31.7.13

Pasaules uzvarēšana

„Jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli, – mūsu ticība.” (l. Jāņa 5:4)

Ja mēs visi uzvarētu grēku, tad noteikti izbeigtos traģēdijas, kādas piedzīvojam šajā pasaulē. Vai piekrītat? Es vēlētos uzvarēt grēku, un jūs? Mēs zinām, ka tas ir iespējams, vienīgi raugoties uz Jēzu. Arī Bībelē var atrast atziņas par grēku un kā to uzvarēt.

Dievam ir tikai viena veida uzvara pār jebkura veida grēkiem, proti, dabīga un nepiespiesta uzvara, kuru iegūst tas, kurš dzīvo Kristū. Visas piespiedu uzvaras ir mūsu pašu panākumi. Tas, ko mēs šajā gadījumā saucam par uzvaru, patiesībā tāda nav.

Bībele skaidri norāda, ka Dievam ir spēks, kuru Viņš vēlas mums dot, lai pasargātu mūs no grēkošanas. Viņš arī sagādājis piedošanu tiem, kas augšanas laikā klūp un piedzīvo neveiksmes.

Šodien mēs varam pateikties par abām šīm patiesībām. Kristus taisnība sevī ietver gan Dieva piedošanu, gan Viņa spēku uzvarēt.

Tomēr mums jāatceras, ka tas, kurš uzvar grēku, nestaigās apkārt, ar to lielīdamies, un neapgalvos, ka viņš ir bezgrēcīgs.

l. Jāņa 1:8 lasām, ka ikviens, kas saka, ka viņam nav grēka (vai grēcīgas dabas), maldina pats sevi. Tomēr tas neapgāž Bībeles patiesību, ka mēs varam uzvarēt grēku.

Vai esat kādreiz dzirdējis domu, ka jūs nekad nebeigsit grēkot, kamēr vien dzīvojat uz šīs zemes, vajagot tikai grēku ienīst, tad viss būšot kārtībā?

Vai tiešām tas būtu viss, ko Dievs no mums sagaida? Vai tas būtu jāstāsta slepkavam? Vai mums būtu jāaicina viņu censties, cik iespējams, neslepkavot pārāk daudz cilvēku un jāsaka viņam, ka, kamēr vien viņš ienīdīs to, ko viņš dara, viss būs kārtībā, jo tas ir viss, ko Dievs no viņa sagaida? Vai to pašu ieteiksim arī zaglim, dzērājam un laulības pārkāpējam?

Vai šādai izpratnei vajadzētu sniegt mums mierinājumu, jo mūsu grēki izskatās tik “mazi”?

l. Jāņa 5:4 atrodam vienu no galvenajiem faktoriem grēka uzvarēšanā: „Šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli, – mūsu ticība.” Kad saprotam, ka ticība ir blakusprodukts personīgām ticības attiecībām ar Jēzu, un ka ticība ir uzticēšanās kādam, kuru pazīstam kā uzticamu, tad kļūst skaidrs, ka ceļš pretī uzvarai ir pieaugošā sadraudzībā un tuvībā ar Kristu. Šis ir tas ceļš, kuru Viņš izmanto, lai vadītu mūs līdz patiesai paklausībai.

Autors: Moriss Vendens

Pastāvīgi raugies uz Jēzu

„Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1. Pētera 5:8)

Viena no iemīļotākajām sātana metodēm ir bez žēlastības sist kā ar rungu pa muguru, atgādinot par mūsu neveiksmēm, nepilnībām un kļūdām. Šādai rīcībai, protams, viņam ir daudz iemeslu. Pirmkārt, kad esam vainīgi, mēs jūtamies nožēlojami, un viņš priecājas darīt mūs nožēlojamus.

Otrkārt, ja viņam izdodas noturēt mūsu uzmanību uz kļūdām, tad droši vien mēs pieļausim vēl vairāk kļūdu, jo esam novērsuši uzmanību no Jēzus.

Un, treškārt, ja viņam izdotos padarīt mūs tik mazdūšīgus, ka bezcerībā atsakāmies no jebkādām attiecībām ar Kristu un pat necenšamies vairs būt kristieši, tad viņš ir sasniedzis savu lielo mērķi.

Kad vien mēs novēršam skatu no Kristus, velns tūlīt liek mums domāt tikai pašiem par sevi. Ja jūs visu dienu esat pavadījuši kopā ar Kristu, un tikai uz dažām minūtēm zaudējāt pašsavaldīšanos un izmetāt cepešpannu pa virtuves logu, kas paliks jūsu prātā dienas beigās?

Un kādu uzvaru jūs vairāk atcerēsities? Vai to, kuru guvāt, kad bijāt ar Kristu un kārdināšana šķita tik pretīga un atbaidoša? Vai to, pret kuru cīnījāties trīs dienas, vēlēdamies jau bezcerībā padoties, tomēr uzvarējāt, jo sapratāt, ka padošanās būtu kļūda?

Uzvara, kas nāk no iekšienes, ir vienīgā īstā uzvara. Ja grēks mums šķiet jauks un patīkams, tad iekšēji mēs jau esam grēkojuši, vienalga, vai ļauno darbu izdarījām vai ne. Ja to saprotam, tad mums jāatzīst, ka uzvara, par kuru cīnījāmies trīs dienas, visdrīzāk bija tikai ārēja, bet ne īsta uzvara.

Tomēr mēs to atceramies labāk, nekā tās neapzinātās, patiesās uzvaras, kuras guvām, kad skatījāmies uz Kristu.

Lūk, kāpēc nekad nav droši par kristīgo pieaugšanu spriest pēc saviem darbiem. Ja novēršam skatu no Jēzus un pievēršam to sev, mēs neizbēgami tiksim pārvarēti vai nu ar lepnumu, vai mazdūšību – atkarībā no mūsu uzskatiem par sevi. Bet, ja pastāvīgi skatāmies uz Jēzu, domājam, runājam par Viņu un Viņa mīlestību, arvien vairāk paliksim Viņā, un „katrs, kas paliek Viņā, negrēko”.

Autors: Moriss Vendens

29.7.13

Kas noticis ar klientu apkalpošanu?

Vai atcerieties laiku, kad labiem uzņēmumiem raksturīga bija “klientu apkalpošana”? Mazumtirgotāji kā Džeimss Penijs un Sems Voltons saprata, ka viņu lielākā bagātība bija viņu klienti, un apņēmīgi centās izdabāt to vēlmēm. Taču 21. gadsimtā šī filozofija kaut kādā veidā šķietami ir pazudusi.

Bija laiks, kad tirdzniecības pārstāvji varēja būt kaitinoši, nemitīgi spietojot ap potenciālajiem pircējiem, taču tagad brīžiem ir bez maz vai jāsūta izmeklētāju vienība, lai nepieciešamības gadījumā atrastu kādu darbinieku. Bieži vien, pat ja esi nolēmis iegādāties preci, ir jāapskraida viss veikals, lai atrastu kādu, kas jūs varētu pie kases apkalpot.

Pirms dažām nedēļām es nopirku dārgu spuldzīti, lai nomainītu to, kas mūsmājās virs plīts bija izdegusi. Pagājušonedēļ izdega arī tā. Tāpēc es devos uz tehnikas veikalu, lai apmainītu to pret citu. Taču, kad es atgriezos mājās un atvēru iepakojumu, es konstatēju, ka jaunā spuldzīte ir ieplīsusi trīs vietās.

Tad nu man nācās atkal iet uz šo viscaur valstī atrodamo pazīstamo tehnikas veikalu un nopirkt vēl vienu spuldzīti, šoreiz tādu, kura nebūtu ieplīsusi. Taču arī šī nestrādāja. Spriežot pēc skaņas, ko varēja dzirdēt pakratot, kaut kas iekšā bija saplīsis. Man vajadzēja trīs reizes, lai beidzot iegūtu funkcionējušu spuldzīti, ar ko nomainīt nederīgo.

Pēc tam man netika piegādāts nacionālais laikraksts, kuru es abonēju un kuru parasti saņēmu reizē ar reģionālo avīzi. Es piezvanīju izplatīšanas nodaļai un saņēmu standarta atvainošanās frāzes. Man teica, ka izdevums noteikti tiks piegādāts līdz trijiem pēcpusdienā. Es to tā arī nesaņēmu!

Mēs bieži lasām par grūtībām mazumtirdzniecības industrijā, atsaucoties uz sarūkošiem pārdošanas apjomiem. Tajā pamatā tiek vainoti internetā izdarītie pirkumi. Vai tas ir kāds pārsteigums, ja mazumtirgotāji ir samazinājuši savu klientu apkalpošanu līdz praktiski nekam un internetā mēs saņemam tikpat personisku attieksmi kā veikalā?

Penijs un Voltons savus biznesus izveidoja uz neviltotu rūpju un interešu par saviem klientiem pamata. Viņi vēlējās būt pārliecināti, ka klienti jūtas novērtēti un vajadzīgi. Viņi bija ticīgi vīri, kuri rada motivāciju tādos Bībeles fragmentos kā “visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem” (Mateja 7:12) un “Ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi, neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām” (Filipiešiem 2:3-4).

Mūsdienu biznesā, pretstatā bibliskajam pasaules uzskatam, izvēlas īstermiņa stratēģiju, kas balstīta uz peļņas iegūšanu. Klienti drīzāk tā vietā, lai justos kā svarīga tirgus sastāvdaļa, jūtas kā liellopi šajā konkurējošajā un “rīkļu griešanas” vidē.

Patiesībā Dievs mums ir parādījis vislabāko piemēru. Viņš pielietoja “klientu apkalpošanas” attieksmi, cenšoties samierināt dumpīgo cilvēci ar Sevi. Romiešiem 5:8 rakstīts: “Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” Un Jēzus Marka 10:45 teica: “Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem.”

Ja tas nav galvenais klientu apkalpošanā, tad kas ir?

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

22.7.13

Kuru jūs esat uzģērbis?

“Kuru jūs esat uzģērbis?” Vai šis jautājums neizklausās dīvains? Tā ir, ja vien tu neesi slavenība, kura pirms kāda liela izklaides pasākuma, kā, piemēram, Akadēmijas vai “Grammy” balvu pasniegšanas ceremonijas, iet pa tā saukto “sarkano paklāju”. Tad mēs saprotam, ka šis jautājums jāsaprot kā “Kura dizainera modelēto apģērbu jūs esat šobrīd uzvilcis”. Atbildē mēs dzirdam virkni apģērba dizaineru, kuriem lieliski padodas uzlabot cilvēku ārējo izskatu, ar saviem skaistajiem tērpiem aizsedzot viņu nepilnības.

Tas nav nekāds nesens fenomens. Piemēram, Renesanes laikā tika izšķērdēti lieli līdzekļi, rīkojot kostīmu balles, kurās smalko aprindu ļaudis ieradās elegantās maskās un sarežģītos tērpos, kuri bija atstrādāti līdz pēdējai niansei. Vairumam cilvēku piemīt kopēja vēlme paslēpt sev aiz tērpiem, lai tādējādi maskētu savu patieso identitāti. Pat tādiem izdomātiem supervaroņiem no komiksu grāmatām, kā, piemēram, Supermenam, Zirnekļcilvēkam un Betmenam, ir savi īpaši tērpi.

Apģērbšanās, lai no kaut kā noslēptos, šķiet, ir dziļi iesakņojusies mūsu kolektīvajā psihē. Bērni atbrīvojas, spēlējot “pārģērbšanos”. Mums ir patīkami, kad cilvēki, ko mēs pazīstam, mūs nepazīst mūsu izvēlētā apģērba dēļ. Es atceros, kad pirms vairākiem gadiem es strādāju uzņēmumā, kurā daļa no mana darba bija ietērpties govs kostīmā un apmeklēt publiskus pasākumus. Tā kā neviens nespēja mani atpazīt, es varēju uzvesties kā āksts un justies pilnīgi brīvs.

Darbā “tērpi” var palīdzēt mums gūt panākumus. Pirms vairākiem gadiem lielos apjomos tika pārdota grāmata “Apģērbies panākumiem”, kurā biznesa un profesionālās pasaules cilvēkiem sniegti padomi, kā izvēlēties un uzvilkt apģērbu, lai iespaidotu to, kā kolēģi un klienti pret viņiem attiecas. Pienācīga izskata standarti ir ievērojami mainījušies, taču mums vēl joprojām ir tendence vērtēt cilvēkus pēc tā, kā viņi izskatās no ārienes.

Pat Bībele to apstiprina. Pirmajā Samuēla grāmatā 16:7 teikts: “… Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi."

Šajā vienkāršajā fragmentā pateiktas divas svarīgas lietas. Viens ir tas, ka bieži vien mūs var piemānīt cilvēku ārējais izskats, jo mēs nespējam saskatīt viņu iekšējos motīvus vai dzirdēt viņu domas. Kā teikts parunā: “Izskats var būt maldinošs.” Otra lieta ir tā, ka, lai gan mēs varam paslēpt sevi no citiem cilvēkiem, Dievs tāpat mūs spēj redzēt cauri mūsu “tērpiem”, un Viņš saprot, kas mēs patiesībā esam. Tāpēc Salamana Pamācībās 16:2 teikts: “Ikvienam cilvēkam viņa ceļi šķiet šķīsti, bet Tas Kungs sver cilvēka sirdi un garu.”

Taču jautājumam “Kuru jūs esat uzvilcis” ir vēl viens aspekts, par kuru lielākā daļa no mums pat neiedomājas. Svētajos rakstos minēts, ka pēc tam, kad mēs nomirsim, mums būs tiesas diena, kurā mēs dzirdēsim “Kuru jūs esat uzvilcis” līdzīgu jautājumu. Ja mēs atbildēsim “labos darbus” vai “labus centienus”, tad Bībelē teikts, ka ar to nebūs pietiekami. Tai dienā pieņemts būs tikai viens “tērps”. Turpinājumā es paskaidrošu.

Vienā fragmentā no Galatiešiem 3:26-28 teikts: “Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni. Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū. Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīra, nedz sievas, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.”

Citā pantā mums teikts: “jums jāatmet vecais cilvēks…, un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.” (Efeziešiem 4:22-24) Ir atrodami daudzi līdzīgi fragmenti, taču katrs no tiem apstiprina, ka tad, kad mēs stāvēsim Dieva priekšā un gaidīsim savu spriedumu, vienīgi tērpšanās Jēzū Kristū, drānās, ko Viņš ir darinājis priekš mums, nesīs dievišķo atzīšanu. Kuru jūs būsiet apģērbis tajā īpašajā dienā?

Autors Lens M. Allens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

15.7.13

Kas paliek pāri: patiesais vadītāja pārbaudījums

Ja 100 uzņēmējiem lūgtu atbildēt uz jautājumu, kā, viņuprāt, varētu raksturot labu vadītāju, tad visdrīzāk varētu dzirdēt 100 citu no citas ļoti atšķirīgas atbildes. Taču šķiet, ka labāko vadītāju pazīme ir paliekošs mantojums, kura efekts jūtams vēl labu laiku pēc viņu aktīvās darbības beigšanas.

Ar spēcīgu raksturu apveltīti, apņēmīgi un mērķtiecīgi vadītāji spēj “lietas paveikt”, ar sava gribasspēka palīdzību pārvēršot vīzijas un sapņus realitātē. Taču labāks veids, kā “izmērīt” vadību parādās tikai pēc tam. Tas, cik labi vadītāji ir spējuši menedžēt savus pakļautos, atklājas pēc tam, kad viņi jau ir aizgājuši prom; to nosaka pēc atlikušā.

Savā lieliskajā grāmatā “No laba uz izcilu” Džims Kolinss apgalvo, ka paši labākie vadītāji “vēlas redzēt, ka nākamajā paaudzē viņu kompānijas darbojas vēl veiksmīgāk, apzinoties, ka lielākā daļa cilvēku nezinās to, ka panākumu sakne ir atrodama tieši viņu pūliņos.”

Kolinss arī aprakstīja “ne-tik-izcilus” vadītājus. Viņš teica: “…uztraukdamies par savu pašu reputāciju pašlabuma dēļ, (viņiem) bieži vien neizdodas uzvadīt uzņēmumu uz panākumu ceļa arī nākamajā paaudzē. Galu galā – kas gan var būt labāks apliecinājums tava paša labumam, kā tas, ka viss izjūk pēc tavas aiziešanas?”

Ir interesanti padomāt par to, kā divu ikonisku vadītāju aiziešana ietekmēja viņu dibinātos modernos uzņēmumus. Stīvs Džobss, kompānijas “Apple” līdzdibinātājs, nomira 2011. gada oktobrī. Viņa vīzija, kreativiāte un personīgā pievilcība palīdzēja “Apple” tapt par visinovatīvāko sava laika uzņēmumu. 80. gadu beigās, kad Džobss pameta “Apple”, kompānija piedzīvoja varenu klupienu, līdz viņš pēc vairākiem gadiem atkal atgriezās.

Kopš Džobsa nāves “Apple” atkal ir nācies piedzīvot zināmas grūtības, un daži eksperti spriež, vai tā spēs atgūt to stāvokli, kādā tā bija Džobsa laikā. Vai tā joprojām būs “veiksmīga arī nākamajā paaudzē”?

Šis nav domāts tāpēc, lai noniecinātu Džobsa sasniegumus, taču ne visiem vadītājiem ir vienāds iespaids ilgtermiņā.

1982. gadā Als Noivarts, vizionāri domājot, laida klajā valsts pirmo nacionālo laikrakstu “USA Today”. Laiks pierādīja, ka tam tirgus jau bija gatavs, un viņam izdevās vairot savu kapitālu, izmantojot jauno tehnoloģija, kas atviegloja laikrakstu publicēšanu viscaur ASV, no viena krasta līdz otram. Kad Noiharts pirms vairākiem mēnešiem 89 gadu vecumā nomira, viņa mantojums jau bija gatavs. Pēc viņa aktīvās darbības beigšanas “USA Today” bija nostiprinājies kā laikraksts, medijs un komunikāciju institūcija, kas tieši atbilda aprakstam “veiksmīgāks arī nākamajā paaudzē”.

Bībelē atrodami neskaitāmi piemēri “nākamās paaudzes ” domāšanai. Mozus nodeva stafeti Jozua, un Elija nodeva savu apmetni Elīsam. Vislabākais piemērs ir Jēzus Kristus, kurš nodeva Savu misiju mazai grupiņai mācekļu. Šodien neskaitāmi miljoni ir kļuvuši par uzticīgiem Jēzus sekotājiem.

Salamana Pamācībās 29:18 teikts: “Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības!” Jēzus Saviem sekotājiem deva vienkāršu vīziju: “Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas,… tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis…” (Mateja 28:19-20) Redzams, ka viņi bija uzticīgi savam aicinājumam, un viņu misijas panākumi stiepjas cauri jau neskaitāmām paaudzēm.

Vai vadītāji tavā darbā veido un modelē savu vīziju tā, lai to varētu izmantot arī nākamās paaudzes?

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

8.7.13

Konkurence – godprātīgums un līdzcietība

Savstarpēji konkurējot biznesā, parasti domājam par to, kā iegūt priekšrocības attiecībā pret mūsu konkurentiem – vai ar produktiem, ar servisu, ko piedāvājam, vai arī citiem faktoriem, kuri var mums dot iespēju palielināt savu tirgus daļu. Ja vien apstākļi ļauj gūt šādas priekšrocības, mēs zinām, ka būtu gudri tos izmantot.

Tomēr mans draugs Klifs Džounss (Cliff Jones), piedāvā pavisam citādu skatījumu uz konkurenci un labumu gūšanu no konkurentu likstām.

Savā grāmatā “Uzvarošs, pateicoties godprātīgumam" (Winning through Integrity), Klifs iekļāvis stāstu par savu draugu Robertu Ingramu, kuram piederēja divas radiostacijas, no kurām viena specializējās uz klasisko mūziku. Ingramam līdz jauna konkurenta ienākšanas brīdim bija klasiskās mūzikas raidīšanas monopols pilsētā. Konkurējošā stacija pārraidīja līdzīgu programmu, radot draudus būtiski pazemināt reklāmu pārdošanas apjomus un ieņēmumus  Ingrama radio.

Kādu dienu spēcīgs vējš apgāza sāncenša radio raidītāja torni. Daudzi cilvēki šādā situācijā priecātos par konkurenta neveiksmi. Tomēr viņš izvēlējās pilnīgi citu piegājienu. Tā vietā, lai gaidītu uz oponenta stāvokļa pasliktināšanos, nespējot nodrošināt pārraidi, Ingrams nosūtīja savas kompānijas galveno inženieri, lai viņš palīdzētu atjaunot konkurenta stacijas darbību.

Kad kāds viņam jautāja, kāpēc viņš tā rīkojās, jo nekā nedarīšana visticamāk veicinātu konkurenta darbības beigas, Ingrams atbildēja īsi un godīgi: “Man bija tas, kā viņam trūka, lai izdzīvotu.”

Bībelē, Jaunajā Derībā mēs varam atrast fundamentālu padomu: "Ja vien jūs pildāt ķēnišķīgo likumu pēc rakstiem: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu, - tad jūs darāt labi” (Jēkaba 2:8). Ingrama situācijā, viņš varēja izmantot konkurenta problēmu, lai gūtu priekšrocības sev. Bet viņš saprata, ka līdzīgos apstākļos, apgrieztā situācijā, viņš  novērtētu šādu palīdzību.

Pārāk bieži, mūsdienu prasīgajā, uz sasniegumiem par katru cenu orientētajā biznesa vidē, mēs esam gatavi darīt jebko, lai nodrošinātu svarīgu pārdošanu, noslēgtu līgumu vai kaut kā vājinātu savus konkurentus. Doma sniegt palīdzīgu roku spiedīgos apstākļos parādās reti. Bet, ja mēs esam apņēmības pilni biznesu vadīt godprātīgi un ar līdzcietību, koncentrējoties uz ikdienas gaitā sastapto cilvēku interesēm, iespējams, mūsu domāšanā ir jāveic radikālas izmaiņas.

Cits Jaunās Derības stāsts mums vēsta: “Ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi, neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām” (Filipiešiem 2:3-4). Tas, iespējams, izklausās grūti izdarāms, jo tas tā ir. Mēs nevaram būt pārliecināti par nākamo pārdošanu, vai darījuma noslēgšanu. Bet, ja mūsu prioritāte ir godprātība, mēs zinām, kas jādara, pat ja tas ir grūti. Vai jūs rīkosieties pareizi, pat ja tas nāks par labu konkurentam?

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

1.7.13

Darbu atbilstība vārdiem

Pēdējo gadu laikā man ir bijusi iespēja rakstīt grāmatas par diviem uzņēmumiem ar labi pārdomātām un skaidri definētām misijām. Savā misijā katrs no uzņēmumiem ir darījis zināmus savus mērķus, izklāstījis savu nākotnes vīziju, kā arī iepazīstinājis ar tām vērtībām, kuru ievērošanu uzņēmums sagaida no katra darbinieka. Tie nav tikai tukši vārdi, bet gan principi un sava veida priekšraksti, ko uzņēmumi regulāri pārskata. Manuprāt, tā nav nejaušība, ka šīs abas organizācijas jau ceturtajā paaudzē pārvalda viena un tā pati ģimene, un tas ir milzīgs retums.

Mans draugs izrādīja nepatiku un skepsi, kad es viņam teicu, ka viņa uzņēmumam būtu vērtīgi uzrakstīt savu misiju. Pārāk bieži viņam bija gadījies saskarties ar uzņēmumiem ar cēli skanošām misijām, kas nekādi nesaskan ar tām vērtībām un tiem principiem, ko viņi veic praksē. Pat gadījumā, ja misija tiek parādīta kaut kur publiski, viņš teica, rezultātā tā ir tikai kaut kas mazliet vairāk kā sienas dekors.

Es nemēģināju ar savu draugu strīdēties, jo diemžēl dažkārt es biju novērojis tieši to pašu. Pat visdaiļrunīgāk izstrādātās misijas neko nenozīmē, ja neko nedara, lai to piepildītu. Kā kāds ir teicis: “Ja tavas darbības nerunā skaļāk kā tavi vārdi, tad jo mazāk tu saki, jo labāk!’’

Ja jūs esat vadošais darbinieks, jūs šo varētu uztvert kā pārbaudījumu: Kāda ir jūsu uzņēmuma patiesā misija? Vai jūsu vadība un darbinieks zina un saprot šo misiju? Ko jūs esat darījuši, lai nodrošinātu, ka ikviens tiecas īstenot to, kas ir rakstīts misijā? Pat ja jūs neesat kāds no augstākajiem vadītājiem, misijas koncepts tāpat attiecas arī uz jums. Piemēram, ko jūs atbildētu, kāda ir jūsu paša/as misija dzīvē? Citiem vārdiem sakot, kāds ir jūsu mērķis – kāpēc jūs šeit esat? Vai tikai tādēļ, lai piepildītu savas personīgās vēlmes, vai arī ir kāds augstāks, cēlāks aicinājums jūsu dzīvē?

Daudzi cilvēki nekad pat nav domājuši par šādiem jautājumiem, taču tas nenozīmē, ka tie ir nenozīmīgi. Patiesībā tad, kad mēs izdomājam beidzot apstāties, lai novērtētu to, ko esam profesionālā vai personīgā ziņā sasnieguši, misija rakstveida formā var būt nenovērtējams palīgs, lai atbildētu uz dažādiem jautājumiem, piemēram, “Kā mums iet?” vai “Kā man iet?”. Ja jūs domājat, kā vispār uzrakstīt misiju, tad šeit būs daži noderīgi ierosinājumi no senas instrukcijas darbam – Bībeles:

Ziniet, kā labā jūs strādājat. Vai jūs strādājat tikai tāpēc, lai sasniegtu savus personīgos mērķus? Vai jūs esat gatavi pietiekoši piepūlēties tikai tik ilgi, kamēr jūs jūtat, ka tuvojaties šiem mērķiem? Tiekšanās pēc kvalitātes un izcilības paaugstinās citu cilvēku, ar ko jūs saskaraties uzņēmumā, – priekšnieku, kolēģu, klientu vai piegādātāju – cieņu pret jums. “Visu ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.... Jūs jau kalpojat savam Kungam - Kristum” (Kolosiešiem 3:23-24)

Vienmēr gādājiet par klientiem/citiem vispirms. Šobrīd daudziem uzņēmumiem uz izmaksu samazināšanas rēķina pazeminās klientu apkalpošanas kvalitāte. Taču viens veids, kā panākt to, ka izmaksas tiek atpelnītas, ir likt klientiem justies novērtētiem un labi aprūpētiem. “Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem…” (Mateja 7:12)

Veiciniet pazemīgu attieksmi apkalpošanā. Kad cilvēks jūt, ka jūs tiešām darāt, kā viņam labāk, viņš nevar jums neuzticēties, un viņš jūt, ka var uzticēties jūsu spriedumiem un ieteikumiem. “Ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi, neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.” (Filipiešiem 2:3-4)

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.