27.12.10

DIEVA REVERSĀ MĀRKETINGA STRATĒĢIJA

Mārketings ir visur. Vismaz tā mums saka. Jums ir jārada sava identitāte patērētājam. Jāatrod niša savam produktam vai pakalpojumam. Jāstrādā, lai radītu atpazīstamu zīmolu. Jums jākļūst pamanāmiem, un potenciālajiem klientiem ir jāatceras tieši par jums,  tiklīdz viņiem ievajagas to, ko jūs piedāvājat. Mērķis  ir tirgus daļa, un, jo tā lielāka, jo labāk.

Kā jūs to panākat? Mums ir daudzi paņēmieni: sasaukt preses konferenci, izdot krāsainas brošūras, izveidot iespaidīgu un modernu interneta lappusi, panākt intervijas presē, radio un televīzijā, nolīgt sabiedrisko attiecību kompāniju, noformulēt un īstenot visaptverošu multimediju reklāmas stratēģiju vai nolīgt slavenu personu, kura atbalstīs jūsu produktu.

Domājot par Ziemassvētku svinībām, liekas, ka Dievs nav pievērsis uzmanību mārketingam. Acīmredzams, ka efektīva mārketinga stratēģija pārdomātu blakusapstākļus Kristus dzimšanai, un tie būtu savādāki. Padomājiet par sekojošo:

Jēzus, Dieva Dēls piedzima mazā, necilā ciematā, nebūt ne tirdzniecības ceļu krustcelēs un vietā bez publiskas ievērības.

Nebija arī marketinga budžeta. Patiesībā Jēzus vecākiem pat trūka līdzekļu piedienīga viesnīcas numura izīrēšanai. Viņu bērns piedzima kūtiņā, mājdzīvnieku aplenkts. Nekādas iespējas skaļiem dzimšanas paziņojumiem vai ziņām.

Nebija nekādu mediju vispār. Drukātā prese tika izgudrota tikai pēc 1500 gadiem. Fotogrāfijas, radio un TV nevienam pat prātā ienākt nevarēja. Cik slikta laika izvēle!

Sarakstu var turpināt, bet jūs sapratāt: populārs Ziemassvētku korālis ir „Debespulks dzied apstarots”, bet viņi vienīgi sniedza formālu paziņojumu. Pirmie cilvēki, kuri to dzirdēja, bija vienkārši gani bez vārdiem, un viņiem tajā laikā dominējošā romiešu kultūrā nebija nekādas autoritātes. 

Un šobrīd neskaitāmi miljoni uzticamu sekotāju visā pasaulē atkal svin Jēzus Kristus dzimšanu - notikumu pirms vairāk kā 2000 gadiem. Kā tas var būt bez augstāk pieminētajiem mārketinga pasākumiem? Tas tika sasniegts, ticiet vai nē, pateicoties principu realizācijai, kuri arī šobrīd plaši izplatīti mūsdienu biznesa vidē. Lūk, daži no tiem: 

Apmierināti klienti. Vislabākā reklāma ir cilvēki, kuri var apliecināt produkta kvalitāti no savas pieredzes. Bez algas un komisijas maksām – tie ir apmierinātie klienti. “…Tie, kas visā pasaulē rada nemieru, atnākuši arī šeit” (Apustuļu darbi 17:6, ESV).

Spožas atsauksmes. Kad klienti ir sajūsmā par produktu vai pakalpojumu, viņi labprāt vēlas par to pastāstīt citiem.  Kas no sākuma bija, ko esam dzirdējuši, ko savām acīm esam redzējuši, ko esam skatījuši un mūsu rokas ir aptaustījušas, dzīvības vārdu dzīvība ir parādījusies, mēs esam redzējuši un apliecinām un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums ir parādījusies, ko esam redzējuši un dzirdējuši, to pasludinām arī jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums. Un mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu” (Jāņa 1. vēstule 1:1-3).

Piepildīti solījumi. Ir pierasts, ka produkta vai pakalpojuma spējas tiek pārspīlētas. Bet, ja jūs piepildāt solīto, jūs esat ieguvis klientu uz visu mūžu. “Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” (Apustuļu darbi 1:8).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 /  www.cbmc.lv.

24.12.10

Kad žēlastība izlidoja pa logu

Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” Lūkas 2:14.

Dažreiz tik ļoti aizraujamies ar gatavošanos Ziemsvētkiem, ka aizmirstam to patieso garu. Mēs vēlamies, lai viss būtu un noritētu nevainojami, un, pirms paspējam to pamanīt, žēlastība izlido pa logu.

Kad kalpojām Indijā, iegādājāmies mākslīgo Ziemsvētku eglīti. Tā bija balta, un Noulīna to izdekorēja ar zilām bumbām un krāsainām lampiņām. Tā iepatikās visiem, kas to ieraudzīja; vietējā avīze atsūtīja žurnālistu, kurš to nofotografēja un ievietoja avīzē.

Togad mēs dižojāmies ar dāvanām, kuras bijām iegādājušies saviem piecus un trīs gadus vecajiem bērniem. Ziemsvētku vakarā baudījām īpašu gardumu: vīnogas. Netālu esošajā lauksaimniecības koledžā tika audzēta Tomsona bezkauliņu šķirne, un bija ievākta pirmā raža. Tās bija saldas un gardas, labākās vīnogas, kādas jebkad bijām baudījuši.

Tad devāmies gulēt. Tomēr tā nebija klusa, svēta nakts. Netālajā ciematā notika hinduistu kāzas, un skaļruņos dārdošā mūzika atskanēja arī līdz mūsu mājai. Tad mūsu dēlam radās problēmas ar veselību. Acīmredzot viņš pārāk strauji bija apēdis pārāk daudz vīnogu, un tāpēc viņam kļuva slikti ar kuņģi. Visbeidzot viņš nomierinājās, bet mūzika turpināja skanēt.

Mēs ar Noulīnu varējām aizmigt tikai īsi pirms saullēkta, kad dārdošā mūzika beidzot apklusa.

Bērni pamodās izgulējušies un gatavi atvērt dāvanas. Viņi gaidīja un gaidīja, kad beidzot parādīsies mamma un tētis, bet mēs gulējām.

Visbeidzot viņi vairs nespēja novaldīties un sāka tās atvērt paši.

Beidzot mēs ar Noulīnu pamodāmies. Ienākuši dzīvojamajā istabā, ieraudzījām, ka grīdu klāj ietinamā papīra kaudzes un to vidū sēž divi bērni, no kuriem viens izskatījās tā, ka tūlīt aizmigs. Noulīna apgalvo, ka tas bija gads, kad žēlastība izlidoja ārā pa logu. Visi vecāku izstrādātie plāni nevainojamiem svētkiem izkūpēja gaisā. Un mēs bērniem to likām saprast! Bet mēs kļūdījāmies. Mūsu dēls un meita bija un joprojām ir daudz svarīgāki nekā jebkādi Ziemsvētku plāni vai gatavošanās.

Ziemsvētkos galvenā ir žēlastība, un ne tikai izlasīta vai sludināta, bet īstenota dzīvē.

Tādēļ, draugi, neuztraucieties, ja arī jūsu Ziemsvētku plāni neizvēršas tā, kā bijāt iecerējuši. Ļaujiet, lai plāni, nevis žēlastība, izlido pa logu!

(Autors: Viljams Džonsons)

20.12.10

ESIET UZMANĪGI SAĪSINOT

Kādu vasaru mēs ar ģimeni atvaļinājuma laikā devāmies ceļojumā ar auto ar vienu mērķi – aplūkot Savienoto Valstu rietumu pusi. Mēs piekrāvām mašīnu un devāmies meklēt piedzīvojumus. Rezultātā divu nedēļu laikā mēs nobraucām vairāk nekā 8000 km.

Lielākoties mēs vienkārši baudījām braucienu, nevis steidzāmies uz kādu galapunktu. Bet vienā no štatiem (es neminēšu kurā) mūs tik ļoti nogarlaikoja vienveidīgie skati, ka man ienāca prātā brīnišķīga ideja, kā man tobrīd šķita, – pa īsāko ceļu doties uz nākamo lielo pilsētu.

Kartē redzamais alternatīvais ceļš likās piemērots un veda tieši uz pilsētu. Balstoties uz kartē redzamo, domājām, ka tādējādi varam ietaupīt vismaz stundu un varēsim izvairīties no apnicīgās ainavas vērošanas. Mēs nobraucām no ērtā lielceļa uz jaunizvēlētā ceļa. 

Tā izrādījās liela kļūda! Ceļš nesa vienu šķērsli pēc otra: remontdarbus, garu lēni braucošu auto kolonnu, kurai nevarēja tikt garām, liellopus un pēc tam aitas ceļa vidū, bedres kā meteorīta krāterus un degvielas staciju un labierīcību trūkumu. 

Šīs pieredzes gala iznākums: Manis ieteiktais „saīsinājums” mums prasīja daudz ilgāku laiku nekā iepriekšējais, mums gandrīz beidzās degviela, un man bija saspīlētas attiecības ar nepateicīgo ģimeni!

Mācība: Saīsinājumi ne vienmēr ir tik labi, kā sākotnēji liekas.

Lai arī daži fiziķi varētu tam iebilst, ir acīmredzams, ka dažkārt īsākais ceļš uz galamērķi NAV taisna līnija.

Saīsinājumi un to radītās potenciālās briesmas, protams, nav saistītas tikai ar ceļošanu.  Piemēram, mūsdienu konkurences apstākļi biznesā bieži mūs kārdina nogriezt stūrus, lai paātrinātu projektu gaitu vai arī samazinātu izmaksas un iegūtu lielāku peļņu. Laika trūkums, vadības prasības, mantkārība vai pat slinkums var mūs mudināt pieņemt nepārdomātus lēmumus ceļā uz izvēlēto mērķi.

Bet ētiski saīsinājumi, tādi kā klientu krāpšana attiecībā uz produkta vai pakalpojuma kvalitāti, vienmēr atgriežas, lai vajātu mūs, ja ne uzreiz, tad ilgākā laika posmā noteikti.

Savā pārlaicīgajā gudrībā Bībele piedāvā vairākus brīdinājumus, kuri piemērojami saīsinājumiem:

Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši, bet, kas staigā netaisnus ceļus, tas atklāsies savā nepievilcīgajā īstenībā.  (Salamana pamācības 10:9).

Kas mantu ar meliem krāj, tas ir tikpat kā zūdoša elpa tiem, kas nāvi meklē.” (Salamana pamācības 21:6).

Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet, ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā.” (Salamana pamācības 13:11).

Uzticams vīrs piedzīvo daudz svētības, bet tas, kas sevišķi steidzas bagāts kļūt, nepaliks nenoziedzīgs.” (Salamana pamācības 28:20).

Nākamreiz, kad jūtaties kārdināts izmantot īsāko ceļu – padomājiet rūpīgi, pirms rīkoties.

Autors: Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 /  www.cbmc.lv.

 

15.12.10

Dzīvot cerībā

Es esmu tas pats, Es esmu pirmais un arī pēdējais.” Jesajas 48:12.

Šīs ir nebijušu šaubu un ļaunu priekšnojautu pilnas dienas. Bez brīdinājuma uzbrūk teroristi. Daudzu pilsētu ielas klātas asinīm. Asinis stingst dzīslās, iedomājoties, ka daži cilvēki mājās, istabās vai pagrabos varētu glabāt nelielus kodolieročus. Mainās klimats, un zemestrīces izraisa plūdus un postījumus. AIDS plešas plašumā, pat apdraudot vairāku kopienu eksistenci.

Šādos laikos mēs, kas pazīstam Kungu Jēzu un Viņa žēlastību, varam dzīvot cerībā un mierā. Mūsu nākotne ir veidota nevis uz valstu vadītāju un viņu plānu plūstošo smilšu pamata, bet gan uz Drošās Klints.

Glābējs mūs iedrošina: „Es visu sāku un, jā, Es visu arī pabeigšu.” Viņš ir Radītājs, un Viņš ir arī tas, kurš darīs galu ļaunumam. Mūsu Kunga rokā, kas tika piesista krustā mūsu dēļ, Radīšana un Gals ir cieši saistīti kopā.

Pirms pāris gadiem akadēmisko pasauli pārsteidza slavenais filozofs Entonijs Flū, kurš lielāko daļu dzīves bija pavadījis, atmaskodams ticību Dievam, publicēdams rakstus un grāmatas, kurās pārliecinoši centās pierādīt, ka Dievs neeksistē. Bet Entonijs Flū pēkšņi mainīja puses — viņš sāka pierādīt, ka Dievs tomēr eksistē.

Kas viņam lika mainīt savu viedokli? Viņš to darīja visapkārt esošo nenoliedzamo pierādījumu dēļ, atzīstot, ka pasaule ir ļoti sarežģīta. Cilvēka DNS, tāpat kā citas mūsu brīnumaini izveidotā ķermeņa struktūras, satur savstarpēji saistītas daļas, kas nevarēja rasties nejaušības rezultātā — tas būtu neiespējami. Šādus datus un sistēmas var izveidot vienīgi izcils Prāts.

Šis Prāts ir Kristus, jo „Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu” (Kolosiešiem 1:16). Viņš arī apsola: „Es nākšu atkal.” (Jāņa 14:3) Visa Radītājs atgriezīsies, lai visu atjaunotu.

Mūsdienās daudzi noliedz, ka Visumu būtu radījis Radītājs. Šādam Visumam nav redzama noslēguma — vienīgi šņuksti. Neesot iespējams rast jēgu vai nozīmi cilvēka eksistencei arī uz šīs zemes. Man viņu žēl.

Lai slavēts Dievs, jo mēs zinām, no kā radāmies, kāpēc esam šeit un kurp dodamies. Visa Iesācējs drīz visu arī pabeigs.

(Autors: Viljams Džonsons)

13.12.10

VINGRINĀŠANĀS DEVĪGUMĀ DARBAVIETĀ

Manam draugam, kuru es saukšu par Džo, vietējā sabiedrībā bija ļoti devīga cilvēka reputācija, pat attiecībā uz mazpazīstamiem cilvēkiem ar ļoti specifiskām vajadzībām. Džo to nedarīja atpazīstamības dēļ, viņam prieku sagādāja iespēja daļu no saviem resursiem izmantot citu cilvēku vajadzību apmierināšanai.

Tomēr kādu dienu kāds negaidīts notikums viņam atklāja, ka pa to laiku, kamēr viņš izrāda laipnību cilvēkiem ārpus viņa uzņēmuma, viņš nav pievērsis pienācīgu uzmanību savu darbinieku vajadzībām. Džo kopā ar savu sievu atklāja, ka kādam strādniekam ir ļoti akūtas problēmas, kuras varēja atrisināt ar samērā nelielu darba un materiālu apjomu.

Mans draugs tūlīt uzņēmās iniciatīvu savākt materiālus un mobilizēt citus darbiniekus, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību. Kopīgi darbojoties, nevienam nevajadzēja  tam ziedot daudz laika. 

Arī pašlaik Džo joprojām ir devīgs, ziedojot gan laiku, gan enerģiju, tāpat kā materiālos resursus. Bet viņš lielāku uzmanību pievērš tieši savas kompānijas darbinieku vajadzībām, kuri patiešām jūtas kā savējie.  Atgriežoties pie šī apskaidrības mirkļa, Džo iesmejas, iedomājoties, cik nevērīgs viņš bija tieši pret to apkārtējo vajadzībām, kuri bija turpat blakus.

Protams, ka Džo apzināti neignorēja vajadzības, kuras bija acīm redzamas. Dažkārt ir viegli raudzīties pāri tuvumā esošo problēmām darbā vai mājās, kad esam nofokusējušies uz āru, lai ieraudzītu cilvēkus, kuri ķepurojas. Mēs kļūstam tālredzīgi, kad daudz noderīgāka būtu tuvredzība.

Mēs varam mācīties no Tuvo Austrumu ganiem, kuri nepārtraukti ļoti uzmanīgi vēro savas aitas, pastāvīgi modri sekojot, lai tām būtu labi apstākļi un drošība. Šie gani ne vien rūpīgi pārlūko apkārtni, vai netuvojas kāds plēsējs, bet arī uzrauga katru aitu atsevišķi, pasargājot no slimībām, ievainojumiem vai vienkārši, lai tās neapēstu ko veselībai bīstamu.

Līdzīgi jums kā vadītājam, kā „ganam”, savi darbinieki jāuztver kā ģimene. Viņi strādā pie jums, un tāpat, kā jūs sagaidāt, ka viņi savu darbu veiks efektīvi un ražīgi, viņiem ir tiesības sagaidīt, ka jūs viņiem vajadzības gadījumā palīdzēsiet. Tas var būt personīgs padoms, pārtraukums darbā, speciālista palīdzība īpašā jomā un pat finansiāla palīdzība, kad tas ir adekvāti.

Bībelē Jaunajā Derībā Pāvila 1. vēstulē Timotejam 5:8 mums mācīts: "Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu." Tas ir ļoti spēcīgs paziņojums.

Lai arī darbinieki var nebūt ģimene tādā nozīmē kā jūsu asinsradinieki, jūsu darbavietā ir jāizpaužas devīgumam – un tam ir jāsākas ar jums.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 /  www.cbmc.lv.

7.12.10

Atjautīgā žēlastība

Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem.” Ebrejiem 10:24.

Mūsdienās aizvien vairāk cilvēku izmanto Dieva dotās spējas, lai radītu jaunu ļaunumu. Sākot no masveida iznīcināšanas ieročiem līdz plašsaziņas līdzekļiem, cilvēki izdomu un radošumu izmanto kaitīgiem, dažkārt pat nežēlīgi ļauniem nolūkiem. Šādos laikos Dievs aicina savus sekotājus būt radošiem iedrošinot. Viņš mūs izaicina parādīt gudru un atjautīgu žēlastību.

Man patīk vērot, kā ļaudis dodas projām no baznīcas. Redzēdams, kā cilvēki, gandrīz ne vārda neteikuši, pamet to pēc iespējas ātrāk, sev saku: „Šodien viņi nedzirdēja labo vēsti.” Bet, kad redzu, kā viņi no visas sirds dzied noslēguma dziesmu un varbūt pat negribīgi, bet stalti aiziet, es saku: „Šodien viņi dzirdēja cerības un drosmes pilnu vēsti.”

Mēs nenākam uz dievnamu, lai mācītājs mums uzbruktu. Dzīve jau tā ir pietiekami grūta. Nav nepieciešams, lai kāds mums paziņotu to, ko jau zinām: esam kļūdījušies, neesam spējuši saglabāt Dieva izveidotos ideālus. Mēs uz dievkalpojumu nākam ne tāpēc, ka esam nevainojami, bet tieši pretēji: esam tālu no vēlamā ideāla. Mēs vēlamies redzēt Jēzu, savu Glābēju, Dziedinātāju un Dzīvo Cerību.

Viens no maniem iecienītākajiem Dieva Vārda sludinātājiem ir Septītās dienas adventistu mācītājs Džeims Gillijs. Viņa vienmēr aizraujošās svētrunas satur spilgtas ilustrācijas. Daudzas no tām atspoguļo viņa paša dzīvē pieredzēto. Viņš nekad sevi neslavē; viņš vienkārši dalās savos pārbaudījumos, izteikdams interesantas piezīmes ar nelielu sevi rājoša humora piegaršu.

Mācītājs Gillijs ir sarakstījis vairākas grāmatas, tostarp „Turpiniet turpināt”. Nav pārsteigums, ka viņam ir arī šāda nosaukuma svētruna. Tajā viņš stāsta par kādu diabētiķi, kurš daudzus gadus ievēroja ļoti stingru diētu. Tomēr visbeidzot viņš savai ģimenei sacīja: „Es ēdīšu to, kas man garšo, pat ja tas mani nogalinās.” Tieši tā viņš arī rīkojās, un, kā jau bija paredzams, ar viņu notika visļaunākais. Tikai divas nedēļas pēc viņa nāves tika izgudrots injicējamais insulīns. Viņš pārāk ātri padevās.

Mācīdamies koledžā, Džims Gillijs vienā brīdī sāka justies ļoti, ļoti slikti un nolēma padoties. Kad jauneklis devās pie koledžas prezidenta, lai iestādes vadītājs ar savu parakstu atbalstītu puiša vēlmi studijas pārtraukt, prezidents ātri vien izdibināja viņa problēmu — Džimu bija pametusi draudzene. Prezidents Džimam ieteica uz pāris dienām aizbraukt no koledžas un apsolīja, ka tad, kad puisis pārradīsies, viņš nepieciešamos dokumentus parakstīts.

Džims šim padomam paklausīja — devās projām, brauca un brauca, domāja un domāja. Kad puisis atgriezās, viņš bija nolēmis tomēr nepadoties. Viņš palika un izturējās pret savu bijušo draudzeni, cik vien nejauki iespējams.

Bet žēlastība ir savāda, brīnišķīgi atjautīga. Pēc gada viņi apprecējās un dzīvo laimīgi vēl šodien.

Autors: Viljams Džonsons

KREATIVITĀTE – UN SKEPTICISMS

Viens no 20. gadsimta visrespektētākajiem politiskajiem līderiem bija indietis Mahatma Gandijs (1869-1948). Viens no viņa lieliskākajiem teicieniem bija:

"Vispirms viņi jūs ignorē. Tad viņi par jums smejas. Tad viņi cīnās pret jums, Tad jūs uzvarat!"

Man vienmēr ir patikuši stāsti par lieliem domātājiem, slaveniem izgudrotājiem, varonīgiem atlētiem un pārdrošiem pētniekiem. Vīrieši vai sievietes, jauni vai veci, minoritātes vai mažoritātes, viņi visi bijuši vienkārši cilvēki, kuri sekojuši saviem radošajiem instinktiem un „dzinuļiem”, lai piepildītu savus sapņus. Lūk, trīs mani iecienītākie:

"Mazulīt ārā ir auksts," iespējams šās dziesmas vārdi skanēja ausīs 13 gadīgajam Česteram Grīnvudam kādā aukstā 1873. gada decembra dienā. Lai pasargātu ausis slidojot, Česters atrada divus vada gabalus, nopolsterēja to galus un savienoja ar stiegrām kopā. Viņa draugi smējās, bet viņš turpināja slidot arī tad, kad tiem bija jāiet iekšā sasildīt nosalušās ausis. 17 gadu vecumā Česters pieteica patentu un nākamajos 60 gados viņa rūpnīca ražoja ausu sildītājus, viņa ideja viņu padarīja par turīgu vīru.

Vārds Frisbijs ne vienmēr tika attiecināts uz pazīstamajiem plastmasas diskiem, kurus tik bieži varam vērot lidojam publiskajos parkos. Bils Frisbijs bija kūku ražošanas kompānijas „Frisbie Pie Company” Bridžportā, Konetikutā, ASV īpašnieks.  Kūkas tika ceptas apaļās 10 collu metāla formās ar paaugstinātām malām un sešiem maziem caurumiem pamatnē. Šo formu mešana un ķeršana kļuva par populāru vietējo sporta veidu, tikai bija viena problēma – ja formas nenoķēra, tad tās radīja briesmas apkārtējiem. Kaimiņi bija dusmīgi par sasistiem logiem un viena māte ļoti kliedza, kad viņas dēls nopietni sagrieza roku. 1940. gadā parādījās jauns materiāls – plastika, un šodien FRISBEE ir lielas rotaļlietu kompānijas reģistrēta tirdzniecības zīme. Tā sākās ar lidojošām kūku formām.

Mans trešais iecienītais stāsts ir par radošu personu, kura sastapa ļoti lielu skepticismu, un to varam lasīt pirmajās četrās Jaunās Derības grāmatās Bībelē. Tas ir stāsts par Jēzu Kristu, vīru pirmajā gadsimtā, kuru reliģiskie līderi centās ignorēt, bet politiskie līderi izsmēja un nicināja. Pēc trīs gadiem tie sāka cīņu pret Viņu, kuras rezultātā Viņš tika sists krustā.

Tomēr, kā stāsta vēsture, tās nebija Jēzus beigas. Mēs zinām,  ka notika neiespējamais un neticamais – Jēzus Kristus augšāmcēlās.

Viņa kritiķi vispirms Viņu ignorēja, tad smējās par Viņu un tad cīnījās pret Viņu. Bet galu galā, apstiprinot Mahatma Gandija 2000 gadus vēlāk izteikto apgalvojumu, Jēzus uzvarēja!

Tiem, kuri seko Jēzum Kristum – darbā, tāpat arī mājās un kalpošanas vietās – jāsaprot, ka arī mums nākas sastapties ar izsmieklu, skepticismu un pat naidu. Mēs saņemam iedrošinājumu vēstulē Ebrejiem 12:3 – “Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.”

Mums ir arī apsolījums: “Tad nu, mani mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki Tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs Tā Kunga lietās nav veltīgs” (1. Korintiešiem 15:58).

Autors: Roberts Fosters

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 /  www.cbmc.lv.