LAIKS ATKAL APSTĀTIES UN PATEIKT PALDIES

Lai arī cik tam būtu grūtu noticēt, kārtējais gads neatlaidīgi tuvojas beigām. Šonedēļ dažviet pasaulē cilvēki svin Pateicības dienu, tas savukārt nozīmē, ka ikgadējā svētku sezona ir oficiāli sākusies. Taču vēl pirms mēs aizraujamies gan ar vieglprātību, gan histēriju, kas ir raksturīgas 21. gadsimta Ziemassvētkiem, būtu labi apstāties pietiekami ilgi, lai pārdomātu tās lietas, par kurām mēs esam pateicīgi.

Protams, ir iespējams, ka jūs esat viens no daudzajiem, kas vaicā: „Pateicīgs? Par ko?” Iespējams, ka jūs šī pagājušā gada laikā zaudējāt darbu – vai uzņēmumu. Iespējams, ka profesionālajā dzīvē jūs vēl turaties, bet ne bez nozīmīgām korekcijām. Katrā gadījumā visticamāk jūs esat vismaz redzējis, kā jūsu ieguldījumu vērtība būtiski samazinās – jūsu pensiju plāni visticamāk ir cietuši pamatīgu neveiksmi.

Daži ekonomikas eksperti apgalvo, ka ekonomikas lejupslīde ir sasniegusi apakšu un uzlabojumi jau ir ceļā pie mums, taču tas ir mazs mierinājums cilvēkiem, kuri ir vai nu bez darba vai strādā darbu, kas neatbilst viņu spējām un vajadzībām. Šādi apgalvojumi arī īpaši nepalīdz apmierināt neatlaidīgos parādu piedzinējus, kas parādās, kad ir sanācis palaist garām kādus maksājumus. Tāpēc, kā jau minēju, dažiem cilvēkiem var šķist piemēroti vaicāt: „Pateicīgs? Par ko?”

Iesākumam, ja jūs pie šiem vārdiem piekļuvāt ar datora palīdzību, tad jūs esat priekšā miljoniem cilvēku, kuri vēl joprojām eksistē bez priekšrocībām, ko sniedz mūsdienu tehnoloģijas. Ja jūs neguļat slimnīcā, atkopjoties no operācijas, vai kādas nopietnas kaites, jūs esat veiksmīgāks nekā daudzi tūkstoši vīriešu, sieviešu un bērnu. Fakts, ka jūs varat šo ziņojumu izlasīt, liecina, ka jums ir priekšrocības pār cilvēkiem, kuri neredz.

Es šādi nemēģinu samazināt vai noniecināt problēmas un cīņas, ar kurām kaut kādā ziņā mēs visi esam saskārušies šī gada laikā. Taču ir labi, ja ir perspektīva, nevis koncentrēties uz lietām, kuru mums nav, bet tā vietā izvēlēties atzīmēt un novērtēt tās priekšrocības un svētības, kuras mums ir. Bībele piedāvā ierosinājums, kā mums būt pateicīgiem pat grūtos laikos:

Izrādiet pateicību caur savu darbu. Darbs ir svarīga daļa no mūsu dzīves, un tas ir mūsu aicinājums kā cilvēces locekļiem. Lai arī kādas būtu mūsu spējas un talanti, mēs visi varam dot ieguldījumu mums apkārt esošajai pasaulei caur savu darbu. “Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu dariet Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu” (Kolosiešiem 3:17).

Izsakiet pateicību par savām grūtībām. Pa vidu dažādām grūtībām un likstām mēs bieži iegūstam savas svarīgākās un vērtīgākās mācības. Dzīves patiesība ir tāda, ka mēs parasti vairāk iemācamies no neveiksmēm, nekā no panākumiem. “Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību” (Romiešiem 5:3-4).

Esiet pateicīgi – neskatoties uz saviem apstākļiem. Ticība Dievam, kurš nav tāls, bet ir personīgi ieinteresēts un iesaistīts ar katru no mums, pieprasa uzticēšanos tam, ka viņš kontrolē pat jūsu dzīves sīkās detaļas – gan labās, gan - ne tik labās. “Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti” (Romiešiem 8:28). “Pateicieties vienumēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā” (Efeziešiem 5:20).

Ja šis gads ir bijis viens no jūsu dzīvē labākajiem, jūs varat par to līksmoties un būt pateicīgi. Pat ja šis gads ir bijis grūts, ticība Dievam var dot mierinājumu, ka Viņš jūs nav aizmirsis – un Viņam jūsu dzīvei ir plāns.

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv.

DIEVS IR UZTICĪGS

Vai jums kādreiz ir bijusi sajūta, ka jūs esat bijis/usi uzticīgs un paklausīgs Dievam, bet kaut kādu iemeslu dēļ Viņš nav atbildējis ar to pašu? Jāatzīst, ka tieši tā es jutos daudzus gadus. Es varēju lūgt un darīt to, ko, pēc manām domām, Dievs bija aicinājis mani darīt, bet mana darba augļi neatbilda tam, ko es gaidīju. Viss padevās pārāk grūti, un rezultāti bija pārāk niecīgi.

Kādu dienu, kad es savu vilšanos izteicu sievai, viņa ieteica mums pierakstīt dažus gadījumus pēdējo desmit gadu laikā, kad Dievs ir bijis mums uzticīgs. Sevišķi viņa ieteica pierakstīt tās notikušās lietas, kuras es nevarēju kontrolēt, lietas, kuras parāda Dieva darbību manā dzīvē.

Manam sarakstam pieaugot līdz desmit gadījumiem, es ieraudzīju kādu acīmredzamu kopējo pazīmi. Deviņi gadījumi no desmit bija saistīti ar cilvēkiem un attiecībām. Vairumā gadījumu, kuros es saskatīju Dieva darbību, Viņš manā dzīvē ieveda cilvēkus, uz kuriem es pat nebiju cerējis. Viņš iepazīstināja mani ar jauniem draugiem visneparastākajos veidos, virzīja mani pie cilvēkiem, kuri varēja palīdzēt atrisināt manas problēmas, iedrošināt mani un pamācīt tieši tad, kad tas bija nepieciešams.  

Piemēram, man vienmēr bija vēlēšanās iemācīties dziedāt, bet ikreiz, kad es to mēģināju darīt, nekad nesaņēmu īpašu iedrošinājumu. Acīmredzot es nebiju īpaši labs. Kādu dienu mana sieva ierosināja man padomāt par vokālā pedagoga noalgošanu. Dažas dienas vēlāk es satiku lielisku dziedātāju. Praktiski bez domāšanas es uzdevu jautājumu, vai viņa nepasniedz dziedāšanu. Es uzsāku vokālās nodarbības jau nākamajā nedēļā. Viņa apliecināja sevi kā lielisku skolotāju, un pēc trim gadiem es vairs nekautrējos uzstāties publikas priekšā un nereti saņēmu siltus komplimentus. Dievs manā dzīvē ieveda īsto cilvēku īstajā brīdī, lai es varētu piepildīt savas sirds vēlēšanos.

Septiņu gadu laikā, kuros es vadīju kafejnīcu, cilvēki nereti jautāja, kur es esmu atradis tik jauku personālu. Man bija godīgi jāatzīst, ka Dievs bija atvedis īstos cilvēkus tieši tad, kad tas bija nepieciešams. Mēs nebijām tik gudri, lai pieņemtu šādus lēmumus patstāvīgi.

Bija arī daudzi citi gadījumi, kad Dievs bija atvedis īstos cilvēkus tieši īstajā laikā. Es spēlēju grupā, kura centās sniegt uz Bībeli balstītu vēstījumu. Dievs saveda grupas dalībniekus kopā mūsu izaugsmes vispiemērotākajā laikā, lai mēs varētu slavēt Viņu.

Mateja evaņģēlijā, 6:19-21, Jēzus saka: "Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” Es ticu, ka „mantas debesīs” ir mūsu attiecības, draudzība un lietas, kuras esam darījuši, lai aizsniegtu apkārtējos ar Jēzus Kristus mīlestību.

Mana vilšanās attiecībā uz Dievu parasti saistījās materiālām rūpēm, kuras, es zinu, ir pārejošas - „mantas virs zemes.” Viņa darbs ietver paliekošas lietas, tādas kā cilvēki, attiecības un patiesība.

Dieva prioritāte ir cilvēki, materiālās lietas Viņam labākajā gadījumā ir sekundāras. Es zināju, ka Dievs nodrošina visu mums nepieciešamo, bet joprojām cerēju, ka tikšu atalgots ar luksus lietām - rezultāts bija mana vilšanās. Tagad garais manas dzīves brīnišķīgo cilvēku saraksts man neļaus apšaubīt Dieva mīlestību un uzticību.

Autors: Džims Matis

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

NO STEIGAS UZ NABADZĪBU

Vai jums kādreiz ir gadījies, ka kāds uzbāzīgs, ļoti pārliecinošs pārdevējs uz jums izdara spiedienu, radot iespaidu, ka, ja jūs pirkumu neizdarīsiet šodien, tad viss būs zaudēts? Šāda sajūta man ir bijusi pēdējā laikā, kad daudzās pasaules daļās atklājas stratēģijas, kā apieties ar vai kā atvieglot patreizējo ekonomisko panīkumu.

Mēs esam redzējuši, kā valstu vadītāji steidzina un baksta savus vēlētājus un likumdevējus, lai tie atbalsta viņu glābšanas plānus. Par spīti tam, ka daudzos gadījumos šiem piedāvājumiem trūka konkrētu un uzskatāmu rīcības soļu, vadītāji turpināja tos aizstāvēt un arī pielabināties, uzstājot, lai mēs akceptējam viņu plānus – un jo ātrāk, jo labāk.

Katrā no šiem gadījumiem premisa pēc būtības ir bijusi, „Šis ir vienīgais iespējamais plāns, un ja tam netiks šonedēļ piešķirts likuma spēks, debesis sabruks pār mums.” Diemžēl šī pārlieku bieži sastopamā pieeja koncentrējas uz bailēm un nemieru, nevis uz mierīgu, uzmanīgi pārdomātu apsvēršanu.

Mēs visi kādā brīdī esam pieredzējuši šādu situāciju kādā formā, piemēram, veicot sasteigtu ieguldījumu, jo bija nepieciešams tūlītējs lēmums, kuru mēs vēlāk nožēlojām. Mēs varētu būt to darījuši, pērkot māju, zemes gabalu vai mašīnu; uzsākot biznesa sadarbību; vai uzņemoties kādas citas būtiskas saistības, vai nu tās prasītu jūsu personīgos vai finansiālos resursus. 

Šādos gadījumos es cenšos pieturēties pie pārliecības, kas sevi atkārtoti ir pierādījusi kā pareizu: Sasteigta rīcība ir recepte postam. Labs darbības likums ir, ja jums nav laika kārtīgi pārdomāt lielu lēmumu, iespēja ir jānoraida. Es esmu atklājis, ka ir labāk kļūdīties un būt pārāk piesardzīgam, riskējot zaudēt ievērojamus ieņēmumus, nekā darboties piespiedu kārtā un ciest lielus zaudējumus, no kuriem būtu grūti atgūties.

Bībeles Vecajā Derībā, Salamana pamācības 21:5 māca, "Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks." Bieži vien šīs problēmas ir komplicētas, un reizēm ir riskanti nerīkoties nekavējoties. Bet es esmu pārliecināts, ka šie riski ir vēl lielāki, ja mēs uzstājīgi cenšamies izbīdīt plānu, kas nav ticis līdz galam pārdomāts, pievēršot uzmanību konkrētā jautājuma pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem.

Tāpēc, kad jūs nokļūstat situācijās, kurās ir jāpieņem būtiski lēmumi – un mēs visi tādās nonākam, reizēm pat biežāk nekā mēs to vēlētos – nesalūstiet zem spiediena rīkoties sasteigti, tā darot lietas, ko jūs visticamāk vēlāk nožēlosiet. Tā vietā, pieejiet problēmai rūpīgi un racionāli, izmantojot tik daudz laika, cik ir nepieciešams meklējot gudru padomu pārpilnību.

Bībele māca arī, “Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet, kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi.” (Salamana pamācības 11:14). Tas norāda uz vienu no draudiem, kas rodas, pieņemot nozīmīgus lēmums ātrāk nekā vajadzētu – mums nav laika iegūt padomus, kas būtu palīdzējuši izlemt, ko darīt.

Uz katru indivīdu, vai kompāniju, kas ir attīstījušies pateicoties lēmumam, kas ir pieņemts ātri, bez nepieciešamās pārdomāšanas, ir dučiem – pat simtiem – tādu, kurus ir izpostījusi sasteigta, nesaprātīga lēmumu pieņemšana. Dariet visu, kas vajadzīgs, lai nekļūtu par vienu no šiem izpostītajiem piemēriem!

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv.

DIVI (VAI VAIRĀK) IR LABĀK NEKĀ VIENS

Nesen es kopā ar znotu mājās paveicu kādu darbu, kas, lai arī likās samērā vienkāršs, būtu krietni sarežģītāks, ja to nedarītu divatā. Deivids, būdams tehniski ļoti apdāvināts, varēja to paveikt viens pats, bet ar manu palīdzību tas noritēja daudz ātrāk. Es, kuru var raksturot kā pretēju vārdam meistars, būtu bezcerīgi pazudis bez Deivida padoma un instrukcijām.

Manas profesionālās karjeras laikā šis princips ir sevi parādījis ne reizi vien. Kā laikraksta redaktors es vadīju ziņu ievākšanu, rakstu sagatavošanu un rediģēšanu. Bet citi izdarīja fotouzņēmumus, pārdeva reklāmas laukumus, salika un izdeva laikrakstu, piegādāja to lasītājiem, piestādīja rēķinus un organizēja grāmatvedību.

Kā žurnāla redaktors, es biju atbildīgs par vispārējo saturu, kā arī rakstīju dažus rakstus. Bet daudzi citi iesūtīja savus rakstus un fotogrāfijas, kāds zīmēja ilustrācijas, un dizaina komanda strādāja pie atraktīva kopējā noformējuma. Mans palīgs koncentrējās uz svarīgām detaļām, un iespiedējs izdrukāja pamatmateriālu un to iesēja. Daudzreiz, neredzējis žurnāla „melnrakstu”, es nevarēju neko palīdzēt, bet tikai piezīmēt: ”Kopējais ir labāks nekā tā atsevišķās daļas.”

Ja jūs par to padomāsiet, tad atklāsiet, ka tas pats attiecas arī uz jūsu darba vietām. Jums ir specifiski darba pienākumi, bet vēl ir daudzi citi, kuri šādā vai citādā veidā darbojas, lai sasniegtu gala rezultātu. Bībele to raksturo diezgan vienkārši: “Diviem ir labāk nekā vienam būt tāpēc, ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm; ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ!... Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut.” (Salamans mācītājs 4:9-12).

Ir kāds vadības termins, kurš apzīmē šo procesu: sinerģija. Tas attiecas uz papildus spēku, ko dod atsevišķu spēju, iemaņu un pieredzes apkopojums un kopējs mērķis. Pārāk bieži biznesa un profesionālā pasaule ir fokusējusies uz „zvaigznēm” – atsevišķām personām, kuras tālu pārspēj savus līdzgaitniekus. Pat vistalantīgākajam cilvēkam nepieciešams administratīvais, kancelejas, loģistikas u.c. veida atbalsti. Lūk, vēl daži ieguvumi, kurus dod komandas darbs, kā aprakstīts Bībelē:

Mēs uzturam viens otru „asus.” Līdzīgi kā nazi uztrin uz galodas, mēs „uzasināmies” savstarpējā saskarsmē, pat ja reizēm tā izraisa kādu rīvēšanos vai konfliktu. “Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru” (Salamana pamācības 27:17).

Mēs dalāmies viens ar otru nastās. Strādājot izolēti, mūsu uzdevumi vai pienākumi var šķist nepaveicami. Tomēr strādājot kopā ar citiem, nasta kļūst vieglāka un šķiet vieglāk pārvaldāma. „Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu” (Galatiešiem 6:2).

Mēs paceļam viens otra garu. Komandas darbam ir augsta emocionālā un psiholoģiskā vērtība - biedriskums, lepnums par piederību grupai – tāpat kā fiziski ieguvumi. “Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami…” (Ebrejiem 10:24-25).

Mēs dodamies vienā virzienā. Ideālā gadījumā mums jāstrādā kopā ar cilvēkiem, kuri atbalsta mūsu misiju, vīziju un mūsu vērtības. “Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?” (2. Korintiešiem 6:14).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

Sekot Kristum visās lietās

Nevienam nevajadzētu riskēt vai ļaunprātīgi izmantot Dieva žēlastību, domājot, ka ir brīv grēkot, cik paši to vēlas, neatsakoties no cerības, ka Dievs beidzot tāpat piedos un izglābs. Tas ir ļoti bēdīgi, ja sekojam Kristum no tālienes, cik vien tas iespējams tālu, uzdrīkstoties, cik tuvu vien iespējams, pieiet pazušanas robežai, tikai vēl nepārkāpjot to.

Kristus, mirstot pie krusta, cilvēku labā pienesa lielu upuri. Cik mēs esam gatavi upurēt, lai pateiktos par Viņa mīlestību? Jēzus sacīja: „Ja jūs Mani mīlat, tad turat Manas pavēles” Jāņa 14:15. – nevis izvēloties vienu, vai divas, vai deviņas, bet visas desmit – jātur visi Viņa baušļi. Jānis runā par ļaudīm, kas sakās mīlam Dievu, bet neklausa Viņa prasībām: „Kas saka: es esmu Viņu atzinis, bet netur Viņa baušļus, ir melis, un viņā nav patiesības” 1.Jāņa 2:4. „Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti” 1.Jāņa 5:3.

Jēzus virs zemes dzīvoja starp vienkāršajiem ļaudīm. Viņš neizvēlējās Sev vietu starp skolotājiem, rakstu mācītājiem vai varas vīriem. Viņu nevarēja atrast pie zemes valdniekiem, bet gan pie zemajiem cilvēkiem. Patiesība nekad nav bijusi pie vairākuma. Tā vienmēr ir bijusi pie mazākuma.

Debesu eņģeļi neatnāca uz praviešu skolu un nedziedāja savas dziesmas virs tempļa vai kādas sinagogas, bet gāja pie cilvēkiem, kas bija pietiekoši vienkārši, lai pieņemtu viņu vēsti. Priecīgās ziņas par Pestītāju viņi izpauda dziesmās virs Betlēmes līdzenumiem, bet lielie vīri, valdnieki un godātie ļaudis tika atstāti tumsā, jo viņi ar savu stāvokli bija pilnīgi apmierināti un neizjuta vajadzību pēc lielākas dievbijības par to, kāda viņiem bija…

Lielie vīri un tie, kas uzskata sevi par ļoti labiem, savā svētulībā un izcilajā stāvoklī var izdarīt briesmīgus darbus un glaimot sev, ka viņi kalpo Dievam. Neko nedos paļaušanās uz viņiem. Tev un man par katru cenu vajadzīga patiesība, Bībeles patiesība. Līdzīgi cēlajiem berejiešiem mums ik dienas ar lūgšanām jāpēta Raksti, lai zinātu, kas ir patiesība, un tad jāpaklausa patiesībai, lai ko tas mums maksātu, nemaz neņemot vērā ne lielos vīrus, ne labos cilvēkus.

Autors: Elena Vaita

NEĻAUJOTIES ZAUDĒT DROSMI

Pagājušā mēnesī es rakstīju par tēmu, kura vairāk vai mazāk skar katru no mums – drosmes zaudēšanu. Tagad es vēlos šo tēmu apskatīt nedaudz no citas puses.

Ir daudzas lietas, kuras var atņemt mums drosmi, atturēt mūs no dzīves misijas piepildīšanas. Gadiem ejot, es bieži esmu domājis, vai mūsu ļaunākais ienaidnieks ir vilcināšanās vai mazdūšība. Ja sātans nevar piespiest mūs atlikt dzīves misijas īstenošanu uz kādu laiku, viņš cenšas panākt, lai mēs no tās vispār atteiktos.

Bībelē apustulis Pāvils, kad mēs saskaramies ar drosmes zudumu, saka mums šādus pamācības vārdus: “Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nezaudēsim drosmi.” (Galatiešiem 6:9, (no angļu val. Bībeles vers. New Living Translation))

Vai esat kādreiz paguris darīt labu? Man liekas, ka katrs no mums ir. Dažkārt vieglāk šķiet darīt sliktu nekā labu. Kad zaudējam drosmi, mēs kļūstam neefektīvi, neproduktīvi. Kad jūtamies mazdūšīgi, mēs nereti attopamies, rīkojoties pretēji savai pārliecībai.

Kad man trūkst drosmes, es pieķeru sevi sakām: „To nav iespējams izdarīt.” Tas ir tieši pretēji teiktajam: “Es zinu, ka Dievs to var, jo Viņš ir teicis ....”

Uzdodiet sev šādus jautājumus:

·         Kā es pārvaru neveiksmes?

·         Kad lietas nenotiek pēc mana prāta, vai es saīgstu vai sadusmojos?

·         Kad lietas nenotiek pēc mana prāta vai es esmu vīlies un neapmierināts?

·         Kad lietas nenotiek pēc mana prāta, vai es sāku žēloties?

·         Vai es pabeidzu iesākto?

·         Kā es vērtēju savu neatlaidību un pacietību?

Ļaujiet man dot kādu padomu: Ja jūtaties zaudējis drosmi – nepadodaties bez cīņas. Nekas vērtīgs nekad nenotiek pats no sevis, bez neatlaidības un enerģijas.

Kad tēlnieks veido skulptūru, viņš atskalda daudzus mazus gabaliņus. Viņš ,izdarījis vienu lielu sitienu ar āmuru pa cirtni, neierauga, ka akmens sadalās, atklājot brīnišķīgu meistardarbu. Viņš skalda akmeni un skalda, atdalot nost visu, kas neatbilst viņa iztēlotajai skulptūrai..

Un tas pats ir patiesi arī dzīvē: Nekas patiesi vērtīgs nekad nenāk viegli. Jums jāsit mērķī un jāseko tam, soli pa solim, jūsu dzīve Dieva žēlastībā kļūst par meistardarbu, kā to apliecina Efeziešiem 2:10: “Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”

Tā ir patiesība, ka dižie cilvēki ir tie paši vienkāršie cilvēki ar ārkārtīgi lielu mērķtiecību. Diži cilvēki nezina, kā padoties, un atsakās beigt, zaudējot drosmi.

Autors: Dr. Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv