25.8.09

KONCENTRĒJOTIES UZ MŪSU TALANTIEM UN SPĒJĀM

Pēdējā laikā es esmu lasījis Viljama Henrija Foksa Talbota biogrāfiju. Viņš bija viens no fotogrāfijas izgudrotājiem, anglis, kurš dzīvoja starp 1800. un 1870. gadiem, un viņam bija daudz sasniegumu. Viņš ne tikai bija bagāts zemes īpašnieks un Britu parlamenta loceklis, viņš arī izgudroja pustoņa procesu un izdeva pirmo grāmatu, kura bija ilustrēta ar fotogrāfijām. Viņš bija arī matemātiķis.

Talbota biogrāfijas autors, starp citu, atzīmēja to, cik daudz daži tā laika cilvēki bija spējīgi sasniegt, it sevišķi ievērojot, ka viņiem nebija daudzu lietu, kas mūsdienu sabiedrībā tiek uzskatītas par pirmās nepieciešamības lietām.

Kāpēc viņa laika cilvēki varēja tik daudz sasniegt? Iespējams, daļēji iemesls ir tas, ka mūsdienu sabiedrība ir samazinājusi mūsu spēju koncentrēties kādai vienai lietai ilgāku laiku. Es personīgi pēdējos dažos gados esmu ievērojis, ka kļūstu nemierīgs pat pēc dažu minūšu ilgas koncentrēšanās. Es ik pa laikam pārbaudu savu e-pastu, ceļos, lai aizietu pakaļ kafijai, vai arī atrodu kādu nevērtīgu darbu, ko vajag izdarīt. Ir kļuvis grūti vairākas stundas no vietas darīt vienu darbu.

Talbotam nebija e-pasta, kas viņu traucētu ik pēc pāris minūtēm, vai telefona, kas izsistu viņu no domām. Viņš vakarus nepavadīja skatoties televizoru. Viņam nebija jāuztur viņa Facebook, Draugiem vai LinkedIn kontus. Viņam nebija jāseko kāda “čivināšanai” lapā Twitter. Tajos laikos dzīve bija lēnāka un prasīja mazāk, kas nozīmēja, ka viņš varēja pavadīt vairākas stundas, pat dienas, netraucēti meklējot risinājumus sarežģītām problēmām.

Mūsdienās daudzi eksperti mums teiktu, ka spēja darīt vairākas lietas vienlaicīgi tiek uzskatīta par vērtīgu. Bet realitātē darīt vairākas lietas vienlaicīgi nozīmē nekam neveltīt 100 procentu uzmanības. Lielākā daļa no mums mēģina pārāk daudz izdarīt un skriet pārāk daudzos virzienos tā vietā, lai ilglaicīgi koncentrētos uz kādu vienu lietu.

Pirms dažiem gadiem es izlēmu sevi definēt kā fotogrāfs, mūziķis un rakstnieks. Tas patiesībā nozīmē, ka es neveltīšu laiku tam, lai kļūtu par dārznieku, golfa spēlētāju vai galdnieku. Es ticu, ka ierobežojot aktivitātes, es varu sasniegt vairāk konkrētajās jomās.

Kolosiešiem 3:23 saka: “Visu ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” Man „no sirds” nozīmē dot visu, kas jums ir – un nekļūt izklaidīgiem.

Japāņiem ir vārds „muda,” kas nozīmē neproduktīvs, vai vienkāršoti, laika izniekošana. Protams, reizēm ir grūti noteikt, vai mēs izniekojam laiku. Vai pavadīt pēcpusdienu golfa laukumā ir izniekot laiku? Un ja tas tiek darīts kopā ar nozīmīgu klientu? Vai arī, ja jūs esat profesionāls golfa spēlētājs un vēl dažas treniņu stundas varētu nozīmēt vairāk naudas jūsu kabatā?

Dažiem cilvēkiem mūzikas spēlēšana var likties laika izniekošana, taču, tā kā Dievs man deva kaislību pret mūziku, ar to nenodarboties būtu nepaklausīgi, un visticamāk Dievs to skatītu kā dāvanas izniekošanu. Izdomāt, kas mēs esam, kā Dievs mūs ir veidojis un kāds ir mūsu dzīves nolūks, ir liels solis pretī tam, lai mēs noteiktu, kas mums jādara ar mūsu enerģiju, un lai mēs iemācītos, kā vislabāk izmantot savu laiku.

Autors: Džims Matis

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

17.8.09

MĀCOTIES DZĪVOT ‘SVĪTRIŅĀ’

Manam draugam Ričardam patīk runāt par „dzīvošanu svītriņā.” Ar vārdu „svītriņa” viņš atsaucas uz domu zīmi, kas redzama uz kapakmens un atdala personas dzimšanas un miršanas datumus. Lai arī tā ir ļoti neliela, šī svītriņa būtībā simbolizē visu, kas noticis konkrētā cilvēka dzīvē starp šiem diviem datumiem.

Iedomājieties, ja varētu savu svītriņu palielināt tā, lai ir iespējams apskatīt visu, kas galu galā pilnībā aptver jūsu dzīvi. Vai jums liekas, ka jūs būtu apmierināts ar redzēto?

Par laimi, kamēr vien mēs turpinām elpot, mēs turpinām arī noteikt, kādus notikumus, rīcības, sasniegumus un attiecības mūsu „svītriņa” sevī ietvers. Mēs nevaram mainīt to, kas jau ir pagātnē, taču mēs varam veidot savu tagadni un noteikt kursu, pie kāda mēs gribētu pieturēties nākotnē.

Jautājums ir, kā lai mēs vislabāk izmantojam to, kas ir palicis no tās sīkās svītriņas, kas kādu dienu simbolizēs mūsu dzīves kopumu? Kā mēs varam zināt, vai mēs būsim apmierināti ar to, ko tā attēlo – mūsu aroda centienus, mūsu attiecības ar ģimenes locekļiem un draugiem, mūsu personīgos sasniegumus, mūsu vērtības un prioritātes, pat mūsu izklaides aktivitātes?

Ir daudzi ceļi, kā šiem jautājumiem pieiet, taču viens, kuru ieteiktu es, ir konsultēties ar Bībeli un apsvērt tās gudrību, kura gadsimtu laikā ir palīdzējusi neskaitāmiem miljoniem cilvēku. Šeit ir tikai daži no pamatiem – pieejot virspusēji – no tā, ko tā piedāvā „dzīvošanai svītriņā.”

Dzīvojiet ar ilgtermiņa perspektīvu. Pārlieku bieži cilvēki apsver tikai īslaicīgo ieguvumu, gan apejoties ar naudu, formulējot biznesa lēmumus vai pieņemot personīgus lēmumus. Ilgtermiņa perspektīva nozīmē skatā paturēt beigas pat tad, kad tās mūsu skatā neiekļaujas. Tas palīdz tikt cauri grūtiem laikiem, nekompromitējot mūsu personīgās vērtības. “Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā” (2. Korintiešiem 5:7).

Tiecieties pēc izcilības visā, ko jūs darāt. Vai nebūtu skumji atskatīties uz savu dzīvi un atskārst, ka jūs nekad necentāties visu darīt tik labi, cik vien jūs to spētu – jūsu darbā, jūsu attiecības, pat jūsu hobijos? Ja jūs tiecaties pēc izcilības, cenšoties visu darīt, cik vien labi iespējams, jums būs daudz mazāk nožēlas. “Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari…” (Salamans mācītājs 9:10).

Strādājiet no sirds un ar pareizu motivāciju. Mums visiem mūsu darbos ir nepieciešama kaut kāda motivācija, vai nu tā būtu algas palielināšana, personīga atzīšana, paaugstinājumi, vai personīgu sasniegumu sajūta. Ja mēs tiecamies apmierināt visaugstāko standartu – to, kuru ir ieviesis Dievs – mūsu atalgojums būs pat vēl lielāks. “Bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara Tam Kungam un ne cilvēkiem. Jo jūs zināt, ka ikviens, ja tas dara ko labu, to pašu mantos no Tā Kunga, vai viņš būtu vergs vai brīvais…” (Efeziešiem 6:7-8).

Meklējiet iespēju palīdzēt citiem. Biznesa cilvēki un profesionāļi saprot ieguldījumu nozīmi. Bet vislielākais ieguldījums tiek veikts cilvēkos – vai nu materiāls, laika, enerģijas, gudrības, erudīcijas vai garīgs – lai tiem palīdzētu dzīves ceļojumā. “No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem. Bet kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā?” (1. Jāņa 3:16-17).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC Latvija, Copyright 2009 /  www.cbmc.lv

ATŠĶIRĪBU VEIDO ATTIEKSME

 Šī brīža ekonomiskā vide ir nostiprinājusi manu pārliecību par pareizas attieksmes svarīgumu. Biznesa līderiem ir pāris varianti, kuriem sekot šajā ekonomikas juceklī. Viņi var izvēlēties pastiprināt recesiju, pārtraucot mēģinājumus panākt izaugsmi un samazinot uzņēmumu, vai arī uzskatīt šā brīža situāciju par iespēju.

Šie vadītāji un viņu kompānijas var gūt panākumus vai arī nē atkarībā no tā, kā viņi reaģēs, kāda būs viņu attieksme un rīcība. Esmu novērojis, ka biznesa līderi, kuri, šķiet, vislabāk pārdzīvo vētras, ir tie, kuri noliek uztraukumus un bažas malā, tā vietā satverot iespēju enerģiski veidot jaunu biznesu. Daudzos gadījumos, kas zudis ir zudis, bet paliek iespēja ļoti daudz iegūt.

Bībelē Jaunajā Derībā, vēstulē Filipiešiem 4:6-7 mācīts: "Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū."

Acīmredzams, ka laikā, kad akciju tirgus dara visu, lai izveidotu „amerikāņu kalniņus”, un produktivitāte un pārdošana samazinās, teikt „neuztraucieties” un stāvēt pāri uztraukumiem ir divas dažādas lietas. Bet svarīgākais šajā mācībā ir lūk, kas – mums nav jāuztraucas ne par ko, bet jātic Dievam, sūtot Viņam savas lūgšanas, rūpes un vajadzības.

Atslēgas punkts ir ticība un uzticēšanās, ka Dievs visu kontrolē un mūsu vajadzības ir Viņa sirdī. Ja jūs tam neticat, tad būs grūti piedzīvot Dieva pārpasaulīgo mieru, kas pārspēj visu saprotamo. Galu galā mēs vēlamies saprast kā Visuvarenais varēs visu vērst Viņa cilvēkiem par labu, it īpaši, kad ārējie apstākļi norāda uz tā neiespējamību.

Tā ir dzīve ticībā. Ticība pat tad, kad lietas šķiet neiespējamas. Uzticēšanās pat tad, kad viss cits, kam esam ticējuši un uzticējušies, mūs ir pievīlis. Pamatu pamats ir tas, ka Dievs ir pastāvīgs un uzticams. Vēstulē Ebrejiem 13:5, Viņš apsola: “Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.”

Mēs varam ar pārliecību teikt: “Tas Kungs ir mans palīgs, es nebīšos! Ko cilvēks man darīs?” (Ebrejiem 13:6). Kāpēc? Tāpēc, ka divus pantus tālāk ir teikts: “Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats un mūžīgi” (Ebrejiem 13:8). Neatkarīgi no ārējiem apstākļiem, neatkarīgi no tā, cik nenoteikta ir un būs ekonomiskā situācija, Dievs ir te, kopā ar mums, laikā, kad tas visvairāk nepieciešams.

Vēstulē Filipiešiem apustulis Pāvils uzsver pareizas attieksmes svarīgumu. Pēc aicinājuma neuztraukties, viņš raksta: “Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Filipiešiem 4:8).

Ja jums darbā ir grūti atrast mieru, apstājaties un pārdomājiet Pāvila vārdus, tāpat kā apsolījumus vēstulē Ebrejiem. Pozitīva attieksme kopā ar lūgšanām, pateikšanos un mieru ir daudz labāka par uztraukšanos.

Autors: Riks Bokss

Latviešu valodas tulkojums CBMC Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

3.8.09

Labi līderi ir labi klausītāji

Ir kāds stāsts par jaunieti, kurš gāja mācīties pie pazīstamā grieķu filozofa Sokrāta, lai vairāk uzzinātu par runāšanu publikas priekšā. No brīža, kad jaunieti iepazīstināja ar izcilo domātāju, viņš sāka runāt nebeidzamā vārdu virknē. Tas turpinājās tik ilgi, ka Sokrāts nevarēja iespraust sarunā pat vienu vārdu. Viņš visbeidzot apklusināja jaunieti, uzliekot savu roku tam uz mutes.

“Jaunais cilvēk,” teica Sokrāts, “Man nāksies no jums par apmācību iekasēt dubultu samaksu.”

Puisis bija neizpratnē: “Dubultu samaksu! Kāpēc lai jūs tā darītu?”

Sokrāts atbildēja: “Tāpēc, ka, lai padarītu tevi par labu līderi, man tev būs jāiemāca divas zinības: vispirms tev jāiemācās māksla turēt mēli aiz zobiem; un tad tu varēsi iemācīties mākslu to pareizi izmantot!”

Labi līderi vienmēr ir labi klausītāji. Tas ir tas, kā viņi mācās. Šādā veidā viņi izvērtē to, kas ir darāms. Diemžēl viens no iemesliem, kāpēc mums bieži nav dzirdīgas ausis, ir tas, ka mums ir atvērtas mutes.

Kāds ir teicis, ka, ja jau Dievs mums deva divas ausis un tikai vienu muti, tad viņa nodomam būtu vajadzējis būt tādam, ka mums jāklausās divreiz vairāk, nekā mēs runājam!

Bībele saka, “Ziniet, mani mīļie brāļi: lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties” (Jēkaba 1:19). Ja mēs sekojam šī panta pirmajām divām daļām, tad trešā ir automātiska. Kad mēs esam ātri klausītāji (griboši uzklausīt un saprast to, kas tiek teikts) un lēni runātāji (uzmanīgi, lai nerunātu pirms laika) – mēs arī lēnāk sadusmojamies (mēs savaldām savas emocijas un varam adekvāti atbildēt).

Pētījumi ir parādījuši, ka ir četri galvenie klausīšanās stili:

1. SPRIEDUMUS IZDAROŠAIS KLAUSĪTĀJS – Šī persona jau ir izlēmusi un negrib, lai fakti radītu apjukumu. Viņš ir kritisks, negatīvs un aizspriedumains. Pētījumi ir parādījuši, ka 17 procenti no cilvēkiem ietilpst šajā kategorijā.

2. NOPRATINOŠAIS KLAUSĪTĀJS – Šis cilvēks domā, ka laba klausīšanās sastāv no nemitīgas jautājumu uzdošanas runātājam. Jautājumi ir sarunai svarīgi, taču nemitīga sarunas pārtraukšana ar jautājumiem ļoti ātri kļūst apnicīga. Pētījumi rāda, ka 26 procenti no cilvēkiem izmanto šo pieeju.

3. KLAUSĪTĀJS – PADOMDEVĒJS – Visvairāk cilvēku (35 procenti) ietilpst šajā kategorijā. Tie klausās tikai tik ilgi, lai izdarītu ātrus spriedumus un tad pāriet uz to, ko patiesi vēlas darīt – piedāvā neprasītu padomu. Viņi būtībā neklausās. Viņi nekoncentrējas uz visu, ko jūs sakāt; viņi dzird tikai tik daudz, lai spētu atbildēt.

4. IZTEIKSMĪGAIS KLAUSĪTĀJS – Šo stilu izmanto tikai 22 procenti cilvēku, taču tas ir pavisam noteikti visefektīvākais. Jūs klausāties, lai uztvertu runātāja jūtas, nevis tikai viņu vārdu saturu. Jūs pievēršat uzmanību tonim, sejas izteiksmei un ķermeņa valodai – neverbālajām zīmēm. Šonedēļ mēģiniet klausīties ar savām acīm, ne tikai ar ausīm. Jūs varētu iemācīties šo to jaunu. 

Autors: Dr. Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv