No kā jūs bēgat – un uz kurieni?

Mūsdienu drudžainajā biznesa pasaulē šķiet, ka visi kaut kur skrien, cenšoties pēc iespējas ātrāk nokļūt galapunktā. Kur jūs tā steidzaties? Vai labāks jautājums būtu – pēc kā jūs skrienat – un – no kā jūs bēgat?

Mans draugs Lens nesen sniedza runu, kurā pacēla šos jautājumus. Es viņam palūdzu atļauju aizņemties galvenos punktus no viņa runas un pielāgot tos “Pirmdienas Mannai”. Viņš savai runai bija piešķīris nosaukumus “Četras Dieva cilvēka kvalitātes”, un es domāju, ka tās attiecas arī uz “Dieva biznesa un profesionālās pasaules pārstāvi”. Pat tad, ja jūs pats sevi par tādu neuzskatāt, lasiet šo, jo šie principi ir būtiski priekš ikviena no mums.

Runa tika balstīta uz fragmentu no Bībeles Jaunās Derības, kurā apustulis Pāvils rakstīja savam māceklim Timotejam. “Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” Pāvils turpina: “Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā” (1. Timotejam 6:10-12).

Šis fragments raisa četrus jautājumus, kurus vajadzētu rūpīgi apsvērt un izvērtēt ikvienam no biznesa un profesionālās pasaules vadītājiem:

No kā jūs bēgat? Mēs varam bēgt no daudzām lietām – no pagātnes neveiksmēm, no personīgajiem, profesionālajiem vai pat finansiālajiem pienākumiem, no sliktas pieredzes, no nepatīkamām atmiņām, no nervozām situācijām. Bet vai mēs bēgam no tādiem apstākļiem, kas vilina mūs pārkāpt mūsu ētikas normas vai kas ir pret mūsu pārliecību? Tāpēc Jēzus sekotāji 1. Korintiešiem 10:14 tiek pamācīti “…bēdziet no elku dievu kalpošanas,”, kas nozīmē bēgt no visa tā, kas varētu novērst no savas ticības un vērtībām.

Pēc kā jūs tiecaties? Progresējot darba vietā, mēs varam tiekties pēc vairākām lietām, lielākoties labām – pēc paaugstinājuma, pēc lielākas atbildības, lielāka ieguldījuma uzņēmuma, kur strādājam, attīstībā. Taču mēs varam arī tiekties pēc varas, amata vai īpašuma – lietām, kas raisa mūsos lepnību. Vai mēs tiecamies pēc tā, pēc kā Pāvils mudināja jauno Timoteju, pēc “…taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības” (1. Timotejam 6:11)?

Par ko jūs cīnāties? Ja mūsu ģimenes locekļi būtu briesmās, mēs visticamāk cīnītos par to, lai viņi būtu drošībā. Mēs bieži cīnāmies par nākamo pārdošanas darījumu, par nākamo klientu, par “tirgus daļu”. Bet vai mēs darām, kā Pāvils mudināja: “Cīnies labo ticības cīņu” (1. Timotejam 6:12)? Vai mēs pieturamies pie patiesības, pie savas visdziļākās ticības arī tad, ja tas no mums prasa profesionālu vai personīgu samaksu?

Pie kā jūs turaties? Biznesa pasaulē ir daudz lietu, pie kā turēties, piemēram, reputācija, statuss, ienākumi vai pat stūra ofiss, vai piešķirtā stāvvieta. Taču vai mēs esam tikpat uzcītīgi, turoties pie lietām, kas nav tik taustāmas, taču nepārprotami vērtīgākas? Kā Pāvils rakstīja: “Satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts …” (1. Timotejam 6:12). Ja mēs to darītu, kā tas atklātos ikdienas dzīvē?

Tie ir interesanti jautājumi, par ko padomāt, vai ne?

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

Vai jūs kādreiz vēlaties, kaut varētu pārstāt domāt?

Mana sieva Liza apgalvo, ka es nezinot, kā atslēgt savu prātu no domāšanas. Es saku, ka tas ir tāpēc, ka man jau tāpat nav tik daudz prāta, tāpēc man ir aktīvi jādarbina tas, kas ir.

Taču īstenībā viņai ir taisnība. Es domāju, plānoju, uztraucos un pārdzīvoju par dažādām reālām un iedomātām situācijām pārāk daudz. Iespējams, tā ir tāpēc, ka man trūkst ticības Dievam un es baidos, ka, izlaižot lietas no pastāvīgas kontroles, situācija kļūs vēl sliktāka nekā tā ir.

Gadiem ritot, es esmu sapratis, ka šai problēmai ir praktisks risinājums, un es cenšos to pielietot cik bieži vien iespējams. Sākšu ar analoģiju: es katru dienu ēdu brokastis. Mans brālis Džims apgalvo, ka tā esot dienas vissvarīgākā ēdienreize, jo, ja brokastu laikā jūs neesat mājās, tad visticamāk jūs gaida lielas nepatikšanas! Bet turklāt mums saka, ka kārtīgas brokastis ir svarīgas, lai mums pietiktu enerģija un izturība visai pārējai dienai.

Tomēr, manuprāt, ir kaut kas svarīgāks par brokastīm un par fiziskās barības uzņemšanas procesu kā tādu.

Katru dienu pirms fiziskās barības uzņemšanas es barojos arī garīgi. Kāpēc es tā daru? Jo esmu sapratis un ticu, ka es neesmu fizisks ķermenis, kas apveltīts ar garu, es esmu garīga būtne, kurai dots ķermenis. (Padomājiet par to kādu brīdi.)

Man tas parasti nozīmē to, ka, neskatoties uz to, cik aizņemts būtu mans dienas plāns, es atrodu brīdi, lai to sāktu ar Bībeles fragmentu lasīšanu un vēl kādu iedvesmojošu tekstu, lai nostādītu savu domāšanu pareizajā virzienā. Kāds lielisks garīgais vadītājs reiz teica, ka viņš vienmēr sāk dienu ar stundu lūgšanām; un, ja viņš bija īpaši aizņemts, viņš sāka ar divām!

Vienu rītu kopā ar Bībeli es lasīju arī Osvalda Čembersa rakstu “My Utmost For His Highest”, un tur es redzēju, ka viņš citējis svētos rakstus un tad piedāvā savus komentārus:

"…Nezūdieties savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes?” (Mateja 6:25)

“Jēzus pieskaitīja mācekļu veselā saprāta radīto piesardzību kā neticības izpausmes. Ja mēs esam ielaiduši sevī Dieva garu, tad Viņš lauzīsies caur mūsu dzīvēm, it kā jautādams: “Kur ir mana vieta šajās attiecībās, šajā atvaļinājumā, jo jūs esat plānojuši, vai šajās jaunajās grāmatās, ko jūs vēlaties lasīt?” Un Viņš vienmēr izdara spiedienu, līdz mēs iemācāmies padarīt Viņu par savu pirmo izvēli. Vienmēr, kad mēs izvēlamies nostatīt citas lietas vispirms, iestājas apjukums.”

„„… Nezūdieties savas dzīvības dēļ …” Neuzlieciet visu spiedienu par sevis apgādāšanu uz sevi. Tas nav tikai nepareizi raizēties; raizēšanās nozīmē, ka mēs neticam Dieva spējām parūpēties par praktiskām mūsu dzīves detaļām, un tas nav nekas cits kā tās detaļas, par ko mēs raizējamies. Vai jūs esat pamanījuši, ko Jēzus teica, kas var nosmacēt Viņa sniegto Vārdu mūsos? Vai velns? Nē – „šīs pasaules zūdīšanās” (Mateja 13:22). Tās vienmēr ir mūsu nelielās raizes. Mēs sakām – kamēr neredzēšu, tikmēr neticēšu – un tieši tur sākas neticība. Vienīgās zāles pret neticību ir paklausīšana Garam.”

Manuprāt, šī ir laba, noderīga gudrība, ko izmantot, saskaroties ar dažnedažādiem izaicinājumiem darba vietā ik dienas.

Autors: Kens Korkovs

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

Kad labs finišs nozīmē… nefinišēt vispār

Neseno vasaras olimpisko spēļu laikā praksē varēja daudzkārt novērot šādu principu – labs starts negarantē arī labu nobeigumu. Skrējēji, kas izrāvās vadībā sākumā, reizēm atkrita līdz beigām distances finišā. Peldētāji ar labu startu zaudēja citiem, kuriem bija spēcīgāks nobeigums. Daži vingrotāji izskatījās iespaidīgi savu vingrojumu pirmajā daļā, taču kļūmītes vai paslīdēšana viņiem maksāja dārgi.

Es esmu iepriekš rakstījis par to, cik svarīgs ir labs nobeigums un cik grūti ir tādu panākt. Ikdienas darba pasaulē mēs varam novērot šo pašu fenomenu. Visu apbrīnoti biznesa vadītāji krīt negodā kāda skandāla dēļ. Vai gados jauni darbinieki, kas sāk savas karjeras ļoti daudzsološi kā potenciālie uzņēmuma līderi, taču beigu beigās paliek par viduvējībām. Kā mēs varam panākt to, ka cerības, ko dod labs starts, rezultējas arī labā nobeigumā? Ņem vērā šo: laba nobeiguma pamatā ir vēlme nepabeigt visu.

Ko tas nozīmē? Par dažiem cilvēkiem var teikt, ka viņi “māk kaut ko no visa, taču nav eksperti nekur”. Pamatā tas nozīmē to, ka viņi nekur neizceļas. Labs nobeigums prasa skaidru mērķi kopā ar sapratni par to, ko jūs darāt labi – un ko nē.

Panākumiem bagāts cilvēks, tāds, kas prot finišēt labi, parasti ir tas, kurš maksimizē savas stiprās puses, veltot lielāko daļu sava laika un enerģijas tām detaļām, kurām tas iespējams. Tas varētu nozīmēt nepabeigt lietas, ja mēs tās nevaram izdarīt ļoti labi – vai arī, ja mums nav vērts pašiem tās darīt.

Piemēram, tā kā es esmu tendēts saredzēt vairāk kopējo “bildi” nekā detaļas, man noder kāds cilvēks, kurš pievērš uzmanību galvenajām detaļām, kad vien tas ir iespējams. Kā es pirms dažiem gadiem teicu savam palīgam: “Tavs darbs ir noķert lietas, pirms es ļauju tām izslīdēt caur savām spīlēm.” Es esmu vājš detalizētajos jautājumos, tāpēc, lai es lieki neiztērētu ievērojamu daļu savas mentālās enerģijas, lai mēģinātu neaizmirst visas svarīgās detaļas, es labāk atrodu kādu, kas ir šajā jomā kompetentāks nekā es pats.

Kāds ir teicis: “Lai kaut ko izdarītu, atrodi aizņemtu cilvēku, kas to izdarīs.” Bet tas varētu atņemt iespēju kādam citam. Dievbijīgais britu rakstnieks Osvalds Čemberss ir teicis: “Labs ir vislabākā ienaidnieks.” Atlēti, kas piedalījās olimpiskajās spēlēs, varētu būt spēcīgi arī citos sporta veidos. Tomēr viņi saprata, kurš sporta veids viņiem padodas vislabāk un koncentrējās uz to. Rezultātā viņi izcēlās un kļuva par čempioniem. Tā vietā, lai būtu vienkārši labi vienā sporta veidā, viņi kļuva par lieliskiem meistariem citā.

Piemērojot šo darba videi – ir daudz labu lietu, ko mēs kā biznesa un profesionālās pasaules pārstāvji varētu darīt. Jautājums ir tāds – kas ir priekš mums labākās lietas, ko darīt, ko mums vajadzētu darīt? Dariet tās. Vienkārši labās lietas var veikt kāds cits. Šeit ir tas, kas par to ir rakstīts Bībelē:

Nekad nezaudējiet modrību. Mums vajag būt skaidrai sapratnei par to, uz ko mēs tiecamies, un mēs nedrīkstam nekādiem šķēršļiem, kaut tie šķistu vilinoši, ļaut mums novērst uzmanību.  “Un, kad nu laiks bija pienācis, ka Viņam vajadzēja tapt paaugstinātam, tad Viņš grieza savu vaigu, lai ietu uz Jeruzālemi” (Lūkas 9:51).

Nenovērsiet savas acis no finiša līnijas. Kāds ir jūsu mērķis? Kāda ir jūsu misija? Šīs atbildes jums palīdzēs nošķirt “labo” no “vislabākā” jūsu personīgajā un profesionālajā dzīvē. “Es dzenos pretim mērķim, goda balvai - Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū” (Filipiešiem 3:14).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

Vajadzība pēc pastāvīga un nemainīga pasaules skatījuma

Kad mana meita Megana man pateica, ka viņa vēlētos kļūt par profesionālu terapeiti (konsultantu), es sākumā nesapratu, ko šīs profesijas pārstāvji dara, kāds labums ir no viņu darbu. Tas bija pirms mēs apmeklējām atvērto durvju dienas Kanzasas Universitātes Medicīnas centra profesionālu terapeitu programmā.

Pirmām kārtām programmas direktore sasveicinājās ar visiem vecākiem un potenciālajiem studentiem un tad turpināja ar paziņojumu, ka profesionāla terapeita darbs ir “atklāt pacienta sapņus un palīdzēt viņiem pārvarēt šķēršļus, lai tos sapņus spētu realizēt”.

Es nevarēju vien nobrīnīties no šī spēcīgās ainas, kas man parādījās acu priekšā, par to kāds iespaids ir profesionālam terapeitam. Programmas direktore noteikti bija laba līdere – viņa varēja aprakstīt ikdienas pienākumus un precīzi aprakstīt, ko profesionāls terapeits dara, taču tā vietā viņa iedvesmoja un iespaidoja studentus ar vīziju, ka viņi varēs mainīti dzīves citiem. Tai pašā laikā šādā veidā viņa radīja entuziasmu vecākos un guva atbalstu no viņiem, iedzīvinot domu, ka viņu lolojumi varētu spēlēt nozīmīgu lomu citu cilvēku dzīvēs.

Bībelē mēs varam lasīt daudz piemērus par sekotāju iespaidošanu ar lieliskas nākotnes vīzijas palīdzību. Piemēram, Piektajā Mozus grāmatā 3-28 Dievs Mozum teica: "Dod Jozuam pavēles, stiprini un drošini viņu, jo viņš šīs tautas priekšgalā celsies pāri un viņš tai dos īpašumā to zemi, ko tu redzēsi." Dievs deva Jozuam ne tikai uzdevumu – viņš deva arī vīziju izraēļu vadīšanai.

Atjautīgs līderis spēj iedvesmot citus, klāstot vīziju, kas padara uzticētos pienākumus daudz lielākus un vērtīgākus nekā tie patiesībā ir. Iespējams, jūs esat dzirdējuši stāstu par kādas celtnieku brigādes mūrnieku, ko kāds garāmgājējs ievēroja veļam granīta bluķi pa ielu. Kad garāmgājējs jautāja, ko viņš dara, mūrnieks atbildēja: “Es ceļu katedrāli.” Šim vīram bija vīzija.

Tas ir izaicinājums mums kā līderiem pasniegt šo vīziju līdzcilvēkiem, ļaut viņiem savu darbu saredzēt kā kaut ko lielāku nekā viņi paši. Tas sākas ar mums pašiem – jūs nevarat iedot citiem to, kā jums pašiem nav, tāpēc mums pašiem vajag būt tai vīzijai, pirms mēs to varam pasniegt kādam citam. Tieši tāpēc es biju tik iespaidots, dzirdot aprakstu, ko tad patiesībā profesionāls terapeits dara.

Mēs tik daudz laika biznesā pavadām, fokusējoties uz galveno, uz pelņas gūšanu, ka bieži vien zaudējam plašāku vīziju. Jūs zināt, kādas preces un pakalpojumus jūs piedāvājat savā uzņēmumā. Bet kāda ir jūsu vīzija – kā bizness var radīt pozitīvas, jēgpilnas pārmaiņas cilvēku, kas ar to saskaras, dzīvēs? Šeit ir divi piemēri no Bībeles:

Dariet skaidri zināmu, ko jūs no viņiem sagaidāt. Kad Jēzus sākotnēji tikās ar saviem nākotnes mācekļiem, Viņam vajadzēja pārliecināt tos atstāt savu darbu kā zvejniekiem. Viņš tiem vienkārši sniedza viņu jaunā darba aprakstu: "Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem." (Mateja 4:19).

Stāstiet, kā var mainīt citu dzīves. Tuvojoties savas dzīves beigām, Jēzus Kristus saviem sekotājiem skaidri pateica, ko Viņš vēlas, lai viņi dara: “Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19-20).

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

Es nevaru sagaidīt to brīdi, kad varēšu iet pensijā

Mēs kā biznesa un profesionālās jomas cilvēki dzīvojam interesantā laikā. Es esmu daļa no paaudzes, kas ASV iesaukta par “Baby-boom” paaudzi [laika posmā pēc 2. Pasaules kara tur bija augsts dzimstības līmenis], un daudziem no mums galvenais mērķis darbā ir pensionēties.

Runājot par to, man nesen vienā pasākumā gadījās dzirdēt sarunu. Kāds vīrs, kuram nebija vairs tālu no pensijas, teica, ka viņš nevar vien sagaidīt to dienu, kad varēs pamest darbu. Viņš teica, ka ienīst savu darbu un ka vienīgais iemesls, kāpēc viņš katru dienu uz turieni iet, ir, jo vajadzīga nauda.

Es viņam neko neteicu, bet nodomāju gan: “Cik nožēlojami ir tā dzīvot.” Es nevaru iedomāties dzīvošanu ar pastāvīgu naidu pret to, ko darot es pavadu visilgāko laika periodu. Daži darbi ir vairāk prasoši, taču pat visdemoralizējošākajās dienās, man vēl joprojām patīk tas, ko es daru. Nav bijis tā, ka darbs man vienmēr ir devis iedvesmu, taču ikdienas saskarsme un sadarbība ar cilvēkiem darbā vienmēr ir bijusi iedvesmojoša pati par sevi.  

Dzirdot cilvēkus ilgpilni runājot par pensionēšanos, es vienmēr domāju par darba patieso vērtību. Bībelē ir dažādas vietas, kur runāts par darba cēlumu. Piemēram, Kolosiešiem 3:23, rakstīts, ka mums jāstrādā no sirds it viss, ko mēs darām. Beigu beigās, tur rakstīts, ka mēs strādājam priekš tā Kunga.

Vecās Derības grāmatā, Salamans Mācītājs, atrodami daudzi rosinājumi cītīgi strādāt un izbaudīt to procesu. Salamans Mācītājs 3:22 rakstīts: “Tā es redzēju, ka nekas cilvēkam nav labāks, kā kad viņš priecājas, būdams iesaistīts savas darbības rosmē; tā jau arī ir viņa daļa, un kas gan viņam piešķirs iespēju iegūt ieskatu par to, kas būs pēc viņa?” Populārajā Bībeles pārfrāzētajā izdevumā “The Message” teikts: “Tā nu es nolēmu, ka nav nekā labāka mums, vīriem un sievām, kā izbaudīt jelko, ko mēs darām – tāds ir mūsu liktenis.” Darbs var būt sarežģīts un izaicinājumu pilns, bet Dievs ir to radījis arī, lai to izbaudītu.

Salamana Pamācībās 22:29 rakstīts: “Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā…” Jūs varētu teikt, ka panākumu atslēga ir izdarīt labu darbu un tad to parādīt cilvēkiem. Mūsdienās tā ir attiecīgi “prece un mārketings”. Es ticu, ka uzsvaram vajadzētu būt liktam uz pašu preci/produktu, nevis uz centieniem iespaidot cilvēku to pirkt. Citiem vārdiem sakot, “Ražot labas mantas”. Ja jūs to darīsiet, jums nebūs problēmu tās pārdot. 

Strādājot šādā veidā, ideja par pensionēšanos vairs nešķiet tik vilinoša. Patiesībā es nebūt negaidu laiku, kad es, iespējams, nebūšu fiziski spējīgs darīt to, ko es daru. Kad es nonākšu līdz tam, man, iespējams, vajadzība spiedīs pensionēties, taču es nedomāju beigt strādāt, jo kalendārs man rāda, ka esmu strādājis pietiekami daudz. Savienot pensiju ar laika gaitā iekrāto naudu arī šķiet triviāls uzdevums.

Svētajos rakstos ir ļoti maz vadības pensionēšanās jautājumā. Šis vārds ir reti lietots un, kad tas ir lietots, tad arī nozīmē “atteikties”. Vai darba galvenais mērķis ir vienkārši sasniegt brīdi, kad jūs varēsiet atteikties no produktīvas dzīvošanas? Vienīgā atsauce uz pensionēšanos Bībelē ir levīti, priesteri, kuriem vajadzēja pensionēties 50 gadu vecumā, bet pat tad viņiem vajadzēja palīdzēt jaunākiem priesteriem.

Ideja par pensiju, kādu mēs to pazīstam tagad, ir nesens fenomens, galvenokārt, 20. gadsimta ideja, ko rosināja mūža ilguma paildzināšanās un industriālā revolūcija. Tikai pēdējo 60 gadu laikā pensija ir kļuvusi par kaut ko tādu, uz ko cilvēki tiecas. Tikai pirms pāris paaudzēm, pensija tika definēta kā “pārāk vecs, lai strādātu” vai “nosūtīts ganībās”. Ja vien jūs nevēlaties tikt nosūtīts uz ganībām, tad iemācīties izbaudīt savu darbu!

Autors: Džims Matiss

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.