Fotogrāfijās – un darbā – ir kas vairāk nekā „pikseļi”

Tā kā man ir bijusi veiksmīga karjera fotogrāfēšanā un tā aizņem lielu daļu mana laika, es bieži vien lūkojos uz darbu un dzīvi kopumā ar fotogrāfa acīm. Piemēram, pašreizējā balstīšanās uz pikseļiem – megapikseļiem, kas ir standartmērs digitālajām fotogrāfijām.

Es nesen nopirku jaunu viedtālruni, atsakoties no vecā, kas man bija nokalpojis gandrīz trīs gadus, kas mūsdienās priekš telefona tiek uzskatīts par diezgan ilgu laiku.

Viena no lietām, kas tika uzsvērta, pārdodot manu jauno telefonu, bija tā 14 megapikseļu lielā kamera. Tagad kāds jau reklamē kameru ar 41 megapikseli. Tas izklausās iespaidīgi, taču es kā profesionāls fotogrāfs saprotu to kļūdu, ka daudzi jauc pikseļu skaitu kameras sensorā ar kvalitāti.

Šis maldīgais pieņēmums man atgādina par cīņu starp autoražotājiem 20. gs. 60. gados par to, kuram būs vairāk zirgspēki. Auto pircēji tika pārliecināti, ka jaudīgāki motori padarīja labākas vāji saražotās mašīnas. Jaudīgākie dzinēji bija skaļāki un likās spēcīgāki, taču kopumā piedāvātais transportlīdzeklis tāpat nebija pieņemamā līmenī.

Digitālā fotogrāfija kļuva par nopietnu draudu filmiņu fotogrāfijai tai pašā brīdī, kad pieejami kļuva pirmie viena megapikseļa fotoaparāti. Kopš tā laika megapikseļu skaits, kas ietekmē fotogrāfijas asumu un detalizētību, ir ievērojami pieaudzis, un šodien pat ar astoņu megapikseļu profesionālo fotoaparātu ir iespējams sasniegt apbrīnojamu rezultātu ļoti lielos izmēros.

Tomēr, ir arī citi faktori, kas ietekmē uzņemtā attēla kvalitāti – izmantotajai lēcai un fotoaparāta elektronikai ir daudz lielāka ietekme uz fotogrāfijas kvalitāti nekā megapikseļu skaitam. Vēl nozīmīgākas ir fotogrāfa prasmes un pieredze. Pat ar vislabāko inventāru cilvēks, kuram ir vāja foto kompozīcijas izjūta vai sliktas mākslinieciskās spējas, nespēs uzņemt attēlus, kas piesaistītu mūsu uzmanību.

Līdzīgi principi attiecas arī uz darba vietu. Pat ja mums ir pati jaunākā un attīstītākā tehnoloģija, ja mēs nespēsim sasniegt teicamu rezultātu, pastāvīgi neiekļausimies solītajos termiņos un attieksimies slikti pret pircējiem un klientiem, mūsu bizness piedzīvos grūtības. Tieši tāpēc man Bībelē atrodamie principi liekas tik nozīmīgi. Piemēram, Salamana Pamācībās 22:29 teikts, ka augstas kvalitātes darbs nepaliks nepamanīts: "Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm."

Citā fragmentā, Lūkas 6:31, Jēzus mums atgādina, ka labākais veids, kā izturēties pret tiem, ar kuriem mēs iesaistāmies biznesa attiecībās, ir attiekties tā, kā mēs vēlētos, lai viņi attiektos pret mums. "Un, kā jūs gribat, lai ļaudis jums dara, tāpat dariet viņiem." Jums var būt jaunākie datori un tehnoloģiskie līdzekļi, taču, ja jūsu klientu apkalpošana ir zemā līmenī, tad tam ir maza nozīme.

Es cilvēkiem saku, ka, lai uzņemtu labas fotogrāfijas, viņiem vajadzētu koncentrēties uz to, kas veido labu attēlu, un uz to, kā attīstīt savas prasmes, nevis uztraukties par to, cik megapikseļi ir viņu fotoaparātiem. Tādā pat veidā mūsu ražoto produktu un pakalpojumu kvalitāte panākumiem biznesā ir daudz nozīmīgāka nekā lepnība par to, ka īpašumā ir pati jaunākā un attīstītākā tehnoloģija.

Autors: Džims Matiss

Džims Matiss ir fotostudijas īpašnieks  Overland Park, Kanzasā, kura specializējusies komerciālo un scenogrāfisku portretu izgatavošanā. Iepriekš viņš vadīja kafejnīcu, kā arī bija Kanzasas pilsētas CBMC izpilddirektors Misūri.

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

Neiespējamais nav iespējams, ja tu padodies

Cik reizes jūs darbā esat dzirdējuši kādu sakām “Mēs to nevaram izdarīt. Tas nav iespējams”? Dažreiz tā patiešām ir – klients pieprasa ko tādu, ko nevar izdarīt, iekļaujoties noteiktajā laika posmā. Vai klients grib tādu pakalpojumu, kā izpilde galīgi nav uzņēmuma kompetencē. Taču bieži vien mēs sakām, ka kaut kas nav iespējams, jo šķiet, ka tas ir pārāk liels darbs, vai mēs nezinām, vai to vispār var izdarīt, vai baidāmies, ka mēs pieliksim pūliņus veltīgi, t.i., beigu beigās izgāzīsimies.

Mans draugs Gerijs Haifilds ir sarakstījis lielisku grāmatu – “Kad “gribu” kļūst par “vajag””. Tas ir viņa stāsts par to, kā, pārvarot sliktus apstākļus, kļūt par veiksmīgu biznesa līderi – viņš nekad nezināja savu bioloģisko tēvu, un viņam bija ļoti grūta bērnība, kuras laikā nācās pat pārdzīvot šausmīgu ģimenes traģēdiju. Saskaroties ar šīm grūtībām un finansiālajām problēmām jaunā vīra un tēva statusā, Gerijs stingri apņēmās sekot līdzi ļoti drosmīgai stratēģijai, lai krasi mainītu savus apkārtējos apstākļus.

Procesa gaitā, viņš guva daudzas noderīgas mācības no dzīves, ieskaitot to, ka “neiespējamais nav iespējams – ja tu padodies”. Tas liekas vienkārši, bet tomēr ir pamācoši. Atkal un atkal cilvēki Gerijam teica, ko viņš nevarot izdarīt, piemēram, kļūt par augstākās raudzes tirdzniecības speciālistu, par uzņēmēju, par mazā uzņēmuma īpašnieku un par komerciālo aizdevumu speciālistu. Bet viņš sasniedza visus šos mērķus. Un viss tikai tāpēc, ka viņš nevēlējās ticēt tam, ka tas, ko viņš grib sasniegt, nav iespējams.

Ir ļoti daudz piemēru ar cilvēkiem, kas ignorējuši negatīvās balsis visapkārt un sapratuši, ka tas, ko cilvēki saka, ka ir neiespējams, ja nepadodas, patiesībā ir iespējams. Mikelandželo droši vien arī bija daudz kritiķu, kad viņš apgleznoja Siksta kapelas griestus. Tomass Edisons vairākkārtīgi mēģināja izgatavot spuldzīti, līdz viņam beidzot izdevās. Viņš atteicās padoties.

1943. gadā “IBM” valdes loceklis Tomass Vatsons teica: “Es domāju, ka pasaules tirgū ir vieta, iespējams, pieciem datoriem”. “Digital Equipment Corp.” dibinātājs Kens Olsons 1977. gadā teica: “Nav nekāda pamatojuma tam, lai kāds gribētu savā mājā datoru.” Taču caur uzcītīgu darbu, vīziju un inovācijām – caur saprašanu, ka neiespējamais ir iespējams, ja nepadodas – daudzi vīrieši un sievietes pierādīja to, ka kādreizējie industrijas milži ir maldījušies.

Bībelē ir tieši runāts par šo jautājumu. Tur teikts, ka ticība Dievam var padarīt “neiespējamo” par realitāti.

Mēs to nevaram izdarīt vienatnē. Fakts ir tāds, ka lielo vairumu no mūsu iecerētajiem mērķiem mēs bieži vien nevaram sasniegt tikai pašu spēkiem vien. Tie nav neiespējami, taču prasa vairāk spēka, nekā mēs spējam sevī akumulēt. Mums ir nepieciešams spēks, kas mūsos nav. "Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru" (Filipiešiem 4:13).

Mēs varam – taču tikai ar Dievu. Ja jums ir kāds liels sapnis vai mērķis, tā sasniegšana prasa vēršanos pie Tā, kas jums sniedza šo sapni. Kā Jēzus teica saviem sekotājiem: "Cilvēkiem tas neiespējams, bet ne Dievam, jo Dievam visas lietas iespējamas" (Marka 10:27).

Mums ir nepieciešama pareizā motivācija. Ir prātīgi dažreiz pajautāt sev: “Kāpēc es šo daru? Kāpēc šī sasniegšana man ir tik svarīga?” Ja mūsu iedvesma nav paštīksmināšanās, bet gan Dieva apmierināšana un godāšana, mēs varam paļauties uz Viņa dievišķo palīdzību un vadību. "Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas" (Psalmi 37:4).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

Neizmērāmais cerības spēks

Jau kādu laiku es ar dažiem saviem draugiem palīdzu vietējā programmā “Adoptē skolu”. Tanī darbojoties, esmu sapratis to, cik svarīga ir cerība. Bērni, kuri ir saskārušies ar milzīgu trūkumu un grūtībām var gūt panākumus – ja viņiem kāds dod cerību.

Es nedomāju prastu “ceri uz to”, kas būtībā nozīmē to pašu, ko pasaka ar “laba vēlējumi” vai “veiksmi”. Es domāju patiesu cerību, ko var gūt, redzot reālus piemērus, cilvēkus, kas ir pārvarējuši līdzīgas grūtības, un tai pat laikā, izvirzot praktiskus mērķus un izstrādājot stratēģiju tam, kā nostādīt viņus uz īstā ceļa pretim labākai dzīvei.

Dīvainā kārtā bezcerības sajūta nav kaut kas tāds, kas piemīt tikai cilvēkiem, kas mīt “geto” rajonos vai cilvēku grupām, kas atrodas mazāk priviliģētā stāvoklī.

Arī mūsu darba vietās derētu cerība. “Gallup” nesen veiktajā aptaujā atklājās, ka tikai 30 procenti no strādājošajiem patīk darbs, ko viņi dara, un viņi to uzskata par jēgpilnu un atalgojošu. Vai jūs varat to iedomāties – mazāk nekā trešā daļa no strādājošiem šodien veic savus darba pienākumus ar entuziasmu?

Kā būtu, ja tie 70 procenti saprastu savu aicinājumu kā strādājošajiem un saņemtu cerību, patiesu atklāsmi, ka viņi var tikt vaļā no vergošanas un dusmu sajūtas, kas dominē viņu ikdienas dzīvē? Ja viņi spētu rast cerību, tad es domāju, ka lielākā daļa strādātu ar lielāku iedvesmu un produktivitāti. Tā vietā, lai būtu lieka bagāža savos uzņēmumos, viņi varētu kļūt par svarīgiem un augstu vērtētiem darbiniekiem.

Kā to panākt? Tam nav vienkārša, acumirklīga risinājuma. Dažkārt šķiet, ka strādājošie izskatās pēc kvadrātveida tapas, ko cenšas iedabūt apaļā caurumā. Viņu unikālā prasmju un talantu kombinācija vājā līmenī atbilst tiem pienākumiem, kas viņiem ikdienā jāveic. Viņi var justies pietiekoši neizmantoti vai tā, it kā kāds būtu viņiem liedzis iespēju izmēģināt jaunas iespējas, lai rezultātā augtu kā profesionālā ziņā, tā personīgā. Viņi varētu justies sprukās, tā, it kā darbs ir strupceļš, un ka nav nekāda veida, kā virzīties uz priekšu.

Pastāv dažnedažādi prasmju un personības testi un motivācijas novērtēšanas rīko, ko darba devēji var izmantot, lai novērtētu savus padotos un izzinātu to, kā maksimizētu viņu devumu uzņēmumam. Dažos gadījumos tāds darbs, kurā jūties kā strupceļā, tik tiešām tāds var būt, kas nozīmē, ka strādājošajam vajadzētu meklēt alternatīvas, kas sniegtu lielāku atalgojumu materiālā, mentālā un emocionālā ziņā.

Cilvēkiem vajadzīga cerība – pārliecība, ka nākotnē sagaidāmas labākas lietas un tās ir iespējams sasniegt. Salamana Pamācībās13:12 teikts: "Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet, ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks." Cerības trūkums var izpausties gan fiziskā veidolā, gan vēl kā savādāk.

Galu galā Jēzus Kristus sekotāji savu cerību rod Dievā, Viņa solījumu rūpēties par mums, apgādāt mūs un vadīt mūs ikkatrā dzīves aspektā pārliecināti. Dievs mums deva šo solījumu caur pravieti Jeremiju: "Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat" (Jeremijas 29:11). Kā gan mums var nebūt cerības, zinot, ka Dievam priekš mums ir īpaši plāni, un Viņš rūpīgi pie tiem strādā?

Paturot šo prātā, kāpēc, lai jūs neatrastu mirkli, lai mēģinātu rast cerību kādam jūsu darba vietā jau šodien?

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

Kad grūtais veids ir vieglākais

Cilvēka dabā ir kaut kas tāds, kas liek izvēlēties to veidu, kurā ir vismazāk pretestības, t.i., vieglo ceļu, variantu, kurā jāiegulda pēc iespējas mazāk no sevis, savām asinīm, saviem sviedriem un savām asarām. Taču vēsture māca, ka tikai retos gadījumos “ātri un vienkārši” ir bijis veids, kā sasniegt ko nozīmīgu un gūtu paliekošus panākumus.

Izklaides un mākslas sfērā mēs bieži vien dzirdam par panākumiem, kas gūti “vienas dienas laikā” – persona, kas vienā dienā bija praktiski nezināma, ir cilvēks, par kuru runā visi, nākamajā dienā, piemēram, jauns aktieris titullomā kādā kinofilmā, dziedātājs, kas iekaro topu virsotnes, rakstnieks, kura grāmata gūst plašu sabiedrības atbalstu. Tādējādi viņi ātri vien pārtop slavenībās.

Taču mēs visi zinām, ka, lai gan cilvēks var kļūt no nevienam nezināma par zvaigzni viena acu mirkļa laikā, jāiegulda liels darbs, jāpārvar dažnedažādas grūtības un jāpavada ilgs laiks gatavojoties, lai būtu iespējams gūt šos panākumus “vienas dienas laikā”.

Viens no maniem draugiem, Gerijs Haifilds, ir tam lielisks piemērs. Savā grāmatā “Kad ‘gribu!’ kļūst par ‘vajag!’” Gerijs apraksta savu ļoti sarežģīto bērnību, iekļaujot tur dažus sirdi plosošus atgadījumus. Gerijs kā jauns pieaugušais cilvēks ar sievu un trīs bērniem bija nonācis sprukās – viņam bija darbs, kurā maksāja par nostrādātajām stundām, un viņš knapi iztika ar nopelnīto. Viņš gribēju labāku dzīvi savai ģimenei, un tad viņa ‘gribu’ pārtapa par ‘vajag’, un Gerijs uzsāka ambiciozu pašizaugsmes programmu.

Gerija grāmata ne tikai atainots viņa personiskais stāsts, bet arī iekļautas dažādas mācības un gudrība, ko viņš guvis gadu laikā caur savu ieguldīto darbu, apņēmību, atteikšanos padoties un Dieva svētību un gādību. Gerija ceļš bija grūts, taču viņš atteicās samierināties ar neveiksmēm un šķietami vieglāko alternatīvu uzskatīt sevi par apkārtējo apstākļu “upuri”.

Rezultātā Gerija karjera mainījās no nogurdinoša, sevi nepiepildoša manuāla darba uz lieliem panākumiem tirdzniecībā un uzņēmējdarbībā. Mūsdienās daudziem cilvēkiem, kas nāk no nelabvēlīgiem apstākļiem, sola “tiesības”, taču viņš saprata, ka viņa patiesās tiesības ir izmantot Dieva piešķirtos talantus un prasmes, lai saprastu savus personīgo un profesionālos mērķus un sapņus. Šodien Gerijs cenšas palīdzēt citiem, kas nonākuši līdzīgos apstākļos. Bībelē daudz par to rakstīts gan garīgā, gan darba izpratnē. Šeit ir daži piemēri:

Ciešanas ir tamdēļ, lai padarītu mūs stiprākus. Grūtības var veidot izturību tāda pat veidā, kā gadiem ilgi treniņi ļauj augstas klases sportistiem sasniegt pasaules līmeņa. “…mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību…” (Romiešiem 5:3-4). 

Nav tāda lieta kā “ātrs labums”. Daudzi cilvēki panākumus un atalgojumu grib gūt uzreiz un bez nekādām grūtībām. Taču bieži vien plāna izstrāde, pat ja tā prasa laiku un dažādu izaicinājumu pārvarēšanu, lai to izdarītu, var izrādīties atalgojoša pati par sevi. “Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks” (Salamana Pamācības 21:5).

Grūtības mūs veido un padara labākus. Kāpurs saskaras ar lielām grūtībām, cenšoties izkļūt no kūniņas pēc pārtapšanas par tauriņu, taču tā grūtības tiek atalgotas, kad viņš majestātiski lidinās pa gaisu. Līdzīgi smags darbs padara mūs par tiem, kas mēs esam, un par tiem, kas mēs būsim. “Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma” (Jēkaba 1:2-4).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.