Septiņi soļi disciplinētai investēšanai

Investēšanā iemācīties to, ko vajadzētu darīt, ir relatīvi viegli. Kā saka, tā nav raķešu zinātne. Taču darīt tā, kā vajadzētu darīt, var izrādīties pārsteidzoši grūti.

Finanšu investīciju pasaulē ir viena svarīga īpašība, kas nodala labākos profesionāļus no mums pārējiem – emocionālā paškontrole. Mūsu emocijas reaģē uz ziņām un notikumiem tirgū veidos, kas liek mums darboties nepareizajā mirklī. Teorētiski, ja runa ir par akciju tirgu, ikviens no mums vēlas "lēti pirkt un dārgi pārdot", taču emocionālā ziņā ir grūti izdarīt abējādi. Pieredze rāda, ka lielākā daļa investoru dara otrādāk.

Kad tirgus sasniedz vēsturiskos augstākos punktus, mēs esam optimistiski noskaņoti un negribam neko pārdot, domādami, ka sagaidāmi vēl lielāki ienākumi. Un kad tirgus ir zemā līmenī, mūsu darbību diktē negatīvās emocijas. Pieaug bailes, mūsu nedrošības sajūta, un investori izvēlas nerīkoties nemaz.

Manā publikācijā "Sound Mind Investing" mēs nerekomendējam mēģināt pirkt un pārdot tirgus maksimuma un minimuma punktos. Mēs to pieminam tikai tāpēc, lai uzsvērtu nepieciešamību praktizēt pašdisciplīnu, lai spētu pārvarēt savas emocijas un menedžēt savu naudu efektīvi. Šeit būs daži ieteikumi tam, kā pilnveidoties šajā jomā:

Esiet pazemīgi. Saprotiet, ka "zem saules nav nekā jauna" un ka Dieva Bībelē sniegtās norādes ir sevi apliecinājušas kā praktiskas un efektīvas esam. Ir droši sekot tām prioritātēm un vadlīnijām, ko Viņš ir sniedzis mūsu aizsardzībai. Izvairieties būt vairāk pārliecināti par savām domām nekā Viņš.

Esiet apzinīgi. Redziet sevi kā atbildīgo par resursiem, ko Dievs jums devis. Saprotiet, ka pārmērīgi riski apdraud Viņa bagātību. Kā Kristus sekotājiem finanšu investīcijas nav domātas tikai mums vieniem pašiem – mums vajadzētu censties atbildīgi palielināt savus līdzekļus, lai varētu būt devīgāki.

Esiet gatavi. Savai investīciju stratēģijai izstrādājiet rakstisku plānu, kurā atspoguļojas jūsu personiskie mērķi un vēlamais riska līmenis. Saprotiet, kā viss kopā sader un kāda katrai lietai ir daļa. Tad pirkšanas un pārdošanas procesā vadieties tikai un vienīgi pēc sava plāna. Rosiniet, ne tikai reaģējiet.

Esiet prātīgi. Pārņemtība ar lielu peļņu var nest draudus. Kā teikts 1. Timotejam 6:9-10: “Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība...” Esiet prātīgi savās finansiālajās ambīcijās. Skaidrs, ka nekas nerada lielākus zaudējumus kā mantkārība.

Esiet dažādi. Pārliecinieties, ka jūsu plāns ir sadalīts vairākās daļās. "... sadali to pa septiņiem, pat astoņiem braucieniem, jo tu nezini, kāda nelaime var notikt virs zemes" (Salamans Mācītājs 11:2). Koncentrējot resursus vienā vai divās iespējās, var gūt lielāku peļņu, taču tāpat var arī gūt milzīgus zaudējumus. Atturoties no vēlmes koncentrēt savus ieguldījumus, jūs garantēsiet to, ka neviens zaudējums nespēs jūs izpostīt.

Esiet pacietīgi. Ņemot piemēru no Jēzus “līdzības par talentiem” (Mateja 25:14-30), kur meistars bija "ilgu laiku" prom – izstrādājiet ilgtermiņa stratēģiju, uzsverot bagātības vairošanu lēnām. Tas ļauj jums tikt galā ar augšup un lejup ejošajiem tirgus cikliem. Laiks ir spekulanta ienaidnieks un investora draugs.

Esiet atbildīgi. Parādiet savu plānu savam laulātajam/ai vai uzticamam draugam, kristietim, un pārskatiet to kopīgi ar viņu ik pa ceturksnim, lai varētu redzēt, cik uzticīgi jūs tam sekojat. Vēlme spert soļus ārpus stratēģijas tiks ierobežota, saprotot, ka viņi redzēs, cik atbildīgi jūs esat.

Šo soļu ievērošanā palīdzēs jums būt pārliecinātiem par to, ka jūs godājiet to Kungu un Viņa prioritātes, atrodot balansu starp tirgus riskiem un atalgojumiem. Kā Dievs teicis Psalmos 32:8,10: "Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci….”

Autors: Ostins Priors

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

Tas nav darbs „vientuļajam reindžeram”

Mēs dažreiz dzirdam cilvēkus sakām: “Dzīve ir maratons, nevis sprints.” Un šajā izteikumā ir daudz patiesa. Vairums cilvēku īsā laika sprīdī var izskatīties labi. Pat sprintā tas, kurš ir lēnāks, var izrauties vadībā uz soli vai diviem. Taču veiksmīgu dzīvi nemēra minūtēs, stundās vai pat dienās un nedēļās. To mēra gados. Labs starts negarantē labu finišu.

Tomēr ir viens aspekts, kas neļauj pilnībā salīdzināt dzīvi ar maratonu. Maratonā skrējēji sacenšas vienatnē. Var būt tā, ka trases malā ir cilvēki, kas uzmundrina un motivē, kā arī brīvprātīgie, kas piedāvā ūdeni vai ko citu atspirdzinošu. Taču lielākoties maratonisti neatlaidīgi cīnās savrupi, cauri sāpēm cenšoties gūt prieku sasniegt finiša līniju… vienatnē.

Tomēr reālajā dzīvē neviens nesasniedz savus mērķus un negūst panākumus tikai pats saviem spēkiem. It īpaši visveiksmīgākie cilvēki. Atzīti vadītāji, fiziķi, ievērojami izgudrotāji, slavenākie sportisti un izklaides industrijas pārstāvji – viņiem visiem, iespējams, ir bijušas vīzijas un sapņi, un viņi smagi strādāja, lai izkoptu savas prasmes un talantus, taču viņiem, visu to darot, bija nepieciešama palīdzība.

Pirms vairākiem gadiem viens no populārākajiem seriāliem ASV bija “Vientuļais reindžers”. Tajā tika attēlots kāds vientuļš cīnītājs pret noziedzību, kurš bija apņēmies izlabot visu slikto un vest ļaundarus pie taisnas tiesas. Viņam bija uzticīgs kompanjons vārdā Tonto, taču vientuļais reindžers parasti pēkšņi parādījās pilsētiņā, uzveica ļaundarus, un tad tikpat pēkšņi atstāja to, nepasakot pat ardievas. Pilsētiņas iedzīvotāji tikai skatījās viens uz otru un jautāja: “Kas gan bija tas maskotais vīrs?”

Vēsture mums māca, ka mēģināt būt “vientuļajam reindžeram” biznesa un profesionālajā pasaulē ir viens no priekšnoteikumiem neveiksmei, pat nelaimei. Mums visiem vajag atbildību, administratīvo atbalstu, uzmundrinājumu un palīdzību no cilvēkiem ar pieredzi un specializētām zināšanām, kas atšķiras no mūsējām, lai galu gala mēs sasniegtu savus mērķus. Bībelē par to ir daudz runāts. Piemēram:

Spēks ir skaitā. Komandas darbs un abpusējs atbalsts ir pazīmes panākumiem jebkurā lietā. “Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm, ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ... Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut.” (Salamans Mācītājs 4:9-12) “Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem…” (Ebrejiem 10:24-25)

Fokusa asināšana. Tāpat kā var uzasināt divus nažus, tos trinot vienu pret otru, arī cilvēki var uzasināt viens otru, “trinoties viens pret otru”, strādājot kopā, kas rezultātā bieži noved pie radošas un konstruktīvas mijiedarbības. “Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru.” (Salamana Pamācības 27:17)

Spēju dažādība. Mums katram ir savas unikālas spējas un talanti, un, sapludinot tos kopā, mēs varam sasniegt daudz vairāk nekā strādājot vienatnē. “Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars; ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs; ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem.” (1. Korintiešiem 12:4-6)

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

Izdarīt vairāk nekā likums prasa

Kā jūs attiecaties pret tiem noteikumiem un priekšrakstiem, ar ko jums darbā jāsaskaras, vienalga, vai tie būtu likumi, kas attiecas uz ļoti plašu cilvēku spektru, vai specifiski noteikumi, kas jāievēro jūsu nozarē vai profesijā?

Vai jūs tiem pakļaujaties tikai pakļaušanās pēc, izpildot visu tieši kā rakstīts un esot “likuma burta kalps”, vai jūs dažreiz ņemat vērā “likuma garu”, t.i., likuma pamatā esošo nolūku, kas dažreiz prasa vairāk no jums nekā pats likums?

Gadiem ilgi es esmu konsultējis biznesa un profesionālos vadītājus, palīdzot viņiem aptvert un saprast, kādas Bībelē atrodamās mācības ir attiecināmas arī uz tirgu ikdienā. Kad es sāku to darīt, kļuva skaidrs, ka lai nerastos bīstama situācija tā dēļ, ka mani darbi nesaskan ar manu mācīto, man vajadzēja veikt godīgu “pašvērtējumu”. Godīgi sakot, šis process var būt pazemojošs un visādi citādi nejauks, taču es jutu, ka man kā konsultantam tas ir nepieciešami un svarīgi.

Es jutos vainīgs par kādu mazu, nesamaksātu firmas parādu, kas man iepriekš piederošajam uzņēmumam bija palicis. Lai arī finansiālās saistības bija uzņēmumam un likumiskā ziņā man kā personai nebija nekādu pienākumu, Dievs skaidri atklāja to, ka Viņš vēlas, lai nebūtu nekādu pārmetumu par nevienu no mana uzņēmuma darījumiem.

Rezultātā es atradu to uzņēmumu, kuram mana bijusī kompānija joprojām bija parādā un aizsūtīju viņiem čeku par attiecīgo summu. Īpašnieki bija vairāk nekā pārsteigti – viņi bija patiesi izbrīnīti. Viņi man piezvanīja ne tikai, lai pateiktos, bet arī lai pateiktu, ka, tā kā parāds bija ticis norakstīts un noņemts no viņu finansiālajiem ierakstiem, viņi šo summu ir noziedojuši vietējai baznīcai.

Nav šaubu, ka es būtu varējis neņemt vērā šo nesamaksāto parādu. Tā bija likumiski izveidota organizācija – uzņēmums, kas vairs neeksistēja -, kas bija parādā. Tā kā tur nekādi nebija iesaistītas manas personīgās finanses, no likuma perspektīvas man nebija nekādu saistību sakarā ar šo. Tā tas bija saskaņā ar likuma burtu. Taču kā Jēzus Kristus sekotājs, kurš ir apņēmies dzīvot un strādāt godīgi, es nevarēju to izmantot kā attaisnojumu. Es zināju, ka likuma gars prasa rīkoties citādāk.

Kā es varētu runāt ar darba vadītājiem un sniegt viņiem padomus par godīgumu, ja es pats nedzīvotu saskaņā ar šiem standartiem?

Bībelē, Jaunajā Derībā, Efeziešiem 5:3, mācīts: “Bet netiklība, visāda veida netīra dzīve vai mantkārība lai pat vārda pēc jums ir sveša, kā tas svētiem piederas.” Dieva standarti, kā viņš to atklāj svētajos rakstos, bieži vien pārsniedz likumu, un, ja mēs gribam būt efektīvi un ticami Viņa vārda vēstneši, tad ir svarīgi dzīvot saskaņā ar to.

Man nolūks nav radīt kādā vainas apziņu. Tomēr, ja Dievs liek jums atminēties kaut ko, ko jūs esat izdarījis un ko vajadzētu vērst par labu, vai ko vajag vērst par labu, es mudinu jūs to izdarīt tik ātri, cik iespējams. Pat tad, ja tas nozīmē izdarīt vairāk nekā likums no jums prasa. Jūs to nenožēlosiet.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

Nekādu nodalījumu

Daudziem no mums piemīt tendence savu dzīvi dzīvot tā, it kā tā sastāvētu no “nodalījumiem”. Mēs sadalām savas dzīves citā no citas neatkarīgās sfērās, kas retos gadījumos pārklājas, - darbā, mājas sadzīvē, hobijos un citās īpašās interešu sfērās, kā, piemēram, brīvprātīgajā darbā. “Šiem diviem nekad nevajadzētu satikties” – šķiet, ka šī filozofija ir par pamatu tam, kāpēc mēs cenšamies dažādus savus dzīves aspektus nošķirt vienu no otra.

Bet vai tā tam vajadzētu būt? Gluži kā cilvēka ķermenī orgāni, kas ikkatrs ir ar savām unikālām funkcijām, darbojas savstarpējā harmonijā, lai nodrošinātu veselību, arī mūsu darbs un mūsu pienākumi kā laulātajiem partneriem, vecākiem, vecvecākiem, sabiedrības līderiem vai vēl kādā citā ampluā, lai gan šķiet cits no cita atšķirīgi, kopumā veido to, kas mēs vispārībā esam.

Šis koncepts ir attiecināms arī uz ticību. Daudziem no mums šķiet normāli ticības un lūgšanu rakstura lietas ierobežot uz noteiktām dienām un laikiem nedēļā. Pēc dažu cilvēku domām, ticībai un darbam saistība, ja tāda vispār ir, ir niecīga.

Taču jau no tās pirmsākumiem “Pirmdienas Mannas” viena no ietvertajām domām ir bijusi tāda, ka ticība Dievam un Bībelē iekļautās mācības ir tikpat būtiskas pirmdienu rītos vai ceturtdienu pēcpusdienās, kā tās ir svētdienās. Dāgs Spada savā grāmatā “Pirmdienas rīta ateists” runā mūsu daudzu vārdā, atzīstot, ka vairākus gadus dzīvojis pēc šiem nepareizajiem pieņēmumiem: “Es sāku piekopt garīgu šizofrēniju un nodalīju savu ticību no pārējās dzīves. Es izslēdzu Dievu ārā.”

Vai jūs esat “pirmdienas rīta ateisti’’? Es biju. Vairāku gadu garumā es svētdienās apmeklēju dievkalpojumus, jutos iedvesmots, taču nākamajā dienā darbā ierados kā laikraksta redaktors un lielāko daļu laika izturētos tā, it kā Dieva nebūtu. Tad es sapratu, ka ticību nevajadzētu ierobežot uz laiku, kad, tā teikt, piepildās kaut kādi zināmi reliģiski apstākļi. Tai vajadzētu būt sasaistītai ar manu dzīvi 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā.

Es uzdūros fragmentam, kurā tieši runāts par visaptverošu Bībeles piemērošanu ikdienas dzīvei: “Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam” (2. Timotejam 3:16-17).

Šeit tika uzsvērts “katrs labais darbs”, un es to sapratu tā, ka tas attiecas kā uz manu darbu kā žurnālistam, tā arī uz citu darbiem kā baņķieriem, finanšu konsultantiem, fiziķiem, pētniekiem, skolotājiem, pasniedzējiem, veikalu vadītājiem, ierēdņiem, direktoriem, advokātiem, grāmatvežiem, strādniekiem rūpnīcās, inženieriem, arhitektiem un IT speciālistiem.

Viens no visskaidrākajiem veidiem, kā parādīt mūsu ticību, ir caur darbiem. Jēzus teica: “Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs” (Mateja 5:16). Ja mums neizdodas dzīvot atbilstoši ticībai un mūsu paustajām vērtībām, tad cilvēkiem, kas mūs redz no malas, ir visas tiesības apšaubīt to, vai mēs patiesi ticam, tam, ko mēs sakām. Būt Jēzus sekotājam nozīmē to, ka mēs nemēģinām viņu ievietot kādā atsevišķā mūsu dzīves “nodalījumā”. Vai nu Viņš ir centrālā daļa it visam, vai arī Viņš nav daļa no mūsu dzīvēm vispār.

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.