24.3.09

„Apgrieztā” vadīšana

Iespējams, mēs visi kādā laika posmā esam strādājuši tādu cilvēku vadībā, kuri katrā iespējamā situācijā centušies izrādīt savu varu pār mums. Vienalga vai tas bija direktors, prezidents, īpašnieks vai tiešais vadītājs, viņš skaidri deklarēja, ka viņa padoto uzdevums ir piepildīt viņa mērķus un kaprīzes. Vienam manam draugam bija boss, kurš teica: „Tu man esi vajadzīgs, lai es izskatītos labi.”

Gadu desmitus hierarhija no augšas uz leju kalpoja kā klasiskais biznesa modelis. Tomēr pēdējos gados šis modelis piedzīvojis krietnas izmaiņas. Viena no alternatīvām, kas var izpausties dažādos veidos, saucas -vadīšana kalpojot. Šajā gadījumā vadītājs saprot, cik svarīgi darbiniekiem dot iespēju un palīdzēt pilnveidot prasmes un iemaņas.

Viens no labākajiem bosiem, kāds man jebkad ir bijis, kad es pievienojos komandai, teica: „Es vēlos tev nodrošināt vietu, kurā tu varēsi pilnībā attīstīt savas spējas, kur tu varēsi būt tas, par ko tu vienmēr esi vēlējies būt.” Viņa nolūks bija vairāk palīdzēt man sasniegt savus mērķus, nekā tas, ko es varu darīt viņa labā. Tas ir apbrīnojami, kā strādāšana šāda cilvēka vadībā jūs iedvesmo darīt visu iespējamo priekš viņa.

Kad mēs kopā ar Deividu Stodartu rakstījām grāmatu „Padomdošanas sirds”, mēs novērojām patiesi lielu vadītāju kopīgu īpašību – spēju attīstīt jaunus vadītājus, palīdzēt cilvēkiem sasniegt maksimālās spējas. Neviens vadītājs nav uz visiem laikiem, tādēļ viņa paliekošo ietekmi var konstatēt tikai pēc tam, kad viņš ir projām. Tad mēs varam novērot, kā turpinās un attīstās viņa sāktais darbs, ja tas vispār turpinās.

Ideja par vadītāju, kurš kalpo, mūsdienās šķiet diezgan jauns jēdziens. Bet patiesībā tas atgriežas pie Bībeles, kura aptver cilvēces vēstures tūkstošgades. Tā māca principus, kurus var pielietot gan biznesā, gan personīgajā dzīvē. Lūk, dažas vietas, kur stāstīts par „apgriezto” vadīšanu.

Vadītājiem jāuztver sava loma kā aprūpētājiem. Labi vadītāji cenšas saskatīt padoto talantus un dot iespēju viņiem tos attīstīt. Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, ne kā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam.” (1. Pētera 5:2-3).

Vadītājiem nevajadzētu lietot savu pozicionālo varu, lai apmierinātu savu ego. Kad vadīšanu uzskata par godu un privilēģiju, nevis tikai par savām tiesībām, ikviens gūst labumu. “… Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!(Galatiešiem 5:13).

Vadītājiem jāparāda sava pazemība, uzņemoties atbildību. Cilvēki jūtas iedvesmoti un motivēti, ja vadītāji patiesi par viņiem rūpējas un viņu vajadzības un intereses stāda augstāk par savējām. Bet lielākais jūsu starpā lai ir jūsu kalps. Un, kas pats paaugstināsies, tas tiks pazemots; un, kas pats pazemosies, tas tiks paaugstināts.” (Mateja 23:11-12). Un Viņš apsēdies atsauca tos divpadsmit un tiem saka: "Ja kas grib būt pirmais, tas lai ir no visiem pēdējais un visu kalps."” (Marka 9:35).

Vadītājiem jāseko Jēzus piemēram. Ja kāds ir pelnījis saņemt no citiem cieņu un godbijību, tad tas noteikti ir Jēzus Kristus. Pat Viņš nāca ar vēlmi kalpot, līdz pat krusta nāvei cilvēces grēku dēļ. Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem."” (Marka 10:45).Jo kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet Es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo.(Lūkas 22:27).

(Autors: Roberts Dž. Tamasi)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv

22.3.09

Dieva līdzstrādnieki

Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus, ja kāds kalpo, tad kā ar to spēku, kuru Dievs piešķir, ka visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu; Viņam pieder gods un vara mūžu mūžos.” (1. Pētera 4:11)

Visas dažādās spējas, kādas ir cilvēka dvēselei, miesai un garam, ir devis Dievs, lai cilvēks tās izglītotu un veidotu, līdz tās aizsniedz visaugstāko iespējamo attīstības stāvokli. Cilvēcīgajam darbarīkam jāsadarbojas ar dievišķo gribu, un, tā rīkojoties, cilvēks tiek nosaukts par Dieva līdzstrādnieku.

Visas spējas, visas īpašības, ar kādām Dievs mūs ir apveltījis, jāizlieto Viņa pagodināšanai. Cilvēkam jāsadarbojas ar Kristu Dieva tikumiskās līdzības atjaunošanā sevī, un tas tiks panākt, uzņemoties Kristus jūgu un ik dienas apgūstot Kristus lēnprātību un pazemību, lai Kristus savu bērnu var izlietot par svētību līdzcilvēkiem.

Vispirms saņemot pamācību no Kristus, un tad pašam sargājot savu prātu un dvēseli, viņam jākalpo svētam mērķim, paceļot savas domas pie tā, kas ir šķīsts un augsts, un ar vārdiem un priekšzīmi modinot cilvēkos vēlēšanos pateikties un nodoties Dievam. Šādi rīkojoties, viņš kļūst par Dieva līdzstrādnieku. Nevienu uzticēto dāvanu nevajadzētu izlietot sevis izcelšanai, meklējot cilvēku uzslavu, bet gan lai paaugstinātu Dievu, lai iedvesmotu citus cilvēkus – nedomājot par to, kādu godu varētu iegūt sev, bet gan, kā varētu būt par svētību līdzcilvēkiem un kļūt par vissekmīgāko darbarīku cilvēku aicināšanā domāt par Debesu lietām.

Ar vārdiem un darbiem tiem jāmāca citus iet Jēzus pēdās. Tad arī paša prāts kļūs līdzsvarots un spējas tiks vērtētas kā Dieva dāvana, kas jāizlieto, lai visos iespējamos veidos atbalstītu Dieva plānu. Harmoniski sadarbojoties ar Dievu Viņa lielajā plānā, viņš izpildīs tam nozīmēto darbu. Caur viņam doto Dieva žēlastību tas domās par Kristus rakstura līdzības atjaunošanu sevī. Pats žēlastības pacelts, viņš ir sagatavojies savā pārveidotajā raksturā pacelt savus līdzcilvēkus, kā ar priekšrakstiem, tā ar priekšzīmi.

Visas Dieva dāvanas jāizlieto radošam un pārveidojošam darbam. Nekādā gadījumā šis darbs nedrīkst kļūt egocentrisks (..). Šis dzīves pārbaudes laiks dots cilvēku atgriešanai atpakaļ pie pilnības, kādi savā raksturā būs visi izglābtie. Dieva likumi atspoguļo Viņa raksturu.

(Autore: Elena Vaita)

Viņš ir uzticīgs un taisns

Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1. Jāņa 1:9)

Ienaidnieks mūs kārdinās, taču vai mums, atsakoties kaut vismazākā lietā no stingriem, godīgiem principiem, jādod viņam iespēja nojaukt visas barjeras? Ja padosimies kaut vismazākajā lietā, viņš turpinās mūs kārdināt dažādos veidos, līdz mēs rīkosimies pretēji skaidrajiem Dieva Vārda norādījumiem, paklausot sātana prātam un viņa gribai. Sātans un viņa eņģeļu pulki pastāvīgi modri vēro un meklē līdzekļus, ar ko savaldzināt un pazudināt dvēseles, kas nostājušās zem Valdnieka Imanuēla asinīm slacītā karoga.

Jūs kādu laiku staigājāt pareizi, jūs baudījāt, ka Kungs ir labs, bet tad jūs kritāt grēkā un nonācāt tumsā. Kad kritāt kārdināšanā, jūs pārtraucāt raudzīties uz Jēzu, jūsu ticības iesācēju un pabeidzēju. Taču, atzīstot savus grēkus, ticiet, ka Dieva Vārds nekļūdās un Kungs ir uzticīgs saviem solījumiem. Jums tikpat lielā mērā nākas ticēt, ka Dievs piepildīs savus vārdus un piedos jūsu grēkus, kā jums pienākas Viņam tos izsūdzēt. Jums jātic Dievam, ka Viņš darīs tieši tā, kā apsolījis savā Vārdā, un piedos jums visus jūsu pārkāpumus.

Kā mēs lai zinām, ka Kungs ir tiešām mūsu grēkus piedodošais Pestītājs, un kā lai mēs pārbaudām šo brīnišķo žēlastību un mīlestību, kas Viņā kvēlo pret mums? Mums nešaubīgi jātic Viņa vārdiem, jātic ar satriektu un pakļāvīgu garu! Nav nekādas vajadzības pastāvīgi staigāt apkārt noskumušam, sūdzoties par saviem grēkiem, un pastāvīgi justies Dieva nopeltam. Ticiet Dieva Vārdam un raugieties uz Jēzu, kavējoties pie Viņa tikumiem un Viņa žēlastības, un sirdī radīsies pilnīga nepatika pret visu, kas ir ļauns. Tad jūs atradīsities starp tiem, kas salkst un slāpst pēc taisnības. Tomēr, jo tuvāk iepazīsimies ar Jēzu, jo skaidrāk saskatīsim savus rakstura trūkumus.

Redzot savas neveiksmes, atzīsim tās Jēzum, un patiesi satriektā garā sadarbosimies ar Svētā Gara dievišķo spēku, lai uzvarētu visu ļaunumu! Ja mēs savus grēkus izsūdzam, tad arī jātic, ka tie ir piedoti, jo apsolījums ir ļoti noteikts.

(Autore: Elena Vaita)

16.3.09

ATALGOJUMS PAR AKTĪVU KLAUSĪŠANOS

Profesionāla biznesa apmācības speciāliste man stāstīja, ka gatavojas apmeklēt jaunus kursus par komunikācijas kritiskajiem elementiem. Viņa bija atklājusi, ka biznesa līderiem daudzas problēmas rodas labu komunikācijas iemaņu trūkuma dēļ, tajā skaitā attiecībā uz klausīšanos.

Saruna ar viņu man atgādināja tās neskaitāmās reizes, kad man bija darīšanas ar enerģiskiem, steidzīgiem pārdošanas speciālistiem vai uzņēmējiem, kuri izdara pieņēmumus, ko jūs teiksiet, un sāk runāt, pirms jūs esat pilnībā izteicis savas domas. Esmu novērojis, ka pārāk bieži šāda kļūda – nepilnīgi uzklausīt, noved pie ātriem un kļūdainiem lēmumiem, kuri balstās uz nepilnīgu informāciju.

Labai biznesa komunikācijai lielākoties mums nepieciešama lieliska klausīšanās prasme. Cilvēkam var būt lieliska dzirde un tajā pat laikā ļoti vāja spēja sadzirdēt. Dzirde ir viena no piecām cilvēka maņām, kas bieži darbojas ārpus mūsu apziņas, reaģējot uz skaņas viļņiem, kuri sasniedz mūsu bungādiņas. Piemēram, skaļu troksni biroja ārpusē jūs dzirdēsiet pat tad, ja nebūsiet klausījies.

Taču klausīšanās ietver apzinātu darbību – ne tikai dzirdēšanu, bet arī cenšanos saprast teiktā jēgu un nolūku.

Kā jūs varat zināt, ka protat klausīties?

      Ja kāds jums stāsta par savu problēmu, vai jūs ļaujat viņam izklāstīt visu informāciju, vai arī pārtraucat pusvārdā iedomājoties, ka saprotat viņa problēmas?

      Ja kāds pie jums griežas ar kritiku, vai jūs reaģējat ar aizsardzību, vai arī cenšaties saprast vai teiktajā ir kāda daļa taisnības?

      Vai sarunas laikā jūs koncentrējaties uz sarunu partnera teikto, vai arī jūsu domas klejo pa citiem nesaistītiem tematiem?

         Vai jūs aktīvi cenšaties saprast teikto, ieskaitot runātāja sajūtas, vai arī ātri sākat domāt par to, ko atbildēsiet?

Bībeles Vecajā Derībā minēti daudzi vērtīgi principi attiecībā uz komunikāciju, ietverot arī klausīšanos. Piemēram, Salamana Pamācībās 18:13 mācīts: "Kas atbild, iekams viņš dzirdējis, tam piemīt vientiesība un tas piedzīvos kaunu." Šajā pašā nodaļā teikts: Priekš bojā iešanas cilvēka sirds kļūst lepna, bet pazemība ved godā.” (Salamana Pamācības 18:12). Citiem vārdot sakot, nesaprātīgiem cilvēkiem ir daudz, ko teikt, viņi nesaskata iemeslu, kāpēc būtu jāietur pauze un jāuzklausa citus cilvēkus.

Jau kuru reizi Bībele mums sniedz vērtīgu ieskatu, kā būt sekmīgiem un kā būt visnoderīgākiem tiem cilvēkiem, kurus vadām un kuriem kalpojam.

Ja jūs patiešām vēlaties saprast savus klientus, mēģiniet klausīties. Tas izklausās vienkārši, tomēr aktīva klausīšanās prasa trenēšanos un zināmu pazemību. Mēģiniet to nākamreiz, tiekoties ar klientu. Jūs, iespējams, būsiet pārsteigts par iznākumu.

(Autors: Riks Bokss)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv.

9.3.09

RETĀ MĀKA GAIDĪT

Vai jums patīk gaidīt? Man nē. Vienalga, vai stāvēt rindā pastā,  bankā vai veikalā, vai sēdēt sastrēgumā, mana pacietība strauji dilst. Ja es zvanu, lai sarunātu tikšanos vai precizētu rēķinu, un mani “uzliek” uz gaidīšanu, mana nepatika gaidīt kļūst acīmredzama.

Šāda veida gaidīšanas, protams, sagādā ne visai lielas neērtības. Ir cita veida gaidīšanas, kuras apgrūtina krietni vairāk. Piemēram, 1981. gadā mēs ar ģimeni pārcēlāmies no Hjūstonas Teksasā uz Čatongu, Tenesijā, kur es biju ieguvis jaunu darbu. Mums bija jāpārdod māja, bet paredzēdami, ka tas notiks ātri, nolēmām mājas pirkšanu Čatongā nesaistīt ar otras pārdošanu. Rezultātā veselu gadu mēs bijām “īpašnieki” divām mājām, maksājām par tām hipotēku un bijām spiesti izdarīt aizņēmumu.

Pirmajā brīdī gaidīt, līdz pārdosim māju, nebija grūti. Tajā laikā nekustamā īpašuma tirgus Hjūstonā bija ļoti aktīvs, un mēs cerējām uz drīzu māklera zvanu, ka māja ir pārdota. Bet paejot nedēļām un mēnešiem, gaidīšana kļuva smagāka, jo īpaši tāpēc, ka mūsu trūcīgie ietaupījumi divkāršo maksājumu dēļ strauji izsīka.

Ir bijušas arī citas reizes, kad gaidīšana nav bijusi viegla: Karjeras laikā, kad kļuvis skaidrs, ka pienācis laiks mainīt darbu, gaidot redaktora atbildi par rakstu žurnālā vai grāmatu, gaidot paredzēto samaksu, kura nepieciešama, lai uzlabotu finansiālo situāciju, skaitot dienas līdz sarežģītai operācijai, ar bažām gaidot zvanu no tuviniekiem krīzes laikā. Man šāda gaidīšana vienmēr šķitusi ļoti mokoša.

Diemžēl pat mūsdienās ar ātri pieejamiem iepriecinājumiem un komunikāciju, gaidīšana ir dienišķa realitāte. Kā jūs tiekat galā ar gaidīšanu – restorānā gaidot apkalpošanu, gaidot atbildi no klienta, vai gaidot ziņas, kuras būtiski var mainīt jūsu līdzšinējo dzīvi? Interesanti, cik daudz par gaidīšanu un ticību Dievam gaidot, teikts Bībelē Vecajā Derībā Jesajas grāmatā:

Dievs rīkojas saskaņā ar Savu dienaskārtību, nevis mūsējo. Ticība Dievam nenodrošina momentānu atbildi.  Pat ja atbilde nāk lēnāk nekā vēlamies, varam būt droši, ka Viņš atbildēs. “Es cerēšu uz To Kungu, kas paslēpis Savu vaigu Jēkaba namam, un paļaušos uz Viņu!(Jesajas 8:17).

Dievs nereti atbild veidos, kuri pārspēj mūsu gaidīto. Kad saņemam Dieva atbildes uz mūsu vajadzībām, tad reizēm tās ir atšķirīgas no gaidītā, un labākas par cerēto. Tanī dienā sacīs: "Redzi, tas ir mūsu Dievs, mēs paļāvāmies uz Viņu, ka Viņš mūs izglābs! Tas ir mūsu Kungs, uz Viņu mēs cerējām! Priecāsimies un līksmosimies par Viņa žēlastību!"” (Jesajas 25:9).

Dievs atalgo mūsu gatavību gaidīt. Mēs bieži tiekam kārdināti steigties iegūt rezultātu, bet Dievs atalgo pacietību. Tādēļ Tas Kungs gaida, lai jums parādītu žēlastību, tādēļ Viņš pošas, lai jums būtu žēlīgs, jo Tas Kungs ir taisnīgas tiesas Dievs; svētīgs, kas paļaujas uz Viņu!(Jesajas 30:18).

Dievs dod izturību tiem, kuri gaida Viņa atbildi. Gaidīšana var sadeldēt mūsu fiziskos, emocionālos un garīgos resursus. Bet, ja mēs ticam Dieva savlaicīgai atbildei, Tad Viņš mūs nodrošina ar nepieciešamo izturību. Bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā, ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.” (Jesajas 40:31).

(Autors: Roberts Dž. Tamasi)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv

4.3.09

SASTOPOT UN PĀRVAROT NEVEIKSMI: 2. daļa

Pagājušā nedēļā mēs apskatījām piecus izplatītākos neveiksmju cēloņus. Šonedēļ mums jāpārdomā, kādus soļus spert, lai pārvarētu neizdošanos:

ATZĪSTIET SAVU PERSONĪGO ATBILDĪBU PAR NEVEIKSMI. Ja esat pieļāvis kļūdu – atzīstiet to. Esiet sveicināts, jūs esat cilvēks. Nevainojiet citus. Zaudētājiem patīk vainot sliktu veiksmi, ekonomiku, bosu, dzīvesbiedru vai pat Dieva nelabvēlību. Bet uzvarētāji nekad neapsūdz citus un neattaisno sevi, kad paklūp. 1974. gadā, pēc uzvaru sērijas 88 spēlēs basketbola komanda UCLA zaudēja Notrdamas komandai, neskatoties uz to, ka spēles gaitā bija vadībā ar 11 punktiem. Treneris Vudens teica: “Vainojiet mani!” UCLAs treneris bija uzvarētājs. Salamana pamācības 28:13 vēsta, "Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.”

SASKATIET, KĀDU LABUMU VAR GŪT NO NEVEIKSMES. No neveiksmēm iespējams daudz ko iemācīties. Piemēram:

Tās parāda, kas nedarbojas! Izgudrotājs Tomass Edisons esot teicis: "Nesauciet to par neveiksmi. Sauciet to par izglītību!"

Tās liek jums kļūt kreatīvākam. Meklēt citus ceļus, kā panākt iecerēto.

Tās pasargā no augstprātības un egoisma. Ja viss, ko jūs darāt, izdotos, neviens nespētu ar jums dzīvot kopā.

Tās liek jums pārdomāt to, kas dzīvē ir svarīgākais. Neveiksme ir viens no veidiem, kā Dievs liek mums pārdomāt mūsu dzīves gaitas.

Kā Salamana pamācībās 20:30 teikts, "Ļaunumam jāpretojas ar bargu sodu un spēcīgiem sitieniem...

LŪDZIET DIEVAM GUDRĪBU SAPRAST CĒLONI. Kādēļ es kļūdījos? Vai ir kāds iemesls, kādēļ es sevi noskaņoju neveiksmei? Ir daudzi neapzināti cēloņi, kuri paliek apslēpti zemapziņā, un sabotē mūsu pūliņus. Tādi var būt:

Bailes no panākumiem. Panākumi var uzlikt tādus pienākumus, kādus mēs nemaz negribam uzņemties.

Vainas apziņa. Ja jums liekas, ka neesat pelnījis izdošanos, jūs varat sevi noskaņot neveiksmei.

Aizvainojums. Daži pieļauj neveiksmi, lai atlīdzinātu tiem, kuri piespieduši viņus censties gūt sekmes.

Ja mēs meklēsim, Dievs dos gudrību gūt no neveiksmēm vērtīgu mācību. Kā Jēkaba 1:5 solīts: "Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.”

AIZMIRSTIET PAGĀJUŠO UN KONCENTRĒJIETIES UZ NĀKOTNI. Pagātnei jāpaliek pagātnē. To nevar izmainīt. Līdzīgi kā ūdens, kurš iztecējis pa tilta apakšu. Jūs nevarat to dabūt atpakaļ, tādēļ jums jāpārstāj par to raizēties un jādodas uz priekšu.

Saprotot neizdošanās sāpes un nespēju pagātni padarīt par nebijušu, apustulis Pāvils rakstīja: "Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan - aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā...(Filipiešiem 3:13).

(Autors: Dr. Riks Vorens)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv