Šokolādes saldējums, atvaļinājums eksotiskās tropu zemēs, bankas rēķins ar sešzīmju skaitli un ideāla veselība. Protams, tu varētu vēlēties pirmos divus punktus mainīt pret sev patīkamākām lietām – nu, teiksim, zemeņu saldējumu un atvaļinājumu kalnos, nevis sauļošanos kādas dienvidu salas paradīzē.
Nopietni runājot, dzīves jēgai ir jābūt kaut kam lielākam par šokolādes saldējumu, vai ne? Lai cik jauks nebūtu mans (vai tavs) saraksts, šīs nav tās lietas, kas dzīvei sniedz vērtību un jēgu, un kaut kur zemapziņā mēs to saprotam.
Vai tu esi kādreiz kaut ko vēlējies tik ļoti, ka par citu neko neesi spējis domāt? Vai tu esi sacījis: “Ja tikai es TO iegūtu, dzīve patiešām būtu lieliska”?
Tad tu to ieguvi. Un tu atklāji, ka laime izgaisa diezgan ātri. Atkārtojās tās pašas problēmas un neizdošanās, neskatoties uz to, ka tu saņēmi, ko tik ļoti ilgojies saņemt. Dzīve turpinājās, un tā nepavisam nebija tik lieliska.
Tas ir tas, ko Jēzus sacīja: “neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas” (Lūkas 12:15).
No kā tad cilvēks dzīvo? Pēc manām domām, dzīve sastāv no attiecībām, ko mēs veidojam ar citiem cilvēkiem un ar Dievu. Bībele saka: “Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Tas Kungs no tevis prasa, proti - darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!” (Mihas 6:8).
Citiem vārdiem sakot, mēs negūstam laimi, cenšoties būt laimīgi. Laimi mēs atrodam, dzīvojot tādu dzīvi, kas kalpo citiem, mūsu sabiedrībai un mūsu Dievam. Jēzus to pateica šādi: “Kas savu dzīvību manto, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to iemantos” (Mateja 10:39).
Laime rodas kā blakusprodukts tādai dzīvei, kas veltīta nevis sev, bet cilvēkiem un Dievam.
Kas dzīvi dara vērtīgu? Mauriņa nopļaušana astoņdesmitgadīgai kaimiņienei. Stāsta lasīšana saviem bērniem un pēc tam viņu ievīstīšana segās. Pastaiga agrā jūnija rītā, kad saule tikko uzaususi. Piezvanīšana tālam draugam – pavisam bez iemesla, vienkārši tāpat. Laulātā drauga samīļošana lietainā pēcpusdienā. Runāšana ar Dievu un Viņa Vārda lasīšana. Kvernēšana pie grūta, nepatīkama pienākuma, kamēr tas ir izdarīts. Sadraudzēšanās ar jaunpienācēju darbā.
Protams, ja viss pārējais neizdodas, neliela šokolādes saldējuma deva reizēm patiešām var nogludināt neveiksmīgu dienu.
(Rasels Holts)
2.5.07
Rūpējoties par citiem
Viena no lietām, kuru esmu centies izprast ir - kā tas var būt, ka dažiem cilvēkiem izdodas viss ko tie dara, kamēr citi šķiet cīnās un klūp gandrīz visā.
Viens no skaidrojumiem atrodams Bībeles Jaunajā Derībā. Vēstulē Filipiešiem apustulis Pāvils raksta: “neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām”(Filipiešiem 2:4) . Jeb citā versijā teikts: „Neliec sevi, bet citus pirmajā vietā. Neesi kā apsēsts ar labuma gūšanu sev. Nedomā par sevi pārāk daudz, bet sniedz palīdzīgu roku citiem.”
Tas nav tikai labs biblisks padoms, bet, manuprāt, arī viens no labākajiem ieteikumiem biznesā. Biznesa konsultants Zigs Ziglers (Zig Ziglar) bieži teica: „Jūs varat dzīvē sasniegt visu ko vien vēlaties, ja būsiet pietiekami daudzreiz palīdzējis citiem cilvēkiem sasniegt to, ko vēlas viņi.”
Kafejnīcā, kuru es vadīju, mums bija dažas problēmas ar cilvēkiem, kuri vai nu kavēja, vai arī agrāk pameta darbu. Mēs centāmies pieskaņoties cilvēku vajadzībām, bet lielākā problēma bija tā, ka, ja kāds cilvēks kavē vai aiziet ātrāk, vai saslimst, tad arī kādam citam ir jāmaina savi plāni. Ja kāds atnāk uz darbu vēlāk, tas nozīmē, ka kādam ir bijis jāstrādā ilgāk kā plānots. Kāda vēlmes uzskatīt savus plānus par svarīgākiem spiež citus kavēt tikšanos, mainīt vakariņu ieceres vai nokavēt svarīgu sanāksmi.
Diemžēl ļoti bieži mēs lietas neuztveram šādā veidā. Mums liekas, ka mūsu lēmumi attiecas tikai uz mums un citus neietekmē. Bet bieži vien tiem ir tieša ietekme uz citiem. Solījuma turēšana dažkārt var būt ļoti apgrūtinoša, bet tā izpilde var būt par pamatu kāda iespējai sasniegt iecerēto mērķi.
Spēja (vai nespēja) citu intereses stādīt augstāk par savējām ilgākā laika posmā transformējas vienā lietā – zaudējumā vai uzvarā. Savtīguma rezultāts vienmēr ir zaudējums. Domāšana par citiem summējas uzvarā priekš visiem tajā iesaistītajiem.
Mums savā biznesā Homer’s Coffee House bija tā veiksme palīdzēt jauniem cilvēkiem mācīties un pielietot šos principus. Tas ir prieks spēt palīdzēt veidot šo jauno cilvēku darba ieradumus, palielinot iespēju, ka viņi būs uzvarētāji, jo viņi ir apguvuši lielo kalpošanas, smaga darba un citu interešu ievērošanas mākslu pat tad, kad tam nepieciešama zināma sevis ziedošana.
Mēs bieži dzirdam ieteikumus kā – esi Nr.1, un īpašība būt centrētiem sevī, liekas - kaut nedaudz - piemīt mums visiem. Citu stādīšana augstāk par sevi prasa pazemību, apzinātu vēlmi pakļaut sevi citu labumam. Bet vienalga mājās, darbā vai sabiedrībā šāda pazemība vienmēr ir atraktīva īpašība – iespējams tāpēc, ka ir ļoti reti sastopama.
Ja patiešām vēlaties būt atšķirīgi un piesaistīt uzmanību, tad stādiet citus augstāk par sevi. Iespējams, ka tas pat kļūs jums par ieradumu.
(Džims Matiss)
Viens no skaidrojumiem atrodams Bībeles Jaunajā Derībā. Vēstulē Filipiešiem apustulis Pāvils raksta: “neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām”(Filipiešiem 2:4) . Jeb citā versijā teikts: „Neliec sevi, bet citus pirmajā vietā. Neesi kā apsēsts ar labuma gūšanu sev. Nedomā par sevi pārāk daudz, bet sniedz palīdzīgu roku citiem.”
Tas nav tikai labs biblisks padoms, bet, manuprāt, arī viens no labākajiem ieteikumiem biznesā. Biznesa konsultants Zigs Ziglers (Zig Ziglar) bieži teica: „Jūs varat dzīvē sasniegt visu ko vien vēlaties, ja būsiet pietiekami daudzreiz palīdzējis citiem cilvēkiem sasniegt to, ko vēlas viņi.”
Kafejnīcā, kuru es vadīju, mums bija dažas problēmas ar cilvēkiem, kuri vai nu kavēja, vai arī agrāk pameta darbu. Mēs centāmies pieskaņoties cilvēku vajadzībām, bet lielākā problēma bija tā, ka, ja kāds cilvēks kavē vai aiziet ātrāk, vai saslimst, tad arī kādam citam ir jāmaina savi plāni. Ja kāds atnāk uz darbu vēlāk, tas nozīmē, ka kādam ir bijis jāstrādā ilgāk kā plānots. Kāda vēlmes uzskatīt savus plānus par svarīgākiem spiež citus kavēt tikšanos, mainīt vakariņu ieceres vai nokavēt svarīgu sanāksmi.
Diemžēl ļoti bieži mēs lietas neuztveram šādā veidā. Mums liekas, ka mūsu lēmumi attiecas tikai uz mums un citus neietekmē. Bet bieži vien tiem ir tieša ietekme uz citiem. Solījuma turēšana dažkārt var būt ļoti apgrūtinoša, bet tā izpilde var būt par pamatu kāda iespējai sasniegt iecerēto mērķi.
Spēja (vai nespēja) citu intereses stādīt augstāk par savējām ilgākā laika posmā transformējas vienā lietā – zaudējumā vai uzvarā. Savtīguma rezultāts vienmēr ir zaudējums. Domāšana par citiem summējas uzvarā priekš visiem tajā iesaistītajiem.
Mums savā biznesā Homer’s Coffee House bija tā veiksme palīdzēt jauniem cilvēkiem mācīties un pielietot šos principus. Tas ir prieks spēt palīdzēt veidot šo jauno cilvēku darba ieradumus, palielinot iespēju, ka viņi būs uzvarētāji, jo viņi ir apguvuši lielo kalpošanas, smaga darba un citu interešu ievērošanas mākslu pat tad, kad tam nepieciešama zināma sevis ziedošana.
Mēs bieži dzirdam ieteikumus kā – esi Nr.1, un īpašība būt centrētiem sevī, liekas - kaut nedaudz - piemīt mums visiem. Citu stādīšana augstāk par sevi prasa pazemību, apzinātu vēlmi pakļaut sevi citu labumam. Bet vienalga mājās, darbā vai sabiedrībā šāda pazemība vienmēr ir atraktīva īpašība – iespējams tāpēc, ka ir ļoti reti sastopama.
Ja patiešām vēlaties būt atšķirīgi un piesaistīt uzmanību, tad stādiet citus augstāk par sevi. Iespējams, ka tas pat kļūs jums par ieradumu.
(Džims Matiss)
Abonēt:
Ziņas (Atom)
