Cik izmaksā Ziemassvētki?

Cik patiesībā izmaksā Ziemassvētki? Cik tika iztērēts pirmajos Ziemassvētkos pirms apmēram 2000 gadiem? Padomāsim. Pašnodarbināts galdnieks un viņa līgava grūtniece abi ir zemākās kārtas ļaudis, kuru ienākumi neapšaubāmi (labākajā gadījumā) ir „no rokas mutē”. Romas nodokļu edikta dēļ pāris ir aizslēdzis savu galdniecības darbnīcu (plānojot pēc dažām dienām atgriezties) un devies ceļā uz „mazo, kluso Betlēmi”, kur viss, ko viņi atrod, ir uzraksts „Vietu nav”.

Sievietes bērniņš piedzimst drēgnā, smakojošā kūtī. Viņa šūpulītis – skabargaina govju ēdināmā sile, Viņa apraudzītāji – neizglītoti gani, kas izbrīnā zemojas bērniņa priekšā, ko eņģeļi pasludinājuši par Mesiju.

Bet, neskatoties uz eņģeļu paziņojumu, trīs cilvēku ģimene vēl joprojām ir ļoti nabadzīga. ja nebūtu ekstravaganto austrumu nomadu zintnieku, ģimene kā trūcīgi migranti nevarētu pārdzīvot bēgšanu uz Ēģipti...

Ja vien tu nerēķini izmaksas no Universa otras puses, astronomiskās izmaksas tam, kas tajā tālajā naktī ar vienu zvaigzni atdeva visu. “Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas tic viņam, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.” (Jāņa 3:16) Dievs tā pasauli mīlēja, ka atdeva... Koka sile, koka krusts. Viņš atdeva visu. „Kristus dāvana atklāj Tēva sirdi.” („Laikmetu ilgas”, 57. lpp.) Ziemassvētkos Viņš mūsu dēļ iztukšoja savu mantnīcu.

Jauna mamma, pārgurusi un piekususi no abiem bērniem, kas ieķērušies viņas rokās, un no visiem Ziemassvētku dāvanu pirkumu maisiņiem, iekāpa pārpildītā liftā. Brīvdienu mānija bija paņēmusi savu. Kad durvis aizvērās, viņa teica: „Vajadzētu atrast, pakārt un nošaut to, kas ir izdomājis visus šos Ziemassvētkus.” Balss aizmugurē atsaucās: „Neuztraucieties, mēs Viņu jau piesitām krustā.” Atlikušo ceļu lejup valdīja tāds klusums, ka būtu dzirdama adata nokrītam.

(Dvaits Nelsons, Izredzētie)

Sākumam pietiks kaut ar vienu

Tad Jonatāns sacīja savam puisim, ieroču nesējam: "Nāc, dosimies tur pāri pret šo neapgraizītās tautas sardzi; varbūt Tas Kungs dos mums veiksmi, jo Tam Kungam neviens nevar aizliegt izcīnīt uzvaru vai nu ar daudz, vai arī ar maz ļaudīm." 1Sam 14:6

Savā visvairāk pārdotajā grāmatā The Tipping Point: How Little Things Can Make a Big Difference Melkolms Gledvels apraksta stratēģisku pieeju kultūras tendencēm. Viņš secina, ka lielas sociālas izmaiņas uzvedas līdzīgi vīrusu epidēmijām (gripai, masalām, AIDS). Viss, kas vajadzīgs, ir viens vienīgs vīruss ar spēju pievienoties kādam citam, un īstajā kontekstā īstais vīruss var eksplodēt un sākt ļoti strauji vairoties, līdz viss pūlis ir inficēts.

Lai ilustrētu šo ģeometriskās progresijas procesu, Gledvels ņem papīra loksni un pārloka to uz pusēm. Vai tagad papīrs ir divreiz biezāks nekā sākumā? (Šis nav āķīgais jautājums!) Jā. Tad saloki to vēlreiz uz pusēm. Tagad tas ir četras reizes biezāks. Tieši tā. Ja tu varētu salocīt šo papīru 50 reižu, cik biezs tas tad būtu? Es iedomājos, ka tie būtu daži centimetri, mans draugs domāja, ka kādi 3 metri. Kāda ir pareizā atbilde? Tā biezums sniegtos no Zemes līdz Saulei. Un, ja tu to salocītu 51 reizi? Tad no Zemes līdz Saulei un atpakaļ. Ja kaut kam ļoti mazam – vai tā būtu doma, persona, vai pat kustība – ,dod iespēju divkāršoties, tad tas var beigties ar visas pasaules inficēšanu vai saviļņošanu!

Jonatāns un viņa ieroču nesējs bija tikai divi jauni cilvēki, bet tas bija viss, kas Dievam bija vajadzīgs, lai ietekmētu Israēla armijas gļēvulību. Divi jaunieši uzkāpa ienaidnieka ieņemtā klintī, demonstrējot radikālu ticību un pašaizliedzīgu drosmi. Debesis zināja – tas mainīs notikumu gaitu un uzveiks ienaidnieku. (..)

Viss, kas Dievam nepieciešams, esat jūs abi…

(Dvaits Nelsons, “Izredzētie”)

Palīdzības rašana nelaimēs

Kāds vecs kovbojs vairākus gadus nostrādāja lopkopības fermā, kur ziemas vētras ar ledainajiem lietiem un asajiem brāzmainajiem vējiem, kas saputināja sniegu milzīgos sanesumos, prasīja daudz lopu dzīvības, tādējādi krietni paplucinot ganāmpulku. Temperatūra bieži vien nokrita zem nulles. Lielākā daļa liellopu parasti vienkārši pagriež muguru ledainajām brāzmām un lēnām iet pa vējam, līdz atduras pret ierobežojošo žogu – un tur arī viņi mirst.

Taču Herfordas liellopi uzvedas citādāk. Šīs šķirnes pārstāvji instinktīvi iet pret vējam, cik tālu vien ļauj iežogojums. Viņi stāv plecu pie pleca ar noliektu galvu pret vētras brāzmām. Tā rezultātā ganāmpulks izdzīvo. Šeit ir vērtīgā mācība mums visiem – Risini dzīves vētras ar seju pret tām.

Mums vajag saprast nelaimju vējus. Es atminos ārkārtīgi grūtus brīžus savā dzīvē, kad man gribējās “pacelt balto karogu”, iebāzt savu galvu zemē vai pūst svilpē, signalizējot, ka padodos. Autoram Džerijam Bridžam, manam labam draugam bija dažas lieliskas atbildes priekš manis savā grāmatā “Ticība Dievam pat tad, kad dzīvē sāpes”, īpaši nodaļā “Augšana caur grūtībām”. Tāpat es atcerējos Psalmu 46:2 un tanī es atradu palīdzību šajā krīzes stundā: “Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā.”

Orators Napoleons Hils ir teicis: “Katra nelaime, katra kļūda, katras sirdssāpes līdz ar sevi nes sēklu ar tikpat lielu, ja ne lielāku labumu.” Kas ir šī sēkla, par ko viņš runā? Bībeles Vecajā derībā mēs varam rast vairākus piemērus:

* Ābrahāms Pirmajā Mozus grāmatā. Viņš pavadīja gadus, mācoties, kā paklausīt, ko paklausīt un kad paklausīt. Pa to laiku Ābrams saskārās ar dažādiem mānekļiem, strīdiem un vilšanos. Taču Dievs atalgoja viņa ticību un paklausību, pat saskaroties ar nelaimi un neskaidrību.

* Ījabs grāmatā, kas nosaukta viņa vārdā. Viņš bija dzīvojis vairākus labklājības, laimes un panākumu pilnus gadus. Taču tad jumts un sienas viņa dzīvē iebruka, un viņš daudzu acīs kļuva par neveiksminieku – viņš zaudēja ģimeni, laimi, slavu un veselību. Saprotams, ka viņš žēlojās: "Nē, Viņš mani salauzītu kā vētras brāzmā un bez iemesla pavairotu manas vātis" (Ījaba 9:17). Taču tad Ījabs atklāja, cik svarīga ir gaidīt, pat tad, ja tas prasa nedēļas vai mēnešus. Viņš uzzināja, kāda vērtība nelaimē ir pacietībai.  Viņš atskārta, ka tad, kad šķiet, ka solījums nepiepildīsies, vienmēr var ticēt Tam, kas šo solījumu sniedz.

* Jāzeps arī Pirmajā Mozus grāmatā. Viņa dzīves gadi ir salīdzināmi ar braukšanu amerikāņu kalniņos 24 stundas no vietas. Dažos mirkļos viņš no sava stāvokļa kā tēva favorīts nokļuva bedrē; no savas prominentās pozīcijas – cietumā; no aploka – pajumtē; no bēdīgā stāvokļa – par premjerministru. Laikam ejot, viņš bija spējīgs saviem brāļiem, kas viņu nodeva, teikt: "Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis" (Pirmā Mozus grāmata 50:20).

Bībele mums māca to, ko varētu saukt par “Pieauguma likumu”: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu” (Jāņa 12:24). Dažreiz nāves parādīšanās ir tikai labākas dzīves vēstnesis.

Kad jūs piemeklēs grūtības, un tās jūs piemeklēs, atcerieties un pieturieties pie šīs patiesības: "Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā." (Psalmi 46:2)

Autors: Roberts D. Fosters

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

Rupjš un ass… vai arī cieņpilns?

Šķiet, ka neiejūtīga un necieņas pilna attieksme mūsdienu darba vietās jau ir izplatījusies kā epidēmija, tomēr dīvainā kārtā ļoti bieži šāda uzvedība tiek atstāta nesodīta. Dažreiz par to pat atalgo!

No prestižajā “Wall Street Journal” rakstā minētā pētījuma rezultātiem izriet, ka darba devēji bieži darbiniekiem, kas ir rupji un īgni, maksā vairāk. Pētījums atklāja, ka patiesībā tie darbinieki, ar kuriem ir grūti sastrādāties, nopelna vidēji par 18% vairāk nekā viņu laipnie kolēģi. Iedomājieties – investēt algās, nodokļos, apmācībā, kā arī ievērojamu daļu sava laika darbiniekos, lai viņi asi uzbļautu jums personāla sapulcē un aizcirstu durvis aiz sevis aizejot.

Neskatoties uz šo potenciālu šķeļošu iespaidu uz uzņēmumu, ko šie darbinieki varētu atstāt, daži direktori atļauj šiem biedējošajiem un valdonīgajiem cilvēkiem ar sevi manipulēt. Taču ko viņi upurē? Cits pētījums parāda, ka īgni darbinieki var likt organizācijai maksāt vēl vairāk. Nelaipnā attieksme bieži vien rezultējas lielākā darba spēka nomaiņā. Iemesls var būt tāpēc, ka darbinieki nevar paciest ieilgušo konfliktu; citi varbūt zaudē respektu pret vadību, jo viņi nespēj noturēt pienācīgu disciplīnu uzņēmumā.

"Nekod rokā, kas tevi baro” ir sens teiciens, ko der atcerēties. Darba devējiem ir visas tiesības jums pateikt, ka strādāt viņu kompānija ir jūsu privilēģija, nevis tiesības, ka egoistiska un rupja attieksme netiks pieļauta.

Ja jūs esat darba devējs, tad droši vien labāka izvēle būtu nolīgt cilvēkus, kas ir laipni un respektē citus. Darba devējam vajag uzmanīties no riska, ka kāds ar savu iebiedēšanu izkaro sev lielāku algu, nekā būtu pelnījis savas rupjās attieksmes dēļ, pat tad, ja tas prasa viņu ieguldītās vērtīgās spējas un talantu. Darbinieki, kas saasina attiecības organizācijā un nerespektē citus savus kolēģus, laikam ritot, kļūst destruktīvs spēks ikvienam.

Tieši tāpēc, nolīgstot jaunus darbiniekus, svarīgi būtu ne tikai izvērtēt viņu darbību, bet arī to, kā viņi respektē citus un kā spēj sadarboties. Gudrs vadītājs meklē un paaugstinās tos, kas ciena citus un parāda cilvēcību, saskaroties ar citiem. Šeit ir daži principi, ko Bībeles Jaunajā Derībā piedāvā apustulis Pēteris:

Respektu vajadzētu izrādīt vienmēr. Izrādīt uzmanību un sapratni vajadzētu pret visiem, neskatoties uz to, kāds ir personas stāvoklis organizācijā vai viņu uztveri par to, kas ir cieņas izrādīšana. "Turiet visus godā, mīliet brāļu saimi, bīstieties Dievu, godājiet valdnieku " (Pētera 1. vēstule  2:17).

Respektam pret autoritāti nevajadzētu būt brīvai izvēlei. Daži cilvēki saka: “Es respektēšu tikai tos, kas to izpelnīsies.” Tomēr, no Bībeles perspektīvas raugoties, cieņu vajadzētu izrādīt, neskatoties uz to, ko otrs cilvēks dara. "Kalpi, paklausiet saviem kungiem visā bijībā, ne vien labajiem un lēnajiem, bet arī ļaunajiem. Jo tā ir žēlastība, ja kāds savas dievapziņas dēļ panes bēdas, netaisnību ciezdams " (Pētera 1. vēstule  2:18-19). Vārds “kalpi” varbūt neattiecas uz 21. gadsimta darba vietu, taču tās attiecības, par ko Pēteris runā, attiecas arī uz darba devēju un darba ņēmēju.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

Raksturs vai reputācija? Izvēlieties jūs

Ja jums vajadzētu nolīgt advokātu, jaunu grāmatvedi, citu piegādātāju vai varbūt uzkopšanas servisu savam ofisam, kā jūs izvērtētu potenciālos kandidātus? Pārskatīt telefona grāmatas un sarakstus internetā varētu nebūt noderīgi, jo tajos ir ierobežots daudzums informācijas. Tāpēc mēs, iespējams, varētu konsultēties ar draugiem vai uzticamiem paziņām, izmantojot “apmierinātā klienta” metodi. Vai arī mēs varētu dabūt atskaiti no Labāka Biznesa Biroja, lai redzētu, vai pret to personu vai kompāniju, ko vēlamies nolīgt, nav reģistrētas kādas sūdzības.

Nereti, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, mēs izmantojam līdzīgu stratēģiju – mēs sazināmies ar kontaktiem, ko viņi mums ir devuši, lai uzzinātu viedokli par šo personu, vai mēs pazvanām iepriekšējiem darba devējiem un prasām viņiem likuma robežās informāciju par potenciālo darbinieku. Gan nolīgstot kādu citu kompāniju, gan papildinot personālu, mēs vēlamies uzzināt, kāda ir viņu reputācija.

Bet vai reputācija tiešām ir īstais indikators, pēc kā noteikt, ko mēs varam sagaidīt? Ikviens no mums ir dzirdējis par biznesa un profesionālajiem līderiem un amatpersonām ar lielisku reputāciju, kas līdz ar kādas morālas vai ētiskas kļūdas atklāšanu ir pazudusi kā nebijusi. Kāpēc tā notiek?

Nesen es dzirdēju kādu, kas pateica ko tādu, ko būtu īpaši svarīgi izcelt. Viņš teica: “Raksturs ir tas, kāds tu esi patiesībā. Reputācija ir tas, par kādu tevi uzskata citi cilvēki.” Citiem vārdiem sekot, ne vienmēr ārišķīgais ir tas, kas cilvēks ir patiesībā. Kā piemēru es varu minēt publiskos runātājus, ko es kādreiz apbrīnoju, iedomājoties, cik labi būtu, ja viņi būtu mani draugi. Taču dažos gadījumos atklājās, ka, lai gan šie indivīdi bija lieliski publiski uzstājoties, privāti runājot, viņu personība un uzvedība bija pavisam citādāka.

Darbā šī atšķirība starp raksturu un reputāciju ir ļoti svarīga. Mārketingā uzsvars tiek likts uz bildi, t.i., uz ārējo. Dažreiz mēs to saucam par brendu jeb zīmolu. Mērķis ir pārliecināt potenciālos klientus, ka mēs esam tādi, kā mēs gribam, lai viņi domātu, ka esam.

Diemžēl dažreiz cilvēki valkā “maskas”, tādējādi apslēpjot to, kādi viņi patiesībā ir iekšienē.

Tam var būt pamatoti iemesli, piemēram, kaunēšanās, kautrība, sajūta, ka neesi “pietiekami labs”. Bet, ja mūsu “maskas” ir apzināti mēģinājumi maldināt, tad problēma ir nopietna un parasti patiesība nāk ar laiku gaismā. Labs raksturs gandrīz vienmēr garantē arī labu reputāciju, taču laba reputācija nenozīmē, ka cilvēkam vai kompānijai ir labs raksturs. Apdomājiet, kas par šo ir rakstīts Bībelē:

Uzmanieties no ārējā izskata. Mums ir tieksme cilvēkus vērtēt, izmantojot savu uztveri – to, ko mēs redzam un dzirdam. Taču tas var būt maldinoši. Pirmajā Samuēla grāmatā 16:7 mums teikts: „… Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi.” Salamana Pamācības 16:2 papildina: “Ikvienam cilvēkam viņa ceļi šķiet šķīsti, bet Tas Kungs sver cilvēka sirdi un garu.”

Uzraugiet paši savu motivāciju. Var būt arī tā, ka mēs paši arī esam vainojami maldināšanā, nepareizi parādot to, kādi mēs esam. Taču, ja mēs gribam būt cienījami cilvēki, tad mums būtu jābūt godīgiem arī tajā, kādu iespaidu mēs par sevi radām. “Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība” (Salamana Pamācības 4:23).

Ideālai personai ir laba reputācija, balstīta uz laba rakstura pamatiem. Apustulis Jānis šādu personu ir aprakstījis. “Demētrijam par labu ir liecinājuši visi, arī pati patiesība” (3. Jāņa 12).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.