Mūsu sabiedrība ir pārņemta ar krīzi, un, protams, tam ir pamats – ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē ir ievērojami pasliktinājusies. Kā kristietim izturēties pret krīzēm? Ko mēs katrs personīgi varam darīt, lai mazinātu krīzes radītās sekas? Kādi ir Dieva piedāvātie risinājumi, kas minēti Bībelē?
Kas ir ekonomiskā krīze un kas par to liecina?
Ekonomiskā krīze (lejupslīde) ir būtisks ekonomiskās aktivitātes samazinājums, kas ilgst ne mazāk kā 6 mēnešus un kas atstāj iespaidu gan uz visu tautsaimniecību kopumā (rūpnieciskās ražošanas un tirdzniecības apjomu kritums), gan uz vairumu no sabiedrības (patieso ienākumu kritums, atlaišana no darba). Krīze sākas, kad ekonomika sasniegusi savu augstāko līmeni, un beidzas, kad ekonomika ir pārvarējusi aktivitāšu zemāko līmeni.
Cik ilgas ir krīzes?
Pēc Starptautiskā Valūtas fonda veiktās analīzes par OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstīm periodā no 1960.-2007. gadam, krīze ilgst 6 mēnešus līdz 3 gadus. Vidēji krīze ilgst 1 gadu, un iekšzemes kopprodukts krīt par vismaz 2%. Savukārt kreditēšanas sistēmas sabrukums, kad kreditēšanas apjomi samazinās par 20% un vairāk, ilgst krietni ilgāk – vidēji 2.5 gadus. Mājokļu cenu sabrukums, kad cenas mājokļiem samazinās par 30% un vairāk, parasti ir visgarākais – 4.5 gadus. Ekonomiskās krīzes, kas vienlaicīgi notiek ar kreditēšanas sistēmas un mājokļu cenu sabrukumu, parasti ir ilgākas un dziļākas.
Pētījumi apliecina, ka 10% no savas dzīves cilvēki pavada ekonomisko krīžu periodā. Ja zinām šo faktu, tad tas rosina arī cilvēku savlaicīgi sagatavoties viņa dzīves laikā piedzīvojamām ekonomiskām krīzēm. Svarīgākais jautājums ir par to, kādā veidā ir iespējams sagatavoties šīm ekonomiskajām krīzēm. Arī Latvijas situācija rāda, ka diemžēl esam sliktākajā scenārijā - vispirms sākās kreditēšanas vājināšanās, kas pārgāja mājokļu cenu kritumā un tagad pāriet ekonomiskajā lejupslīdē.
Kādi ir krīžu cēloņi?
Krīžu cēloņi visdziļākajā būtībā slēpjas cilvēku egoismā un aizmāršībā.
Cilvēki ir ārkārtīgi aizmāršīgi – aizmirst, ka nav iespējama nemitīga, strauja izaugsme, kas ilgākā laikā ir vienmērīga izaugsme. Šī aizmāršība, kā arī vēlme iegūt maksimālos labumus iespējami īsākā laika periodā, rada palielinātu pieprasījumu. Lai to varētu realizēt, talkā nāk bankas, kas aizdod naudu. Pie tam nauda tiek aizdota ar pieļāvumu, ka viss ritēs tikai labi un cilvēki spēs atdot kredītus. Pirmkārt, tiek ieguldīts personiskajā mājoklī – tiek pirkti dzīvokļi, būvētas mājas. Tā rezultātā ceļas mājokļu cenas un veidojas tā saucamie mājokļu cenu burbuļi – cenas kļūst neadekvāti augstas, jo tās lielā mērā ietekmējuši nevis reālie ienākumi, bet kredītu pieejamība. Arī uzņēmēji, tīkodami pēc straujas peļņas, izveido biznesa struktūras, kas nav dzīvotspējīgas ekonomikas lejupslīdes laikā. Gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi, gan arī valdības maksimāli daudz līdzekļus novirza patēriņā, pietiekami neaizdomājoties par uzkrājumiem un investīcijām. Protams, ne jau visi ir vienādi, bet labu piemēru ir ārkārtīgi maz.
Vai es esmu personīgi atbildīgs par šo krīzi?
Jā, ja esmu rīkojies, kā vairums no sabiedrības. Bībelē ir lieliski aprakstīti piemēri un padomi, kuri tiks apskatīti tālāk šajā rakstā, kas mums kā kristiešiem sniedz atbildes un brīdina. Ja neesmu to ņēmis vērā, varu rēķināties ar tām pašām sekām, kuras izbauda jau liela daļa no mūsu sabiedrības – ienākumu samazinājums, darba zaudējums, bankrots. Rietumu sabiedrība jau ir pieradusi, ka ekonomiskā attīstība ir cikliska – ir izaugsmes gadi, kuriem seko kritums. Kā jau iepriekš tika minēts, Rietumos 10% no laika cilvēki pavada ekonomiskās krīzes situācijās. Tā kā mūsu ekonomika arvien vairāk ir atkarīga no pasaules ekonomikas tendencēm, tad jārēķinās, ka mūs ietekmēs ne tikai pozitīvās tendences, bet arī negatīvās tendences. Līdz ar to arī kristiešiem „labajos gados” ir jāveic uzkrājumi, kā arī maksimāli jāizvairās no kredītu ņemšanas, kas var apdraudēt ģimenes finanses „sliktajos gados”.
Kā izturēties pret sabiedrībā pieņemto runāšanu par krīzi un valdības kritizēšanu?
Pēdējā laikā masu mediji un sabiedrība dzīvo tādā kā krīzes smogā. Krīze ir centrālā ziņa laikrakstos un galvenā sarunu tēma darbā un mājās. Protams, ir atrasts arī vainīgais – valdība, kas nav ierobežojusi kreditēšanu, nav taupījusi utt. Nekādā ziņā nenoliedzot valdības atbildību, tomēr jāatzīst, ka uzmanība ir novērsta no personiskās atbildības. Attiecībā uz valdību mums kā kristiešiem ir cits ieteikums –aizlūgt (2Tim. 2:1-2). Šādā veidā mums ir daudz lielāka iespēja pozitīvi ietekmēt notikumu gaitu. Attiecībās ar kolēģiem, kaimiņiem un radiem vairāk jārunā par to, ko mēs varam darīt personīgi, lai uzlabotu savu un kopējo situāciju. Svētais Gars var arī mūs aicināt izstāstīt par to, kā Dievs mums ir palīdzējis un ka Viņš spēj palīdzēt jebkuram cilvēkam.
Kristiešu solidaritāte krīzes situācijās.
Bībelē ir aprakstīta kristīgās draudzes iejūtība un atbalsts vienam pret otru. Jūdejas kristieši pēc kāda laika piedzīvoja badu (Apd. 11:28), ko mēs varam uzskatīt par ļoti smagu krīzi. Kāda bija citu draudžu rīcība attiecībā uz ticības brāļiem? Viņi apņēmās atbalstīt trūkumā nonākušos un to arī darīja (Apd. 11:29-30). Turklāt katrs atbalstīja atbilstoši spējām, kā arī Pāvils māca 2Kor. 8:12-15, lai palīdzības sniedzēji paši ziedojot nenonāk trūkumā. Protams, arī šī krīze nav izņēmums. Mēs tiekam aicināti atbalstīt tos, kas ir nonākuši trūkumā. Nereti vēl vairāk kā finansiālais atbalsts ir nepieciešams padoms un aizlūgšanas. Varbūt ir brāļi un māsas, kas jaunajā krīzes situācijā ir tā apjukuši, ka nespēj saprast, ko iesākt. Tāpēc lūgšanas un idejas, kas rodas šo lūgšanu rezultātā, ir patiesais risinājums problēmai.
2008. gada pavasarī Jelgavas draudzē vairākas ģimenes uzsāka 12 nodarbību ciklu „Bībeliskie naudas un īpašuma pārvaldīšanas principi”, kura laikā tika acīmredzami piedzīvots, cik negaidītus pavērsienus var piedāvāt finanšu jautājumos Dievs, kad Viņam par to jautājam un lūdzam. Nodarbību cikla ietvaros tika apskatītas tādas tēmas kā Dieva daļa un mūsu daļa attiecībā uz finansēm, attieksme pret darbu, parādiem un noguldījumiem, kā arī, kā būt apmierinātam. Lūk, daži teikumi no kursa novērtējuma anketām. „Daudzas lūgšanas tika uzklausītas kursa laikā. Sākam domāt par uzkrājumiem nākotnei. Interesants bija materiāls par parādiem, cenšamies no tādiem tikt vaļā, un ar Dieva palīdzību tas arī izdodas.”
„Skaidrāks priekšstats, ko Dievs domā par finansēm. Ieguvu iedrošinājumu un atbalstu tam, ko jau daru – uzskaitīt, plānot budžetu, veidot uzkrājumus, un ieguvu pamācību, kā to labāk darīt. Īpaši aktuāls jautājums bija par ieguldījumiem.”
„Visvairāk uzrunāja tēma par apmierinātību. Manuprāt, tas ir viens no svarīgākajiem punktiem šajā nodarbību ciklā.”
„Lūgšanu rezultātā atklājās/uzradās iespējas ietaupīt mājas būvniecībai.”
„Ļoti vērtīgi bija sanākt ģimenēm kopā. Guvu daudzas atziņas no citu teiktā.”
Kursa laikā vienam no kursa dalībniekiem pastiprinājās klientu pieplūdums, kā arī tika saņemta lielāka atsaucība no uzņēmuma vadības puses. Mums pašiem radās labas ierosmes par bērnu finansiālo izglītošanu. Daļu no šim idejām varējām mācīties ģimeņu vasaras nometnē pagājušajā vasarā, kuras pamattēma bija saistīta ar finansēm.
Interesanti ir atzīmēt, ka Dievs savā žēlastībā brīdina par krīzēm. Jāzeps, Elija un Agabs bija cilvēki, kas saņēma no Dieva brīdinājumus par gaidāmo badu (krīzi). Turklāt Jāzeps arī saņēma konkrētus norādījumus, kā tam sagatavoties. Jāzeps būtībā uzņēmās 7 gadu garumā atbildību, lai sagatavotos priekšā stāvošajai 7 gadu ekonomiskajai krīzei, mērķtiecīgi veicot ražas uzkrājumus.
Kā rīkoties, pirms krīze skar personīgi?
Idejas varētu apkopot šādos vienkāršos punktos:
Esi uzticīgs Dievam (Ps. 37: 18,19,25, Mal. 3:10). Esi uzticīgs attiecībās ar Viņu, esi uzticīgs arī, atdodot Viņam atpakaļ 1/10 daļu no saviem ienākumiem.
Īsteno pareizās dzīves prioritātes (Mt. 6:33). Dievs norāda, ka nav pareizi dzīties pēc materiālajām vērtībām, ka tā ir elku kalpība. Patiesā vērtība ir tajā, ko piedāvā Dievs mūsu dzīvei. Sadraudzība ar Jēzu, rakstura pilnveidošana, kalpošana – tas ir tas, ko Dievs sagaida no mums.
Esi devīgs un iejūtīgs pret citiem (Ps. 37:21,26; Jes. 58:7-11). Tāpat kā Dievs mums ir parādījis savu žēlastību, tāpat Viņš sagaida, lai mēs žēlastību parādītu arī citiem. Pirmā prioritāte ir ģimene, ticības biedri, tad citi „tuvākie”.
Veic uzskaiti un sagatavo budžetu (Lk. 14:28-30). Tikai tad, kad zinām savu pašreizējo situāciju finansēs, varam redzēt, kā Dievs mūs svētī. Uzskaites veikšana un budžets palīdz izvairīties no spontānajiem pirkumiem, kas bieži rada neapmierinātību un domstarpības ģimenē.
Patiesība par uzskaites veidošanu ir tāda, ka tā ir vienkāršāka nekā šķiet, prasa mazāk laika nekā jums šķiet un tā neprasa matemātikas doktora grādu.
Ja pierakstus veic katru dienu, tas prasa apmēram 5 minūtes.
Uzskaite palīdz atbildēt uz jautājumu: kur paliek mana nauda? Tā arī palīdz saplānot nākošā mēneša/gada izdevumus un lielākus projektus, piemēram, mājas būvniecību. Ar budžeta palīdzību mēs vispirms izlemjam, kur tērēt naudu, lai pēc tam nebūtu jājautā, kur ir pazudusi nauda? Sastādīt budžetu nozīmē tērēt naudu ar mērķi. Bez budžeta mēs riskējam izdot vairāk nekā mums patiesībā pieder.
Veic uzkrājumus (Sal. Pam. 24:4; 30:25). Uzkrājumi ir finanšu joma, kuru kristieši bieži vien atstāj novārtā. Tomēr tieši uzkrājumi parāda, ka mēs spējam rīkoties atbildīgi un ilgtermiņā arī ietaupām. Pastāv 3 galvenie uzkrājumu veidi:
Ārkārtas uzkrājums, kas ir kā drošības spilvens neparedzētām ārkārtas situācijām, piemēram, darba zaudējums, steidzama operācija. Ārkārtas uzkrājumus iesaka uzkrāt 3-12 mēnešu izdzīvošanas izdevumu apjomā. Tātad ir jāaprēķina personas vai ģimenes viena mēneša iztikas minimums, kas katrā konkrētajā situācijā var būt ļoti atšķirīgs, un tad jāizvērtē, cik mēnešu apjomā tiks veikts uzkrājums. Šī uzkrājuma naudu vajadzētu turēt kontos, kuriem ir viegli piekļūt.
Aizvietošanas uzkrājumi, kas paredzēti lielākiem plānotiem pirkumiem (automašīna, mēbeles, veļas mašīna). Aizvietošanas uzkrājumu priekšrocība ir tā, ka ir iespējams gala rezultātā samaksāt mazāk par preci, nekā ja būtu jāņem līzings un jāmaksā arī procenti. Šos uzkrājumus var izvietot īstermiņa depozītos (līdz vienam gadam).
Ilgtermiņa uzkrājumi ir paredzēti iepriekš plānotiem apstākļiem ilgā laika periodā. Kā piemēri šādiem uzkrājumiem ir uzkrājumi pensijai, bērnu izglītībai. Šos līdzekļus var uzkrāt specializētos pensiju fondos (3.pensiju līmenis). Ir iespējams arī uzkrāt, veicot investīcijas vērtspapīros vai nekustamajā īpašumā, tomēr šajā gadījumā ir jābūt zināšanām vai jāvēršas pie atbilstošiem speciālistiem.
Izvairies no kredītu ņemšanas (Sal. pam. 22:7) un sevišķi no galvošanas (Sal. pam. 6:1-5, 11:15) Aizņemoties naudu, mēs pakļaujam savu dzīvi aizdevēja noteiktajai kārtībai. Katru mēnesi mums nāksies šķirties no naudas summas, kas ir būtisks ģimenes budžeta slogs. Ja Tev radīsies grūtības kredītu atmaksāt, tad aizdevējs, cenšoties atgūt savus līdzekļus, ir tiesīgs pārdot mantu, kas iegādāta par aizņemtajiem līdzekļiem. Tādā veidā ģimene var palikt bez mājokļa, mašīnas vai citām svarīgām lietām.
Saliec pareizās prioritātes attiecībā uz izdevumiem (Sal. pam. 24:27) Pirmā prioritāte- nokārto saistības ārpusē– atdod 1/10 un kredītus, tad apstrādā savu tīrumu– ieguldi tajās lietās, kas tev rada ienākumus– izglītība, bizness, uzkrājumi, un tad cel savu namu– personīgie tēriņi. Lūk, pareizās prioritātes mūsu finansēm.
Sadali riskus (Sal.māc. 11:1,2) To galvenokārt var attiecināt uz ienākumu veidiem un uzkrājumiem. Lai situācija būtu stabilāka, vēlams dažādot ienākumu veidus – papildus algotajam darbam var ieguldīt naudu nekustamajā īpašumā, kas ģenerē naudas plūsmu. Uzkrājumus nevajadzētu veidot tikai vienā ieguldījuma veidā un valūtā. Vēlams uzkrājumus veidot LVL, EUR un USD, turklāt dažādojot ieguldījumu objektus – depozīti, fondu apliecības, vērtspapīri, nekustamais īpašums, vērtslietas utt.
Kā praktiski veikt uzskaiti un veidot budžetu?
Pirmkārt, ir jātiek skaidrībā, kas mums īsti pieder un kam mēs esam parādā. Otrkārt, sāciet pierakstīt ieņēmumus un izdevumus pa to veidiem - vislabāk katru dienu, bet ne retāk kā reizi nedēļā, jo tad aizmirsīsies izdevumi, kuriem nav čeku. Šim nolūkam jums vajadzēs vākt čekus, izmantot bankas izdrukas. Uzskaites veidošanai vislabāk izmantot elektroniskas tabulas, piemēram, Excel, kas arī ļauj ātri veikt summēšanas pa mēnesi, gadu, aprēķināt mēneša vidējos rādītājus. Var arī veikt pierakstus ar roku tabulas formā. Uzskaite ir jāpielāgo atbilstoši tam, cik detalizēti ir vēlme to analizēt. Tomēr kopumā būtu jābūt ne mazāk kā 4 sadaļām – ieņēmumi, došana (1/10 un ziedojumi), uzkrājumi un tēriņi.
Treškārt, jāplāno ieņēmumi un izdevumi kā minimums mēnesi uz priekšu. Šim nolūkam lieti noderēs uzskaites dati no iepriekšējiem mēnešiem. Budžeta plānošanu parasti veic reizi mēnesī, saplānojot ieņēmumus un cik daudz naudas tērēs noteiktām vajadzībām. Budžets disciplinēs ģimenes locekļus un atbrīvos no liekām domstarpībām.
Papildus mēneša budžetam vajadzētu būt arī plānam uz gadu vai ilgāku periodu par veicamiem lielākiem pirkumiem un uzkrājumiem. Ieņēmumu daļu vajadzētu plānot pesimistisku, lai nedzīvotu pāri saviem līdzekļiem. Tāpat ļoti noderīgs būtu scenārijs, kur novirzīt līdzekļus, ja ieņēmumi ir lielāki nekā plānoti.
Reizi mēnesī arī vajadzētu sekot līdzi, kā ir izdevusies budžeta izpilde, jāsaprot kāpēc ir pozīcijas, kuras ir lielākas vai mazākas par plānoto. Ja paredzams, ka turpmāk šāda tendence saglabāsies, tad jākoriģē arī nākotnes plāni.
Kā rīkoties, ja krīze mani ir jau skārusi?
Algas samazinājums, atlaists no darba, biznesa ienākumu samazinājums, bankrots – ko darīt? Šeit ir vairākas situācijas un līdz ar to iespējamie risinājumi.
Pirmkārt, ja krīze ir plaša – skar dziļi visu sabiedrību, tad ienākumu samazinājums var skart jebkuru – arī kristieti. Tomēr Dievs ir apsolījis rūpēties par mūsu primārajām attiecībām.
Otrkārt, krīzi var būt izraisījuši mūsu grēki. Šajā gadījumā Dieva mērķis nav mūs sāpināt, bet gan vest pie Sevis. Uzticēšanās Dievam, patiesa grēksūdze ir kā sākuma soļi krīzes risinājumam.
Treškārt, krīzi var izraisīt gudrības trūkums, piemēram, nespēja pareizi saplānot savus izdevumus. Dievs aicina lūgt gudrību Viņam (Jēkaba 1:5) un apsola to dot devīgi. Pašlaik ir pieejami dažādi izglītošanas kursi, piemēram, jau iepriekš pieminētais nodarbību cikls „Bībeliskie naudas un īpašuma pārvaldīšanas principi”, kas ir Crown Financial Ministries sagatavots materiāls un kas palīdz apgūt finansiālās lietas no kristiešu viedokļa. Kursu materiāli ir iegādājami biedrībā Agape Latvia. Arī Jelgavas draudzē vairākas ģimenes mācījās šo kursu un vairumā gadījumu atzina, ka saņēmuši atbildes.
Apskatīšanas vērts būtu pravieša atraitnes piemērs 2.Ķēn. 4:1-7. Pravietis savas dzīves laikā kaut kādu iemeslu dēļ bija nonācis parādos un pēc tam nomira, atstājot parādu nastu ģimenei – sievai un bērniem. Parādu piedzinējs tagad draudēja paverdzināt bērnus, lai kompensētu parādu. Par laimi, atraitne sāka meklēt risinājumus, un tālākā notikumu gaita bija šāda. Viņa vērsās pie Dieva pravieša Elīsas pēc palīdzības un saņēma padomu apdomāt, kas tomēr viņai pieder. Izrādījās, ka viņai pieder trauks ar eļļu. Cik bieži mums liekas, ka mums nekā nav! Tad viņa savāca tukšus traukus no kaimiņiem jeb pieaudzēja tilpumu. Aizslēdzot durvis, viņa radīja netraucētus apstākļus Dieva brīnumam, un Dievs pavairoja no mazuma eļļas daudzumu. Beigās atraitne pārdeva pavairoto eļļu, lai atbrīvotos no parāda un no atlikuma pārtiktu pati ar dēliem.
Secinājumi no šī atgadījuma ir tādi, ka Dievam rūp finansiālie aspekti tāpat kā jebkura cita joma Tavā dzīvē, un Dievs vēlas un var mums palīdzēt. Dievs vēlas izmantot to potenciālu, kas mums ir dots. Es pieļauju, ka daudzi lasītāji paši ir piedzīvojuši, kā Dievs par mums rūpējas ikdienā. Šis atgadījums ir aprakstīts, lai paplašinātu mūsu ticību un parādītu, ka Dievs spēj atrisināt arī ļoti nopietnas vai pat kritiskas finansiālās situācijas.
(Autors – Dzintars Vaivods)
