27.7.11

Mācoties dzīvot savos ierobežojumos pilnasinīgi

No visām fobijām, ar kurām saskaramies, visbiedējošākā daudziem no mums, liekas, ir bailes kļūt vecam. Pirms dažiem mēnešiem es sasniedzu 91 gada vecumu! Citiem tas šķiet „vecs”, tomēr es to uzskatu tikai par pēdējo posmu lielajā piedzīvojumā – manā dzīvē.

Padomājiet par sekojošo: basketbolā visaizraujošākā ir ceturtā ceturtdaļa – kāpēc gan tas nevarētu būt patiesi arī dzīvē?

Man stāstīja, ka dzīvē esot trīs fāzes – jaunība, pusmūžs un „O! Tu izskaties labi!” Bet daudziem neizdodas nonākt trešajā fāzē, vai arī to izdarīt jēgpilnā, produktīvā veidā. Piemēram, vienam no maniem draugiem likās, ka viņa dzīve beidzas, sasniedzot 50 gadu vecumu. Pēc šodienas standartiem viņš bija salīdzinoši jauns.

Cits draugs savu produktīvo dzīvi beidza 65 gadu vecumā, uzgriežot muguru uzslavas cienīgajai dzīvei un reputācijai, kuru izveidoja vairāk kā 6 desmitgažu laikā. Viņš bija savā pilnbriedā. Neskatoties uz mantojumu, kura vērtība aizvien pieauga, viņš izstājās.  „Tik vecs, tik piekusis,” viņš teica.

Novecošanu nevajadzētu uzskatīt par fizisku trūkumu, personisku ierobežojumu. „Būt 70 gadus jaunam,” rakstīja labi ieredzētais jurists Olivers Vendels Holms, „dažkārt ir daudz jaukāk un cerīgāk nekā būt četrdesmit gadus vecam.”

Protams, novecošana ir viens no neskaitāmajiem apstākļiem, kuru var uztvert vai nu kā ierobežojumu, vai arī kā iespēju. Lūk, vairāki cilvēki, kuri pārvarēja ierobežojumus un dzīvē guva lielus panākumus, cilvēki, kuri atteicās balstīties uz fiziskā ierobežojuma „kruķiem”:

·         Rakstnieks Roberts Luiss Stīvensons lielāko dzīves daļu bija invalīds.

·         Dzejniekam Lordam Baironam bija kropla pēda.

·         Romiešu valstsvīrs Jūlijs Cēzars slimoja ar epilepsiju.

·         Komponists Ludvigs van Bēthovens bija kurls.

·         Franču politiskais un militārais līderis Napoleons Bonaparts bija ļoti īsa auguma.

·         Komponistam Volfgangam Amadejam Mocartam bija dilonis (mūsdienās tuberkuloze).

·         ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts bija bērnu triekas upuris.

·         Rakstnieks, politiskais darbinieks un lektors Helēns Kellers no bērnības bija akls un kurls.

Bībelē, Jaunajā Derībā apustulis Pāvils to apkopoja 2. vēstulē Korintiešiem 12:7-9, raksturojot pareizo attieksmi pret ierobežojumiem un vājumu: "Lai es nepaaugstinātos īpašo atklāsmju dēļ, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani, ka netopu iedomīgs. Tādēļ es To Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos. Un Viņš ir sacījis: "Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās." Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani."

Būs gudri, ja mēs visi dzīvosim ar attieksmi – Nekad savus ierobežojumus neizmantot kā attaisnojumu neveiksmei.

Autors: Roberts D. Fosters

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 /  www.cbmc.lv.

19.7.11

Kļūt izcilam, palīdzot citiem kļūt izciliem

Kļūt izcilam, palīdzot citiem kļūt izciliem

Gatavojoties semināram “Līderis kā kalpotājs”, es uzdūros citātiem no profesores Karlas Norskatas. Viņa apgalvoja: ”Daudzu vadītāju mērķis ir panākt, lai cilvēki par viņiem būtu augstākās domās. Izcila līdera mērķis ir palīdzēt cilvēkiem būt augstākās domās pašiem par sevi.” Pārdomājiet kādu brīdi iepriekš teikto.

Dažkārt liekas, ka tāds jēdziens kā līderis – kalpotājs mūsdienu profesionālajā un biznesa vidē, ja vispār tiek apsvērts, tad parasti tiek domāts sekojoši: “Es esmu vadītājs – jūs esat kalpotāji. Un tagad jums ir jādara tas, ko es teikšu.”  Tomēr, kā norāda dr. Norskata, patiesu līderi neraksturo tas, ko viņš panācis saviem spēkiem, bet gan tas, ko viņš ļāvis sasniegt citiem.

Jābūt spēcīgai personībai, lai justos droši un spētu citiem palīdzēt attīstīt karjeru. Patiess līderis – kalpotājs meklē iespējas parūpēties par citiem un iedrošināt viņus, asistējot cilvēku personīgajās un darba gaitās.

Daudzi vadītāji, nepārliecināti par savas pozīcijas stabilitāti vai arī baidoties, ka kāds cenšas atņemt viņu stāvokli, fokusējas uz to, ko citi varētu izdarīt, lai paaugstinātu viņu imidžu.  „Jūsu darbs ir darīt visu, lai es izskatītos labi,” reiz es dzirdēju sakām komandas līderi. Bet vai šāda egoistiska domāšana var veicināt citu sniegumu? Vai ir iespējams kļūt izcilam, palīdzot tādiem kļūt arī citiem?

Bībelē par to ir runāts vairākās vietās. Apustulis Pāvils saprata šo principu 1. vēstulē Korintiešiem 10:24, viņš saviem sekotājiem iesaka: "Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu." Izklausās, ka uz to ir vērts tiekties, bet vai mūsdienu globālajā tirgus pasaulē – ko tu esi darījis manā labā –tas ir reāli?

Bībelē, kas rakstīta vairāk kā pirms 2000 gadiem, par to tiek runāts kā par cēlu ideālu. Piemēram, Jaunajā Derībā apustulis Pāvils raksta: “Ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi, neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.” (Filipiešiem 2:3-4)

Cits apustulis – Pēteris, viens no pirmajiem Jēzus sekotājiem atbalso šo pārliecību, piedāvājot padomu: “Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.” (1. Pētera 5:6) Jeb citiem vārdiem, ja jūs gribat kļūt par lielu vadītāju, meklējiet veidu, kā kalpot un paaugstināt tos, kuri ir ap jums. Šajā procesā, pieaugot jūsu vadīto panākumiem, jūsu pašu pozīcija paaugstināsies.

Visu laiku lielākais Vadītājs – Jēzus Kristus ne tikai runāja par līderi kā kalpotāju, bet arī to vispārliecinošākajā veidā nodemonstrēja: “Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem.” (Marka 10:45)

Ja šis princips bija tik svarīgs Jēzum, tad arī katram no mums tam ir jābūt tikpat svarīgam.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 /  www.cbmc.lv.

 

13.7.11

Brīvības deklarācija darbā

Šis raksts ir tapis 4. jūlijā. Daudzās pasaules vietās šī ir kārtējā parastā diena. Tomēr, kā jūs, iespējams, zināt, 4. jūlijs ASV ir gadskārtējā Neatkarības diena.  Tā piemin dienu  1776. gadā, kad kolonijas deklarēja neatkarību no Lielbritānijas pārvaldes.

Ko jums nozīmē vārds „brīvība”? Daži varētu teikt, ka tas nozīmē varēt darīt visu, ko vēlies. Citiem tas varētu nozīmēt būt brīviem no apspiešanas un nepamatotas kontroles. Dictionary.com to definē sekojoši: “Iespēja un tiesības rīkoties brīvi; neatkarība; stāvoklis, kādā atrodas cilvēks, kas var netraucēti pārvietoties; iespēja realizēt savus centienus un mērķus bez ierobežojumiem.”

Biznesa un profesionālajā pasaulē brīvība tiek vērtēta ļoti augsti, īpaši saistībā ar uzņēmējdarbību. Viņi gūst prieku, spējot darīt darbu, kurš patīk, kad un kur to vēlas. Protams, ka viens no svarīgiem elementiem ir profesionālo vēlmju īstenošanai nepieciešamo resursu pietiekamība.

Kad es domāju par brīvību, man prātā nāk cilvēka darba vai karjeras interešu krustošanās ar ticību. Ir tādi, kuri apgalvo, ka pragmatiskā, uz rezultātu orientētā biznesa vidē ticībai nav vietas. Bet es tam nepiekrītu. Īstenībā, Bībele mums dod skaidras vadlīnijas, kā kļūt par tādiem profesionāliem un biznesa cilvēkiem, kādi vēlamies būt. Pārdomājiet sekojošo:

Brīvs kļūt par to, kādam nolūkam esi radīts. Iemesls, kādēļ mēs neredzam, ka  Volkswagen sacenšas F1 sacensībās, ir tas, ka tas nav radīts šim nolūkam. Tajā pat laikā, ja jūs vēlēsieties komfortablu, ērtu un ekonomisku braucamo ceļojumam, jūs neizvēlēsieties F1 formulu. Līdzīgā veidā, mēs katrs esam Dieva unikāli veidoti, ar personību, interesēm, prasmēm un spējām, kuras padara mūs atšķirīgus no līdzgaitniekiem. To saprotot, mēs kļūstam brīvi sasniegt profesionālo piepildījumu. “Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Efeziešiem 2:10)

Brīvs darīt labu. 21. gadsimta prasīgajā tirgū ir daudzi kārdinājumi atmest principus, pieklusināt pārliecību, lai gūtu panākumus. Bet uzticēšanās Dievam, nevis ārējiem apstākļiem, atbrīvo mūs, lai mēs spētu cieši turēties pie tām vērtībām, kuras nostiprina godīgumu, integritāti un attīsta pārliecību. “Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis…. Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā.” (Galatiešiem 5:1, 13)

Brīvs no bailēm. Nav jāšaubās, ka mēs dzīvojam baiļpilnos, neparedzamos laikos. Ekonomiskās, politiskās un globālās nenoteiktības var mūs pārpildīt ar bažām. Bet uzticēšanās, ka Dievs kontrolē visu un rūpējas par ikvienu no mums personīgi, sniedz mums paļāvību un drošību, kādu nevar gūt nekur citur. “Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Salamana pamācības 3:5-6) “Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku.” (Jesajas 41:10).

Brīvs izmantot Dieva resursus. Uzsākot jaunu biznesu, ir labi, ja ir bagāts labvēlis. Bībele saka, ka Dievam pieder viss, un Viņš dāsni piedāvā Savus resursus lietošanai. Ja mēs pildām Viņa gribu, Viņš apsola nodrošināt mums nepieciešamo. “Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:19)

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 /  www.cbmc.lv.

4.7.11

Vai jūs ieguldāt vairāk nekā ņemat ārā?

Ieņēmumi un izdevumi. Kredīts un debets. Aktīvi un pasīvi. Katrs no šiem terminiem  biznesa un profesionālajā vidē tiek lietots, lai novērtētu tā saukto “kritisko punktu”. Ja jūs varat nodrošināt, lai ieņēmumi ir lielāki nekā izdevumi, akumulēt lielākus kredītus nekā debetu un panākt aktīvu pārsvaru pār pasīviem, iespējams, jūsu bizness ir labā kondīcijā.

Bankās parasti lieto terminus – naudas ieguldīšana un izņemšana, bet līdzīgi var teikt par attiecībām, vienalga darbā vai mājās. Mēs visi esam, kā saka psihologi, “emocionāli rezervuāri”, un, kad esam “piepildīti”,  jūtamies apmierināti un mierīgi, un, kad rezervuārs ir tukšs, jūtamies neapmierināti un uztraukti. 

Ir daudzi veidi, kā veikt ieguldījumus kāda emociju krātuvē, piemēram, laiks un uzmanība. Dažkārt palīdzēt var savlaicīgs pieskāriens. Bet labākais no paņēmieniem, kā piepildīt kāda emocionālo tvertni, ir savlaicīgi, rūpīgi izvēlēti vārdi. Tomēr nepiemērotā laikā un bezrūpīgi pateikti vārdi var iztukšot tikpat viegli.

Es atceros bosus, kuri ir paveikuši gan vienu, gan otru. Viens no viņiem spēja mani uzmundrināt un iedrošināt, it īpaši reizēs, kad es nesasniedzu to, ko viņš  un arī es  gaidīja. Viņš vienmēr mani pārliecināja: “Nākamreiz tev veiksies labāk!” Kamēr cits priekšnieks reti teica ko labu. “Ja es neko nesaku, pieņem, ka viss ir kārtībā,” reiz viņš atzina. Problēma bija tā, ka es vienmēr  no viņa dzirdēju  tikai, ka “nav labi.”  

Katram ir nepieciešams emocionāls atbalsts, un tā veids ir atšķirīgs, bet mēs visi augstu vērtējam laiku pa laikam saņemtus pozitīvus vārdus, jo negatīvos saņemam katru dienu. Iepriekš esam diskutējuši par mēles spēku un ietekmi un nepieciešamību pārskatīt šo aspektu attiecībās darbā. Īpaši ieteicams  apsvērt dažas atklāsmes no mūžīgās “biznesa rokasgrāmatas” – Bībeles:

Cel nevis noārdi. Kritiskā situācijā vienmēr vieglāk atrast kļūdu nekā dot ieteikumu. Bet labu līderu atšķirība ir spēja attīstīt un celt savus padotos, darot viņus spējīgākus pieveikt lielākus izaicinājumus. Lai tiktu galā ar šo uzdevumu, mums ir jāiemācās saskatīt, kad cilvēks izdara kaut ko pareizi. “No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.” (Efeziešiem 4:29)

Centies iedrošināt nevis laupīt cerības. pirms vairākiem gadiem, kad domāju par stāšanos darbā kādā bezpeļņas organizācijā, biju relatīvi iesācējs. Man trūka vērtīgas pieredzes, bet vērtētāji mani uzlūkoja kā “neapstrādātu dimantu”, kādu ar potenciālu, kurā ir vērts ieguldīt. Kad tiku pieņemts darbā, pret mani izturējās tieši tā, un ar laiku es attaisnoju viņu uzticību. “Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem.” (Salamana pamācības 18:21)

Atbildi ar laipnību, nevis dusmām. Kad “deg” termiņi vai ir citas grūtības darbā, mēs bez apdoma runājam asi, aizvainojot citus. Bet, saglabājot mieru un līdzcietību, mēs sasprindzinātu situāciju nomierinām un vēršam par labu. “Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.” (Salamana pamācības 15:1)

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 /  www.cbmc.lv.