Mēs kā biznesa un profesionālās jomas cilvēki dzīvojam interesantā laikā. Es esmu daļa no paaudzes, kas ASV iesaukta par “Baby-boom” paaudzi [laika posmā pēc 2. Pasaules kara tur bija augsts dzimstības līmenis], un daudziem no mums galvenais mērķis darbā ir pensionēties.
Runājot par to, man nesen vienā pasākumā gadījās dzirdēt sarunu. Kāds vīrs, kuram nebija vairs tālu no pensijas, teica, ka viņš nevar vien sagaidīt to dienu, kad varēs pamest darbu. Viņš teica, ka ienīst savu darbu un ka vienīgais iemesls, kāpēc viņš katru dienu uz turieni iet, ir, jo vajadzīga nauda.
Es viņam neko neteicu, bet nodomāju gan: “Cik nožēlojami ir tā dzīvot.” Es nevaru iedomāties dzīvošanu ar pastāvīgu naidu pret to, ko darot es pavadu visilgāko laika periodu. Daži darbi ir vairāk prasoši, taču pat visdemoralizējošākajās dienās, man vēl joprojām patīk tas, ko es daru. Nav bijis tā, ka darbs man vienmēr ir devis iedvesmu, taču ikdienas saskarsme un sadarbība ar cilvēkiem darbā vienmēr ir bijusi iedvesmojoša pati par sevi.
Dzirdot cilvēkus ilgpilni runājot par pensionēšanos, es vienmēr domāju par darba patieso vērtību. Bībelē ir dažādas vietas, kur runāts par darba cēlumu. Piemēram, Kolosiešiem 3:23, rakstīts, ka mums jāstrādā no sirds it viss, ko mēs darām. Beigu beigās, tur rakstīts, ka mēs strādājam priekš tā Kunga.
Vecās Derības grāmatā, Salamans Mācītājs, atrodami daudzi rosinājumi cītīgi strādāt un izbaudīt to procesu. Salamans Mācītājs 3:22 rakstīts: “Tā es redzēju, ka nekas cilvēkam nav labāks, kā kad viņš priecājas, būdams iesaistīts savas darbības rosmē; tā jau arī ir viņa daļa, un kas gan viņam piešķirs iespēju iegūt ieskatu par to, kas būs pēc viņa?” Populārajā Bībeles pārfrāzētajā izdevumā “The Message” teikts: “Tā nu es nolēmu, ka nav nekā labāka mums, vīriem un sievām, kā izbaudīt jelko, ko mēs darām – tāds ir mūsu liktenis.” Darbs var būt sarežģīts un izaicinājumu pilns, bet Dievs ir to radījis arī, lai to izbaudītu.
Salamana Pamācībās 22:29 rakstīts: “Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā…” Jūs varētu teikt, ka panākumu atslēga ir izdarīt labu darbu un tad to parādīt cilvēkiem. Mūsdienās tā ir attiecīgi “prece un mārketings”. Es ticu, ka uzsvaram vajadzētu būt liktam uz pašu preci/produktu, nevis uz centieniem iespaidot cilvēku to pirkt. Citiem vārdiem sakot, “Ražot labas mantas”. Ja jūs to darīsiet, jums nebūs problēmu tās pārdot.
Strādājot šādā veidā, ideja par pensionēšanos vairs nešķiet tik vilinoša. Patiesībā es nebūt negaidu laiku, kad es, iespējams, nebūšu fiziski spējīgs darīt to, ko es daru. Kad es nonākšu līdz tam, man, iespējams, vajadzība spiedīs pensionēties, taču es nedomāju beigt strādāt, jo kalendārs man rāda, ka esmu strādājis pietiekami daudz. Savienot pensiju ar laika gaitā iekrāto naudu arī šķiet triviāls uzdevums.
Svētajos rakstos ir ļoti maz vadības pensionēšanās jautājumā. Šis vārds ir reti lietots un, kad tas ir lietots, tad arī nozīmē “atteikties”. Vai darba galvenais mērķis ir vienkārši sasniegt brīdi, kad jūs varēsiet atteikties no produktīvas dzīvošanas? Vienīgā atsauce uz pensionēšanos Bībelē ir levīti, priesteri, kuriem vajadzēja pensionēties 50 gadu vecumā, bet pat tad viņiem vajadzēja palīdzēt jaunākiem priesteriem.
Ideja par pensiju, kādu mēs to pazīstam tagad, ir nesens fenomens, galvenokārt, 20. gadsimta ideja, ko rosināja mūža ilguma paildzināšanās un industriālā revolūcija. Tikai pēdējo 60 gadu laikā pensija ir kļuvusi par kaut ko tādu, uz ko cilvēki tiecas. Tikai pirms pāris paaudzēm, pensija tika definēta kā “pārāk vecs, lai strādātu” vai “nosūtīts ganībās”. Ja vien jūs nevēlaties tikt nosūtīts uz ganībām, tad iemācīties izbaudīt savu darbu!
Autors: Džims Matiss
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 / www.cbmc.lv.
