29.3.10

Zināšanas un attiecības

Mans draugs Deivs pateica savam paziņam Edvardam, ka vēlētos ar viņu iepazīties tuvāk un kļūt par labiem draugiem. Pēc vairākām dienām Deivs pa pastu saņēma Edvarda pašrocīgi parakstītu autobiogrāfijas kopiju. Grāmatai bija pievienota zīmīte ar paskaidrojumu, ka tā sniegšot atbildes uz visiem Deiva jautājumiem un iedrošinājumu zvanīt, ja rodas kādi jautājumi. Deivs sajutās pilnībā atraidīts. Viņš vēlējās attiecības nevis faktus.

Esmu sarakstījis īsu autobiogrāfiju un plašākus rakstus par dažādām tēmām. Tomēr, lai arī domāju, ka daudzi mani draugi ir lasījuši vismaz kādu no tiem, es nevēlētos sajaukt šāda veida aktivitātes ar nozīmīgām attiecībām.

Kopējs laiks un pieredze. Attiecības būvējas uz kopīgi pavadīta laika un piedzīvotā bāzes, nevis tikai uz informācijas. Es ticu, ka līdzīgi ir ar Bībeli, kura stāsta par Dievu. Jaunajā Derībā teikts: “Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā” (2. Timotejam 3:16). Līdzīgi kā vairumā autobiogrāfiju, 66 Bībeles grāmatās ir ietverta vēsture, mācība un ieskats par to, kas ir Autors. Lasot par Dievu un visu, ko Viņš ir paveicis, nevajadzētu to sajaukt ar patiesām attiecībām ar Viņu. Mums nevajadzētu pielūgt Viņa grāmatu vairāk nekā Viņu vai vairāk nekā vēlēties pavadīt laiku ar Viņu.

Mana mamma ir sarakstījusi savus memuārus, un man patīk šī grāmata, bet mana mīlestība pret viņu ir daudz lielāka nekā pret viņas grāmatu. To lasot, es iepazīstu viņu labāk, tāpat kā labāk izprotu viņas piedzīvoto. Bet tas, ko esmu iemācījies no viņas grāmatas, nenosaka mūsu attiecības.

Attiecības prasa piepūli. Darbā mēs varam apmainīties ar telefona zvaniem un e-pastiem, tomēr tie nevar aizstāt produktīvas un patīkamas darba attiecības. Tās prasa ieguldīt laiku, enerģiju un pamatotu interesi un rūpes vienam par otru. Jūs taču neiesiet uz darba interviju vai pie perspektīva klienta sakot: „Nekavēsim laiku iepazīstoties, vienkārši izlasiet manu grāmatu – tur ir viss, kas jums par mani jāzina.”

Tas pats ir ar Dievu. Man paietu ilgs laiks, lai saprastu, kas Viņš ir, nelasot un nestudējot Bībeli. Bet attiecības ar Dievu ir kas cits. Man jāpavada kopā ar Viņu mans labākais laiks un jādalās savā dzīvē. Patiesībā, Jēzus mūs instruēja: “Palieciet Manī un Es – jūsos” (Jāņa 15:4), apsolot, ka šajā gadījumā mums būs auglīga dzīve, kura iepriecinās Viņu.

Demonstrēt zināšanas. Man nav skaidrs, kādēļ daži no man pazīstamajiem vispazemīgākajiem cilvēkiem liekas ne visai daudz zina par Rakstiem, kamēr citi Bībeli vispārzinošākie parāda ļoti mazu līdzcietību vai mīlestību pret apkārtējiem, īpašības, kuras vislielākajā mērā parāda Dieva attiecības ar Viņa cilvēkiem.

Šī iemesla dēļ kā biznesmenis, vīrs, dēls, mākslinieks un mūziķis, esmu centies ieturēt līdzsvaru, mācoties par Dievu, studējot Bībeli, bet neiekrītot tik dziļās studijās, ka aizmirstu pieaugošās attiecības ar Dievu vai arī pieļautu kļūdu un nepiedalītos Viņa nodomu piepildīšanā.

Autors: Džims Matiss

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 /  www.cbmc.lv.

22.3.10

ŽĒLASTĪBA DARBAVIETĀ

Laiku pa laikam mēs dzirdam diskusijas par dažādu reliģiju un ticību plusiem, bet viena no kristietības unikālākajām izpausmēm ir žēlastības koncepcija, kas tiek definēta kā „nepelnīta labvēlība”, jeb „beznosacījuma pieņemšana”. Būtība ir tajā, ka žēlastība nav kas tāds, ko var nopelnīt vai saņemt tāpēc, ka mums tā pienākas mūsu nopelnu dēļ. Patiesībā mēs to saņemam to, ko neesam pelnījuši.

Augstāk aprakstītā žēlastība vairumā gadījumu darba vietās ir svešs jēdziens. Mēs runājam par „pelnīšanu, lai dzīvotu.” Daudzu profesionāļu, it sevišķi to, kuri darbojas pārdošanā, atalgojums ir saistīts ar sniegumu, cik lielu ieguldījumu viņi dod uzņēmuma apgrozījuma pieaugumā, vai cik labi uzņēmums darbojas viņu vadībā. Cik bieži jūs esat dzirdējuši par darbinieka paturēšanu, neskatoties uz to, ka viņa vai viņas ieguldījums ir niecīgs vai arī atlaišana ir pelnīta?

Par laimi savā žurnālista karjeras laikā es varu atcerēties dažas reizes, kad esmu guvis labumu no šādas žēlastības, gadījumus, kuros, ja es būtu savs boss, iespējams, vēlētos pats sevi atlaist.

Pirmajā darba gadā kā avīzes redaktors, piemēram, es kļuvu neapmierināts ar diskusijas gaitu pilsētas mēra preses konferencē un piecēlos, lai izteiktu savus komentārus. Būdams ļoti nepieredzējis, es vēl nesapratu, ka mans darbs nav radīt ziņas, bet gan tās atreferēt. Rezultātā mans darba devējs saņēma sūdzību. Viņš žēlsirdīgi manu kļūdu norakstīja uz pieredzes trūkumu, jauneklīgu eksaltāciju un naivumu. Viņš mani brīdināja šādas kļūdas vairs neatkārtot.

Pēc vairākiem gadiem, citā laikrakstā, es nožēlojamā kārtā netiku galā ar rīta laikraksta izdošanas pārraudzību. Pēdējā brīdī ieradās galvenais redaktors un mani izglāba. Tā vietā, lai mani rātu, vai vēl ļaunāk atlaistu, viņš vienkārši paveda malā, apliecināja, ka uzticas man, un sniedza dažus padomus, kuri varētu palīdzēt turpmākajā darbā.

Cita reize bija, kad mani pieņēma darbā CBMC komandā, neskatoties uz to, ka mana pieredze dažās jomās nebija pietiekama. Mans psiholoģiskais portrets atbilda „neapstrādātam dimantam”, un mans boss izvēlējās koncentrēties uz manu potenciālu, nevis pieredzi. Es vēlreiz saņēmu „žēlastību”.

Bībelē mēs varam atrast daudzus piemērus žēlastībai: Jēkabs, kurš piekrāpa savu brāli Ēsavu ar pirmdzimtību, Jāzeps, kurš brāļu priekšā dižojās ar sava tēva labvēlību, Mozus, kurš nogalināja ēģiptieti, Dāvids, kurš pārkāpa laulību un, mēģinot slēpt grēku, nogalināja pavestās sievas vīru. Katru no viņiem Dievs izmantoja īpašā, ekstraordinārā veidā.

Arī Jēzus saviem sekotājiem parādīja žēlastību ne reizi vien. Jāņa evaņģēlijā 15:16, Viņš tiem atgādina: “Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus…” Vēlāk, kad Sīmanis Viņu trīs reizes noliedza, Jēzus piedeva impulsīvajam māceklim un deva vienkāršu instrukciju: “Gani Manas avis!” (Jāņa ev. 21:17). Ar šiem vienkāršajiem vārdiem Pēteris tika atgriezts kalpošanā.

Kā redzams, darbinieks var būt nepiemērots specifiskam darbam, vai arī neētiska, amorāla rīcība var likt domāt par tā atbrīvošanu kā vienīgo iespēju. Bet dažkārt, ja persona nesasniedz nepieciešamo, tikai izrādīta žēlastība var būt pamatā personas izaugsmei par vērtīgu, produktīvu komandas locekli.

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 /  www.cbmc.lv.

15.3.10

LAIPNĪBAS DZIEDINOŠAIS SPĒKS

Pirms kāda laika mēs ar sievu svinējām mūsu gadadienu populārā restorānā. Pabeiguši pamatēdienu, mēs saņēmām garšīgu desertu, kuru kā apsveikumu sūtīja mūsu pirms brīža restorānā satiktā paziņa Lilī.

Mūsu līdzšinējā pieredze saskarsmē ar Lilī bija negatīva, tādēļ mēs bijām ļoti pārsteigti par negaidīto dāsnumu. Atstājot restorānu, mēs paņēmām līdzi jauniegūto atziņu par Lilī labsirdību.

Daudzi no mums ir ievērojuši, ka darba vietās nereti gadās visai saspīlētas attiecības, dažkārt pat dusmas. Dažkārt pozitīvu spriedzi rada kreatīvas domstarpības, bet diemžēl gadās arī spriedze, ko rada greizsirdība, konkurence, skaudība vai dažkārt vienkārši naidīgums dažādu raksturu, vērtību un uzskatu dēļ. Tomēr tas, ka šādas situācijas ir ikdienišķas, nenozīmē, ka tām nav jāpievērš uzmanība. Tās var ievainot un būt neproduktīvas. Mums jāiemācās, kā tās novērst vai atrisināt, ja vien vēlamies efektīvas un ilgstošas darba attiecības.

Pārdomājot situāciju ar Lilī, es atcerējos Rakstu vietu Vecajā Derībā, kur Salamana pamācības 21:14 vēsta: "Slepenībā pasniegta dāvana remdē dusmas, bet tieši klēpī ielikts dāvinājums mīkstina jau jo spēcīgu niknumu."

Tas var izklausīties ļoti vienkāršoti, bet dažkārt laipnības izrādīšana dāvanas formā var remdēt dusmas. Ja jums šķiet, ka kādas attiecības nepieciešams „nolīdzināt”, jums, iespējams, jāpadomā par dāvanas spēku.

Tas nenozīmē, ka mēs varam vai mums vajag vienmēr meklēt iespēju „nopirkt” konfliktu atrisinājumu. Bieži labākais veids, kā pārvarēt konfliktu, ir to izdiskutēt laipnā un pieklājīgā veidā. Kā vēsta cita Bībeles Rakstu vieta: “Sapratīgais savaldās savā runā, un sapratīgais ir cilvēks ar aukstu un apsvērīgu prātu” (Salamana pamācības 17:27). Vēl cits pants paplašina šo domu: “Kad malkas vairs nav, tad uguns izdziest, un, kad aprunātājs prom, tad nesaskaņas izbeidzas pašas no sevis” (Salamana pamācības 26:20). Ja mēs spējam atrast konflikta cēloni, nepielejot eļļu ugunij, mēs varam atrast iespēju, kā dziedēt bojātās attiecības.

Ir ābeces patiesība, ka darbi runā skaļāk nekā vārdi. Vārdisku atvainošanos vai salabšanas vēlmes izteikumu var pastiprināt ar kādu pārsteigumu, kurš apliecina teiktā patiesumu. Piemēram, gadījumā ar Lilī tā bija dāvaniņa. Tā varētu būt arī kāda atklātnīte ar izlīguma vārdiem.

Bez šādiem žestiem konflikts var vilkties bezgalīgi. Kā teikts Salamana pamācībās 18:19: “Apkaitināts brālis turas savā taisnībā stingrāk nekā nocietināta pilsēta, un nesaskaņas turas spēcīgāk nekā aizšaujamais pils durvīs.” Ja jums ir neatrisinātas nesaskaņas ar kādu – šobrīd ir ļoti piemērots brīdis to risināšanas uzsākšanai.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

http://www.cbmc.lv/

9.3.10

Atvase izkaltušā zemē

 

Viņš, Tā Kunga kalps, uzauga neticīgā pūļa priekšā kā atvase un kā saknes atzarojums izkaltušā zemē.” (Jesajas 53:2)

Kad Ābrahams Linkolns piedalījās kampaņā, lai kļūtu par ASV prezidentu, viņa atbalstītāji sacerēja skaitāmpantu, kurā tika uzsvērts, ka viņš ir uzaudzis un līdz šim dzīvojis īstos laukos.

Šķita neiespējami, ka šis garais, melanholiskais vīrietis ir piemērota kandidatūra, lai vadītu jauno valsti, kad tā saskārās ar lielāko pārbaudījumu – valsts bija sadalījusies divās frontēs, cīnoties par verdzības jautājumu. Tomēr izrādījās, ka godīgais, vienkāršais un pieticīgais Eibs (kā Linkolnu dēvēja viņa paziņas), kuru bieži vien nomelnoja pat viņa paša kabineta locekļi, ir tieši tas, kas tobrīd bija vajadzīgs. Viņa stingrā pārliecība palīdzēja Ziemeļiem turēties pie iesāktā; viņa publiskajās uzrunās, kuras viņa laikabiedri nomelnoja un apsmēja, izskanēja nemainīga līdzjūtība, taisnīgums un gudrība.

Par labāko ASV prezidentu uzskatītais Ābrahams Linkolns bija atvase, kas izšķīlās no izkaltušas zemes.

Ko lai sakām par Jēzu, Marijas dēlu? Viņš uzauga Nacaretē, un šis miests, lai cik mazs būdams, bija ieguvis sliktu slavu. Dievbijīgais Nātānaēls šausminājās: „Vai no Nacaretes var nākt kas labs?” (Jāņa 1:46) Evaņģēlijos atrodams īss, bet spilgts Jēzus kaimiņu uzvedības apraksts. Kad Viņš sludināja sinagogā un šiem ļaudīm tas nepatika, tie sadusmojās, izdzina Viņu no pilsētas un mēģināja nogrūst no klints! (Sk. Lūkas 4:28-30)

Arī šodien mēs kļūdāmies līdzīgi kā Nātānaēls. Mēs ātri vien cilvēku „norakstām” tikai tāpēc, ka viņš nav pazīstams ar „pareizajiem” ļaudīm, viņam nav „pareizās” izglītības, „pareizās” ādas krāsas vai atbilstoša norēķinu konta. Viņus nemaz neredzējusi, mēs nedodam šiem cilvēkiem iespēju, izdarām uz aizspriedumainiem uzskatiem pamatotus pieņēmumus un secinājumus.

Šī doma mani biedē. Mesija bija no Nacaretes. Dieva atvase izauga no izkaltušas zemes. Šodien vēlos, lai manas acis tiktu atvērtas un es spētu Dieva asnu saskatīt neatkarīgi no tā, kāda ir zeme, no kuras tas izaug.

(Viljams Džonsons)

8.3.10

RAIŽU PĀRVARĒŠANAS NOSLĒPUMI

Vai jums ir tendence gaidīt sliktāko? Vai krītat panikā, saņemot vēstuli no varas iestādēm ar nodokļu administrācijas adresi uz tās vai dzirdot par iespējamām atlaišanām darbā? Vai pieķerat sevi raizējamies pat tad, kad tam nav iemesla – pārliecināts, ka tūlīt atgadīsies kas tāds, par ko būs jāuztraucas?

Angļu valodā vārds raizēties cēlies no sena angļu vārda ar nozīmi “aizžņaugties jeb smacēt.” Tas ir tieši tas, ko raizēšanās nodara jūsu produktivitātei un labsajūtai. Raizēšanās nav nekas cits kā pašsagraujošs laika zaudējums.

Slavenajā Kalna Sprediķī Bībeles Jaunajā Derībā, kā rakstīts Mateja Evaņģēlijā 6:25-34, Jēzus prezentēja četrus iemeslus, kādēļ neraizēties, un divus padomus, kā to pārvarēt.

RAIZĒŠANĀS IR NERACIONĀLA. Uztraukties par kaut ko, ko jūs NEVARAT mainīt ir bezjēdzīgi. Uztraukties par to, ko jūs VARAT mainīt, ir muļķīgi! Un ar katru reizi, kad prātā pārdomājat raizes, tās kļūst arvien lielākas un smagākas. Raizēšanās problēmas daudzkāršo! "Tāpēc Es jums saku: nezūdieties savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes?" (Mateja 6:25).

RAIZĒŠANĀ IR NEDABĪGA. Jūs neesat piedzimis ar raizēm. Tā ir iemācīta reakcija. Tikai trenējoties jums izdodas šo darbību apgūt arvien labāk. Par laimi to var arī aizmirst. Vienīgās Dieva radības , kuras raizējas, ir cilvēki. Mēs neticam, ka Dievs par mums parūpēsies. "Skatieties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?" (Mateja 6:26).

RAIZĒŠANĀS NEPALĪDZ. Tas nedarbojas. Tas nevar izmainīt pagātni. Tas nevar kontrolēt nākotni. Tas vienkārši padara nožēlojamu šo dienu. Raizēšanās par problēmu nekad šo problēmu neatrisina. "Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?" (Mateja 6:27).

RAIZĒŠANĀS NAV NEPIECIEŠAMA. Dievs ir apsolījies rūpēties par tevi, ja vien tu uzticēsies Viņam visās dzīves jomās. Līdzīgi kā bērnībā, lūdzot tēvam naudu, jūs taču neuztraucāties par to, kur viņš to dabūs. Tā bija viņa problēma. Ļaujiet Dievam būt jūsu dzīvē Dievam! "… Jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag” (Mateja 6:32).

KĀ MĒS VARAM ATBRĪVOTIES NO PARADUMA RAIZĒTIES?

Pirmkārt, uzticieties Dievam katrā dzīves jomā. Daļēji mēs raizējamies tāpēc, ka dzīvē tik daudzi faktori ir ārpus mūsu kontroles. Raizējoties mums var likties, ka mēs kaut ko darām, bet patiesībā mēs tikai šķiežam garīgo un emocionālo enerģiju. Ticība Dievam, kurš visu kontrolē, mūs atbrīvo no šīs nastas. "Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas" (Mateja 6:33).

Otrkārt, dzīvojiet vienlaicīgi tikai vienu dienu. Tik bieži mēs pavadām laiku, mokoties domās par to, kas notiks rīt vai nākamnedēļ, kamēr šodienas izaicinājumi paslīd garām. Tādēļ koncentrējieties uz to, kas ir, nevis uz „ja nu”. "Tāpēc nezūdieties nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu” (Mateja 6:34).

Autors: Riks Vorens

www.cbmc.lv

1.3.10

LABI BEIGT SLIKTI IESĀKTO

Jaunajā gadā pavadīti divi mēneši un, ja jūs esat kā vairums cilvēku, tad jūs jau vēlaties, kaut būtu kaut ko darījis savādāk. Vai arī, iespējams, jūs ir vajājušas kādas pagātnē izdarītas kļūdas sekas. Ja vien varētu, jūs rīkotos citādāk. Golfa spēlētāji šādu iespēju pārspēlēt īpaši sliktu sitienu sauc par “mulliganu”.  Diemžēl reālajā dzīvē šādi “mulligani” ir retums. Mums jādzīvo ar sliktiem lēmumiem, darbībām un jāpieņem izrietošās sekas.

Nesen man atsūtīja teicienu, kuru var attiecināt uz šāda veida dilemmām: “Neviens nevar sākt dzīvi pilnīgi no jauna, bet jūs varat sākt šodien un panākt jaunu iznākumu.”

Man šis spriedums liekas ļoti pārliecinošs. Vienalga, vai tas būtu golfs, jauns bizness vai jaunas attiecības, visam ir tikai viens sākums. Un dažkārt mums tas neizdodas tik veiksmīgs, kā gribētos. Bet līdzīgi kā pasaules klases sprinterim, kurš izklupis no starta blokiem, mums nav iespēja tikt tajos atpakaļ un sākt skrējienu no jauna. Mēs turpinām virzīties uz priekšu, cerībā uz labāku turpinājumu.

Ko savā dzīvē jūs būtu vēlējies darīt citādāk, vai pat pilnībā pārtaisīt? Vai nepareiza karjeras izvēle? Varbūt kāds izteica piedāvājumu, kurš vairs nav spēkā? Izdarījāt ieguldījumus, kuri nenesa cerēto peļņu? Varbūt izpostījāt svarīgas attiecības, iespējams, vairs neatjaunojamas? Diemžēl, lai cik ļoti jūs vēlētos, lai padarītais nebūtu bijis, tas nav iespējams. Tad kurp jūs dosieties tālāk?

Kā vēsta iepriekšminētais teiciens – sākums ir iekalts akmenī, bet mēs jau šodien varam sākt strādāt, lai beigas būtu jaunas – daudzsološākas. Bībelē par to tiek runāts vairākās vietās:

Atstāj pagātnes kļūdas aiz sevis un pārdomā no jauna, kā sasniegt mērķus. Dzīvot pagātnē, kuru izmainīt nav iespējams, ir neproduktīvi. Pārvērtējuši to, kurp un kādā veidā gribat nokļūt, sakoncentrējieties uz galapunktu. “… Aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai - Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū” (Filipiešiem 3:13-14).

Nepārtraukta skatīšanās atpakaļ noved pie tā, ka taka ir greiza un sagrozīta.  Zemnieks, dzenot vagu laukā, skatās uz priekšu, jo zina, ka skatoties atpakaļ, nespēs noturēt taisnu līniju. “Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu” (2. Timotejam 2:15).

Bieži vien atliekas no pagātnes nesader ar tagadni vai nākotni. Dažkārt tiek teikts: “Lai pagājušais paliek pagātnē.” Bieži jauns sākums, pilnīga norobežošanās no iepriekš notikušā ir labākais sākums jaunai, vēlamai nākotnei. “…Neviens nenoplēš ielāpu no jauna apģērba, lai to uzšūtu uz vecu apģērbu, citādi viņš tikai sagraizīs jauno, un ielāps no jaunā nepiestāvēs vecajam” (Lūkas 5:36).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 /  www.cbmc.lv