Dieva vadība

„Ik reizes, kad mākonis pacēlās no mājokļa, tad arī Israēla bērni devās ceļā visos savos pārgājienos. Bet, ja mākonis nepacēlās, tad arī Israēla bērni nedevās ceļā līdz tam brīdim, kad tas pacēlās.” (2.Mozus 40:36,37)

Detalizētāks izkāsts atrodams 4. Mozus grāmatā. Katru reizi, dienu vai nakti, mākonim paceļoties, izraēlieši nojauca teltis un turpināja ceļojumu. Ja mākonis palika virs svētnīcas, arī izraēlieši palika nometnes vietā – divas dienas, mēnesi vai pat gadu (4.Mozus 9:15-23).

Šajā senās Dieva tautas pieredzē saskatāmi divi Viņa vadības aspekti: dievišķais un cilvēciskais. Dievs savu gribu darīja zināmu dramatiskā veidā – ar zīmēm, ko ļaudis varēja redzēt. Un cilvēki vēroja un paklausīja; tie sekoja Dieva vadībai un devās ceļā pēc Viņa norādes – neatkarīgi no tā, cik ilgi šīs zīmes bija jāgaida.

Visā Bībelē redzams, kā Dievs vada savus ļaudis, gan kā tautu, gan katru individuāli. Viņš to dara, jo mīlestībā rūpējas par tiem. Viņš ir Labais Gans, un tie ir Viņa ļaudis (Jāņa 10:1-18). Es ticu, ka arī šodien Dievs tā rīkojas. Viņš vēlas vadīt mūs kā kristiešus, un Viņu priecē šāda iespēja. Viņš vēlas vadīt mūs kā draudzi, un Viņu priecē arī šāda iespēja.

Bet mums nav mākoņa virs svētnīcas. Mums nav arī urīma un tumīma. Kā lai mēs uzzinām Viņa gribu? Dievs mums ir devis Svēto Garu, savu klātbūtni. Ja mēs patiesi vēlamies izzināt dievišķo gribu, apņemamies darīt tikai to, kas ir patīkam Dieva acīs, un esam gatavi paklausīt, Viņš atklāj savu plānu tikpat skaidri, kā mākonis Izraēla tautai norādīja pareizo ceļu.

„Kad tie, kas noteikti apņemas nedarīt neko tādu, kas varētu Dievam nepatikt, būs nolikuši savus nodomus Viņa priekšā, tie zinās, pa kuru ceļu griezties. Tie saņems ne vien gudrību, bet arī spēku. Tiem tiks piešķirts spēks kalpošanai un paklausībai, kā Kristus to apsolījis.” (E. Vaita, „Laikmetu ilgas”, 552. lpp.)

„Tie zinās.” Kā? Dievam ir tūkstoš veidu, kā sevi atklāt: Svētajos Rakstos, ar kāda drauga, spēcīga iespaida, nozīmīga notikuma starpniecību un tā tālāk. Iespējams, ka mums būs jānogaida, bet mēs zināsim. Dieva ļaudis vienmēr ir zinājuši.

(Autors: Viljams Džonsons)

DIEVA PAREDZĒTĀ AUTONOMIJA DARBAVIETĀ

Daniela Pinka jaunā grāmata „Dzinulis” ("Drive”), atspoguļo interesantus gadījumus, kuros tiek veicināta autonomija darba vietās. Autors autonomiju definē kā darbošanos pēc brīvas izvēles. Kā apstiprinājumu viņš min Kornela Universitātes (Cornell University) veikto 320  mazo uzņēmumu pētījumus.

Pusē no universitātes pētīto uzņēmumu darbiniekiem bija dota autonomija, bet otrā pusē stingras vadošās norādes, kuras atstāja ļoti ierobežotu izvēli darbiniekiem. Atklājās, ka to uzņēmumu izaugsme, kuros bija dota izvēles brīvība, bija četras reizes straujāka, nekā tajos, kuros bija ļoti stingra kontrole. Turklāt uzņēmumos, kuri stimulēja autonomiju, darbinieku mainīgums bija trīs reizes zemāks.

Šiem atklājumiem nevajadzētu mūs pārsteigt. Tie atspoguļo to, kā mēs esam veidoti.

Bībelē mēs varam lasīt, ka Dievs jau sākotnēji paredzēja autonomiju. Mozus 1. grāmata 1:26 vēsta: "Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū." Būdams Radītājs, Dievs deleģēja autoritāti Savam galvenajam radījumam, cilvēcei, kalpot kā pārvaldniekam pār visu, ko Viņš ir izveidojis.

Tāpat autonomijas aizstāvību mēs varam vērot arī Jaunajā derībā. Mateja 10:1 teikts: „Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības.” Vēlāk Viņš tiem prasīja atskaitīties par piedzīvoto.

Vēlāk Mateja evaņģēlija 21. nodaļā mēs redzam, ka Jēzus sūta divus mācekļus uz ciemu, lai sagatavo Viņa ienākšanu Jeruzalemē. Principā Jēzus nodod ziņu, ka, lai Viņa uzņēmums attīstītos, pārdzīvojot Viņa fizisko klātbūtni uz zemes, Viņam jāpaļaujas uz Savu sekotāju talantiem un degsmi turpināt darbu. Kā Raksti apstiprina, ir vairāki iemesli, lai palielinātu darbinieku patstāvību:

Ieguvums, kuru sniedz unikāli talanti. Pat labākie vadītāji ir ierobežoti savās spējās, viņiem nav visas nepieciešamās spējas un iemaņas, lai piepildītu organizācijas mērķus. Nodrošinot darbinieku patstāvību, darbinieku unikālās spējas var izpausties vispilnīgāk. “Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus. Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu. Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem. Ja kāja sacītu: tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie miesas, - tomēr tā pieder pie miesas. Un, ja auss sacītu: tā kā es neesmu acs, tad es nepiederu pie miesas, - tomēr tā pieder pie miesas.” (1. Korintiešiem 12:12-16).

Ieguvums no izredžu diversifikācijas. Vienmēr ir labāk, ja perspektīvu var aplūkot no vairākiem skatu leņķiem. Ja darbinieki var brīvi izteikties, ir iespēja, ka viņi izsacīs tādu ideju, kura vadītājam neienāktu prātā. “Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās” (Salamana pamācības 15:22).

Ieguvums no pārliecinātiem darbiniekiem. Cilvēki, kuriem nodrošināta patstāvība, jūt, ka viņiem uzticas, un parasti šo uzticību vēlas attaisnot. “Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā - tāds ir uzticams sūtnis tam, kas viņu sūtījis, jo viņš atspirdzina sava kunga dvēseli” (Salamana pamācības 25:13).

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 /  www.cbmc.lv

LAIKĀ PATEIKTA VĀRDA SPĒKS

Pirms vairākiem gadiem viens draugs man stāstīja par kādu sapulci, kurā pilsētas vadītāji sprieda par iespēju uzņemt svarīgu sarīkojumu, kurā piedalītos cilvēki no visām pasaules malām. Pamazām sapulce ievirzījās negatīvā, noraidošā gultnē. Varasvīri baidījās no iespējamām problēmām – sastrēgumiem, politiskām demonstrācijām, vardarbības un citiem traucējumiem. Iespēja, ka šis pasākums varētu notikt, šķita izgaistam. 

Mans draugs bija atturējies no runāšanas, līdz viņu uzrunāja kāds komitejas loceklis: „Ted, tu esi klusējis. Kādas ir tavas domas?” Viņa atbilde bija īsa, tikai seši vārdi: “Kur nav vēršu, tur sile tīra.” Viņš necentās neko paskaidrot sīkāk, ļaujot vārdiem iegulties prātos.

Pēkšņi kāds ierunājās: „Viņam ir taisnība. Protams, ka var rasties atsevišķas problēmas, bet domāju, ka ieguvumi var būt krietni lielāki par ēnas pusēm.” Gandrīz momentāni diskusija mainīja gaitu par 180 grādiem.

Vārdi, kurus teica mans draugs, nāk no Vecās Derības Salamana pamācības 14:4: “Kur nav vēršu, tur sile tīra, bet, kur vērsis darbīgs, tur daudz ienākumu.”

Lai panāktu dramatiskās izmaiņas sapulces ritējumā, nebija nepieciešamas ne iedvesmojošas runas, ne emocionāli uzsaukumi. Vienkāršie vārdi ar ķirurģisku precizitāti iespiedās līdz sirdij. Laikā izteiktiem vārdiem, pat ja tie ir nedaudzi, var būt liels spēks – lūk, kas par to teikts Bībelē:

Dažkārt vislabāk ir klusēt. Šķiet dažus cilvēkus tik ļoti aizrauj viņu balss skanējums, bet klusēšana var būt vislabākā „runa”. “Nejēgu atzītu par gudru, ja viņš klusētu, un par sapratīgu, ja viņš valdītu savu muti” (Salamana pamācības 17:28).

Saki to, kas konkrētajā brīdī ir piemērotākais. Līdzīgi kā Teds atklāja, bieži vislielākā nozīme ir gan tam, ko tu saki, gan kad to saki. “Vīram ir prieks, kad viņš pareizi atbild, un īstenā laikā teikts vārds - cik tas ir vērtīgs” (Salamana pamācības 15:23).

Runā no sirds. Vai tu patiešām tici tam, ko saki – un vai tev sirdī ir vēlme sasniegt labāko rezultātu priekš ikviena? Tad tavus vārdus uztvers pareizi. “Zinīga sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu” (Salamana pamācības 16:23).

Atbildi pēc būtības, nevis ar dusmām. Situācijas karstumā, emociju uzkurināti, mēs varam izrunāt vārdus, kurus vēlāk nožēlojam. “Sapratīgais savaldās savā runā, un sapratīgais ir cilvēks ar aukstu un apsvērīgu prātu” (Salamana pamācības 17:27).

Savu viedokli izsaki ar apdomu. Pateicoties televīzijas un radio sarunu šoviem, mēs esam „pārpludināti” ar cilvēkiem, kuriem ir domas par visu un ikvienu. Katrs runā, bet tikai retais klausās. Ieklausieties, pirms runājat. “Vientiesīgam nejēgam nav prieka par saprātu, bet viņam patīk izpaust to, kas mīt viņa sirdī” (Salamana pamācības 18:2).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Roberts Dž.Tamasi (Robert J. Tamasy) sabiedrisko attiecību viceprezidents bezpeļņas organizācijā  Leaders Legacy, Inc., kas atrodas ASV Džordžijas štatā.  Viņš un Deivids Stodards (David A. Stoddard) ir līdzautori grāmatai:  Padomdošanas sirds: 10 pārbaudīti principi, lai attīstītu cilvēkos viņu potenciālu pilnībā.(The Heart of Mentoring: 10 Proven Principles for Developing People to Their Fullest Potential) un ir autors tikko izdotai grāmatai, Bizness savā labākajā formā: Mūžīga gudrība no Salamana Pamācībām šodienas darba vietām (Business At Its Best: Timeless Wisdom from Proverbs for Today’s Workplace.). Vairāk informāciju meklēt www.leaderslegacy.com vai www.rivercitypress.net.

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 /  www.cbmc.lv.