29.8.12

Lēmumi un to sekas

Ko vainot, kad šķiet, ka dzīvē lietas ir kļuvušas nekontrolējamas un viss “iet pa burbuli”? Mana pieredze man ir mācījusi, ka es pats esmu atbildīgs par lielāko daļu sava haosa. Un tas pats attiecas arī uz jums. Galvenokārt cilvēki paši ir vainīgi pie lielākās daļas likstu viņu dzīvēs – ne visās, bet vairumā.

Mēs dzīvojam pasaulē, kur drīzāk biežāk nekā retāk ļaudis, saskaroties ar neveiksmi, vēlas novelt vainu uz kādu citu – vecākiem, darbiniekiem, vidi, sabiedrību vai apkārtējiem apstākļiem. Taču realitātē, kad viss nenoris tā, kā mēs to vēlētos, un kad mēs vēlamies zināt, kāpēc tā, vienīgais, ko mums vajag darīt, ir ieskatīties spogulī.

Piemēram, kas būtu, ja jūs nopirktu mašīnu un tad izdomātu, ka jums tā nepatīk? Tieši jūs izvēlējāties mašīnu kaut kādu iemeslu dēļ un lēmuma pieņemšanā izvēlējāties nepareizus vadmotīvus, kas noveda pie problēmām.

Tie cilvēki, kas laika gaitā ir kļuvuši neapmierināti ar savām laulībām, - viņi paši izlēma teikt jāvārdu un izveidot legālu savienību ar savu partneri, un tādējādi radījuši paši sevī vilšanos.

Vai jūs esat kādreiz jutušies nelaimīgi savā darbā? Saprotiet, ka jūs paši izlēmāt strādāt tieši tur – un pieņēmāt, paši iespaidojāt, ļāvāt izvērsties apstākļiem, kas radīja jūsos nogurumu un neapmierinātību ar darbu.

Atkal un atkal es esmu sapratis, ka lielākā daļa sāpīgo un izaicinošo momentu ir sekas kādam manam iepriekš pieņemtam nepareizam lēmumam. Ko es varu darīt, lai to labotu? Lai gan es nevaru mainīt pagātni, es tagad mēģinu pieņemt labākus lēmumus jau uzreiz.

Kā mēs varam iemācīties pieņemt labākus lēmumus, tādējādi veidojot labāku, pievilcīgāku nākotni? Ir daudz veidu, kā to mēģināt, bet esmu atklājis, ka pats labākais ir uzcītīgi lasot Bībeli katru dienu. Ikdienā lasot, es atradu fragmentu, kas dod īpašu ieskatu:

Jēzus saviem sekotājiem teica: "Ko jūs Mani saucat: Kungs, Kungs! - bet nedarāt, ko Es saku? Ikviens, kas pie Manis nāk un Manus vārdus dzird un dara, - Es jums rādīšu, kam viņš līdzināms. Tas ir līdzināms cilvēkam, kas, ēku celdams, dziļi raka un pamatu lika uz klints. Kad nu plūdi nāca, tad ūdeņi lauzās uz ēku, bet nespēja to kustināt, jo tā bija celta uz klints. Bet, kas dzird un nedara, tas ir līdzināms cilvēkam, kas ēku uztaisīja uz zemes, bez pamata; un, kad ūdeņi tai lauzās virsū, tad ēka tūdaļ sagruva, un šīs ēkas gāšanās bija liela." (Lūkas 6:46-49)

Es bieži dzirdu sakām: "Ir neprāts darīt visu laiku vienu un to pašu lietu, bet sagaidīt citādākus rezultātus."  Ja jūs esat pilnībā apmierināti ar to, kur jūs esat, tad palieciet uz šīs trases. Taču, ja ir jomas, kurās tik apmierināti nejūtaties vai pat ciešat, tad es jums iesaku kārtīgi studēt Bībeli, Dieva vārdu, lai jūs darītu to, ko Viņš saka. Esmu atklājis, ka, tā kā Viņš mūs radīja, Viņš zina, kā mēs funkcionējam vislabāk – un attiecīgi pēc tā arī vada. Dievs ir Tēvs, kurš patiešām zina vislabāk.

Autors: Kens Korkovs

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

Kā panākt lai kāds mūs klausās?

Mēs dzīvojam trokšņu pilnā pasaulē. Cīņa par mūsu uzmanību ir nebeidzama –radio, televīzija, iPodi, sarunu šovi ar cilvēkiem, kas cenšas pārkliegt viens otru. Pat klusi komunikācijas līdzekļi – e-pasts, internets, īsziņas – traucē mums koncentrēties. Šķiet apbrīnojami, kā ikkatrs no mums spēj padarīt savu darbu tik daudzu lietu, kas novērš uzmanību, klātbūtnē.  

Ņemot vērā šo visu, kā tad mums ir iespējams iegūt citu uzmanību? Tā ir problēma bez vienkāršiem risinājumiem. “Kliedz skaļāk.” Esi rupjš un pārtrauc citus. Izdari kaut ko nekaunīgu un dīvainu. Varbūt izrauj konkrētās personas datoram vadu. Atcerieties “pret uguni cīnieties ar uguni”? Mūsdienu moto ir – “Cīnies pret troksni ar troksni”.

Šajā juceklī, kad šķiet, ka visi kaut kādā veidā runā, bet neviens neklausās, ir pārsteidzoši teikt, pat apsolīt, ka ir vieta, kur mūs vienmēr dzird un nekad neignorē – Dieva debesu tronis.

Bībele vairākkārt apliecina, ka Dievs dzird mūsu lūgšanas katru individuāli un uz tām atbild. “Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta. Ja zinām, ka Viņš mūs klausa, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no Viņa lūguši.” (Jāņa 1. vēstule 5:14-15)

Komunicējot ar Dievu, mums nekad neuzliks “pauzi”, nekad neliks atstāt ziņojumu balss pastkastītē un nekad signāls nebūs aizņemts. Tā Viņš ir solījis.  Un mums nav obligāti jābūt baznīcā vai citā reliģiskā vietā – ar Dievu mēs varam runāt jebkurā vietā jebkurā laikā par jebkuru tēmu.

Biznesā gadījies pēkšņs, negatīvs pagrieziens? Runājiet par to ar Dievu. Jūs apsverat veikt izmaiņas savā karjeras ritumā? Jautājiet Dievam, ko Viņš par to domā. Vai jums draud finansiālas briesmas? Konsultējieties ar Dievu par palīdzību. Vai jums ir nepatīkams priekšnieks? Pasūdzieties Dievam. Šeit ir dažas lietas, ko Bībelē raksta par runāšanu ar Dievu:

Dievs dzird to lūgšanas, kas ir Viņa sekotāji. “Jo Tā Kunga acis ir vērstas uz taisnajiem un Viņa ausis atvērtas viņu lūgšanām…” (Pētera 1. vēstule 3:12)

Dievs dzird, kad Viņam prasa pēc gudrības. Biznesa un profesionālās pasaules cilvēkiem nenoliedzami ir nepieciešama gudrība, un Dievs to devīgi dod, kad Viņam lūdz. “Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.” (Jēkaba 1:5)

Dievs dzird to lūgšanas, kas Viņam tic. Viena no sliktākajām lietām, ko var izdarīt, ir jautāt draugam pēc palīdzības, un tad apšaubīt, vai viņš to spēs piedāvāt. Tas pats attiecas uz Dievu. “Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit.” (Mateja 21:22)

Dievs dzird lūgšanas, kas ir pareizo motīvu vadītas. Dievs nepiepilda lūgšanas, kas ir balstītas uz savtīgiem mērķiem. “Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc, ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās.” (Jēkaba 4:3)

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

Sagatavošanās kāpienam virsotnē

Elisone Levīna veica apbrīnojamu sasniegumu, kādu lielākā daļa no mums pat nevarētu iedomāties sevi mēģinot, - viņa uzkāpa Everesta virsotnē. Par savu pieredzi un daudzveidīgajiem treniņiem sagatavošanās posmā kāpienam viņa pastāstīja speciālā preses konferencē, ko sponsorēja restorāns “Chick-Fil-A”.

Viņa paskaidroja, ka cilvēka ķermenis nespēj sadzīvot ar ekstremālo augstumu un atmosfēras apstākļiem Everestā bez mēnešiem ilgas iepriekšējas sagatavošanās.  Alpīnisti nevar vienkārši paķert savu ekipējumu un sākt kāpt. Ir nepieciešams liels ieguldījums, lai sagatavotu ķermeni gaidāmajiem apstākļiem.

Sākumā nedēļām ilgi notiek kāpšana tikai līdz kalna pirmajam līmenim un tad atgriešanās atpakaļ bāzes nometnē. Tad alpīnisti kāpj līdz nākamajam līmenim un pēc tā sasniegšanas atgriežas atkal lejā. Process atkārtojas, līdz ķermenis pilnībā aklimatizējas un ir gatavs kāpienam līdz pasaules augstākā kalna virsotnei.

Šos kāpšanas principus var tieši piemērot biznesa un profesionālajai pasaulei. Tieši tāpat kā Everests simbolizē piedzīvojumu un lielu izaicinājumu lielam vairumam, kas kaut reizi iesaistījušies alpīnismā, arī darba pasaulē ir “Everesti”, ko mēs ceram sasniegt. Tā var būt kāda aizraujoša ideja, augsts mērķis vai unikāls biznesa koncepts. Lai kas tas būtu, tā sasniegšana prasa plānošanu, sagatavošanos un pietiekošus krājumus.

Tieši kā Levīnas sagatavošanās ciklā, lai kāptu Everestā, dažreiz  arī mums darbā vai biznesā var nākties piedzīvot atkāpšanos, atgriešanos bāzes nometnē. Taču ar neatlaidību šī “iešana atpakaļgaitā” var izrādīties kā nepieciešama sagatavošanās, lai veiksmīgi sasniegtu virsotni.

Mūsdienas liela daļa cilvēku vēlas gūt tūlītējus panākumus, momentānu savu vēlmju izpildi. Televīzijas un interneta ātrums, sociālo mediju komunikācijas iespējas – tas viss ir mums licis aizmirst, ka panākumi bieži vien prasa ilgu laiku, lielu enerģiju, resursu patēriņu, kā arī neizmērojamu pacietību.

Pārāk bieži mēs ceram tikt atalgoti nevis gadu, bet gan nedēļu laikā. Tomēr, ja mēs papētām biznesa un uzņēmējdarbības vēsturi, daudzi lielākie sasniegumi ir nākuši tikai pēc daudziem gadiem pūļu, izaicinājumu, kļūdu un neveiksmju. Lieliskas idejas ir palikušas tālu no realizēšanas un panākumu gūšanas, tāpēc, ka to radītājiem trūcis apņēmības, lai pieturētos pie sava. Viņi nebija gatavi kāpt, tad atkāpties uz “bāzes nometni”, kāpt vēl augstāk, atkal atkāpties, līdz viņi būt pilnībā gatavi izdarīt pēdējo kāpienu pretī panākumiem.

Bībele tieši runā par šo jautājumu. Jaunajā Derībā, piemēram, Jēkaba 1:4 rakstīts: "Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma." Neatlaidība ir kaut kas vairāk nekā izturība, kas nozīmē vienkārši gaidīšanu. Būt neatlaidīgam nozīmē, ka ir redzams mērķis, ka ir plāns, kā to sasniegt, un apņemšanās to panākt.

Līdzīgā fragmentā Romiešiem 5:3-5 mums ir rakstīts: “…ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību, bet cerība nepamet kaunā….” Mēs pieturamies pie procesa pat tad, ja mums nākas atkāpties vai piedzīvot atgrūdienus atpakaļ, jo mēs ceram uz laimīgu iznākumu. Tātad, ja tu tiecies uzkāpt līdz savas profesijas virsotnei, esi gatavs sākt gatavošanos pakājē.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

7.8.12

Mācīšanās investēt… pludmalē

Saskaroties ar kādu īpašu lēmumu saistībā ar investīcijām, es bieži sev jautāju: Kā manu lēmumu iespaidotu tas, ka es riskētu ar labi pavadītu laiku pludmalē. Man ļoti patīk pavadīt laiku pie jūras, tāpēc tas man palīdz koncentrēties. Es saprotu, ka man vajag visu rūpīgi izvērtēt. Piemēram, esmu iemācījies:

1. Pārliecināties, ka saistībā ar pamatvajadzībām viss ir sagādāts. Es nevaru vienkārši aizbraukt uz pludmali, kad man labpatīk. Lai nebūtu jāatgriežas ātrāk nekā paredzēs, vispirms ir jāveic svarīgi priekšdarbi: Naktsmītnes? Papildus nauda neparedzētiem izdevumiem? Lai nodrošinātu pilnīgu mieru ceļojuma laikā ir jāparūpējas par šīm lietām pirms tam. Tas pats attiecas uz finansiālajām pamatvajadzībām, kā, piemēram, izkļūšanu no parādsaistībām un naudas iekrāšanu nākotnes vajadzībām, pirms “mešanās’’ lielā un, iespējams, riskantā investīcijas darījumā.

2. Sastādīt ceļojuma plānu un turēties pie tā. Plānā ietilpst mana GPS uzstādīšana, lai es zinātu maršrutu. Ceļa uzsākšana laikā. Droša braukšana. Un neplānotu atkāpju no paredzētā ceļa neveikšana. Iespējams, tas izklausās pēc garlaicīga brauciena, taču mērķis nav, lai pats pārbrauciens būtu īpaši interesants. Mērķis ir laicīgi un droši nonākt galā. Līdzīgi es jūtos saistībā ar savas pensijas mērķiem. Es labprāt samainītu aizraujošu ceļojumu pret drošu un laicīgu nonākšanu līdz tai, kas nozīmē turēšanos pie mana personalizētā akciju un obligāciju izvietojuma plāna ar lielu jo lielu dažādību.

3. Būt pacietīgam, kad mērķis ir iedegums. Es neizvēlos ātrās un ar augstu riska koeficientu apveltītās iesauļošanās metodes. Apdedzināties ir pārāk viegli. Es esmu iemācījies palikt pie vienkāršas iedegšanas metodes. Žurnāli, semināri, web lapas un kabeļtelevīzijas raidījumi, ko vada iesauļošanās guru, var veicināt apjukumu. Sauļošanās – un finansiālā investēšana – nav nemaz tik sarežģītas. Ja jūs sekojiet pamatprincipiem un nemēģināt pārāk daudz sasteigt, jūs nekļūdīsieties.

4. Ignorēt viļņu paradumus īstermiņā. Man patīk lasīt pludmalē, pieliekot krēslu tieši pie ūdens robežas. Triks ir tāds, ka man laiku pa laikam ir jāpārbīda krēsls, lai viļņi mani neieskalotu jūrā. Pastāv tendences, taču esmu sapratis, ka nevar uzminēt, kāds būs konkrētais vilnis. Es varu domāt, ka tas apstāsies kādu metru no manis, bet beigu beigās tikt izmērcēts. Īstermiņā viļņi ir nepastāvīgi, taču ilgtermiņā tie ir paredzami. Tāpēc esmu iemācījies virzīties pēc tā, ko es zinu par paisumu un bēgumu (un finanšu tendencēm) un pēc tā, kas ir nostrādājis agrāk, nevis, vadoties pēc tā, ko viļņi varētu darīt tagad.

5. Nesalīdzināt sevi ar citiem. Tas varētu būt grūti. Es ne tuvu neesmu iespaidīga figūra pludmalē. Būtu lieliski, ja es izskatītos kā daži citi vīrieši, ko es tur redzu. Taču es saprotu, ka mana diēta/treniņu grafiks atspoguļo to, kas es esmu – pavecāks vīrietis, kas cenšas sabalansēt laiku pludmalē ar ģimeni, darbu un citām lietām.

Tā būtu kļūda atmest man piemēroto grafiku un sākt dzīvot pēc agresīva plāna, kas piemēroties jaunākiem vīriešiem. Tā es tikai radītu problēmas pats sev.

6. Paredzēt dažas lietainas dienas. Ja mēs esam ieradušies pie jūras uz divām nedēļām, mēs varam paredzēt, ka to laikā būs viena vai divas vasarīgas lietusgāzes. Pat ja ir spēcīgs pērkona negaiss, mēs neatmetam plānus un nekravājamies mājupceļam. Mēs zinām, ka tā var gadīties, tāpēc mums ir rezerves plāns jau iepriekš, kā pārciest šos laikapstākļus – tieši tāpēc mēs ņemam līdzi filmas un galda spēles. Mēs esam sagatavojušies abām divām nedēļām. Mēs nekrītam izmisumā, ka vētra ir priekšvēstnesis Grēku plūdiem. Tā vietā mēs izbaudām spēļu spēlēšanu un gaidām nākošo saulaino dienu.

Salamana pamācībās 21:5 ir rakstīts: “Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks.” Uzcītība – vienalga, vai gatavojoties atvaļinājumam vai veicot mūža ieguldījumus, nes savu atalgojumu.

Ja vēlaties gūt dziļākus iespaidus investēšanā, nebūtu slikta doma veikt pašiem savu ceļojumu uz pludmali. Jūs varētu būt pārsteigti, kādas mācību stundas jūs tur sagaida.

Autors: Ostins Priors

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.