gadus biju liela sabiedriskā laikraksta redaktors un jutu, ka pienācis laiks mainīt karjeru. Biju nodomājis doties uz citu laikrakstu, bet vēlējos sasniegt arī personīgos mērķus – kādu dienu sarakstīt grāmatu un rakstīt rakstus žurnālam. Laikraksta vietā Dievs mani nosūtīja uz CBMC, par kuru pirms tam nebiju pat dzirdējis. Te manos darba pienākumos ietilpst rakstīt grāmatas un rediģēt organizācijas žurnālu.

Salamana Pamācībās 16:3, mums teikts: “Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies.” Daudzkārt pirms projekta uzsākšanas, vai dažkārt tā vidū es konstatēju, ka esmu nonācis strupceļā. Es apstājos, lai atzītu, ka mans darbs ir realizēt Dieva dotos talantus, pieredzi un prasmes. Es pateicos Viņam par iespējām un lūdzu Viņa gudrību un vadību – un pārsteidzoši – Viņš deva man redzējumu un idejas, ko realizēt.

Bet dievišķajām atklāsmēm no augšas ir viens nosacījums – mums tās ir jāakceptē. Salamana Pamācības 16:20 mums apliecina: “Kas kādu lietu gudri vada, tas atrod laimi, un svētīts ir tas, kas paļaujas uz To Kungu.” Līdzīgi kā bērni, kuri neklausa vecāku padomam, mēs atdalām sevi no Dieva gudrības, ja nesekojam Viņa norādēm. Bet, ja sekojam, tad atklājam, ka mūsu Tēvs zina vislabāk!

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija

Pacietības attīstīšana

Dzīve ir pacietības pārbaudījums! Šonedēļ jūs tiksiet pārbaudīts vismaz četros dažādos veidos:

Pārtraukšanas – Jūs apsēdīsities pie vakariņu galda un kāds klauvēs pie parādes durvīm, vai arī zvanīs telefons. Kad būsiet tualetē, kāds sauks jūs. Vai arī jūs drudžaini strādāsiet, lai termiņā pabeigtu darbu, nekādi pārtraukumi nav iespējami, bet boss jūs aicinās uz sapulci.

Apgrūtinājumi – Jūsu lidojuma reiss tiks atcelts vai aizkavēts; jūsu auto noslāps ceļa malā, vai pat garāžā; vai kāds lūgs palīdzību nepiemērotā brīdī. Kā jūs reaģēsiet?

Kairinājumi – Kaut kādā veidā jūs tiksiet aizkaitināts ar tādiem sīkumiem, kuri ir ārpus mūsu kontroles un padara dzīvi nekomfortablu. Kairinājumi mūsos veicina to labāko vai arī pamodina zvēru. Kā būs ar jums?

Bezdarbība – Jums liks gaidīt ... rindās, birojos, satiksmē, liftos. Ja jums ir daudz darba un maz laika, stāvēšana uz vietas ir izaicinājums jebkura pacietībai. Daudzi man pazīstami cilvēki labāk darīs drīzāk jebko, nevis gaidīs.

Pētījumos pierādījies, ka tie cilvēki, kuri regulāri ir nepacietīgi, biežāk piedzīvo sirdstrieku. Viņu nepārtraukti uzturētais stress var būt pārlieku daudz slēptai sirds slimībai. Iespējams, tāpēc Salamana Pamācības 19:2 mūs brīdina: " …kas ir pārmērīgi ašs ar savām kājām, tas rada sev zaudējumus." Iespējams, ka arī jums ir daži personīgi piemēri, kuri apstiprina šo patiesību.

Ja vēlaties dažus praktiskus padomus, kā iemācīties būt pacietīgam, Bībele ir lieliska vieta, kur meklēt padomus. Pārdomājiet šos:

1. Atrodiet jaunu skatu punktu. Palūkojieties uz situāciju savādāk. Pacietība vienmēr sākas no tā, kā par kaut ko domājat. Un vienmēr ir vairāk nekā viens veids, kā negatīvo pārvērst par pozitīvo. "Cilvēka gudrība dod viņam pacietību" (Salamana Pamācības 19:11 (tulkots no angļu valodas)).

2. Attīstiet humora izjūtu. Iemācieties pasmieties par sevi un apstākļiem, nevis ļaujiet tiem padarīt jūs dusmīgu vai aizvainotu. Atrodiet savā neapmierinātībā jautro pusi. Medicīniskie pētījumi parāda, ka cilvēki ar humora izjūtu dzīvo ilgāk, nekā cilvēki bez tās. "Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība…" (Salamana Pamācības 14:30).

3. Mīliet dziļāk. Kad esat piepildīts ar mīlestību, nekas nevar jūs izprovocēt, bet ja esat dusmu pārpilns, tad par iemeslu var kalpot pat sīkums. Domāt par to, kas ir nepieciešams citiem, nevis to, ko vēlaties jūs, ir mīlestība. "Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna... ." (1.Korintiešiem 13:4).

4. Tuvojieties Dievam. Ja ticat, ka Dievs kontrolē jūsu apstākļus, un nav pārsteigts, kad tie kavē jūsu plānus, jūs varat atslābt un paļauties, ka Viņš jums palīdzēs. Krīze, par kuru jūs baiļojaties, var tikt novērsta. "Bet Viņš Savā godības varenībā jūs bagātīgi apveltīs ar spēku būt izturīgiem un pacietīgiem... " (Kolosiešiem 1:11).

Autors: Dr. Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija

Dievs dod nepieciešamo

Bībelē teikts, ka tad, kad Dievs ieplānoja Ābrahāmu kā daudzu tautu tēvu, Viņš brīnumainā kārtā deva Ābrahāmam dēlu - Īzāku. Un, kad Dievs pavēlēja Ābrahāmam ziedot savu dēlu kā upuri, Viņš nodrošināja aizvietotāju, kuru upurēt Īzāka vietā. Ābrahāms šo notikuma vietu nosauca par Jahve-jire, kas nozīmē, Dievs izrauga (1. Mozus 22:13-14).

Ābrahāma dzīve ir spilgts piemērs patiesībai, kuru mana sieva Sūzija un es apguvām daudzus gadus atpakaļ. Tā mūs iedrošināja ikdienā un izdarot izvēles. Šī patiesība ir – mēs pilnībā varam uzticēties Dievam, ka Viņš dos visu nepieciešamo, lai varētu pakļauties Viņa pavēlēm un piepildīt Viņa plānus. Citiem vārdiem sakot, Dievs zina, kādi resursi mums nepieciešami, lai sekotu Viņa gribai un lai tie būtu pieejami.

Meklēt Bībelē citas vietas, kuras raksturo Dieva devību, ir interesanti un ticību spēcinoši. Lūk, daži piemēri: Kad Dievs paredzēja Israēla bērniem doties uz Ēģipti, Viņš vispirms uz turieni nosūtīja Jāzepu, lai nodrošinātu viņus (1.Mozus 50:19-21). Kad Dievs plānoja Israēla bērnus izvest no Ēģiptes – Viņš sūtīja Mozu, lai rādītu tiem ceļu. Un kad Mozus nezināja, ko teikt, Dievs deva runasvīru – Āronu (2.Mozus 3:7-4:17). Un kad Dievs gribēja, lai Viņa godam celtu templi, Viņš nodrošināja tam līdzekļus (1.Laiku 29:14-16).

Mēs ar Sūziju turamies pie principa: „Ja Dievam kaut kas ir nepieciešams, Viņš to nodrošinās.” Domājot par to, ko Viņš darījis mūsu labā, es atceros vēstulē Ebrejiem 1:3 teikto: "Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā." Kad Dieva taisnīgums prasīja mūsu grēku izpirkšanu, Viņš deva Kristu – mūsu Glābēju.

Dievs to turpina darīt katru dienu, dodot mums vislabāko – Sevi. Viņš dzīvo Savos cilvēkos, Savā Garā, pilnvarojot un spēcinot mūs klausīt viņa pavēles. Tāpēc Viņa prasība, lai mēs būtu svēti kā Viņš ir svēts, ir pilnībā saprātīga. Pārdomājiet šo:

"Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai." (2.Pētera 1:3).

"Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest." (1.Korintiešiem 10:13).

"Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta." (Filipiešiem 2:13).

Ja mums nepieciešama izturība un resursi ikdienā, gudrība, lai pieņemtu pareizus lēmumus, vai skaidrība, kurā virzienā doties – darbā, mājās vai citās dzīves jomās, mēs varam droši vērsties pie Dieva. Mācoties paļauties uz Viņa spēku, atceroties un pateicoties, ka Dievs nodrošina Savas prasības.

"Bet miera Dievs, kas no miroņiem paaugstinājis mūsu Kungu Jēzu, lielo avju ganu, mūžīgās derības asiņu dēļ, Tas lai ikkatrā labā darbā dara jūs spējīgus piepildīt Viņa gribu, jūsos to padarot, kas Viņam labi patīk caur Jēzu Kristu, Viņam lai ir gods mūžu mūžos. Āmen." (Ebrejiem 13:20-21).

Autors: Ostins Priors

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija

Patiesība un miers

Man nepatīk konflikti, bet esmu iemācījies respektēt cilvēkus, kuri gadījumos, kad uzskata, ka tam būs rezultāts, labprāt risina domstarpības tieši. Viens no šādiem reti sastopamiem cilvēkiem ir mans draugs Džims.

Džimam klātesot nav stūrī paslēptu „ziloņu”. Jūs zināt, kas tie ir – lielas problēmas, par kuru esamību zina visi, bet nevienam nav vēlēšanās vai drosmes tās risināt. Tā vietā tās tiek ignorētas, cerot, ka kaut kādā veidā problēmas izzudīs pašas.

Džims tāds nav. Ja ir kāda lielāka problēma, kuru vajadzētu izskatīt sapulcē, viņš to liks galdā un rosinās diskusiju drīzāk agrāk nekā vēlāk. Dažiem cilvēkiem šāda pieeja šķiet nevajadzīgi konfrontējoša, bet Džims ir sapratis, ka nav iespējams attīstīt attiecības jaunā līmenī, vienalga, biznesā, personīgajā dzīvē, draudzē vai sabiedriskajās aktivitātēs, kamēr jums nav vēlēšanās grūtos jautājumus atbilstoši risināt.

Piemēram, nesenajā sapulcē Džims nemitīgi turpināja uzdot vienus un tos pašus, vienkāršus, bet asus jautājumus atkal un atkal, cenšoties vadīt klātesošos uz atbildes atrašanu, kura galu galā ļautu diskusiju pavirzīt uz priekšu. Sapulcē bija vairāki neērti brīži, pat tādi, kuros dažiem klātesošajiem lūdza komentārus neuztvert tik personiski.

Tomēr Džima konfliktu risinājuma stils pacēla sapulces emocionālo līmeni un veicināja klātesošo iesaistīšanos. Tas ļāva atklāties patiesībai un vadīt grupu uz mierīga un saprātīga problēmas risinājuma atrašanu.

Esmu vairākkārt cīnījies ar kontrastu starp Jēzu, kurš Rakstos sludina: “Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.” (Mateja 5:9) un to pašu Jēzu, kurš atbilstoši bībeliskiem principiem ne tikai izteica asus pārmetumus naudas mijējiem templī, bet izmantoja pat pātagu (Jāņa 2:15).

Labu līdzsvaru starp šiem diviem pilnīgi atšķirīgajiem konfliktu risināšanas paņēmieniem mēs varam redzēt Dieva Caharijam atklātajā ilgtermiņa plānā Ciānas mieram un labklājībai.

Caharijas 8:16-17 mēs mācāmies: “Un redzi, šie ir tie likumi, kas jums jāpilda: ”Runājiet patiesību cits ar citu, spriediet taisnu un miera pilnu tiesu savos vārtos! Un lai neviens nedomā savā sirdī neko ļaunu pret savu tuvāko, un nemīliet nepareizus zvērestus, jo visu to Es ienīstu!” saka Tas Kungs.”

Ja jūs esat iesaistīti konfliktā vai arī baidāties, ka jūsu organizācija atrodas uz robežas postošai cīņai starp idejām, nākotnes mērķiem vai personālijām, mācāties no mana drauga, Džima. Viņš vēlas jūs iedrošināt nepieciešamības gadījumā izmantot konfliktu, runāt patiesību mīlestībā un veikt visu nepieciešamo, lai panāktu mieru.

(Autors: Riks Bokss)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija